parūcināt1
parūcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | parūcinu | parūcinām | parūcināju | parūcinājām | parūcināšu | parūcināsim |
| 2. pers. | parūcini | parūcināt | parūcināji | parūcinājāt | parūcināsi | parūcināsiet, parūcināsit |
| 3. pers. | parūcina | parūcināja | parūcinās | |||
Pavēles izteiksme: parūcini (vsk. 2. pers.), parūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: parūcinot (tag.), parūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: parūcinātu
Vajadzības izteiksme: jāparūcina
Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīdi tas parūcinās ceļa galā, tad ierēcas, iegaudojas un – brauc tieši virsū gliemežiem.
- Varu parūcināt Veco.
- Vispirms viņam garām parūcina mersedess, tad papukšķina vectēvs, tad, acis uz tēti nepacēlis, uz klāja uzkāpju es ar Pakalnu ķēvi, un pašās beigās nāk Lēna ar sirsnīgu smaidu sejā.
- Kā jau olimpisko spēļu atklāšanas nedēļā, pāris tēmas veltīsim lielajam notikumam Pekinā, " pačamdot" gan ķīniešu sniegu, gan latviešu atlētu izredzes, un visbeidzot jāatkārto tie paši vārdi, kas diemžēl nepiepildījās viņnedēļ – izskatās, ka beidzot varēsim atļauties arī mazliet parūcināt motoru.
- Šogad brāļi marta beigās jau bija baigi nogribējušies parūcināt moci un izmest kādu līkumiņu