ievīlēt2
ievīlēt [ievìlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievīlēju | ievīlējam | ievīlēju | ievīlējām | ievīlēšu | ievīlēsim |
| 2. pers. | ievīlē | ievīlējat | ievīlēji | ievīlējāt | ievīlēsi | ievīlēsiet, ievīlēsit |
| 3. pers. | ievīlē | ievīlēja | ievīlēs | |||
Pavēles izteiksme: ievīlē (vsk. 2. pers.), ievīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievīlējot (tag.), ievīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievīlētu
Vajadzības izteiksme: jāievīlē
Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Atstādināta zvērināta notāra zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu."
- Tā zvērināta notāra zīmogu, kura grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības pārņemamas, nodod tieslietu ministram neievīlētu.
- Tā zvērināta notāra zīmogu, kura grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības pārņemamas, nodod tieslietu ministram neievīlētu."
- Ja zvērināts notārs ir atstādināts vai pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņa zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu.
- Ja briesmīgi gribas vēl pabraukt ar stipri nodilušiem klučiem , var tās rievas ar vīli ievīlēt dziļākas