heilenders
heilenders vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | heilenders | heilenderi |
| Ģen. | heilendera | heilenderu |
| Dat. | heilenderam | heilenderiem |
| Akuz. | heilenderu | heilenderus |
| Lok. | heilenderā | heilenderos |
Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs.
Avoti: Ang