nozvīļot
nozvīļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozvīļoju | nozvīļojam | nozvīļoju | nozvīļojām | nozvīļošu | nozvīļosim |
| 2. pers. | nozvīļo | nozvīļojat | nozvīļoji | nozvīļojāt | nozvīļosi | nozvīļosiet, nozvīļosit |
| 3. pers. | nozvīļo | nozvīļoja | nozvīļos | |||
Pavēles izteiksme: nozvīļo (vsk. 2. pers.), nozvīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozvīļojot (tag.), nozvīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozvīļotu
Vajadzības izteiksme: jānozvīļo
Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
Avoti: LLVV