gudravecis
gudravecis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gudravecis | gudraveči |
Ģen. | gudraveča | gudraveču |
Dat. | gudravecim | gudravečiem |
Akuz. | gudraveci | gudravečus |
Lok. | gudravecī | gudravečos |
Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs.
Avoti: EH