staigulīgs
staigulīgs īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | staigulīgs | staigulīgi |
Ģen. | staigulīga | staigulīgu |
Dat. | staigulīgam | staigulīgiem |
Akuz. | staigulīgu | staigulīgus |
Lok. | staigulīgā | staigulīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
staigulīga | staigulīgas |
staigulīgas | staigulīgu |
staigulīgai | staigulīgām |
staigulīgu | staigulīgas |
staigulīgā | staigulīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | staigulīgais | staigulīgie |
Ģen. | staigulīgā | staigulīgo |
Dat. | staigulīgajam | staigulīgajiem |
Akuz. | staigulīgo | staigulīgos |
Lok. | staigulīgajā | staigulīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
staigulīgā | staigulīgās |
staigulīgās | staigulīgo |
staigulīgajai | staigulīgajām |
staigulīgo | staigulīgās |
staigulīgajā | staigulīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs.
Saistītās nozīmesmainīgs, nepastāvīgs, pārgrozīgs, svaidīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
mainīgs1 — Tāds, kas kļūst citāds; tāds, kas pārveidojas.
nepastāvīgs2 — Tāds, kas bieži mainās.
pārgrozīgs1 — Mainīgs.
svaidīgs2 — Tāds, kas bieži mainās; nepastāvīgs (2).
svārstīgs2 — Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
vērtīgs1 — Nepastāsvīgs, mainīgs.
Hiponīmi
apsitīgs2 — Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju).
apsvaidīgs3 — Mainīgs laiks.
grozīgs1 — Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
šaudīgs1.1 — Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
svaidīgs2.1 — Mainīgs (par laikapstākļiem).
Avoti: ME