coemptio
coemptio vārds svešvalodā; latīņu
Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija trīs laulību noslēgšanas veidi, kas balstījās uz manus: 1) confarreatio, t.i., vissvētākā laulību forma, kas tika noslēgta ar rituālu, kura laikā jaunlaulātie ēda īpašu svētku maizi; 2) coemptio , t.i., simboliska sievas " pirkšana" un 3) usus , t.i., " lietošana", kad pāris automātiski kļuva par vīru un sievu, ja viņi nodzīvoja kopā vienu gadu.