novīlēt2
novīlēt [novìlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novīlēju | novīlējam | novīlēju | novīlējām | novīlēšu | novīlēsim |
| 2. pers. | novīlē | novīlējat | novīlēji | novīlējāt | novīlēsi | novīlēsiet, novīlēsit |
| 3. pers. | novīlē | novīlēja | novīlēs | |||
Pavēles izteiksme: novīlē (vsk. 2. pers.), novīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novīlējot (tag.), novīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novīlētu
Vajadzības izteiksme: jānovīlē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārāk īsi novīlēts nags rada iekaisumu un tas ataug biezs un neglīts.
- Pēc zāģēšanas jānovīlē dēļiem stūri, lai tie ir bez skabargām.
- pēdējais modes kliedziens – slīpie nagi – novīlēti 45 grādu leņķī.
- Lai nesaplēš burtus, viņa šai naglai pat bija novīlējusi galviņu.
- Lamuvārds atkal iestrēgst Ilzes lūpās un atiežas smaili novīlētu zobiņu smīnā.