pārtvīkt

Lietojuma biežums :

pārtvīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Notvīkt, pietvīkt.

2.Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri