izstreipuļot
izstreipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstreipuļoju | izstreipuļojam | izstreipuļoju | izstreipuļojām | izstreipuļošu | izstreipuļosim |
| 2. pers. | izstreipuļo | izstreipuļojat | izstreipuļoji | izstreipuļojāt | izstreipuļosi | izstreipuļosiet, izstreipuļosit |
| 3. pers. | izstreipuļo | izstreipuļoja | izstreipuļos | |||
Pavēles izteiksme: izstreipuļo (vsk. 2. pers.), izstreipuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstreipuļojot (tag.), izstreipuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstreipuļotu
Vajadzības izteiksme: jāizstreipuļo
1.Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Vīrietis paguva izstreipuļot no zāles, taču sabruka priekštelpā.
- Vēl pēc brītiņa no telts izstreipuļoja gluži kailā Lolita un viņai pa pēdām — smaidīgais Ģedimins.
- Pēc tam viņš izstreipuļoja ārā lietū.
- Pusnemaņā izstreipuļoju no astrologa kabineta, ar miklajām plaukstām taustoties gar fosforizētu zvaigžņu rotājumiem pie sienas.
- Un Vilma pie ceļas no lāviņas, kaut kā uzstīvē mugurā kažociņu un, turēdamās pie ierakuma malām, izstreipuļo ārā.