ievīlējums2
ievīlējums [ievìlējums] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ievīlējums | ievīlējumi |
| Ģen. | ievīlējuma | ievīlējumu |
| Dat. | ievīlējumam | ievīlējumiem |
| Akuz. | ievīlējumu | ievīlējumus |
| Lok. | ievīlējumā | ievīlējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → ievīlēt 2.
Avoti: LLVV