pazvīļot
pazvīļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazvīļoju | pazvīļojam | pazvīļoju | pazvīļojām | pazvīļošu | pazvīļosim |
| 2. pers. | pazvīļo | pazvīļojat | pazvīļoji | pazvīļojāt | pazvīļosi | pazvīļosiet, pazvīļosit |
| 3. pers. | pazvīļo | pazvīļoja | pazvīļos | |||
Pavēles izteiksme: pazvīļo (vsk. 2. pers.), pazvīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazvīļojot (tag.), pazvīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazvīļotu
Vajadzības izteiksme: jāpazvīļo
Īsu brīdi zvīļot.
Avoti: LLVV