novilcināt
novilcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novilcinu | novilcinām | novilcināju | novilcinājām | novilcināšu | novilcināsim |
| 2. pers. | novilcini | novilcināt | novilcināji | novilcinājāt | novilcināsi | novilcināsiet, novilcināsit |
| 3. pers. | novilcina | novilcināja | novilcinās | |||
Pavēles izteiksme: novilcini (vsk. 2. pers.), novilciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novilcinot (tag.), novilcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novilcinātu
Vajadzības izteiksme: jānovilcina
1.Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
1.1.Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzintars uzsver, ka izvērtējuma veikšanu nedrīkst novilcināt vai atlikt. "
- Talibi savukārt pārmetuši Afganistānas varasiestādēm, ka tās nevajadzīgi novilcina laiku.
- Vienlaikus Krievijas aizsardzības ministrs pārmeta Rietumvalstīm vēlmi maksimāli novilcināt karadarbību Ukrainā.
- Uz sēdi visbiežāk namīpašnieki neierodas vai izdomā, kā to novilcināt.
- Kādēļ tiek kārtējo reizi novilcināta izstrādāto likuma grozījumu izskatīšana valdībā? ”