izstutēt
Lietojuma biežums :
izstutēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstutēju | izstutējam | izstutēju | izstutējām | izstutēšu | izstutēsim |
| 2. pers. | izstutē | izstutējat | izstutēji | izstutējāt | izstutēsi | izstutēsiet, izstutēsit |
| 3. pers. | izstutē | izstutēja | izstutēs | |||
Pavēles izteiksme: izstutē (vsk. 2. pers.), izstutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstutējot (tag.), izstutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstutētu
Vajadzības izteiksme: jāizstutē
Viscaur atbalstīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesa, ārvalstu modes kritiķi sprieduši, ka Stodenas kopējais tēls būtu bijis visai elegants, ja vien viņa atkal nebūtu pamanījusies izstutēt milzīgos, mākslīgos apaļumus.
- Sievietes niknojas, ka jācīnas ar stiprāku par sevi, ka jānogriež krūts, jeb gluži otrādi - jāizstutē abas un lielas, lai labāk trāpītu.
- Man vajaga lai durvis atveras ganrīz līdz galam un tad es varu izstutēt savus kruķus un izrāpties ārā un ko tāpēc tie kas ir resni vai ar kruķiem nemāk braukt.
- Tā nu viņš kā kalnu kaza aizrāpās pāri mantām un pa malu izstutēja cauri ķepas un snuķi, lai varētu mani tā mīļi apskaut un čučēt ar degunu uz pleca - tāds jaukums.