zilgalvīte
zilgalvīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zilgalvīte | zilgalvītes |
| Ģen. | zilgalvītes | zilgalvīšu |
| Dat. | zilgalvītei | zilgalvītēm |
| Akuz. | zilgalvīti | zilgalvītes |
| Lok. | zilgalvītē | zilgalvītēs |
1.formā: daudzskaitlis Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
Stabili vārdu savienojumiLielziedu zilgavīte. Parastā zilgavīte.
- Lielziedu zilgavīte taksons — zilgalvīšu suga ("Prunella grandiflora")
- Parastā zilgavīte taksons — zilgalvīšu suga ("Prunella vulgaris")
- Veba zilgavīte taksons — zilgalvīšu suga ("Prunella x webbiana")
2.apvidvārds Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
3.apvidvārds Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
Avoti: LLVV, Aug2, DaE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpat uzskaitīti arī dainās biežāk minētie ārstniecības augi, piemēram, baldriāns, retējs, zilgalvīte, papardes, sarkanais āboliņš, vībotnes, kā arī raksturots to lietojums dziedināšanā ( Kupcis 1932:266).
- parastā zilgalvīte ( Prunella vulgaris)
- Pie Jāņuzālēm piederēja gandrīz visi lakstaugi, bet īpaši madaras, ņerbules ( nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, āboliņš u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos.
- Īstās jāņuzāles var būt madara , vībotne , sarkanais āboliņš , buldurjānis , zilgalvīte
- Vidzemē un Zemgalē ļoti izplatīta ir madara , Kurzemē un Latgalē arī nārbulis jeb zilgalvīte