divvīrībasieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk.
Dsk.
Nom.
divvīrība
divvīrības
Ģen.
divvīrības
divvīrību
Dat.
divvīrībai
divvīrībām
Akuz.
divvīrību
divvīrības
Lok.
divvīrībā
divvīrībās
Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
Avoti:LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Neatzīst Lauras divvīrību.
Es tikai teorētiski varu iedomāties situāciju, ka jaunais laulātais tiek izjusts kā tuvāks par paša bioloģisko bērnu, tādēļ jebkura konflikta gadījumā šīs ģimenes struktūra regresē uz tādu, ko varētu saukt par divvīrību un divsievību - jaunais laulātais atbīdās vienlīdz tālu tam, kur ir nokļuvis vecais.