izstrutot
izstrutot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstrutoju | izstrutojam | izstrutoju | izstrutojām | izstrutošu | izstrutosim |
| 2. pers. | izstruto | izstrutojat | izstrutoji | izstrutojāt | izstrutosi | izstrutosiet, izstrutosit |
| 3. pers. | izstruto | izstrutoja | izstrutos | |||
Pavēles izteiksme: izstruto (vsk. 2. pers.), izstrutojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstrutojot (tag.), izstrutošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstrutotu
Vajadzības izteiksme: jāizstruto
Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bumbulis uz atslēgas kaula trīs mēnešu laikā izstrutoja, kļuva mīkstāks un sadzija.
- Ja tu esi ciets un stīvs, tad tie katrs sīkums izsauks zilumu un varbūt pat lūzumu, bet tieši tas ļaus mums augt veselīgākā veidā, atrautās brūces, varēs izstrutot un beidzot sadzīt.
- Un iztīra, ļauj izstrutot, izkliegt un izkarot atpakaļ pašai sevi.