ļihačs
ļihačs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ļihačs | ļihači |
| Ģen. | ļihača | ļihaču |
| Dat. | ļihačam | ļihačiem |
| Akuz. | ļihaču | ļihačus |
| Lok. | ļihačā | ļihačos |
1.novecojis Važonis ar greznu pajūgu un labu rikšotāju zirgu.
2.sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa Pārgalvīgs autobraucējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 3 naktī , kad lokālus slēdz , rindām labi ormaņi ļihači , gluži tāpat kā vecos labos laikos
- Vēl pirms 2 gadiem šādus izvirtuļus būtu uz ielas izcēluši no ļihača un izģērbuši , bet tagad pie tā ir pierasts , un izbadējušais krievs tam nepiegriež ne mazāko vērību
- Ar ļihaču aizlaižam uz Tverskuju, kur virs augsta nama restorāns ir uz jumta.