aizvīst
Lietojuma biežums :
aizvīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: pareti
Locīšana
Iesākt vīst; apvīst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri