izstrīķēt
izstrīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstrīķēju | izstrīķējam | izstrīķēju | izstrīķējām | izstrīķēšu | izstrīķēsim |
| 2. pers. | izstrīķē | izstrīķējat | izstrīķēji | izstrīķējāt | izstrīķēsi | izstrīķēsiet, izstrīķēsit |
| 3. pers. | izstrīķē | izstrīķēja | izstrīķēs | |||
Pavēles izteiksme: izstrīķē (vsk. 2. pers.), izstrīķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstrīķējot (tag.), izstrīķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstrīķētu
Vajadzības izteiksme: jāizstrīķē
Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss labākais un saprotamākais izstrīķēts, palikuši joki par tādiem vīriem un lietām, kas maz kur pazīstami; bez tam mums nebija iespējams priekš drukāšanas gabalu izlasīt vēlreiz cauri un pārlabot, mazākais, tās svarīgākās vietas, tagad veselas lapaspuses par to pavisam nesaprotamas.
- Beidzot sienu pļaut , jāizstrīķē izkapts , tad govis pēc siena bļauj
- sie nu , izstrīķē un iesit trīs reizes ar strīķi pa izskapti
- Siena pļaušanu beidzot , jāizstrīķē iskapts , lai ziemā siena ēdājiem būtu asi zobi
- Ar izstrīķētu iskapti nedrīkstot mest mieru pļau šanai , bet tūlī , kā iskapts izstrīķēta , vajagot pļaut , tad aitas kūtī nebrēkšot