pelnrušķe
pelnrušķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pelnrušķe | pelnrušķes |
| Ģen. | pelnrušķes | pelnrušķu |
| Dat. | pelnrušķei | pelnrušķēm |
| Akuz. | pelnrušķi | pelnrušķes |
| Lok. | pelnrušķē | pelnrušķēs |
1.Pelnrušķīte.
2.apvidvārds Nevīža, netīrele.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedomājies — dvēseles Pelnrušķe, kas pēkšņi ievesta karaļa pilī!
- — Es jums atstiepu Pelnrušķi.
- Pelnrušķe princeses tērpā, padzīta no ķēniņa pils. Ģedimins, šis melnspārnu eņģelis, mūs abus nežēlīgi izšķīra.
- Es pati biju iemīlējusies Danielā kā negudra, bet man nācās tieši kā izsalkušai pelnrušķei dienu dienā sēdēt pie viņa un Adas mīlestības bagāti klātā galda...
- Toreiz, pirms gadiem, raudāju kā uz balli netikusi Pelnrušķe.