nimbs
nimbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nimbs | nimbi |
Ģen. | nimba | nimbu |
Dat. | nimbam | nimbiem |
Akuz. | nimbu | nimbus |
Lok. | nimbā | nimbos |
Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols.
Avoti: LEV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kleinodā izaugošs sudraba ērglis ar nolaistiem spārniem un zelta nimbu.
- Zelta nimbi ap svēto galvām — pat tie bija veidoti ar stilu.
- Kopš tiem laikiem attēlos gan Budas, gan svēto galvu rotā nimbs.
- Jāņa Kalniņa vārds ieguva mocekļa nimbu, radās ziņkāre par atstātajiem darbiem.
- Līdz ar to mēs ar Ivaru Selecki zaudējām disidentu nimbus.