Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
kucēniņš
kucēniņš
1.Dem. → kucēns.
2.apvidvārds Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
Avoti: LV93, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Ar labo roku viņš spieda pie krūtīm izmisīgi blisinošu dažu nedēļu vecu kucēniņu.
  • Gan jau kāds atsauksies, gribēs kādu kucēniņu.
  • Tad piecēlos, izstaipīju kauliņus, nopurinājos, pavaļājos un jutos kā maziņš kucēniņš...
  • Viņš strauji aizmeta kucēniņu un platiem soļiem devās uz pavārti, itin nemaz negrīļodamies.
  • Abi vēl mazuļi, gadu veci kucēniņi,” par saviem mīluļiem stāsta saimniece.