apvīlēt2
apvīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvīlēju | apvīlējam | apvīlēju | apvīlējām | apvīlēšu | apvīlēsim |
| 2. pers. | apvīlē | apvīlējat | apvīlēji | apvīlējāt | apvīlēsi | apvīlēsiet, apvīlēsit |
| 3. pers. | apvīlē | apvīlēja | apvīlēs | |||
Pavēles izteiksme: apvīlē (vsk. 2. pers.), apvīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvīlējot (tag.), apvīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvīlētu
Vajadzības izteiksme: jāapvīlē
Nošūt vīli (gar malu); apšujot (ko) izveidot vīli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 6.Tālākajā gaitā jāapvīlē nagi, piešķirot tiem dabisku formu.
- • Apgrieziet un apvīlējiet slimo nagu, kārtīgi nomazgājiet un nosusiniet kājas.
- Kreklu šuva rokām un neapvīlēja, arī pogas tam nepiešuva.
- Tomēr smukāk, ja ir apvīlēti, sakopti nagi, bez sēru lentēm.
- Kaķēna mīkstos nadziņus vari saīsināt, tos vienkārši apvīlējot.