rakaris
rakaris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rakaris | rakari |
| Ģen. | rakara | rakaru |
| Dat. | rakarim | rakariem |
| Akuz. | rakari | rakarus |
| Lok. | rakarī | rakaros |
rakanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rakanis | rakaņi |
| Ģen. | rakaņa | rakaņu |
| Dat. | rakanim | rakaņiem |
| Akuz. | rakani | rakaņus |
| Lok. | rakanī | rakaņos |
1.Palaidnīgs bērns.
1.1.Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Ak tu, rakaris, mums laikam abiem viena šnite...
- Tas ir viens cits Dartanjans, viens mazs, aptaurēts rakaris...
- „Paklausies, tu, rakari, nemēģini ar mani kauties.
- Tādēļ tika sastādīts godīgs un visām pieņemams rakaru izmantošanas grafiks.
- Kā jau galvenā kārtības nodrošinātāja, Svece gāja abus rakarus meklēt.