divviru
divviru nelokāms lietvārds, ģenitīvenis
Lietojuma biežums :
divveru nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; apvidvārds[ME ]
Tāds, kas sastāv no divām veramām daļām (par logu, durvīm).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai 7 pacientiem ( 12%) novērots divviru Ao vārstulis.
- Tas nesteidzīgi pieceļas, un augstās divviru durvis aiz viņa aizveras.
- No garum garā koridora uz Revolūcijas ielas pusi vērās platas divviru durvis.
- Pie sienām stāvēja plaukti, kumodes un skapji ar divviru un trīsviru durvīm.
- Kāpņu galā slējās augstas divviru durvis, rotātas mirdzošām inkrustācijām un grebtām lauvu galvām.