vietsēdība
vietsēdība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vietsēdība | vietsēdības |
| Ģen. | vietsēdības | vietsēdību |
| Dat. | vietsēdībai | vietsēdībām |
| Akuz. | vietsēdību | vietsēdības |
| Lok. | vietsēdībā | vietsēdībās |
Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību.
Avoti: VjV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš izstrādāja vietsēdības un klejotāju dzīves divdalījumu, kā arī jēdzienu " paaudze" un nenovēršamo varas zaudēšanu, kas rodas, kad tuksneša kareivji iekaro pilsētu.
- Sākotnēji lopkopji nomadi, apmetušies mežu joslā, visai ātri bija pārorientējušies uz vietsēdību un zemkopību, bet ģeogrāfiskā atrašanās vieta – Volga kā tirdzniecības ceļš, ‒ veicināja amatniecības un tirdzniecības uzplaukumu.
- Piederība teritorijai - Latvijas zemei, dzimtenei, tēvzemei – minēta sakņu sajūtas un vietsēdības kā etniskās tāpatības elementa kontekstā.
- Čaklums, darbīgums, strādīgums, atbildības sajūta, precizitāte un latvieńu īpańā saikne ar zemi ( vietsēdība, sakņu sajūta, mīlestība uz dabu) – tēmas, kas bieņi atkārtojas respondentu stāstījumos un latvieńu tautas vērtējumos.
- Starp citu, tas pats Brūss Čatvins rakstīja, ka cilvēcei vietsēdības laika posms ir īss.