nožvīkstēt
nožvīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nožvīkstu | nožvīkstam | nožvīkstēju | nožvīkstējām | nožvīkstēšu | nožvīkstēsim |
| 2. pers. | nožvīksti | nožvīkstat | nožvīkstēji | nožvīkstējāt | nožvīkstēsi | nožvīkstēsiet, nožvīkstēsit |
| 3. pers. | nožvīkst | nožvīkstēja | nožvīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nožvīksti (vsk. 2. pers.), nožvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nožvīkstot (tag.), nožvīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nožvīkstētu
Vajadzības izteiksme: jānožvīkst
Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vadonis nostājas tev aizmugurē , dzirdi , kā nožvīkst rāvējslēdzis