ceļavīrs
ceļavīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ceļavīrs | ceļavīri |
| Ģen. | ceļavīra | ceļavīru |
| Dat. | ceļavīram | ceļavīriem |
| Akuz. | ceļavīru | ceļavīrus |
| Lok. | ceļavīrā | ceļavīros |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasmagā ceļavīra gaitā uz Herberta Priedes pusi kāds nāca.
- Man, — saka, — viens ceļavīrs izskaidroja.
- Koncerts sāksies ar T.Lēmaņa izpildītu korāli Es esmu ceļavīrs ( Ma um riekmīez).
- Parasti naktīs stadulu slēdza, lai zagļi nevarētu aizvest guļošo ceļavīru zirgus, bet Metenī tā stāvēja neslēgta.
- Kā ceļavīram tuksnesī.