izstūrēt
izstūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstūrēju | izstūrējam | izstūrēju | izstūrējām | izstūrēšu | izstūrēsim |
| 2. pers. | izstūrē | izstūrējat | izstūrēji | izstūrējāt | izstūrēsi | izstūrēsiet, izstūrēsit |
| 3. pers. | izstūrē | izstūrēja | izstūrēs | |||
Pavēles izteiksme: izstūrē (vsk. 2. pers.), izstūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstūrējot (tag.), izstūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstūrētu
Vajadzības izteiksme: jāizstūrē
1.Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
1.1.Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Galvenais redaktors ir cilvēks, kuram jāizstūrē izdevums cauri pārmaiņu radītajiem viļņiem.
- Izstūrēju uz klusas un tukšas Rīgas—Daugavpils šosejas.
- Izmēģināju – auto patiešām pats izstūrē, ja vadītājs nereaģē un auto tuvojas līnijām.
- Savukārt 27.augustā modulis tika izmantots, lai izstūrētu staciju cauri potenciāli bīstamai orbitējošu atlūzu plūsmai.
- Tad gan mums labi neklāsies, — nosaka Jānis un izstūrē žigulīti uz šosejas Salaspils virzienā.