izstumdīt
izstumdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstumdu | izstumdām | izstumdīju | izstumdījām | izstumdīšu | izstumdīsim |
| 2. pers. | izstumdi | izstumdāt | izstumdīji | izstumdījāt | izstumdīsi | izstumdīsiet, izstumdīsit |
| 3. pers. | izstumda | izstumdīja | izstumdīs | |||
Pavēles izteiksme: izstumdi (vsk. 2. pers.), izstumdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstumdot (tag.), izstumdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstumdītu
Vajadzības izteiksme: jāizstumda
1.Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
2.Stumdot izvietot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, un arī upi izstumdīja ar ekskavatoru, lai drošāka braukšana laivotājiem.
- Lācis izstumdījis stropus, vienu apgāzis.
- Izbīda, izstumda, izkārto.
- Bet vienā gadā izskaloja ceļu, izgāza akmens šķembu kravu, greiders brauca un visus izstumdīja pa ceļu.
- Noslaucīt tāfeli, savākt un izmest gružus, kas nokrituši uz grīdas, un pabīdīt izstumdītos krēslus zem galdiem.