pederasts
pederasts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pederasts | pederasti |
Ģen. | pederasta | pederastu |
Dat. | pederastam | pederastiem |
Akuz. | pederastu | pederastus |
Lok. | pederastā | pederastos |
1.Vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
2.lamuvārds, nicinoša ekspresīvā nokrāsa Homoseksuāls vīrietis.
Cilme:No grieķu pais (ģen. paidos) ‘zēns, bērns’ un erastēs ‘mīlošais, mīlētājs’.
Avoti: MLVV, SV99, TWN
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es kliegšu un turpināšu kliegt - pederastus ārā, okupantus ārā!"
- Šopavasar Eiroparlamenta vēlēšanās Dainis Grabovskis startēja ar saukli: « Nedošu bērnus Eiropas pederastiem!»
- Kas nav pieķerts, nav zaglis/melis/kukuļņēmējs/pederasts ( vajadzīgo pasvītrot).
- Es nopietni prātoju, kāpēc pederasts Platons ir pametis puikas un pārkāpis savus skaļi izsludinātos principus.
- Taču par Orfeju viņu nosauca pederasts televīzijas komentētājs kādā stulbā raidījumu ciklā, kur atklāja jaunus talantus.