dipodija
Lietojuma biežums :
dipodija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dipodija | dipodijas |
| Ģen. | dipodijas | dipodiju |
| Dat. | dipodijai | dipodijām |
| Akuz. | dipodiju | dipodijas |
| Lok. | dipodijā | dipodijās |
1.joma: literatūrzinātne Divu pēdu apvienojums ritmiskā vienībā.
2.joma: medicīna Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris.
Avoti: LLVV, TM
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā – un cieši aptver tradicionālos svinību aktus un ikdienas dzīves ritmu.
- Publikācijas priekšvārdā Anna Bērzkalne paskaidro rādītāja nolūku un tajā analizētā dziesmu žanra īpatnību: “ Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā – un cieši aptver tradicionālos svinību aktus un ikdienas dzīves ritmu.
- Lai arī Jēkabs Graubiņš un Ludis Bērziņš pareizi uzsvēra, ka mūzikas metrika latviešu tautas dziesmās atbilst teksta dipodijai, Melgailis savos melodiju apstrādājumos to nereti ignorēja, piemēram, trīsdaļīgu taktsmēru apzīmējot par divdaļīgu ( " Bārenītes slavinājums", " Miezītim balti milti" u. c.), jauktu taktsmēru uztver kā vienkāršu ( " Vīrs, kam vara", " Smagu liecu lazdiņu" u. c.), turklāt Melngailis uzsvēris, ka komponēt oriģinālmūziku nav grūtāks uzdevums par astoņtaktīgas latviešu tautas dziesmas harmonizēšanu.
- Autori, kas radījuši padomju tautasdziesmas, pie katras konkrētās dziesmiņas diez vai būs nosaucami, taču viņu daiļrades metode viegli aprakstāma: par veidni jaunu dziesmu radīšanai izmantota latviešu klasiskā tautasdziesma, kuras forma ir izteikti pastāvīga un metriskā uzbūve matemātiski uzrakstāma – četrrinde, visbiežāk trohajiskā, kurai ik rinda dalās divās vienādās daļās – dipodijās, un dziesmas rituma pamatos ir mūsdienu gramatiskais akcents vārda pirmajā zilbē ar plašu enklīzi, stipri stilizētu palīgakcentu un lāpāmā vokāļa lietojumu ( Bērziņš, Ludis 1935, 249 – 270).