šņore
šņore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņore | šņores |
| Ģen. | šņores | šņoru |
| Dat. | šņorei | šņorēm |
| Akuz. | šņori | šņores |
| Lok. | šņorē | šņorēs |
3.Šnore2.
4.apvidvārds Lauku platības mērs, kas aptuveni vienāds ar 3 pūrvietām, bet bija atšķirīgs dažādās vietās un laikos.
6.apvidvārds Vērpjamā ratiņa aukla.
7.apvidvārds Makšķeres aukla.
Stabili vārdu savienojumiNakts šņore. Šņores gals. Šņoru grāmata.
- Nakts šņore vārdkoptermins — naktsšņore
- Šņores gals — jumta čukurs
- Šņoru grāmata vēsturisks, vārdkoptermins — caurauklota grāmata
Avoti: LLVV, KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas ir šie cilvēki, par to plašāk Ingas Šņores sižetā.
- Ādolfs bija " Šņoru" saimnieku dēls un aizsargu nodaļas komandieris.
- Mums nebija normāla šņore, mums bija kaut kāda tītā šņore.
- Tai jāslīd baltas kaijas mirdzumā un cēlumā, šņores taisnumā.
- Pagalmā joprojām baloja nostieptas šņores, gar kurām Ādamam drošāka staigāšana.