attapt
attapt 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attopu | attopam | attapu | attapām | attapšu | attapsim |
| 2. pers. | attopi | attopat | attapi | attapāt | attapsi | attapsiet, attapsit |
| 3. pers. | attop | attapa | attaps | |||
Pavēles izteiksme: attopi (vsk. 2. pers.), attopiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attopot (tag.), attapšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attaptu
Vajadzības izteiksme: jāattop
1.Atrast (īsto, vajadzīgo).
1.1.Saprast, aptvert.
2.Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vai tiešām viņa neattapa, ka viss tas – tikai joka pēc
- Klusums starp abiem ieilga, līdz Vallija attapa ciemiņam piedāvāt krēslu.
- Tad rūķi attapa pajautāt, vai Kampadrilla arī ir ieturējusi vakariņas.
- Romualds neattapa, kā reaģēt uz šī nekaunīgā radījuma brīdinājumu.
- Tikai tad es attapu, ka viņš runā par Ģedi.