attarot
attarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attaroju | attarojam | attaroju | attarojām | attarošu | attarosim |
| 2. pers. | attaro | attarojat | attaroji | attarojāt | attarosi | attarosiet, attarosit |
| 3. pers. | attaro | attaroja | attaros | |||
Pavēles izteiksme: attaro (vsk. 2. pers.), attarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attarojot (tag.), attarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attarotu
Vajadzības izteiksme: jāattaro
Atbrīvot no zivīm (tīklus).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo darbu veica daudzi - ap 100 zvejnieki un viņiem palīdzēja sievas un citi ģimenes locekļi, jo vajadzēja attarot tīklus, sakārtot un apkabināt ūdas, un tas viss prasīja darbu un iemaņas.