kucēns
kucēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kucēns | kucēni |
| Ģen. | kucēna | kucēnu |
| Dat. | kucēnam | kucēniem |
| Akuz. | kucēnu | kucēnus |
| Lok. | kucēnā | kucēnos |
1.Suņu mazulis; jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kucēnu bez priekšķepām savā ģimenē pieņēma Oklahomas štata iedzīvotāja Džūda Stringfelova.
- Pusdienlaikā kucēnu izved ārā un pēc vajadzību nokārtošanas atkal iedod gardumus.
- Trešās grupas kucēni izrādījās visvairāk atkarīgi no apkārtējo viedokļa un novērtējuma.
- Pateicoties tam, kucēni un vide ap viņiem tiek uzturēta tīra.
- Pirms tam kucēnu barošanā tika iesaistīta vēl viena nesen dzemdējusi kucīte.