strīpot
Lietojuma biežums :
strīpot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strīpoju | strīpojam | strīpoju | strīpojām | strīpošu | strīposim |
| 2. pers. | strīpo | strīpojat | strīpoji | strīpojāt | strīposi | strīposiet, strīposit |
| 3. pers. | strīpo | strīpoja | strīpos | |||
Pavēles izteiksme: strīpo (vsk. 2. pers.), strīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strīpojot (tag.), strīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strīpotu
Vajadzības izteiksme: jāstrīpo
Svītrot.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
svītrot2 — Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Juris raksta un strīpo, purpina un met krāsnī uzrakstītās lapas.
- Tātad vēl jo vairāk – varbūt tiešām strīpot trešo daļu?
- Savukārt Edgars Kulda strīpots no savainoto spēlētāju saraksta, bet šai spēlei netika pieteikts.
- Lai salokot tik listes un iesviežot urnā, lasīt nevajagot, jo strīpot tāpat nedrīkst.
- 1850. gadā pienāk pavēle strīpot no Džūkstes zemnieku parādiem 158 četrvertu apmērā no magazīnas grāmatām.