piešvīkstēt
piešvīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešvīkstu | piešvīkstam | piešvīkstēju | piešvīkstējām | piešvīkstēšu | piešvīkstēsim |
| 2. pers. | piešvīksti | piešvīkstat | piešvīkstēji | piešvīkstējāt | piešvīkstēsi | piešvīkstēsiet, piešvīkstēsit |
| 3. pers. | piešvīkst | piešvīkstēja | piešvīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: piešvīksti (vsk. 2. pers.), piešvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešvīkstot (tag.), piešvīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešvīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāpiešvīkst
Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV