goddevīgs
Lietojuma biežums :
goddevīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | goddevīgs | goddevīgi |
Ģen. | goddevīga | goddevīgu |
Dat. | goddevīgam | goddevīgiem |
Akuz. | goddevīgu | goddevīgus |
Lok. | goddevīgā | goddevīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
goddevīga | goddevīgas |
goddevīgas | goddevīgu |
goddevīgai | goddevīgām |
goddevīgu | goddevīgas |
goddevīgā | goddevīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | goddevīgais | goddevīgie |
Ģen. | goddevīgā | goddevīgo |
Dat. | goddevīgajam | goddevīgajiem |
Akuz. | goddevīgo | goddevīgos |
Lok. | goddevīgajā | goddevīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
goddevīgā | goddevīgās |
goddevīgās | goddevīgo |
goddevīgajai | goddevīgajām |
goddevīgo | goddevīgās |
goddevīgajā | goddevīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
goddevīgi apstākļa vārds
Tāds, kurā izpaužas cieņa, godbijība; arī godbijīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmetuši ciemam goddevīgu loku, kareivji aizjāja uz otru skrajā meža pusi.
- /Es virmoju goddevīgs mirdzumā tavā,/Līdz iesāku kūleņot saulē pats savā.
- Sveicienu viņas sāka ar garu un goddevīgu runu.
- Apmetis svētozolu birzij goddevīgu līkumu, lai nesaniknotu priesterus, jātnieku pulciņš nonāca pie pakalna.
- Cilts, kas dzīvoja augstkalna alā, bija austrumnieki ar paplatām sejām un goddevīgu skatienu.