piešvīkāt
piešvīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešvīkāju | piešvīkājam | piešvīkāju | piešvīkājām | piešvīkāšu | piešvīkāsim |
| 2. pers. | piešvīkā | piešvīkājat | piešvīkāji | piešvīkājāt | piešvīkāsi | piešvīkāsiet, piešvīkāsit |
| 3. pers. | piešvīkā | piešvīkāja | piešvīkās | |||
Pavēles izteiksme: piešvīkā (vsk. 2. pers.), piešvīkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešvīkājot (tag.), piešvīkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešvīkātu
Vajadzības izteiksme: jāpiešvīkā
1.Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā.
2.apvidvārds Pievilkt (kāju).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir manuskriptu piešvīkāto malu vienkāršā, traģiskā patiesība.
- Uz pirmās lapas rindojās apbrīnojami kaligrāfisks latīņu ieraksts, bet pārējās bija piešvīkātas un izraibinātas ar zilām, zaļām un sarkanām piezīmēm.
- Pie baltas lapas var uzzīmēt visu ko, bet Doms jau nav balta lapa, viss vēstures piešvīkāts."