ievirzīt

ievirzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā).

1.1.Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).

1.2.Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā).

1.3.Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).

1.4.Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) — par augiem.

1.5.Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā).

1.6.Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) — parasti par vēju, straumi.

2.Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā).

2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).

3.Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.

3.1.Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.

3.2.Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).

4.Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.

4.1.Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums.

Stabili vārdu savienojumiIevirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs.

Avoti: LLVV