ievīst
ievīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievīstu | ievīstam | ievītu | ievītām | ievītīšu | ievītīsim |
| 2. pers. | ievīsti | ievīstat | ievīti | ievītāt | ievītīsi | ievītīsiet, ievītīsit |
| 3. pers. | ievīst | ievīta | ievītīs | |||
Pavēles izteiksme: ievīsti (vsk. 2. pers.), ievīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievīstot (tag.), ievītīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievīstu
Vajadzības izteiksme: jāievīst
Mazliet savīst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sižetā ievīta tautas pasaka, tā šo darbu dēvē arī pats autors.
- Slapjākās vietās ligzda var būt ievīta starp lielāka koka saknēm, kas izceļas augšup no zemes.
- Nereti miskastē tiek izmesti produkti, kas vienkārši zaudējuši savu vizuālo pievilcību – ievītuši, nobrūnējuši vai apkaltuši.
- Bija redzams, kā pa dārzu tuvāk lien bieza, pelēka migla, ievīstot visas puķes un krūmus.
- Prokurors Jānis Ievītis atzina, ka apsūdzības daļā, kurā Veļičko tika atzīta par vainīgu un notiesāta, piespriests adekvāts sods.