gudravecis
gudravecis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gudravecis | gudraveči |
| Ģen. | gudraveča | gudraveču |
| Dat. | gudravecim | gudravečiem |
| Akuz. | gudraveci | gudravečus |
| Lok. | gudravecī | gudravečos |
Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs.
Avoti: EH