izstrīpot
izstrīpot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstrīpoju | izstrīpojam | izstrīpoju | izstrīpojām | izstrīpošu | izstrīposim |
| 2. pers. | izstrīpo | izstrīpojat | izstrīpoji | izstrīpojāt | izstrīposi | izstrīposiet, izstrīposit |
| 3. pers. | izstrīpo | izstrīpoja | izstrīpos | |||
Pavēles izteiksme: izstrīpo (vsk. 2. pers.), izstrīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstrīpojot (tag.), izstrīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstrīpotu
Vajadzības izteiksme: jāizstrīpo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izstrīpoju sākumā vārdu “ komunisms” un ielieku “ nākamība”.
- Tās izstrīpoja kāda rožvakara vēsma, liekot izdvest sengaidīto solījumu:
- Es pārskrienu tagadni, pārskrienu vasaru, izstrīpoju sevi jelkur un jelkad.
- Daudzus esmu izstrīpojusi no savu paziņu loka ar melnu, melnu pildspalvu.”
- Šīs stundas vienkārši ir izstrīpotas no manas dzīves.