novilkt
novilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novelku | novelkam | novilku | novilkām | novilkšu | novilksim |
| 2. pers. | novelc | novelkat | novilki | novilkāt | novilksi | novilksiet, novilksit |
| 3. pers. | novelk | novilka | novilks | |||
Pavēles izteiksme: novelc (vsk. 2. pers.), novelciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novelkot (tag.), novilkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novilktu
Vajadzības izteiksme: jānovelk
1.Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.3.Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
1.4.Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
1.5.Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
1.6.Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
2.parasti formā: trešā persona Nogurdināt (parasti rokas, plecus) – par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
3.Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru); šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
4.Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
Stabili vārdu savienojumiNovelkamā bildīte.
- Novelkamā bildīte vārdkoptermins — īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni
4.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
4.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
5.Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
6.Nodīrāt (ādu).
6.1.Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
7.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt6.
8.joma: poligrāfija Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
9.Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
9.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
9.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
9.3.Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
9.4.intransitīvs
10.Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
10.1.Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
11.Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
12.Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
Stabili vārdu savienojumi(Taisns), kā ar lineālu novilkts.
- (Taisns), kā ar lineālu novilkts frazēma — pilnīgi taisns
12.1.Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
13.Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
13.1.Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
14.Nodzīvot (mūžu), parasti ar grūtībām.
14.1.intransitīvs
14.2.intransitīvs Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām.
15.lieto: pareti Nosūkt (daļu šķidruma).
16.sarunvaloda Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
Stabili vārdu savienojumiMaukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm.
- Maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm sarunvaloda, idioma — 1. Censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt2. Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt
- Novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras idioma — būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties2. Nežēlīgi izmantot
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) sarunvaloda, idioma — izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo
- Novilkt robežu frazēma — 1. Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā)2. Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā)3. Ierobežot
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Priekšā novilktas auklas — lai ar mašīnām neizbraukātu dubļaino zemes ceļu.
- Kad tu novelc skatuves tērpu, tu kļūsti par citu Janu?
- Nebija novilktas nekādas brīdinājuma lentes, ka tiek veikti tīrīšanas darbi!
- - Vīrieti, novelciet kažoku - atbrīvosies vieta, kur stāvēt!
- Ir labi, ja esam atsaucīgi, taču ir jānovelk robežas.