kucēniņš
kucēniņš
1.Dem. → kucēns.
2.apvidvārds Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
Avoti: LV93, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar labo roku viņš spieda pie krūtīm izmisīgi blisinošu dažu nedēļu vecu kucēniņu.
- Gan jau kāds atsauksies, gribēs kādu kucēniņu.
- Tad piecēlos, izstaipīju kauliņus, nopurinājos, pavaļājos un jutos kā maziņš kucēniņš...
- Viņš strauji aizmeta kucēniņu un platiem soļiem devās uz pavārti, itin nemaz negrīļodamies.
- Abi vēl mazuļi, gadu veci kucēniņi,” par saviem mīluļiem stāsta saimniece.