novilcējs
novilcējs
1.apvidvārds Ierīce gaisa, dūmu novadīšanai.
2.joma: transports Ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli; izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai; dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai; spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
3.joma: jūrniecība Divbloku taļļa, ar kuru notur grotbomi vajadzīgajā augstumā.
4.novecojis; joma: poligrāfija Strādnieks, kas nodarbināts ar korektūru novilkšanu.
Avoti: KiV, TK-81#1/1091, JūVM, GV