švīts1
švīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švīts | švīti |
| Ģen. | švīta | švītu |
| Dat. | švītam | švītiem |
| Akuz. | švītu | švītus |
| Lok. | švītā | švītos |
Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt šo dzērienu iecienījuši gan laucinieki, gan pilsētas švīti.
- Viņa cilvēki krīt, bet viņam jāsēž blakus nosvīdušajam švītam no tiesas.
- Reizēm koncertos uzstājas arī švīts Kārkliņš ar kādu dziesmiņu.
- Nu, kā īsts švīts!"
- Nokss ( 2) un Vivjena ( 2): viņa ir tik sievišķīga un viņš — īsts švīts.”