mesjē
mesjē [mesˈjē] nelokāms lietvārds
Lietojuma biežums :
Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad mesjē Koens pateica kādu brīnišķu domu:
- Beigās tiek atklāts, ka mesjē Nakts Gaspārs ir paša Sātana līdzinieks.
- Andrē Marans parādījās kā mesjē Bukss un Pīters Polikarpo kā Dr. Konstantīns.
- Es sapratu, ka mesjē Berels neko būtisku neatklāja.
- Neviens cits to neapgalvo, vienīgi mesjē Strovs.