Paplašinātā meklēšana

Meklējam daudz.

Atrasts vārdos (273):

Atrasts vārdu savienojumos (19):

Atrasts skaidrojumos (9938):

Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
pa krietnam (diezgan) daudz.
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
nodoties Aiziet (par daudziem).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu).
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri.
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
sarakt Apbedīt (vairākus, daudzus).
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
sačurināt apcept tik stipri, ka izplūst daudz tauku.
izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem).
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
apietamies Apejamies - daudzsk. 1. pers. no darbības vārda "apieties".
saķosēt apēst (daudz).
satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma).
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx.
pārvārtīt Apgriezt, apvērst (dažreiz vai daudzkārt).
pieguldīt Apguldīt (daudzus); dot (daudziem) naktsmājas.
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām.
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
appopēt Apģērbt (pārāk daudz, arī ko pārāk siltu).
tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža.
joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa.
pajozt Apjožot nedaudz uzspraust.
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
apslānīt Apkarot, nonāvēt (daudzus).
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus).
apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus).
apnabagot Apmeklēt (daudzus) ubagojot.
pasnēgt Apmeklēt (visus, daudzus).
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
sapikāt Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt).
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī.
pārpērt Aprunāt (vairākus, daudzus).
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā.
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
sašļakstināt Apspricēties (daudz).
nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru.
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
sasūdzēt Apsūdzēt, daudz sūdzēt.
kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
vezums aptuvens daudzuma mērs
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki.
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
lēsans Ar daudz velēnām.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
daudzlampu Ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
daudznīšu Ar daudzām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzskaldņu Ar daudzām skaldnēm.
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
daudzšķautņains Ar daudzām šķautnēm.
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām; tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
daudzkausu Ar daudziem kausiem.
daudzkomponentu Ar daudziem komponentiem.
gumzurgumzuriem Ar daudziem līkumiem.
ailains Ar daudziem nodalījumiem.
daudzstarains Ar daudziem stariem.
daudzstāvu Ar daudziem stāviem.
daudzzaru Ar daudziem zariem.
daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
daudzžuburu Ar daudziem žuburiem.
automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
pieprasavāt Ar gludekli piegludināt (pietiekami, daudz).
izšļucināt Ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu).
sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu).
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
pievurināt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
pievurinēt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu.
vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni.
mozēties Ar piestūķētu muti daudz ēst.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus.
iežļāgt Ar sparu un lielā daudzumā ieliet.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
sgrimēt Ar troksni sanākt (par vairākiem, daudziem).
daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
vāla Ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā.
savindāt Ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā).
sašķūtēt Ar vezumu vai citādi daudz savest.
saluksīt Ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus).
ziedīgs Ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu.
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
daudzarājs Arājs, kas daudz ar.
eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz.
kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem.
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi.
Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga.
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos.
polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām.
citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
oktogons Astoņstūru daudzstūris.
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam.
pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku.
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
reutilizācija Atkārtota vai daudzkārtēja uzņemto minerālvielu izmantošanās augā.
atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
krāpināt Atkārtoti nedaudz apkrāpt.
drāztīt Atkārtoti nedaudz drāzt, sadalīt skaidās.
pakodāt Atkārtoti nedaudz iekost (ieēst).
pārmīcīt Atkārtoti nedaudz mīcīt.
apmīžalēt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
apmīžļāt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
pakrutināt Atkārtoti nedaudz purināt, kratīt.
pamaksāt Atkārtoti nedaudz samaksāt.
smaidelēt Atkārtoti nedaudz smaidīt.
gvelžāt Atkārtoti vai daudz gvelzt.
atstumdīt Atkārtoti vai daudz stumdīt šurp un turp.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba).
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas.
karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
vaļģīt Ātri (un daudz) ēst.
sagrūst Ātri iedot (ko) lielākā daudzumā.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ķīpot Ātri un daudz ēst.
pielepsēt Ātri un daudz ēst.
steņķēt Ātri un daudz ēst.
izvamzīt Ātri un daudz izēst.
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus).
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
vatelēt Ātri, nesaprotami un daudz runāt.
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers.
Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi.
gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma.
balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
atsvīst Atsilt; atsilstot kļūt nedaudz mitram.
atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
saļekāt Atstāt daudz pēdu.
nopēdāt Atstāt daudzas pēdas.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām.
mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri.
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu).
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu).
atvalkāt Atvilkt vairākus vai daudzus.
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs).
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
anoksija Audu nespēja saņemt vai izmantot nepieciešamo skābekļa daudzumu.
lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī.
džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
pseidomiksoma Audzējs, kurā ir daudz gļotu un kurš atgādina miksomu.
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst.
kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa.
eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām.
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu dalās) - par augiem.
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
bišzāle Augs, kurā ir daudz nektāra, ko audzē medus iegūšanai.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām.
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām).
fitotrons Augu audzēšanas kamera, ko izmanto vides temperatūras, ogļskābās gāzes daudzuma, mitruma, gaismas režīma regulēšanai.
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
pavadēns Auksts un nedaudz vējains laiks.
aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras.
jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
rūpniecības roboti automātiskas sistēmas ar programmas vadību, kuras izmanto daudzos tehnoloģiskos procesos, kas noris dzīvībai bīstamos apstākļos.
daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus).
kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt).
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā.
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
jama Bars, pūlis, daudzums, masa.
korams Bars, pulks, daudzums.
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
čalaviņš Bērns, kas daudz runā.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos).
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz).
sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu.
uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
pulku Bieži, daudzas reizes.
mīstavot Bieži, daudzkārt mainīt.
cēršķi bieži, daudzkārtēji.
cēšķi Bieži, daudzkārtēji.
kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras).
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
binits Bits - informācijas daudzuma mērvienība.
sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
bladāgs Bladaudz.
blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums.
staukāt Blīvi piebāzt; daudz ēst.
retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu.
Myriophyllum brasiliensis Brazīlijas daudzlape.
sturmains Brāzmains; ar daudzām lietusgāzēm.
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte.
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem.
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
vetelēt Buldurēt, ātri un daudz runāt.
sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos.
pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
ņirbt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
pieēnoties Būt nedaudz līdzīgs.
vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
patricināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) samērā daudz iztērē (līdzekļus, naudu).
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts; patērēt (daudz vai visu).
spanderēt Būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos).
augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
krepečāties Būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma.
puņķēties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu); sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments.
C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs.
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā.
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos.
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
polistils Celtne ar daudzām kolonnām.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
tipa projekts celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot.
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā; ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
šoseja Ceļš ar cietu segumu; autoceļš ar daudzslāņu segumu.
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
apmielot Cienāt, mielot (daudzus, lielā apkaimē).
salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā).
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr.
ciekai Cik daudz, cik tālu; gandrīz.
cikai Cik daudz.
tikīn Cik daudz.
cik (vien) sirds vēlas cik vien grib, jebkurā daudzumā.
pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
cik vien tik ādā lien cik vien gribas; ļoti daudz.
tikiņ Cik, nedaudz, tikko.
sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs.
tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem.
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
calāt Cilāt, daudzkārt celt.
zadināt Cildināt, daudzināt.
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
žļampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
guļava Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
pogainis Cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks.
naudas maks cilvēks, kam ir daudz naudas.
vecs cilvēks, kam ir samērā daudz gadu
enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis.
sadziedātājs Cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
putras kuģis cilvēks, kas daudz ēd.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miegulis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miega mice Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miegamice Cilvēks, kas daudz guļ.
mieguža Cilvēks, kas daudz guļ.
rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
pankšķis Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; bļauris (1).
bļambata Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; kliedzējs, bļāvējs.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
klieģis Cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs.
ģieza Cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas pārzin un bieži izmanto Bībeles tekstu.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
gara mēle cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
žurģis Cilvēks, kas daudz pūlas, raizējas.
grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
grabeklis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
lielmutis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
klers Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā; pļāpa.
lerkšis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā.
čaliņa Cilvēks, kas daudz runā.
čaliņš Cilvēks, kas daudz runā.
pluncka Cilvēks, kas daudz ūdens patērē.
tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
čamma Cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
blaužgoņa Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kaukāns Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
vaimanulogs cilvēks, kas daudz vaimanā un sūdzas.
remska Cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē.
pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
larkšis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
laršķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
gulētājs Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā.
mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
celmlauzis Cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
sadancotājs Cilvēks, kas mēdz daudz dejot.
saēdājs Cilvēks, kas mēdz daudz ēst.
saballētājs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām.
sagājējs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
vāreklis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
sarunātājs Cilvēks, kas mēdz daudz runāt.
sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
sagulētājs Cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt.
strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
mieglācis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
miegmice Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
miegpūznis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
kiška Cilvēks, kas mīl daudz ēst.
grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
truļļa Cilvēks, kas par daudz ēd un dzer.
takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem.
bandžalis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
bandžolis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
bandžulis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
darbaholiķis Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
polihistors Cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu.
ļermaka Cilvēks, kas pļāpā, (daudz) runā.
pussienpļāvējs Cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma.
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas.
ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos.
gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
kvieka Cūka, kas daudz kviec.
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%).
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži).
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l).
kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu.
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils.
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku.
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
suga Daļa, neliels daudzums.
meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju.
bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā.
pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums.
pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju.
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
dūmināties Darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu).
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību.
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
rauties kā turkam daudz (arī cītīgi) strādāst.
multa paucis daudz (kas) nedaudz vārdos.
galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
ēst matus no galvas nost daudz apēdot, sagādāt kādam rūpes, putināt laukā kādu.
saēsties Daudz apēst (ko); daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
sabalvāt daudz dodot, daudz saņemt.
izlaisties (arī izmesties) punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā).
pempēt daudz ēst, dzert; daudz dzert bez atpūtas.
subīt daudz ēst.
sadzerties Daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
sazīsties Daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
Kuplas laimes! daudz laimes (vēlējumā).
majonēzes kristālrežģis daudz majonēzes.
dārga nauda daudz naudas; arī augsta cena.
naudas kā palu daudz naudas.
ar vieglu roku daudz nedomājot, neapsverot.
jūras vilks daudz pieredzējis jūrnieks.
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
ievingrināt mēli daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
locīt mēli daudz runāt; aprunāt.
laist mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
dot mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
sliepažāt daudz staigāt.
iet kā bite ziedā daudz strādā, pūlas.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo.
bombardēt daudz un ātri sūtīt elektronisku informāciju vai komentārus.
pēķot daudz un ilgi (līdz apnikumam) vienu un to pašu runāt.
posāt daudz un ilgi ēst.
(visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt.
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža daudz un veikli melot.
mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt.
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt.
suiš daudz, bieži.
izkustināt smadzenes daudz, intensīvi domāt.
suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība.
cik Daudz, ļoti daudz.
likt ribās daudz, negausīgi dzert, ēst.
vairāk nekā pietiekami daudz.
drūzmu drūzmām daudz.
svuitai daudz.
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi.
pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
malu malas daudzas vietas (kur).
visas malas daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta").
Hippolais polyglotta daudzbalsu smējējķauķis.
Mimus polyglottos daudzbalsu zobgaļstrazds.
velorallijs daudzdienu sporta sacensības ar velosipēdiem; velosipēdu maratons.
tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
kavernozā limfangioma daudzdobumu limfangioma ar starpsienām, kurās ir fibrozi audi un gludās muskulatūras šķiedras; atrodama ādā, gļotādā.
poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība.
dekatrons daudzelektrodu elektronu lampa elektrisku impulsu uzskatāmai skaitīšanai decimālā sistēmā.
valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
ganību airene daudzgadīgā airene.
Anemone multifida daudzgadīgā anemone.
Lolium perenne daudzgadīgā jeb ganību airene.
ziemas kaņepene daudzgadīgā kaņepene.
Mercurialis perennis daudzgadīgā kaņepene.
Lunaria rediviva daudzgadīgā mēnesene.
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas).
Linum perenne daudzgadīgais lins.
Rapistrum perenne daudzgadīgais rācenītis.
ziemas vējāzītis daudzgadīgais rācenītis.
goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši.
ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā.
vasarzaļie augi daudzgadīgie augi, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule.
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām.
automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums.
čāparains daudzkājains.
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
multilokulārs Daudzkameru-, tāds, kam daudz ligzdu, nodalījumu.
grupas adapters daudzkanālu ierīce, kas nodrošina datu pārraidi pa vairākiem kanāliem un dataora sadarbību ar daudziem attāliem lietotājiem.
enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni.
norobīt Daudzkārt iecirst robu, izveidot daudzus robus.
reitēt daudzkārt locīt.
izklapēt Daudzkārt, arī daudzviet (ko) dauzīt.
brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai.
ciklisks process daudzkārtēja viena un tā paša algoritma vai programmas posma atkārtošana.
Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte.
polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu.
klijveida ēde daudzkrāsainā ēde.
Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
Cineraria cruentus daudzkrāsu cinerārija.
Euphorbia polychroma daudzkrāsu dievkrēsliņš.
Tulipa polychroma daudzkrāsu tulpe.
daudzāds Daudzkrokains, daudzkārtējs.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum").
Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis").
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum").
mieturu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum verticillatum").
Hypericum polyphyllum daudzlapu asinszāle.
Lupinus polyphyllus daudzlapu jeb daudzgadīgā lupīna.
Kalmia polifolia daudzlapu kalmija.
daudzgadīgā lupīna daudzlapu lupīna.
Anthyllis x polyphilloides daudzlapu pērkonamoliņš.
Tiarella polyphylla daudzlapu tiarella.
Umbilicaria polyphylla daudzlapu umbilikārija.
vienveidīgs apziednis daudzmaz vienāda veida un krāsas visas apziedņa lapas.
plusve minusve daudzmaz.
daudz maz daudzmaz.
sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi.
pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai.
ķentru ķentrām daudzos gabalos, lupatās, skrandu skrandām.
divplakņu kakts daudzplakņu kakts ar divām skaldnēm.
trīsplakņu kakts daudzplakņu kakts ar trim skaldnēm.
klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs.
cik reižu daudzreiz, bieži.
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt.
ne vienreiz vien daudzreiz.
Stenocactus multicostatus daudzribu stenokaktuss.
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
polychaeta Daudzsartārpi jeb daudzsareņi.
Chenopodium polyspermum daudzsēklu balanda.
blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
pluralia tantum daudzskaitlinieks.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis.
tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
Arhimēda ķermeņi daudzskaldņi, kuru skaldnes ir vairāku veidu regulāri daudzstūri; pusregulārie daudzskaldņi.
-edrs daudzskaldņu nosaukumu izskaņa.
poliedrisks Daudzskaldņu-, daudzplākšņu-.
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama.
Eleocharis multicaulis daudzstublāju pameldrs.
Chrysanthemum multicaule daudzstumbru krizantēma.
regulārs daudzstūris daudzstūris, kura visas malas ir vienādas; n-stūris (n=3, 4,...).
apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai.
ievilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas virsotnes atrodas uz dotās riņķa līnijas.
daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains.
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas.
primārais ķermeņa dobums, blastocēle daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums blastulas stadijā.
multicelulārs Daudzšūnu-; daudzkameru-.
tipiskie daudzšūņi daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Eumetazoa"); eimetozoji.
cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu.
taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
ģimenes dārziņu kolonija daudzu ģimenes dārziņu kopa; vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa.
MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu.
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā.
divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes.
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs.
sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
apjoms daudzums, kopums.
pusotra daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse).
desmittūkstoš daudzums, skaits 10 000
simttūkstoš daudzums, skaits 100 000
miljons daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām.
vienpadsmittūkstoš daudzums, skaits 11 000
divpadsmittūkstoš daudzums, skaits 12 000
trīspadsmittūkstoš daudzums, skaits 13 000
četrpadsmittūkstoš daudzums, skaits 14 000
piecpadsmittūkstoš daudzums, skaits 15 000
sešpadsmittūkstoš daudzums, skaits 16 000
septiņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 17 000
astoņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 18 000
deviņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 19 000
divdesmittūkstoš daudzums, skaits 20 000
divsimttūkstoš daudzums, skaits 200 000
divtūkstoš daudzums, skaits 2000
trīsdesmittūkstoš daudzums, skaits 30 000
trīssimttūkstoš daudzums, skaits 300 000
trīstūkstoš daudzums, skaits 3000
četrdesmittūkstoš daudzums, skaits 40 000
četrsimttūkstoš daudzums, skaits 400 000
četrtūkstoš daudzums, skaits 4000
piecdesmittūkstoš daudzums, skaits 50 000
piecsimttūkstoš daudzums, skaits 500 000
piectūkstoš daudzums, skaits 5000.
sešdesmittūkstoš daudzums, skaits 60 000
sešsimttūkstoš daudzums, skaits 600 000
seštūkstoš daudzums, skaits 6000
septiņdesmittūkstoš daudzums, skaits 70 000
septiņsimttūkstoš daudzums, skaits 700 000
septiņtūkstoš daudzums, skaits 7000
astoņdesmittūkstoš daudzums, skaits 80 000
astoņsimttūkstoš daudzums, skaits 800 000
astoņtūkstoš daudzums, skaits 8000
deviņdesmittūkstoš daudzums, skaits 90 000
deviņsimttūkstoš daudzums, skaits 900 000
deviņtūkstoš daudzums, skaits 9000
Caltha polypetale daudzvainaglapu purene.
poliarhija Daudzvaldība; valsts iekārta, kurā valda daudzi vai vismaz vairāki.
gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida").
polilingvisms daudzvalodība.
multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas.
Reynoutria polystachium daudzvārpu dižsūrene.
Dreissena polymorpha daudzveidīgā sēdgliemene.
Sisymbrium polymorphum daudzveidīgā žodzene.
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu.
autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība.
ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms.
bioloģiskā oksidēšana daudzveidīgu oksidēšanas un reducēšanas reakciju kopums, kas notiek dzīvajos organismos enzīmu ietekmē.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
Riccardia multifida daudzzaru rikardija.
Rosa multibracteata daudzzaru roze.
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
Lolium multiforum daudzziedu airene.
Festuca multiflora daudzziedu auzene.
Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms.
Ranunculus polyanthemos daudzziedu gundega.
Jasminum polyanthum daudzziedu jasmīns.
Cotoneaster multiflora daudzziedu klintene.
Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Polygonatum multiflorum daudzziedu mugurene.
Nemesia floribunda daudzziedu nemēzija.
Silene multiflora daudzziedu plaukšķene.
Rosa multiflora daudzziedu roze.
Triplochlamys multiflora daudzziedu triplohlame.
Callitriche cophocarpa daudzziedu ūdenīte.
Callitriche polymorpha daudzziedu ūdenītes nosaukuma sinonīms.
Wisteria floribunda daudzziedu vistērija.
Luzula multiflora daudzziedu zemzālīte.
žārga Dauzoņa, kāds, kas daudz runā un kliedz.
pička dauzoņa; tāds, kas daudz skrej.
piedauzīt Dauzot sasmalcināt pietiekami, daudz.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām.
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
diversificēt Dažādot, daudzveidot.
pulkajāds dažāds, daudzējāds.
granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas.
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
kāds Dažs (2); nedaudz.
hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
dipsoterapija Dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu.
organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
liess degmaisījums degmaisījums, kura sastāvā gaisa daudzums ir lielāks, nekā tas vajadzīgs degvielas pilnīgai sadegšanai.
normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai.
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru.
relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā.
elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums.
da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par.
aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
daudzīt Dem. --> daudz 1.
drupīt Dem. --> drupu; mazliet, nedaudz.
robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību.
desmittiek Desmit reizes tik daudz.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
pa labi (un) pa kreisi devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
dezoksiholanerēze Dezoksiholskābes daudzuma palielināšanās žultī.
DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums.
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā).
Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna.
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu).
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā.
tetragramma Dieva nosaukums, kas daudzās valodās sastāv no 4 burtiem.
elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma.
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1).
rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
krietnai Diezgan daudz, samērā lielā pakāpē.
larghetto Diezgan plaši; tempa apzīmējums - nedaudz ātrāk par "largo".
dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums.
izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot.
pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu.
mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā.
jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu.
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām.
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu.
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu.
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas.
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām.
osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums.
pāris Divi, daži, nedaudzi.
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.); divkārtīgi.
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
divtiek Divtik - divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
polisēmija divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai); daudznozīmīgums (2).
sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos.
uranilkatjons Divvērtīgs katjons, kas ar daudzām skābēm veido sāļus, piem., uranilacetātu.
dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā.
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas.
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
programmotēka Dotajā sistēmā daudzkārtēji izmantojamu programmu vai standartprogrammu sakopojums; programmu bibliotēka.
gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_).
sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
piedrupt Drūpot piebirt (pietiekami, daudz).
drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms.
alquanto Drusku, nedaudz.
druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt.
druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ.
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ.
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā).
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns.
hiperlutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) palielināts daudzums asinīs.
hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs.
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē.
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints.
pieradīt Dzemdēt vairākus, daudz.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
raugulis Dzērājs (kas daudz pudelē raugās).
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
piepumpēt Dzerot daudz šķidruma piepildīt (kuņģi).
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
telpāt Dzert (daudz).
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
pluncīt Dzert (ko lielākā daudzumā).
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
pļumpēt Dzert (parasti daudz).
trumpāt Dzert (parasti ko lielākā daudzumā).
mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
pieklenīt Dzert lielos daudzumos.
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru.
pluncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā); ploncāt.
ploncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā).
plonckāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
ploņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
pluņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
trumpēt Dzert, strēbt (parasti ko lielākā daudzumā).
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni.
prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas.
dzelmīgs Dziļdomīgs, daudzslāņains (arī asprātīgs).
breņģis Dziļi dubļi; vieta, kur daudz dubļu.
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
multum, non multa dziļš saturs nedaudz vārdos.
non multa, sed multum dziļš saturs nedaudz vārdos.
psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus.
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma.
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec.
dzirla Dzīvnieks, kas daudz dzer.
bļauris Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības; rīma (1).
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā.
peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi.
acanthelminthes Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma eimetazoju apakšnodalījuma dzelkņtārpu tips.
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām.
bioloģiskā daudzveidība dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus).
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā).
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt.
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
entropijas indekss ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības kvantitatīvais rādītājs; Šenona indekss.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
fitofāgija ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids, kurā augēdāji barībā atkārtoti izmanto daudzgadīgo augu virszemes daļas.
autoekzematizācija Ekzēmas izplatīšanās sākumā lokāli un vēlāk daudz plašāk no norobežotā ekzēmas centra.
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
ampērsekunde Elektrības daudzuma mērvienība; As.
mikrokulons Elektrības daudzuma vienības kulona viena miljonā daļa.
ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
strāvas avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt lielāka par slodzes pretestību.
elektrodzinējspēka avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt mazāka par slodzes pretestību.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam.
dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti.
kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana.
hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs.
elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu.
ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas.
angioendotelioma Endotelioma, audzējs, kurā ir daudz asinsvadu.
enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^).
anabolerģija Enerģijas daudzums, kas nepieciešams anabolisma procesiem.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
siltuma daudzums enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
acidocitoze Eozinofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs.
akantoze Epidermas dzeloņainā slāņa hiperplāzija, ko novēro daudzās ādas slimībās.
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
boķēties Ēst (daudz, ar lielu apetīti).
izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas.
žmurīt Ēst (parasti ātri, daudz).
lopņīt Ēst (parasti daudz).
ēst ar pilnu muti ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
hiperestrogenēmija Estrogēno hormonu palielināts daudzums asinīs.
decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers.
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla).
Peipuss Ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu.
Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu.
Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^).
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā ("Loch Lomond"), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu.
Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers.
sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt.
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
vaidhibhakti Ezoterismā Dieva pielūgsme, it sevišķi ievērojot daudz rituālu un ceremoniju.
deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss.
vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām.
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
starpfāžu virsma fāžu saskares virsma daudzfāžu sistēmās.
fāze Fāžu telpa - abstrakta daudzdimensiju telpa, kuras punkti atbilst daļiņu sistēmas iespējamajiem stāvokļiem.
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija.
karvakrols Fenols, timola izomērs; atrodams daudzās ēteriskās eļļās.
kunga tiesa feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu.
fil!fil! Filistri; studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī).
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairākkārt filmēt (kādu objektu).
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
finierkluča centrēšana finierkluča novietošana starp lobmašīnas darbvārpstām tā, lai lobīšanā iegūtu optimāli daudz finierskaidu.
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība.
mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās.
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā.
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā.
emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas.
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
vispārīgā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas aparāta veidotās skaņas un to izmantošanas daudzveidīgās iespējas dažādās valodās.
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā; fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
izopolihromija Fotokopēšanas metode, ar kuru polihromu fotoattēla sadala nedaudzos konkrētas krāsas laukumos.
pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam.
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā; frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu.
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt.
ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā.
gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem.
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi.
pilns galds galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas.
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela.
cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji.
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums.
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
verdze Gara rinda; liels bars, daudzums.
pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu.
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
stirkle Garkājaina, daudz vai ātri skraidoša aita.
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
pazemes valstība garu mājvieta pēc ķermeņa nāves; daudzās reliģijās tā ir ēnaina pusreāla vieta, kurā valda nāves dievs.
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu.
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos).
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
ganglioglioma Glioma, kurā ir daudz ganglijšūnu.
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās.
hiperglobulinēmija Globulīnu daudzuma palielināšanās asinīs.
sastrīķēt Gludi noēvelēt (vairākus, daudzus dēļus); gludi noēvelēt (lielāku daudzumu dēļu).
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai.
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds.
paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu.
sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt.
sagramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) lielākā daudzumā; grābstot, grābājot savākt sev (kā lielāku daudzumu).
piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
nograizīt Graizot atdalīt (daudz vai visu); nogriezt.
piegraizīt Graizot sasmalcināt (pietiekai, daudz).
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete.
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
ehidna grieķu mitoloģijā - pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Kerberu, Himeru u. c.).
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.).
nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā.
piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pierotīt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m.
sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu.
lāsains Gružains, tāds, kur ir daudz salmu, atkritumu.
pārgrūst Grūžot ielādēt (lielu daudzumu).
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi.
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
lielguļa Gulētājs, kas daudz guļ.
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur); gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu.
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās.
ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs.
ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem.
pieģērēt Ģērējot sagatvot ādu pietiekamā daudzumā.
liela ģimene ģimene (galvenokārt bioloģiskā), kurā ir daudz bērnu; vairākpaaudžu ģimene.
pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums.
simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija.
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs.
konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības).
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
triptofāns Heterocikliska neaizstājama aminoskābe, ir daudzās olbaltumvielās.
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā.
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus.
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns.
ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns.
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums.
alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs.
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis.
alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
Balarāma Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas vecākais brālis, kas piedalījās daudzos Krišnas varoņdarbos.
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
gastreja Hipotētiska pirmforma, no kuras cēlušies visi daudzšūnu dzīvnieki.
hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu.
simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem.
hipūrija Hipūrskābes daudzuma palielināšanās urīnā.
dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā.
hloridimetrija Hlorīdu daudzuma noteikšana šķidrumā.
dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos).
hlorēmija Hlorīdu pārmērīgs daudzums asinīs.
bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
ekstensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar daudzgadīgu augu audzēšanu (piem., kokospalmas vai banāni).
endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas.
eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam.
katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums.
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas.
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt.
sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus).
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst.
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem.
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries.
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt.
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā.
piemalkot Iedzert (daudz šķidruma).
piestrumpēt Iedzert (lielāku daudzumu šķidruma).
iepidžināt Iedzert (nedaudz).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
savadžot iedzīt vadžus (visus vai daudzus).
iehrapņīt Ieēst (nedaudz).
iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
sagremdint Iegremdēt (daudz).
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
ieraust Iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot.
apaugt ar mantu iegūt daudz priekšmetu, lietu.
izvēlēties Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
samantoties Iegūt mantojumā lielākā daudzumā (naudu, mantu); iegūt mantojumā (lielāku daudzumu naudas, mantas).
iekarot kāda sirdi iegūt simpātijas, savaldzināt (biežāk daudzus).
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā; iejaut (kā lielāku daudzumu).
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā.
neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs.
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
piekāst Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
sakonzervēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
izknazerēt Iekost, sadzelt vairākās vai daudzās vietās (ādu, ķermeņa daļu) - par utīm, blusām u. tml.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem.
pūtes motors iekšdedzes virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar spiedienu.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa.
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
iesvēpt Iekurināt, nedaudz sasildīt.
piekurstīt Iekurt (daudzkārt).
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
iešpricēt Ieliet (nedaudz).
iežūrēt Ieliet par daudz.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
pieost Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
pieostīt Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus).
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām).
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
apmeklējums ierašanās reižu skaits, biežums, apmeklētāju daudzums; apmeklētība
draga ierīce (arī daudzzaru enkurs) augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena
lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
hemometrs ierīce hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.
scintilāciju skaitītājs ierīce kodolstarojuma reģistrēšanai; sastāv no scintilatora un fotoelektronu daudzkāršotāja.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
koniometrs Ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā.
elektrofors Ierīce statiskās elektrības iegūšanai nelielos daudzumos.
trombocitokrīts Ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai.
halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā.
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu.
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai.
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
sasalināt Iesalināt (ko, kādu daudzumu).
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā lielāku daudzumu).
lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš.
lielnaudiņš Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas.
pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (kā lielāku daudzumu).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā).
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt.
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
noslīpens Ieslīps, nedaudz slīps.
noslīps Ieslīps, nedaudz slīps.
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu).
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus).
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu.
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu).
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus).
piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem).
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu).
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras; sastiprināt, savienot ar stiegrām.
sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu).
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas.
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos.
satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos).
tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu).
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
piekāpt Ievākt pietiekoši daudz medus kāpjot bišu kokos.
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus).
sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā).
pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem.
piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem).
kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts.
kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils.
sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu).
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi.
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
noplaikšķināt Ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas).
piežēlāt Ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu.
nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
nobārties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties.
nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2).
nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties.
noblēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt.
nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
noceļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot.
nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
nocīkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties.
nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties.
noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
nogremsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1).
nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
nomauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
noplunčāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties.
norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
noraudāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt.
noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
izcērtāties Ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut.
atadīt Ilgāku laiku, daudz adīt.
izadīties Ilgāku laiku, daudz adīt.
izaicināties Ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi).
izairēties Ilgāku laiku, daudz airēt.
izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
izaākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
atsadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izlonēties Ilgāku laiku, daudz algot.
izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
izstibīties Ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt.
atkratīt Ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus).
noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
izdokterēties Ilgāku laiku, daudz ārstēt; izārstēties.
izarties Ilgāku laiku, daudz art.
izraugāties Ilgāku laiku, daudz atraugāties.
izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
noauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam).
izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot.
izausīties Ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties.
ataust Ilgāku laiku, daudz aust.
izausties Ilgāku laiku, daudz aust.
izaušāties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
izaušoties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
izāzēties Ilgāku laiku, daudz āzēties.
nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
atsabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
izabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
saballēt Ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt.
saballēties Ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust.
izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
atbarāt Ilgāku laiku, daudz barot.
izbaroties Ilgāku laiku, daudz baroties.
atsabārties Ilgāku laiku, daudz bārties.
izbauroties Ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties.
pārkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties.
izkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties.
izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
izberzēties Ilgāku laiku, daudz berzēties.
izberzties Ilgāku laiku, daudz berzt.
izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
atsablandīties Ilgāku laiku, daudz blandīties.
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
izblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
atsabļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
atvēplāt Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
izbļitkoties Ilgāku laiku, daudz bļitkot.
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
atbradāt Ilgāku laiku, daudz bradāt.
izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
izbraucīties Ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
atbraukalēt Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
izabraukalēties Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izabraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
izblorkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
izblurkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
nocelties Ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam).
izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
atciest Ilgāku laiku, daudz ciest.
izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
izamīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties.
izcīkstēties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
izcīkstīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
nocelāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izcilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt.
izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
izgodēt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
izgodīt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
atdaudzināt Ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt.
izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
izcirsties Ilgāku laiku, daudz cirst.
izčabināties Ilgāku laiku, daudz čabināt.
atčakstināt Ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem).
izčaukstināties Ilgāku laiku, daudz čaukstināt.
izčiepstēties Ilgāku laiku, daudz čiepstēt.
izčivināties Ilgāku laiku, daudz čivināt.
izčubināties Ilgāku laiku, daudz čubināties.
izčukstēties Ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties.
izdancināt Ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
atspārdīt Ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu).
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
izadarities Ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus.
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izķaulēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru).
izplītēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt.
izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
atdancāt Ilgāku laiku, daudz dejot.
izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
izdelverēties Ilgāku laiku, daudz delverēties.
izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
nodēties Ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt.
atdēt Ilgāku laiku, daudz dēt.
izadēties Ilgāku laiku, daudz dēt.
izdēvēties Ilgāku laiku, daudz dēvēt.
izdīdīties Ilgāku laiku, daudz dīdīties.
izčigānēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties.
izdiedelēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt.
izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (1).
izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (2).
izdīkties Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
izdirnēties Ilgāku laiku, daudz dirnēt.
izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
izdīžāties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
atdomāt Ilgāku laiku, daudz domāt.
izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
atsašatāties Ilgāku laiku, daudz draiskuļot.
izadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem).
izadelīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties.
atsadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
atsajaukties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izdraiskuļoties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
atdraudzēt Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
atsadrāzties Ilgāku laiku, daudz drāzt.
izdrāstīties Ilgāku laiku, daudz drāztīt.
atducināt Ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu).
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
izdudināties Ilgāku laiku, daudz dudināt.
izdumpoties Ilgāku laiku, daudz dumpoties.
izdungoties Ilgāku laiku, daudz dungot.
izdunkāties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
izdunkoties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
izpuktēties Ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties.
izdusmoties Ilgāku laiku, daudz dusmoties.
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
nodzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam).
izadzanāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
dadzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
izpļundurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt.
izpļēgurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus).
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
nosadzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
izpļēgurēties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot.
izsviķoties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas.
iztempties Ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties.
iznennāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
izninnāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1).
izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1).
izdzērdināties Ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt.
atuļavāt Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
izdzīties Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
atsaecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam.
izecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt.
izēdināties Ilgāku laiku, daudz ēdināt.
izelsties Ilgāku laiku, daudz elst.
izērmoties Ilgāku laiku, daudz ērmoties.
izerroties Ilgāku laiku, daudz erroties.
izšķibīties Ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas).
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
izēvelēties Ilgāku laiku, daudz ēvelēt.
izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
atgaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidīt.
piegaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu).
izgainīties Ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties.
izgaiņāties Ilgāku laiku, daudz gaiņāt.
izganīties Ilgāku laiku, daudz ganīt.
atgaudāt Ilgāku laiku, daudz gaudot (par suni).
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
atsagavēties Ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai.
atgavēt Ilgāku laiku, daudz gavēt.
izglaimoties Ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam).
izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
izglāsīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
izglāstīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīt.
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1).
izaglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties.
izglausties Ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1).
izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt).
atprasavāt Ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu).
pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
izgludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
izpletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
izglūnēties Ilgāku laiku, daudz glūnēt.
izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
izgrābāt Ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1).
izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties.
izgrabināt Ilgāku laiku, daudz grabināt.
izgrabināties Ilgāku laiku, daudz grabināties.
nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
izgrābstīt Ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1).
izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
atkast Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību).
izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
izkasīties Ilgāku laiku, daudz grābt (sienu).
izgrandēties Ilgāku laiku, daudz grandēt.
izgrandīties Ilgāku laiku, daudz grandīt.
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
izgrauzties Ilgāku laiku, daudz grauzt.
izgražoties Ilgāku laiku, daudz gražoties.
izgrēkoties Ilgāku laiku, daudz grēkot.
izgremoties Ilgāku laiku, daudz gremot.
izgremsties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
izgremzties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
izņurīties Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
izruinīt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
izruņķēt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezt.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
atgulstavāt Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
atsavārtīties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
izgumzīt Ilgāku laiku, daudz gumzīt.
izīdēties Ilgāku laiku, daudz īdēt.
atsaieties Ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam).
iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
izaieties Ilgāku laiku, daudz iet.
izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
izrūkties Ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt.
izkvankšēties Ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties.
izkvekšēties Ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz izgriezt (2).
nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
atjādalēt Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
atkalpāt Ilgāku laiku, daudz kalpot.
izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (1).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (4).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (6).
atsakapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam.
atkapāt Ilgāku laiku, daudz kapāt.
izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
izkapelēties Ilgāku laiku, daudz kaplēt.
izkaplēties Ilgāku laiku, daudz kaplēt.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
izkāpties Ilgāku laiku, daudz kāpt.
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
atsacepināties Ilgāku laiku, daudz karsēties.
izkārsties Ilgāku laiku, daudz kārst.
atklapatēt Ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
atsakasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties.
izakasties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
izkašņāties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
atkaukt Ilgāku laiku, daudz kaukt.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
izslaktēties Ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus).
izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
izklačoties Ilgāku laiku, daudz klačoties.
atkladzināt Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
atklaigāt Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
atsagalasēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
atsaklaigalēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
izklaiņāties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
atklaudzināt Ilgāku laiku, daudz klaudzināt.
izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
izadauzīties Ilgāku laiku, daudz klauvēt.
izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
saklepoties Ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam.
noklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt.
atkāsēt Ilgāku laiku, daudz klepot.
izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
atkliegt Ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs.
izkliegties Ilgāku laiku, daudz kliegt.
atklukstēt Ilgāku laiku, daudz klukstēt (par vistu).
izknābāties Ilgāku laiku, daudz knābāties.
izknaibīt Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
izknaibīties Ilgāku laiku, daudz knaibīties.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izknibināties Ilgāku laiku, daudz knibināties.
izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
atkrākt Ilgāku laiku, daudz krākt.
izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt.
atkratīt Ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus).
izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
izkaudzēties Ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes.
atkraut Ilgāku laiku, daudz kraut.
izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
nokrāmēties Ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam).
izkravāties Ilgāku laiku, daudz kravāties.
izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
atkūkāt Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
izkūkoties Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
izkūleņoties Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
atkulstīt Ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus).
izkulstīties Ilgāku laiku, daudz kulstīt.
izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
atsakulties Ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam.
atkult Ilgāku laiku, daudz kult.
izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
atžarīt Ilgāku laiku, daudz kurināt.
izkorkšēties Ilgāku laiku, daudz kurkstēt.
izkurnēties Ilgāku laiku, daudz kurnēt.
izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
izkviekties Ilgāku laiku, daudz kviekt.
izķemmēties Ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1).
izķēmoties Ilgāku laiku, daudz ķēmoties.
izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
izķēpāties Ilgāku laiku, daudz ķēpāties.
izstirināties Ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīt.
izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīties.
izķerties Ilgāku laiku, daudz ķert.
izķīkāties Ilgāku laiku, daudz ķidāt.
izķīķēties Ilgāku laiku, daudz ķidāt.
atķecinēt Ilgāku laiku, daudz ķiķināt.
izlabināties Ilgāku laiku, daudz labināt.
izlādēties Ilgāku laiku, daudz lādēties.
atlaistīt Ilgāku laiku, daudz laistīt.
izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
atlāpīt Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
atsaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas).
izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu).
izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
atlakstīt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkāt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt.
izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
izlidināties Ilgāku laiku, daudz lidināties.
izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
izliegties Ilgāku laiku, daudz liegties.
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
atkolīt Ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt.
pļēgurēt Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
pļēguroties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
pletkoties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
izlīņāt Ilgāku laiku, daudz līņāt.
izlīņāties Ilgāku laiku, daudz līņāt.
izlīties Ilgāku laiku, daudz līt.
atgaldīt Ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas).
atsagaldīties Ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam.
izlaupīties Ilgāku laiku, daudz lobīt.
atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
atsalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
izluncināties Ilgāku laiku, daudz luncināties.
attilināt Ilgāku laiku, daudz lutināt.
izmakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
izmākuļot Ilgāku laiku, daudz mākuļot.
izmākuļoties Ilgāku laiku, daudz mākuļot.
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml).
atmalt Ilgāku laiku, daudz malt.
izmuldināt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt.
izvilstīt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt.
izmasēties Ilgāku laiku, daudz masēt.
atmaurāt Ilgāku laiku, daudz maurot.
izmauroties Ilgāku laiku, daudz maurot.
izmauties Ilgāku laiku, daudz maut.
izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
izmazgāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt.
izmāžoties Ilgāku laiku, daudz māžoties.
izmedīties Ilgāku laiku, daudz medīt.
izmēdīties Ilgāku laiku, daudz mēdīties.
izmēģināties Ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi).
nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties.
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
atmeklēt Ilgāku laiku, daudz meklēt.
izameklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt.
izmērkšēties Ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām).
izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties.
izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
izmesties Ilgāku laiku, daudz mest.
izmētāties Ilgāku laiku, daudz mētāties.
izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
izmīstīties Ilgāku laiku, daudz mīstīt.
atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties.
izmūķerēties Ilgāku laiku, daudz mūķēt.
izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
atmūrēt Ilgāku laiku, daudz mūrēt.
izmurgoties Ilgāku laiku, daudz murgot.
nonākties Ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt.
iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
izčīgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli).
izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
iznerroties Ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties.
nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (1).
nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (4).
atsanasāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
iznēsāt Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
iznēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
noslampāties Ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt.
izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
atvārgt Ilgāku laiku, daudz nīkt.
iznīkuļot Ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu).
izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
atsajemties Ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko.
izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
izogoties Ilgāku laiku, daudz ogot.
izostīties Ilgāku laiku, daudz ostīt.
izpaijāt Ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt.
izpaijāties Ilgāku laiku, daudz paijāt.
izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
izpalaidņoties Ilgāku laiku, daudz palaidņoties.
izpeldināties Ilgāku laiku, daudz peldināt.
noperēties Ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt.
nosaperēties Ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt.
izklapēt Ilgāku laiku, daudz pērt, sist.
izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
izpikāties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
izplaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt 1.
plaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus.
atsaecēties Ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties.
noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
izplūkties Ilgāku laiku, daudz plūkt.
izpluncīties Ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties.
izplunčāties Ilgāku laiku, daudz plunčāties.
atgvelzt Ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst.
izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
nopļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties.
izpļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut.
izpogoties Ilgāku laiku, daudz pogot.
izačegelēties Ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties.
izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties.
izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
izpukoties Ilgāku laiku, daudz pukoties.
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
piesaklapatēties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
piesažņaugties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
izspūsties Ilgāku laiku, daudz pūsties.
izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
izspūtināt Ilgāku laiku, daudz pūtināt.
atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
piesarāties Ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu.
izčokāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
izčukāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
izarakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
atkast Ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus).
izarakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
izrakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
atrāpāt Ilgāku laiku, daudz rāpot.
izrāpoties Ilgāku laiku, daudz rāpot.
atsventēt Ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt.
atbarabanēt Ilgāku laiku, daudz rāties.
izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
atraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
ravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus).
atrevēt Ilgāku laiku, daudz ravēt.
izravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt.
izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt.
izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
atbrazdinēt Ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem).
izrībināties Ilgāku laiku, daudz rībināt.
izpucināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!".
izcujināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!".
atcjaūkāt Ilgāku laiku, daudz riet (par suni).
atkaukāt Ilgāku laiku, daudz riet (par suni).
izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
izripāties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
izripināties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
izripoties Ilgāku laiku, daudz ripot.
izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
atsakavēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu).
izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
izrubināties Ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni).
izorkšēties Ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt.
izurkšēties Ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt.
izrūcināties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
izrullēties Ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni.
izrumelēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
izzelēt Ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu).
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
atbļuznīt Ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt.
izarunāties Ilgāku laiku, daudz runāt.
izatolkavāties Ilgāku laiku, daudz runāt.
attolkavāt Ilgāku laiku, daudz runāties.
izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
izarušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt.
izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
atsavalkāties Ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
izsēroties Ilgāku laiku, daudz sērot.
izsēties Ilgāku laiku, daudz sēt.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
izsieties Ilgāku laiku, daudz siet.
izsildīties Ilgāku laiku, daudz sildīties.
izasirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
izsisties Ilgāku laiku, daudz sist.
izskaisties Ilgāku laiku, daudz skaisties.
izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas).
izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
izskaloties Ilgāku laiku, daudz skalot.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izskandināties Ilgāku laiku, daudz skandināt.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
izaskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt.
izavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
atsavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
izskolināties Ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties.
izskopoties Ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu).
izskrabināties Ilgāku laiku, daudz skrabināt.
noplosīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt.
atskraidalēt Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
atskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
pieskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu.
izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
izskribināties Ilgāku laiku, daudz skribināt.
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
izskrubināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
atskumt Ilgāku laiku, daudz skumt.
izabučāties Ilgāku laiku, daudz skūpstīties.
izslaucīties Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
izslaukties Ilgāku laiku, daudz slaukt.
izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
atvaidēt Ilgāku laiku, daudz slimot.
izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
izpūties Ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt.
izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
attust Ilgāku laiku, daudz smagi elpot.
izsmaidīties Ilgāku laiku, daudz smaidīt.
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
sasmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
izsmelgties Ilgāku laiku, daudz smelgt.
izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
atsašaipīties Ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt.
atģibt Ilgāku laiku, daudz smieties.
atģibuļāt Ilgāku laiku, daudz smieties.
atsasmieties Ilgāku laiku, daudz smieties.
izsmilkstēties Ilgāku laiku, daudz smilkstēt.
izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
izsnausties Ilgāku laiku, daudz snaust.
izsoļoties Ilgāku laiku, daudz soļot.
izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
izaspardīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izacīnīties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
atkartavāt Ilgāku laiku, daudz spēlēt (kārtis).
atskripkāt Ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli).
atbarabanēt Ilgāku laiku, daudz spēlēt bungas.
atspēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
izaspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēties.
izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
atstabulēt Ilgāku laiku, daudz stabulēt.
stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
atstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigalēt.
izstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigāt.
izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
stāstīties Ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt.
izastatīties Ilgāku laiku, daudz statīt (status).
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
atstāvēt Ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās.
izstenēties Ilgāku laiku, daudz stenēt.
izstomīties Ilgāku laiku, daudz stomīties.
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko).
izšķipelēties Ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu.
atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam.
nosadarīties Ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt.
izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
noplaņčkāties Ilgāku laiku, daudz strēbt.
atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
atstrīķēt Ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni).
atsukāt Ilgāku laiku, daudz sukāt (linus).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāties.
izsūrstēties ilgāku laiku, daudz sūrstēt.
atsutināt Ilgāku laiku, daudz sutināt.
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
nosviedrēties Ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam).
izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
atsvētīt Ilgāku laiku, daudz svinēt.
izsvētīties Ilgāku laiku, daudz svinēt.
izskripāties Ilgāku laiku, daudz svītrot.
izšaubīties Ilgāku laiku, daudz šaubīties.
izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
izšauties Ilgāku laiku, daudz šaut.
izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
piebrāķēt Ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu).
izviškāties Ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
izbrāķēties Ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties.
nosašķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt.
izšķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt.
izšļakstināties Ilgāku laiku, daudz šļakstināties.
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
atšņuktāt Ilgāku laiku, daudz šņukstēt.
nosasviesties Ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs.
izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
iztekalāties Ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt.
izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
iztaupīties Ilgāku laiku, daudz taupīt.
iztaurēties Ilgāku laiku, daudz taurēt.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
iztekalēties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
iztekāties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
iztesties Ilgāku laiku, daudz tēst.
atsasodīties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
izaļubavāties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
iztīksmināties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
iztincināt Ilgāku laiku, daudz tincināt.
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz tirgoties.
iztīņāties Ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties.
iztracināt Ilgāku laiku, daudz tracināt.
atziest Ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes).
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
attrakāt Ilgāku laiku, daudz trakot.
iztrallināties Ilgāku laiku, daudz trallināt.
attramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdīt.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
attrankāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
iztrenkāties Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
iztrokšņoties Ilgāku laiku, daudz trokšņot.
notupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam).
attupēt Ilgāku laiku, daudz tupēt.
iztupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt.
iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
izūvināties Ilgāku laiku, daudz ūvināt.
atsagriezties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
nosavadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē).
izvadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt.
atvagāt Ilgāku laiku, daudz vagot.
izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
atvaidēt Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
izvaikstīties Ilgāku laiku, daudz vaikstīties.
izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
izvaijāt Ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt.
izvāķēties Ilgāku laiku, daudz vāķēt.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
atvalkāt Ilgāku laiku, daudz valkāt.
iznesāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
iznēsāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
atvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
izvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties.
izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
izvēcināt Ilgāku laiku, daudz vēcināt.
izvēcināties Ilgāku laiku, daudz vēcināties.
atvelēt Ilgāku laiku, daudz velēt.
izvelēties Ilgāku laiku, daudz velēt.
izvelties Ilgāku laiku, daudz velt.
nosavemties Ilgāku laiku, daudz vemt.
izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
atsasprēsties Ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam.
atsprēst Ilgāku laiku, daudz vērpt.
izasprēsties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
izvērpties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
izvesties Ilgāku laiku, daudz vest.
izsarvēties Ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu.
atsaarpavāties Ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam.
izvēžoties Ilgāku laiku, daudz vēžot.
izžvidzināties Ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties.
izvicināt Ilgāku laiku, daudz vicināt.
izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
izmuļināties Ilgāku laiku, daudz viļāt (pa muti).
izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
izzemoties Ilgāku laiku, daudz zemoties.
atzibsnīt Ilgāku laiku, daudz zibsnīt.
atzīdīt Ilgāku laiku, daudz zīdīt.
atziedēt Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
izziedēties Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
izzīlēties Ilgāku laiku, daudz zīlēt.
izzīmēties Ilgāku laiku, daudz zīmēt.
atzīst Ilgāku laiku, daudz zīst.
nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
izzvalstīties Ilgāku laiku, daudz zvalstīties.
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
izzvērēties Ilgāku laiku, daudz zvērēt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
izžegoties Ilgāku laiku, daudz žagoties.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
izzūdīties Ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties.
izskundēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
piesažēlāties Ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties.
izpukstēties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
nožēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
izpļēguroties Ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt.
atplenderēt Ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot.
atžvairāt Ilgāku laiku, daudz žūpot.
nosaēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam.
noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
izskumstēties Ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
iztrīšāt Ilgāku laiku, daudzkārt braucīt.
saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
novekšēties Ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt.
ilggadu Ilggadējs, daudzgadējs.
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu).
piedzīvoties Ilgi dzīvojot, daudz piedzīvot, pieredzēt.
pudāties Ilgi un daudz ģērbties.
žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu).
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums.
smīkstēt Ilgstoši nedaudz sāpēt.
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
pievirināt Ilgstoši, daudzkārt virināt (kādas durvis).
melzt Ilgstoši, nedaudz sāpēt.
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties.
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ.
imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā.
kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu.
otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
megabaits informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 baiti.
megabits Informācijas daudzuma mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 biti.
aptaujāšana informācijas iegūšana, vēršoties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem
masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei.
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
saspricēt Injicēt (ko) lielākā daudzumā; injicējot (ko) lielākā daudzumā panākt (kādu rezultātu).
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
haimoglobīnometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
haimometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
acetometrs Instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos.
kaloriskops Instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai.
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
invertoze Invertcukurs, glukozes un fruktozes maisījums vienādā daudzumā, niedru cukura hidrolīzes produkts.
fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu.
kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1).
Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs.
puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
sukšņi Īsi lini ar daudz galviņām.
apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaudzināt Izaudzēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; izaudzēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
saaudzināt Izaudzēt (vairākus, daudzus); izaudzēt (kā lielāku daudzumu).
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām).
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izklandzināt Izbazūnēt, izdaudzināt.
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām).
nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
ass Izcils kara lidotājs, kas notriecis daudz pretinieka lidmašīnu.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
izslānīt Izcirst, lielāku daudzumu izcirst, izdauzīt.
izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
izšķiņķēt Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem).
izšķiņķot Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem).
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus.
izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
izbundzināt Izdaudzināt.
izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra).
sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu).
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu); nelietderīgi izdot.
notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
izpļaut Izdzert (alkoholisku dzērienu lielākā daudzumā).
apdzert Izdzert (daudz vai visu).
izstrimpēt Izdzert (daudz).
nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu.
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
plaušu (dzīvības) tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
plaušu dzīvības tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
izķeskāt Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt.
izķest Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt.
izķesēt Izēst (par kādu, kas daudz ēd).
izlanckāt Izēst, apēst (daudz).
piedēt Izgatavot (desas) pietiekami, daudz.
izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma.
sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā; izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesadarīties Izgatavot sev (alu) pietiekami, daudz.
sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā; izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu).
sapletēt Izgludināt (ko) lielākā daudzumā; izgludināt (kā lielāku daudzumu).
sagrebt Izgrebt (par daudziem priekšmetiem).
izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
sakāst Izkāst (ko) lielākā daudzumā; izkāst (kā lielāku daudzumu).
izstaigalēt Izklīst (par daudziem, visiem).
piespriguļot Izkult ar spriguli pietiekoši daudz.
sadampēt Izkult lielākā daudzumā (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; izkult (lielāku daudzumu labības) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
izgāzens Izlēvens (bet vairāk nenormāli jeb par daudz uz āru).
simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori.
saplaust Izliet (daudz).
nograuzdēt Izlietot (daudz vai visu kurināmo).
iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko); izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu); arī izbarot.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
konsums Izlietoto preču daudzums; patēriņš.
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu).
piegaldīt Izlobīt no pākstīm (piemēram, pupas, zirņus) pietiekami, daudz.
izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot).
taisīt naudu izmantojot dažādus (galvenokārt neoficiālus) līdzekļus, tikt pie daudz naudas.
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā; izmazgāt (kā lielāku daudzumu).
piemazgāt Izmazgāt pietiekami, daudz.
iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt.
saģērēt Izmiecēt (ādas) lielākā daudzumā; izmiecēt (lielāku daudzumu ādu).
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči.
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu).
izdeldēt no zemes virsas Iznīcināt (daudzus vai visus).
sarentēt iznomāt (par daudziem)
izoatma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienāda daudzuma iztvaikojamiem.
izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
pieskandināt visas malas (ari malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
piešķilt Izperēt (lielākā daudzumā).
saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā; izperēt (mazuļu lielāku daudzumu).
pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
pieklesēt Izplatīt (lielā daudzumā, spēcīgu) smaku.
pielankšķēt Izplatīt tenkas, runāt daudz un nesakarīgi.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt.
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
nosuloties Izplūst lielam daudzumam sulas.
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā; izprojektēt (kā lielāku daudzumu).
piepuškāt Izpušķot pietiekami, daudz.
izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
pārbrēcināt Izraisīt pārmērīgu raudāšanu, ļaut pārāk daudz rādāt.
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
aprevēt Izravēt (daudz, visu).
saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā; izretināt (augu lielāku daudzumu).
apgribēt Izrīkot pēc savas gribas, daudz gribēt.
izcakināt Izrotāt (ar daudziem nelieliem rotājuma elementiem).
badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni.
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (kā lielāku daudzumu).
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskalāt Izskalot (piemēram, veļu) pietiekami, daudz.
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu).
saslaukt Izslaukt (pienu) lielākā daudzumā; izslaukt (lielāku daudzumu piena).
kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
pasadaudzināties Izstāstīt daudziem.
piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu).
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
komplektums Izstrādājumu, rezerves daļu, instrummentu, piederumu, materiālu, kā arī ekspluatācijas dokumentu daudzuma un nosaukumu atbilstība nogādei patērētājiem no ražošanas uzņēmuma.
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst.
sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā; iztecināt (tauku lielāku daudzumu).
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt (daudz vai visu).
izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
izatērēties Iztērēt daudz naudas, līdzekļus u. tml.
pārtērēties iztērēt pārāk daudz.
uztērēt Iztērēt pārāk daudz.
iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam.
Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni).
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
absolūtās priekšrocības izveidojas, kad viena valsts var ražot konkrētu produkciju (izstrādājumus) daudz efektīvāk salīdzinājumā ar citu valsti.
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
saplānot izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1).
sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazarot (1).
sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazaroties (1).
sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburot.
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburoties.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu.
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
pietecināt Izvirpot pietiekami, daudz.
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu).
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
aprūcināt Izžāvēt dūmos (daļēji vai daudzus objektus).
otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam.
labils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, līdzsvars neatjaunojas.
stabils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, tā atgriežas līdzsvarā.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt.
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās); jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
sibori japāņu auduma krāsošanas (batikas) tehnika, ko izpildot dažādos veidos un krāsojot daudzas reizes iegūst visdažādākos rakstus un krāsu toņus.
nembutsu Japāņu budisma sektās daudzkārtēja vienas un tās pašas formulas "Namo Amida butsu" atkārtošana, vēršoties pie Budas Amida.
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks.
aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas).
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles.
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt.
normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
huaka Jebkura no daudzajām inku dievībām; arī inku svētvieta, svētnīca vai templis.
metaanalīze Jebkura sistematizēšanas metode, ko lieto statistiskajā analīzē, lai apvienotu daudzu neatkarīgu pētījumu datus.
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija.
silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā.
progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi.
skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
jūka Juceklis, daudzums.
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru.
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma.
neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku.
Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m.
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu.
parazītvārds Kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds.
klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums.
ļepuška kāda nedaudz iepuvusi sēne.
hiperkrinēmija Kāda sekrēta palielināts daudzums asinīs.
apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
rotaine kāda, kam daudz rotaslietu.
dziesmineja Kāda, kas daudz dzied.
čalaža Kāda, kas daudz runā.
žvarkstene Kāda, kas runā daudz muļķības.
dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt.
orbitāle Kādas atsevišķas daļiņas stāvokļa raksturojums daudzu vienādu daļiņu sistēmā.
skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
klodzans Kādas mīkstas masas liels daudzums.
oversolds kādas preces cenas krasa pazemināšanās, ja šī prece nonāk tirgū lielā daudzumā.
zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
mežainība Kādas zemes (teritorijas) mežu daudzums.
valka Kāds (biežāk sieviete), kas staigā apkārt un daudz pļāpā.
dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi.
vētīklis Kāds daudzums, kaudze.
lādzgrūde Kāds krūms ar nedaudz raibiem stumbriem.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena.
kaimāksis Kāds, kam ir daudz ko ēst.
verpelis Kāds, kas ātri un daudz runā.
stabule Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
ķesele Kāds, kas daudz (un muļķīgi) pļāpā.
izdzērājs Kāds, kas daudz dzer (žūpo).
tempe Kāds, kas daudz dzer, dzērājs.
dzirulnieks Kāds, kas daudz dzer.
pļampis Kāds, kas daudz dzer.
tusla Kāds, kas daudz dzer.
ķelzis Kāds, kas daudz ēd.
zieķis Kāds, kas daudz ēd.
guloņa Kāds, kas daudz guļ.
susna Kāds, kas daudz guļ.
sutiņa Kāds, kas daudz guļ.
prašņa Kāds, kas daudz jautā, prašņā.
kvarkšķis Kāds, kas daudz kvarkšķ.
taraža Kāds, kas daudz niekus runā.
žautris Kāds, kas daudz pļāpā vai runā blēņas.
ģervelis Kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks.
vandīgs Kāds, kas daudz rakņājas, vandās.
vargans Kāds, kas daudz runā un sūdzas.
tērkšis Kāds, kas daudz runā, pļāpa.
tērkšķis Kāds, kas daudz runā, pļāpa.
turšķis Kāds, kas daudz runā; pļāpa.
trieķis Kāds, kas daudz runā.
vārīklis Kāds, kas daudz runā.
virakls Kāds, kas daudz runā.
stenūzis Kāds, kas daudz sten un ir neveikls.
vārakls Kāds, kas daudz un ātri runā.
vetelis Kāds, kas daudz un ātri runā.
vurulis Kāds, kas daudz un ātri runā.
burba Kāds, kas daudz un bez jēgas runā.
burbekls Kāds, kas daudz un bez jēgas runas.
būķis Kāds, kas daudz un bieži ēd.
zvicka Kāds, kas daudz un skaļi smejas.
zaiška Kāds, kas daudz ziež.
dzirla Kāds, kas dzer daudz ūdeni.
cocans Kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas.
drāka Kāds, kas mīl daudz un neizvēlīgi ēst.
birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
piļčka Kāds, kas patērē daudz ūdens.
klīma Kāds, kas steigšus un daudz ēd.
klīpa Kāds, kas steigšus un daudz ēd.
grābīgs Kāds, kas vēlas daudz iegūt.
ļūļa Kāds, kuram patīk dzert alu, kurš daudz dzer.
grābis Kāds, kurš ātri un daudz grib pagrābt sev.
ķosis Kāds, kurš daudz ēd.
teslica Kāds, kurš daudz ēd.
vaļģis Kāds, kurš daudz ēd.
daudzgriba Kāds, kurš daudz grib; negausis.
sutnāpis kāds, kurš daudz guļ; sutņa.
zampis Kāds, kurš daudz neskaidri runā, pļāpa.
klamba kāds, kurš daudz pļāpā.
lopuris Kāds, kurš daudz smajas un jokojas.
ķauķis Kāds, kurš daudz smēķē.
cilsoņa Kāds, kurš daudz staigā.
terkšele Kāds, kurš daudz un ātri runā.
terkšķele Kāds, kurš daudz un ātri runā.
teršķele Kāds, kurš daudz un ātri runā.
šautave kāds, kurš daudz un ātri skrien.
zurza Kāds, kurš daudz un bezjēdzīgi runā.
valaša Kāds, kurš daudz un gudri runā.
rijdūris Kāds, kurš daudz un kārīgi ēd.
zabene Kāds, kurš daudz un nenoteikti runā.
teste Kāds, kurš daudz un pamācoši runā.
plīkša Kāds, kurš daudz un skaļi pļāpā.
čaburis Kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības.
zvigulis Kāds, kurš daudz un skaļi smejas.
tutaža Kāds, kurš ir ievīstījies (daudzos apģērbos).
pantaks Kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt.
kāpeklis Kāds, kurš mēdz daudz kāpelēt.
murdelis Kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.).
odne Kāds, kurš vēlas daudz zināt.
pažvīkstēt Kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot.
padrāztīt Kādu brīdi nedaudz drāzt 1.
pārmirdzināt Kādu brīdi nedaudz līt ierobežotā platībā.
pališķēt Kādu brīdi, nedaudz lišķēt.
ieērpēt Kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi.
pieorēt Kādu daudzumu pievest.
palīkāt Kādu laiku daudz locīties.
izsmelkties Kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt.
pasulāties Kādu laiku nedaudz suloties.
paslampāt Kādu laiku, nedaudz slampāt.
iezobot Kādu nedaudz izsmiet.
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz.
pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles.
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
rekalcifikācija Kalcija sāļu normālā daudzuma atjaunošana organismā.
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
grēdājs Kalni; liela kalnu sistēma, kas sastāv no daudzām grēdām un masīviem.
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu.
Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu.
Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs.
gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
kaļķu piens kaļķu java ar lielu ūdens daudzumu.
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
piekaldināt Kaļot izgatavot lielāku daudzumu.
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
varavīksne kamerai pievienojama apertūra, kas regulē uz filmas emulsijas nonākošo gaismas daudzumu.
kinofilmas daudzuma indikators kameras indikators, kas rāda jau eksponētās vai vēl eksponējamās kinofilmas daudzumu.
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties.
ar pilnu muti kāri, daudz ēst.
peizāt Kārīgi un daudz ēst.
flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos.
barbe Karpu dzimtas ģints ("Barbus") ar daudzām sugām.
karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu.
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis.
agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
entais Kārtējais (no ļoti daudziem).
ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu).
zūzis Kas daudz dzer.
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā.
lieldaris Kas lielās daudz ko izdarām.
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
būķis Kaudze, daudzums.
grava Kaudze, liels daudzums.
guza Kaudze, liels daudzums.
lozms Kaudze, liels daudzums.
lozums Kaudze, liels daudzums.
pūsms kaudze; daudzums.
bakām Kaudzēm (par daudzumu).
vurzām Kaudzēm, bariem, lielā daudzumā.
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
perebors Kaut kas par daudz.
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis.
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu.
izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu.
kinetocitoze Kinetocītu daudzuma palielināšanas asinīs.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā.
darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu.
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot.
pieklepot klepojot izklepot daudz gļotas.
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m.
sagamanīt Klusi ierunāties (par vairākiem, daudziem).
uzdusmoties Kļūt (nedaudz) dusmīgam.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam.; papildināties.
daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2); tikt daudzveidotam.
sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
paaugties Kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2).
padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties.
saskurbt Kļūt nedaudz ieskābušam.
paviedēties Kļūt nedaudz redzamam.
aizsalēties Kļūt nedaudz saldam.
pasūrēt Kļūt nedaudz sāļam.
iesmirkt Kļūt nedaudz samirkušam.
uzsmakt Kļūt nedaudz sasmakušam, iepuvušam, iepelējušam.
uzvīst Kļūt nedaudz savītušam.
paslimt Kļūt nedaudz slimam.
paspirgt Kļūt nedaudz spirgtākam.
aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
izskābt Kļūt par daudz skābam.
atsamities Kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot.
piesalaisties Kļūt siltākam, izkust lielākā daudzumā.
ieslīdēt parādos kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
cirkulēt Kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazarot (3).
sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs.
kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas.
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas.
trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
kodolsintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
nukleosintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu.
brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās.
produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki).
kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu.
absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
zāģēšana Koksnes griezapstrādes veids - kokmateriāla sadalīšana ar daudzgriežņu instrumentu - zāģi.
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā.
koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā.
vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos.
tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa.
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā.
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory").
CD-ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai; lasāmatmiņas kompaktdisks.
DVD-ROM Kompaktdisku jaunākā paaudze ar iespēju uzglabāt daudz lielāku informācijas daudzumu.
Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu.
kreacionisms Koncepcija, ka dzīvās dabas daudzveidība ir radīšanas akta rezultāts.
filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
kongrevs Kongrīvs, paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai; reljefs attēls uz izdevumu vākiem u. c. poligrāfijas izstrādājumiem.
konīdijsporas Konīdijas - daudzu sēņu bezdzimumvairošanās sporas.
piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso.
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
strukturālā rezervēšana konstrukcijas elementu daudzkārtņu lietošana - šie rezerves elementi strādā vienlaikus ar pamatelementiem vai arī bojājuma gadījumā tos aizstāj.
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām; arī ļoti daudz.
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; arī ļoti daudz.
kučkus Kopā, barā, jūklī, arī klūpot, kūleņojot (par vairākiem, daudziem).
bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis.
summa kopējais (kā) daudzums.
kopraža Kopējais ražas daudzums.
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana.
koproporfirinūrija Koproporfirīna palielināts daudzums urīnā.
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
universāli saliekamās mēbeles korpusmēbeles no unificētām detaļām, kas pieļauj izstrādājumu daudzvariantu montāžu no viena detaļu komplekta.
skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai.
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
metilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, tiek izmantots daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums.
selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām.
kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
sakraistīt Kraistot savākt pietiekošu daudzumu.
piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
platlapainais dārzu sedliņš krāšņuma krūms, 150-400 cm garumā, ziediem daudzziedainos ķekaros, ieapaļām, zaļganām, sīkākām ziedlapām.
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams).
packāt Kraut daudz pancku mugurā.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
kravas masa kravas daudzuma mērs un kravas saglabātības kontroles rādītājs.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī.
kreatinēmija Kreatīna daudzuma palielināšanās asinīs.
kreatinūrija Kreatīna daudzuma palielināšanas urīnā.
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
krecelēt Krekšķināt, nedaudz klepot; atkāsēt.
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu.
neorganiskie luminifori kristāliskas vielas, kurās ievadīts nedaudz piejaukuma jonu (aktivatoru), t. s. kristālfosfori.
skalenoedrs Kristalogrāfiskā forma, daudzskaldnis, kura skaldnes ir neregulāri trijstūri.
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
sašķērsot Krustot, šķērsot (lielākā daudzumā).
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga.
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju.
kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks.
makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
voltametrs Kulonmetrs - mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai.
piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus.
kupeņains Kupenains; tāds, kur ir daudz kupenu.
kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi.
gaisa patēriņa koeficients kurināmā sadedzes procesā kurtuvē faktiski pievadītā gaisa daudzuma attiecība pret teorētiski nepieciešamo gaisa daudzumu.
zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu.
sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija.
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
2. klimatiskais rajons Kurzemes augstiene, klimats nedaudz kontinentālāks.
federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
mudžienis Kustībā esošu daudzu dzīvnieku kopums; ņudzeklis.
Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus.
jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo.
iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu).
pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā.
multiplicitāte Kvantu sistēmas (piem., atoma, molekulas) enerģijas stāvokļa daudzkārtnība.
džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums.
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ.
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g).
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
makrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā analizējamo vielu ņem parastā daudzumā.
mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu.
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%).
aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
kungfu Ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus; kunfu.
madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka.
ķīniešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, ir daudzi dialekti, daļa ir relatīvi tuvi viens otram, kamēr citi ļoti atšķirīgi; lieto ķīnieša rakstu.
ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt.
(ie)kalt galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī (ie)mācīt.
kalt (arī iekalt) galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt.
uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam.
miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
sēteve Labības daudzuma mērs (1,5 sieki).
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā.
klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras.
atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi.
atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums.
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^).
lineārais lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz garuma vienību; mēra kulonos uz metru (C/m).
virsmas lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz laukuma vienību; mēra kulonos uz kvadrātmetru (C/m^2^).
Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks.
klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu.
spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks.
spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles.
ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst.
rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam.
graizelēt Laiku pa laikam nedaudz iegriezt, nogriezt.
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu).
žeivēt Laistīt (lielā daudzumā, izšķērdīgi).
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu); laizot iztukšot (trauku).
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā.
dankarēt Lakstoties ap daudzām meitām.
izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties.
špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
varkale Lamuvārds bērnam, kas daudz bļauj.
tabakas repis lamuvārds kādam, kurš pārāk daudz smēķē.
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
folia Lapas (lat., daudzsk. no "folium"), gk. farmācijā.
mezofills Lapu pamataudi, kas sastāv no šūnām ar daudz hlorofila.
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos.
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas.
divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm.
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu.
šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma.
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni.
unciāļu raksts latīņu un grieķu raksta grafiskais veids, kam raksturīgi nedaudz ieapaļi lielie burti.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem.
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ.
akmiņaite Lauks, kurā ir daudz akmeņu.
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
darbietilpīgās kultūras lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
vāliņģis Laukums; daudzums.
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; daudzvīrība.
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām.
salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu.
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
Vahdnajegidls ledājs Islandes dienvidrietumu daļā, no tā iztek daudzas upes ziemeļu, austrumu un dienvidu virzienā.
cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa.
telegrafēšanas ātrums leika vienībā telegrāfiski noraidītā informācijas daudzums.
hiperneocitoze Leikocitoze ar palielinātu jauno formu daudzumu.
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
diversifikācija leksikas daudzveidības tekstā kā valodas kultūras rādītājs.
iekšējais leņķis leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
ārleņķis Leņķis, ko veido trīsstūra vai daudzstūra viena mala ar blakus malas turpinājumu.
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku.
Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m.
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
tikāms Līdz kamēr, tikdaudz, kamēr, tikmēr.
dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu.
Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži.
strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām).
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
barkass Liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai, airu skaits no 14 līdz 22).
miksocīts Liela daudzstūraina vai zvaigžņveida šūna mukoīdos audos.
kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā).
fibrīnūrija Liela daudzuma fibrīna izdalīšanās ar urīnu, pie kam pēdējā ātri sacietē.
slopēties Lielā daudzumā lietot alkoholiskus dzērienus.
putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
kā krusa lielā daudzumā, bagātīgi.
kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
pulcīgi Lielā daudzumā, pietiekami daudz.
cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
varzu varzām lielā daudzumā, virknēm.
cik uziet lielā daudzumā; cik vēlas.
gals Lielā daudzumā; ļoti daudz.
kā bišu spiets lielā daudzumā; uzmācīgi.
pūcīgi lielā daudzumā.
umakām Lielā daudzumā.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju.
sinklinorijs Liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām.
bariem Lielā skaitā, daudzumā (par dzīvniekiem).
kā sēnes pēc lietus lielā skaitā, daudzumā; ļoti ātri.
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
bez (sava) gala Lielā skaitā, ļoti daudz.
bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
makrokonīdija Liela vārpstveida daudzšūnu spora, bieži sastopama dažādos dermatofītos.
pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā.
piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe.
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
ielējums Lielāka daudzuma šķidruma ievadīšana organismā.
vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
vaira Lielākā daudzumā, vairumā salīdzinājumā ar ko citu.
datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus.
sablīvēšana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
sapakošana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu.
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem.
autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
piepūdēt Lielākam daudzumam ļaut sapūt.
bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis.
parakveja lielāks cilvēku daudzums.
parapeja lielāks cilvēku daudzums.
kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis.
snieglēvenis Lielāks sniega daudzums.
pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt.
bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
taušķēt Lieliem kumosiem un daudz ēst.
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību.
piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
kalns liels (kā) daudzums
lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums.
levenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
vesela nasta liels (kā) daudzums.
vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) liels (kā) daudzums.
lūzums Liels (kā) daudzums.
simt Liels (kā) daudzums.
simts Liels (kā) daudzums.
vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
bauguve Liels daudzums (dzīvu būtņu).
krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2).
lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
velna pūtiens liels daudzums (kā).
nemērs Liels daudzums (kaut kā); pārmērs.
šļedrabas Liels daudzums (kaut kā).
ķuza Liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu).
gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
paizums cilvēku liels daudzums cilvēku.
viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais.
muķis Liels daudzums naudas.
sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
paskutenis Liels daudzums nogrieztu matu.
polinukleoze Liels daudzums po-linukleāru šūnu asinīs vai eksudatā.
līdums Liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu.
virģele Liels daudzums, kaudze, rinda.
guzma Liels daudzums, kaudze.
bāņa Liels daudzums, kopums.
guba Liels daudzums, liels skaits.
vairums Liels daudzums, liels skaits.
profūzija liels daudzums, pārmērība.
zīmes Liels daudzums, pārmērīgi daudz.
atbods Liels daudzums, pārpalikums.
peizums Liels daudzums, pārpilnība.
ūzma Liels daudzums, pulks; gūzma; sainis.
neskaitlis Liels daudzums, pulks.
ganībs Liels daudzums; pulks; bars.
nezināms gals liels daudzums.
dazums Liels daudzums.
kāpa Liels daudzums.
kāps Liels daudzums.
kuča Liels daudzums.
kūča Liels daudzums.
ķuza Liels daudzums.
ķuze Liels daudzums.
lauzna Liels daudzums.
lēģeris Liels daudzums.
ļēms Liels daudzums.
lēviņš Liels daudzums.
līvenis Liels daudzums.
ļurums Liels daudzums.
milza Liels daudzums.
milze Liels daudzums.
milzoņa Liels daudzums.
naujums Liels daudzums.
paisums Liels daudzums.
šļīte Liels daudzums.
vāsma Liels daudzums.
vermaza Liels daudzums.
vilcis Liels daudzums.
žļuga Liels daudzums.
gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes.
šļurba Liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana).
bļuga Liels pulks, liels daudzums.
bļūga Liels pulks, liels daudzums.
dižvalodis Liels runātājs, daudzrunātājs.
ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš; tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt.
ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
kvanta Lielums, daudzums.
kvante Lielums, daudzums.
kvants Lielums, daudzums.
sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt.
Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu.
trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt.
iztvaikojamība Lielums, kas raksturo maksimāli iespējamo iztvaikošanu, ja mitruma daudzums ir neierobežots.
elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
kaut Lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu.
tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
dropēties Lietot (bieži vai lielākā daudzumā) šķidras zāles.
mālēt Lietot kosmētiku (parasti pārāk daudz); krāsoties.
lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs.
skābjlietus Lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja.
ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
kopuma lietvārds lietvārds, kas nosauc daudzu atsevišķu, relatīvi vienādu elementu kopumu.
vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu.
kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju.
refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā.
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties.
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
izstrādināt Likt daudz strādāt.
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
nodzīt kā zirgu likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt; ļoti nostrādināt.
noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos.
vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas.
tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu.
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā.
priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī.
smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
alimfija Limfas trūkums vai nepietiekams daudzums.
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu.
izonefa līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu mākoņu daudzumu.
izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
linu pēda linu daudzums, ko plūcot saņem vienā saujā un visu uzreiz izplūc un pēc tam sasien
gricki linu šķirne ar daudz galviņām.
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu).
nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu).
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās); lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
kvantificēšana Loģikā - daudzuma vai skaita norādīšana ar tā sauktajiem kvantoriem.
kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā.
amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast.
sablokošanas koeficients loģisko ierakstu daudzums vienā datu blokā.
gļotainas lohijas lohijas, kurās izdales laika beigās ir daudz leikocītu.
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes.
rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas.
ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās); ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē.
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2).
izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt (2).
pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt).
nojādināt Ļaut pārāk daudz jāt.
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
bīdnys Ļoti (pārāk) daudz kaut kā.
hiperinflācija Ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas); ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārpilnām Ļoti daudz (būt kam).
(kā) melna debess ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi.
čupu čupām, arī čupām vien ļoti daudz (vairākās vietās).
zmiegt Ļoti daudz bez vajadzības smieties.
pārdzert Ļoti daudz dzert alkoholiskus dzērienus (visu mūžu).
ēd kā zirgs ļoti daudz ēst.
pārkulstīt Ļoti daudz izkulstīt.
pārkūpināt Ļoti daudz izsmēķēt.
piestāstīt Ļoti daudz izstāstīt.
pārgāzt Ļoti daudz iztērēt (līdzekļus).
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
barga summa (arī nauda) ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
barga nauda (arī summa) ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
balta (arī dzīva) nauda, arī naudas kā spaļu ļoti daudz naudas.
naudas kā spaļu ļoti daudz naudas.
rubļi kā dubļi ļoti daudz naudas.
naudas kā pelu ļoti daudz naudas.
naudas kā salmu ļoti daudz naudas.
pāraust Ļoti daudz noaust.
muldēt (arī runāt) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
pārsmalīt Ļoti daudz sadedzināt (kurināmā).
pārsnaikāties Ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties.
darba pilnas rokas ļoti daudz steidzamu darbu.
pārdarīt Ļoti daudz strādāt (visu mūžu).
piepļurkšēt Ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt.
piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
milzumdaudz ļoti daudz, ārkārtīgi daudz.
līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
ievērojams Ļoti daudz, lielā mērā.
kā lauzums ļoti daudz, lielā skaitā.
kā melna nakts ļoti daudz, lielā skaitā.
kā lauza ļoti daudz, lielā skaitā.
gubu gubām ļoti daudz, lielā vairumā.
plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
baigs Ļoti daudz, ļoti intensīvi.
aizgūtnēm Ļoti daudz, ļoti lielos apmēros.
kā līdums ļoti daudz, no vienas vietas; nekārtībā.
kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert).
rauties vai pušu ļoti daudz, pārmērīgi strādāt.
vai cik ļoti daudz, pārpilnām.
rekorddaudz Ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums.
pohujenno Ļoti daudz; ļoti stipri.
bez ziņas ļoti daudz; ļoti.
dafiga Ļoti daudz; pārāk daudz.
dahujā Ļoti daudz; pārāk daudz.
ar kalnu ļoti daudz; pārpilnām.
sieku siekiem ļoti daudz; pārpilnām.
bez jēga ļoti daudz.
bez jēga, bez mēra ļoti daudz.
vesela kaudze ļoti daudz.
ka lūst ļoti daudz.
kā mells ļoti daudz.
tīri mells ļoti daudz.
kā mells mākonis ļoti daudz.
par neziņu ļoti daudz.
pa pilnam ļoti daudz.
bez skaita ļoti daudz.
kā melnais tūkstotis ļoti daudz.
ka biezs ļoti daudz.
kā gružu ļoti daudz.
kā ķēpas ļoti daudz.
kā malkas ļoti daudz.
kā melns ļoti daudz.
kā suņam blusu ļoti daudz.
pasaulīgi daudz ļoti daudz.
sausman ļoti daudz.
atkravām Ļoti daudz.
biezs Ļoti daudz.
čumā Ļoti daudz.
lops Ļoti daudz.
milns Ļoti daudz.
milzumis Ļoti daudz.
ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti daudz.
bez gala (un) bez malas Ļoti daudz.
nezcik Ļoti daudz.
šausmas Ļoti daudz.
sausmeņ Ļoti daudz.
šausmeņ Ļoti daudz.
sausmenēm Ļoti daudz.
šausmenēm Ļoti daudz.
sausmeņiem Ļoti daudz.
simtdaudz Ļoti daudz.
(jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
simt (arī simts) un viens ļoti daudzi.
simts (arī simt) un viens ļoti daudzi.
simtēji Ļoti daudzi.
pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
kā vērsis ļoti intensīvi, ārkārtīgi daudz.
pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu.
visās varavīksnes krāsās ļoti krāsains; daudzkrāsains.
kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt).
līdz ausīm ļoti lielā mērā, ļoti stipri, pilnīgi; lielā daudzumā.
sausmaņām Ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā.
milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
miljons ļoti liels (kā) daudzums.
leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs.
miljons ļoti liels daudzums cilvēku.
miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
melna masa ļoti liels daudzums, skaits.
mellais tūkstotis ļoti liels daudzums.
pasaule ļoti liels daudzums.
upe ļoti liels daudzums.
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
melnais tūkstotis ļoti liels skaits, ļoti daudz.
balts (arī dzīvs) ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
(kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2).
lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis.
galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost.
zobatkarēm Ļoti nedaudz ieēst.
mikroperfūzija Ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija.
naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz.
ilpaks Ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz.
putna malciņš ļoti niecīgs daudzums.
aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās.
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
uzlecoša zvaigzne ļoti talantīgs, daudzsološs jauns mākslinieks.
stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
kā (arī ka) biezs ļoti, ārkārtīgi daudz.
brangi Ļoti, daudz, labi, lieliski.
pārijo Ļoti, par daudz.
līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
smagi ļoti; daudz
molto Ļoti; daudz.
līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu; kontrapunkts (2).
kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
descendences teorija mācība, ka visi organismi pamazām attīstījušies no nedaudz pirmveidiem.
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita).
skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
sārmainie ieži magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija; alkālijieži.
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus.
īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums.
plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē.
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim.
pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu.
kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos.
piemarinēt Marinējot sagatvot pietiekami, daudz.
Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu.
kņudze Masa, daudzums.
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu.
siltuma mašīna mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju.
ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
noguruma lūzums materiāla sagrūšana daudzkārtēji mainīgas (pēc virziena un lieluma) slodzes rezultāta.
salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
ciets ķermenis materiāls objekts, kurā attālums starp tā jebkuriem diviem punktiem kustības laikā nemainās; dabā tādu nav, bet pieņēmums vienkāršo daudzu tehnisku uzdevumu atrisināšanu.
manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
bauris Māvējs, vērsis; dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
poco Maz, nedaudz.
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas.
varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas.
pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā.
miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai.
zorināt Mazgāt lielā ūdens daudzumā.
tērēt mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā).
sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā).
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
šļāpt Mazināties daudzumā (par produktiem).
rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
pavairāk Mazliet par daudz.
ieraibens Mazliet raibs; ar nedaudz raibumiem.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
pažākstīties Mazliet, nedaudz ākstīties.
pašņūkāt Mazliet, nedaudz apošņāt.
paveldzēt Mazliet, nedaudz apslapināt.
pamurzāt Mazliet, nedaudz aptraipīt.
pavaņķēt Mazliet, nedaudz ar vāli sist.
pažilīt Mazliet, nedaudz asināt.
pavēsmināties Mazliet, nedaudz atvēsināties.
pablēdīgs Mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns.
piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
pagraužļāt Mazliet, nedaudz grauzt.
pašķērst Mazliet, nedaudz izšķērdēt.
paprašņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
paprāšņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
pašķesties Mazliet, nedaudz ķildoties, rāties.
pavizuļoties Mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt.
pamurcīt Mazliet, nedaudz murcīt.
papliekns Mazliet, nedaudz noguris, piekusis.
pavārstīties Mazliet, nedaudz noskaidroties.
padrāzns Mazliet, nedaudz palaidnīgs.
pašļaukt Mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas).
paučināt Mazliet, nedaudz paucināt; paučāt.
paučāt Mazliet, nedaudz paucināt.
pamudēt Mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
paplodzināties Mazliet, nedaudz plivināties, sitot spārnus.
paveldzēt Mazliet, nedaudz remdēt (slāpes).
pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
paūkšņāt Mazliet, nedaudz saukt, pasaukt.
pieskrabināt Mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt.
pašmukšināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmukšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmūkšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmukstināt Mazliet, nedaudz smakšķināt.
pasmejus Mazliet, nedaudz smejoties.
pašķērst Mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku).
pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
papost Mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost.
patūkt Mazliet, nedaudz uzpampt.
pašļaubs Mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps.
pamurgot Mazliet, nedaudz vai kādu brīdi murgot.
paslidens Mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums.
paveicināt Mazliet, nedaudz veicināt.
pavilnot Mazliet, nedaudz, kādu laiku plucināt (vilnu).
pažūrēt Mazliet, nedaudz, šad un tad lūrēt, lūkoties.
pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
par naga melnumu mazliet, nedaudz.
par naga melnumu (arī tiesu, platumu) mazliet, nedaudz.
par naga platumu (arī melnumu, tiesu) mazliet, nedaudz.
par (viena) mata tiesu (arī galu) (arī par naga tiesu (arī platumu, melnumu)) mazliet, nedaudz.
par matu mazliet, nedaudz.
par naga tiesu mazliet, nedaudz.
bišķiņ Mazliet, nedaudz.
bišku Mazliet, nedaudz.
drupu Mazliet, nedaudz.
drusku Mazliet, nedaudz.
zāvads Mazliet, neliels daudzums.
rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums.
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
guldzis Mazs (šķidruma) daudzums.
buņģis Mazs bērns vai lops, kas daudz ēd un dzer.
spirins mazs bērns, kas daudz grozās un spārdās.
knipsītis Mazs daudzums (kādas vielas).
kimoss Mazs daudzums pārtikas produktu.
krimens Mazs daudzums, kriksis.
akoproze Mazs izkārnījumu daudzums zarnās.
mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā.
pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma.
zvaņņa Mazums, neliels daudzums.
mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana.
piesaut Medībās nošaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk.
samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā; medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime.
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
pčolka Meitene ar daudziem lētas bižutērijas rotājumiem.
žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem.
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3).
sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību.
rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
izmeklēt meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā)
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra").
Polycelis nigra melnā daudzace.
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
sladzināt Melst, runāt niekus, daudz runāt.
sladzīt Melst, runāt niekus, daudz runāt.
kulonmetrs Mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai.
ciēk Mēreni daudz.
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā.
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums.
pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri.
kofaktors Metāla jons vai organisks savienojums, kam nav peptīdu uzbūves un kas ir daudzu enzīmu komponents; nodrošina enzīmu bioloģisko aktivitāti.
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums.
cimols Metilizopropilbenzols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu, atrodams terpentīnā un daudzās ēteriskās eļļās.
Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā.
dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai.
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
somatopleira Mezodermas parietālā lapa, kas veido daudzšūnu dzīvnieku sekundārā ķermeņa dobuma sienas iekšējo daļu.
splanhnopleira Mezodermas viscerālā lapa, kas apņem daudzšūnu dzīvnieku iekšējos orgānus.
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas.
intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē.
ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām.
ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas.
cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti.
alenis Mežs, kurā daudz alu.
sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi.
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
relatīvā mežainība mežu daudzums hektāros uz 1 iedzīvotāju.
procentuālā mežainība mežu daudzums, izteikts procentos no zemes platības.
meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā.
atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
diseminētais mielīts mielīts ar daudziem izkaisītiem perēkļiem.
mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
vaba Miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
Myriophyllum verticillatum mieturu daudzlape.
miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
hidromikrencefālija Mikrocefālija un likvora daudzuma palielināšanās smadzeņu ventrikulos.
oligaerobs Mikroorganisms, kas iztiek ar niecīgu skābekļa daudzumu.
aerofils Mikroorganisms, kura attīstībai nepieciešams daudz skābekļa.
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai.
onkosfēra Mikroskopisks daudzu lenteņu kāpurs.
klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma.
miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums.
plorums Milzums, liels daudzums.
demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā.
sērūdens minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža; sērūdeņraža ūdens.
izminēties Minēt vairākus vai daudzus.
integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē.
enerģijas kvants minimāls enerģijas daudzums, ko vienā stāvokļa maiņas aktā absorbē vai emitē fizikāla sistēma, kas atbilst kvantu mehānikas likumiem.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
angiomioma Mioma, kurā ir daudz asinsvadu vai limfvadu.
varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
atdot velnam dvēseli mirt (cilvēkam, kas daudz grēkojis).
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz.
prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis.
piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
fotodisociācija Molekulu, radikālu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija.
fotoķīmiskā disociācija molekulu, radikāļu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas iedarbībā; fotodisociācija; fotolīze.
limonēns Monociklisks terpēns, ko satur daudzas ēteriskās eļļas, terpentīns; izmanto pārtikas un parfimērijas rūpniecībā.
kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas.
Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
Žemaitijas augstiene morēnu pauguraine Lietuvas ziemeļrietumos, vidējais augstums — 120-150 m, lielākais — 234 m, daudz ezeru.
citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos.
pakustināties Mosties, nedaudz pakustēties.
kompresora dīzeļmotors motors, kura degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar kompresora radītu spiedienu.
izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu.
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti.
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā.
ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija.
sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā.
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
politematisms Mūzikas formveides princips ar daudztēmu caurviju attīstību, kas rada viendaļīgu "ķēžu formu".
audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
transnacionālisms nacionālā pašapziņa, kas izpaužas daudzās valstīs.
Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību.
triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
asfaltēni Naftas u. c. bitumu komponenti, kas sastāv no daudzkodolu aromātiskiem un heterocikliskiem savienojumiem; šķīst hloroformā un benzolā.
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs.
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas.
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem.
sadūlēt Naktī, skalu gaismā daudz (zivju vai vēžu) saķert.
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
taceta Narcišu suga ar daudzām šķirnēm.
nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes.
nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa.
murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis.
taels Naudas vienība Ķīnā no 14. gs. līdz 1933. g.; eksistēja daudzi (līdz 170) paveidi.
penijs naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (daudzskaitlī - pensi).
ķiķis Naudasmaks, daudz naudas.
sublimēts Nāvīgs dzīvsudraba savienojums, dzīvsudraba bihlorids, ko daudz lieto medicīnā.
dažs labs ne viens vien; kāds (no visiem, daudziem).
nicik Ne visai daudz; pamaz.
malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā.
linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
pažulīt Nedaudz (kādu brīdi) slikti barot.
pažubināt Nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti.
pažubināties Nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti.
paklēgāt Nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt.
pasūrs Nedaudz (mazliet) sāļš.
iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
ieēst Nedaudz apēst.
uzgruzdināt Nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt.
piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
apspicēt Nedaudz apgriezt.
apšpicēt Nedaudz apgriezt.
uzgrust Nedaudz apgruzdēt.
uzgruzdēt Nedaudz apgruzdēt.
iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
apspraukt Nedaudz aplobīt graudiem apvalku.
aizmākuļot Nedaudz apmākties.
nodumt Nedaudz apmākties.
saskurbt Nedaudz apreibt.
iesaldēties Nedaudz apsaldēties.
jēlumains Nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu.
apvirdas Nedaudz apvārītas sēnes.
apviedēt Nedaudz apžūt.
uzirt Nedaudz atārdīties.
totināt Nedaudz atbalstīt.
atgarēties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties.
atgaroties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni).
andantino Nedaudz ātrāk par andante.
padrīžāk Nedaudz ātrāk.
pusšķirbā Nedaudz atvērts; pusviru.
pažārgalēties Nedaudz aušāties, blēņoties.
darauties Nedaudz baidīties, respektēt.
trucīgs Nedaudz bailīgs.
pakarināties Nedaudz ciest izsalkumu.
pašņakstināties Nedaudz čapstināt (ēdot).
knicēties Nedaudz dauzīties.
iedobjš Nedaudz dobjš (1).
paurkstēt Nedaudz dūkt, dungot.
pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
garžāt Nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu).
gariņāks Nedaudz garāks.
pažulināt Nedaudz griezt ar neasu nazi.
uzēdināt Nedaudz iebarot.
aizbaurot Nedaudz iebauroties.
atcirst Nedaudz iecirst tajā pusē, uz kuru grib gāzt zāģējamo koku.
iezabīt Nedaudz iedauzīt, iesist (cūkai).
ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
padzerstīties Nedaudz iedzert (alkoholiskus dzērienus).
uzkapināt dūšu (sirdi) nedaudz iedzert (alkoholu).
nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
ieklesēt Nedaudz ieēst (par cūkām).
iegramstīties Nedaudz ieēst, kas pagadās.
uzsnaberēt Nedaudz ieēst, uzkost.
iečapstināt Nedaudz ieēst.
iegraudot Nedaudz ieēst.
iekamot Nedaudz ieēst.
īkūst Nedaudz ieēst.
pačammāt Nedaudz ieēst.
pačumināt Nedaudz ieēst.
iešķēlēt Nedaudz iegriezt.
pavelēt Nedaudz iekaustīt.
iekrostīt Nedaudz iekraut, rakt, ienākt.
iedūmot Nedaudz iekurināt (tā, ka nāk dūmi).
papelējis Nedaudz iepelējis.
ieklapēt Nedaudz iepērt, iesist.
iestrostēt Nedaudz iepērt.
iešņaboties Nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus.
rūsganans nedaudz iesarkans, ruds.
padābt Nedaudz iesist.
pusskābis Nedaudz ieskābis.
iešķērmēt Nedaudz ieskābt.
iekramstīt Nedaudz ieskrāpēt (ar nagu).
sasmilkstēt Nedaudz iesmilkstēties.
aizblāvāties Nedaudz iespīdēties.
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
padabāt Nedaudz izdabāt.
iedzert Nedaudz izdzert (šķidrumu).
izgnuzdināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
izgnuzināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
pakāzoties Nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās.
pašķēpelēt Nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas).
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
pasliekties Nedaudz izliekties.
pieplēst Nedaudz izplēst, palielināt apjomā.
padaiļoties Nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā).
pablancīt Nedaudz izskalot (kratot trauku).
apirgāt Nedaudz izsmiet, izzobot.
pašpijonēt Nedaudz izspiegot.
pasvempties Nedaudz izstiepties (uz augšu).
patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
pakarināties Nedaudz kaitināt, ķircināt.
pakārbains Nedaudz kārpains.
karstans Nedaudz karsts.
karstens Nedaudz karsts.
uzsnabrenēt Nedaudz kārumoties.
pakarcināt Nedaudz kladzināt.
pakarcinēt Nedaudz kladzināt.
pamilēties Nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu.
kņābulēt Nedaudz knābāt.
knābuļot Nedaudz knābāt.
pakraistīt Nedaudz kraistīt.
kuzināties Nedaudz kustēties, lai ērtāk iekārtotos.
palietains Nedaudz lietains.
līkans Nedaudz līks.
strucināt Nedaudz līt, pa pilei.
smulēties Nedaudz līt, smidzināt.
palīties Nedaudz līt.
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
pavaļināt Nedaudz ļaut vaļu, mazāk nodarbināt.
pamikāt Nedaudz mīcīt.
pamīstīties Nedaudz minstināties.
miklains Nedaudz mitrs.
miklens Nedaudz mitrs.
glupans Nedaudz muļķīgs.
paaušāties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
pamērķēties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa.
kāda kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa.
pasērs Nedaudz nepatīkama (rūgta) garša.
uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
pavīpstināt Nedaudz nicinoši pasmaidīt.
kutelēt Nedaudz niezēt, kutēt.
ienikns Nedaudz nikns, dusmīgs.
mazderīgs Nedaudz noderīgs, ne visai piemērots.
pačagāt Nedaudz nogaršot (bet vairāk neēst).
pažulināties Nedaudz nogriezt ar neasu nazi.
palīkt Nedaudz noliekties, salīkt.
palīkties Nedaudz noliekties, salīkt.
pagumties Nedaudz noliekties.
pamislīties Nedaudz nomaldīties, apjukt.
panūžāt Nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž).
parimdināt Nedaudz nomierināt.
pamaltīt Nedaudz nopērt.
panostāk Nedaudz nostāk.
paviesēt Nedaudz novadēties.
pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
pabužināt Nedaudz paberzt, paplūkāt.
gnuzdināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
gnuzināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
atkrist atmiegā Nedaudz pagulēt, atpūsties.
ielamāt Nedaudz palamāt.
pažļabarēt Nedaudz papļāpāt.
pažladīt Nedaudz papļāpāt.
uzvaļīgs Nedaudz par lielu (par zābakiem).
druska Nedaudz pārtikas.
pieveidot Nedaudz pārveidot atbilstoši kādām prasībām.
aprimdināt Nedaudz pasildīt; darīt remdenu.
apvelts Nedaudz paskolots.
izlaist riksi nedaudz paskraidīt.
paukcināt Nedaudz paskubināt, pamudināt.
pačuknīt Nedaudz paskubināt.
pasmaidīties Nedaudz pasmaidīt, it kā pie sevis.
izmest līkumu nedaudz pastaigāties, pavizināties, pabraukāties.
apvirināt Nedaudz pavārīt.
paplenst Nedaudz pavērt.
piesalēt Nedaudz pazemināties zem nulles (par gaisa temperatūru).
iežūpoties Nedaudz piedzerties.
ieskurbināt Nedaudz piedzirdīt, apreibināt.
uzpravīt Nedaudz pielabot, sakārtot u. tml.
paskadināt Nedaudz piespiest piešus.
paplakans Nedaudz plakans.
paplaikšķināt Nedaudz plaukšķināt.
ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
pašviukšķināt Nedaudz plīkšķināt pātagu.
piekuļāt Nedaudz purināt, kratīt.
pakarcināt Nedaudz purināt, spārdīties.
ieraibums Nedaudz raibs plankums.
pagrīns Nedaudz rupjš (nedraudzīgs).
rūsanans nedaudz rūsganīgs.
uzrāt Nedaudz sabārt.
patrūcināt Nedaudz sabiedēt.
papīkt Nedaudz sadusmoties (noskaisties).
saskurbt Nedaudz sadusmoties.
pukls Nedaudz sadusmots.
pakramstīt Nedaudz sagrābt, uzkasīt.
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
paļundināt Nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā).
iekolāties Nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem).
uzsālīt Nedaudz sālīt.
saldelēt Nedaudz salt.
sāļgans Nedaudz sāļš, sāļa piegarša.
sālītans nedaudz sāļš.
piņķīgs Nedaudz samezglojies.
pamiegains Nedaudz samiegojies.
ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
iemudzināt Nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt.
iepļaut Nedaudz sapļaut.
pakupt Nedaudz sarecēt (par pienu).
sarimdināt Nedaudz sasildīt.
sarimināt Nedaudz sasildīt.
sarindināt Nedaudz sasildīt.
padrumstaļāt Nedaudz sasmalcināt.
pašķārdīt Nedaudz saspiest, saspaidīt.
parūmīties Nedaudz saspiesties (lai izbrīvētu vietu citiem).
piešķobīt Nedaudz sašķobīt.
patumst Nedaudz satumst.
pārgriezties Nedaudz sev iegriezt (ar asu priekšmetu).
uzčabināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
uzčakstināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
uzrasot Nedaudz sīki, smalki nolīt.
uzsprikšināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
rimdinēt nedaudz sildīt.
paukāt Nedaudz sist, pērt.
paskābens Nedaudz skābs.
pļūkšēt Nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt.
iešļauku Nedaudz slīpi.
iešlaubs Nedaudz slīps, šķībs.
iešļaubs Nedaudz slīps, šķībs.
slīpens nedaudz slīps.
pavīslināt Nedaudz smidzināt, līņāt.
paspītīgs Nedaudz spītīgs.
šķībans nedaudz šķībs.
tumšens Nedaudz tumšs.
paieten Nedaudz uz priekšu (ejot).
pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
uzmitrināt Nedaudz uzlīt.
parimdinēt Nedaudz uzsildīt.
uzrindināt Nedaudz uzsildīt.
siltputra Nedaudz uzsildīta putra.
stirkšis Nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks.
pabrēkāties Nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam).
pamukls Nedaudz vai pietiekoši staigns.
mazpadsmit nedaudz vairāk par desmit.
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
pavilnīt Nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos).
pažļudzināt Nedaudz virspusēji mazgāt.
palejāk Nedaudz zemāk, lejup.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
pažvikāt Nedaudz žvikāt.
iemest ogu nedaudz, ar baudu iedzert alkoholisku dzērienu.
pīperēt Nedaudz, brīžiem kūpēt.
pablūkšināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt.
pablūkšķināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt.
piebuknīt Nedaudz, īslaicīgi buknīt.
parullēt Nedaudz, īslaicīgi rullēt.
paraugāties Nedaudz, īsu brīdi raugāties.
uzcīkstināt Nedaudz, īsu brīdi spēlēt (mūzikas instrumentu).
pietirpt Nedaudz, īsu brīdi tirpt, notirpt.
pavemt Nedaudz, īsu brīdi vemt.
iekostēt Nedaudz, īsu laiku ēst.
pakaust Nedaudz, kādu brīdi kasīt, kašņāt.
pasūpēt Nedaudz, kādu laiku līt.
kviekstēt Nedaudz, klusiņām kviekt.
iecienāt Nedaudz, ļoti pieticīgi pacienāt.
patvīcināt Nedaudz, mazliet apdegt (saulē).
pavaldzināt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt; pavaldzēt.
pavaldzēt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt.
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt.
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt.
patukt Nedaudz, mazliet aptūkt, uzpampt.
paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt.
patīstīt Nedaudz, mazliet attīt.
paknausēt Nedaudz, mazliet berzēt vai kasīt.
paskurbināt Nedaudz, mazliet berzēt.
paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot.
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
papelčēt Nedaudz, mazliet čurāt.
pažilīt Nedaudz, mazliet griezt ar neasu nazi.
patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt.
pasnabarot Nedaudz, mazliet kārumoties.
paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt.
paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties.
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt.
paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī.
paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt.
paraibot Nedaudz, mazliet krāsot raibās krāsās.
pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu).
pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt.
pakviecināt Nedaudz, mazliet kviecināt.
papesties Nedaudz, mazliet ķildoties.
paķizināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
patītināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
palaboties Nedaudz, mazliet laboties.
palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1).
paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu.
pavicot Nedaudz, mazliet luncināt, vēcināt.
palaidināt Nedaudz, mazliet ļaut pa apli skraidīt.
pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties.
pamokšīties Nedaudz, mazliet māžoties.
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties.
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus).
pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt.
patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
paņerbināt Nedaudz, mazliet ņerbināt.
paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
pasukstīt Nedaudz, mazliet ostīt, apošņāt.
pavāzt Nedaudz, mazliet pacelt (cepuri).
pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot.
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
patilināt Nedaudz, mazliet palutināt.
papaļāt Nedaudz, mazliet paļāt.
paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt.
pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt.
paslānīt Nedaudz, mazliet pērt.
patvīkt Nedaudz, mazliet pietvīkt.
papirkt Nedaudz, mazliet pirkt.
paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt.
paskurbināt Nedaudz, mazliet purināt, kratīt.
paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot.
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties.
patveicēt Nedaudz, mazliet sautēt.
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt.
paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam).
pakūtrot Nedaudz, mazliet slinkot.
pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām.
pasmails Nedaudz, mazliet smails.
pasmildzināt Nedaudz, mazliet smalki līt.
pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt.
pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt.
paspļaudīt Nedaudz, mazliet spļaut.
paspļaut Nedaudz, mazliet spļaut.
pastīvens Nedaudz, mazliet stīvs.
patvīcināt Nedaudz, mazliet sutināt.
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst.
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu).
palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt.
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt.
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt.
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet un puslīdz smalki skaldīt.
paskūtēt Nedaudz, mazliet uzrīdīt.
patriept Nedaudz, mazliet uzziest.
pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju).
pažavēt Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi žāvēt.
paskrājš Nedaudz, mazliet vai puslīdz atšķaidīts (par pienu).
paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1.
pastaigns Nedaudz, mazliet vai puslīdz staigns.
pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās).
pašļūtēt Nedaudz, mazliet vilkt pa zemi.
patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
pazīlēties Nedaudz, mazliet, kādu laiku glūnēt apkārt.
pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt.
bikšiņ Nedaudz, mazliet.
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt.
daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
uzbaudīt Nedaudz, nogaršojot, ar baudu ieēst.
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt.
pietīpuļot Nedaudz, uz kādu brīdi viegli apmākties.
ģeceļ Nedaudz.
nedaudzīt Nedaudz.
nedaug Nedaudz.
dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; vairāki.
Batērstas latviešu kopiena nedaudzi latvieši pēc nometnes ir palika šajā pilsētā un izveidoja latviešu koloniju.
dažs Nedaudzi.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
mērdināt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
paļurkāt Nedrošiem soļiem nedaudz iet.
skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu.
piesabrāzties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
piesagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
pieklest Neglīti un rijīgi daudz ēst.
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
multipolārais neirons neirons, kam bez aksona ir arī daudz dendrītu.
pseidounipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums, kurš nedaudz atstatus no n. ķermeņa sadalās dendrītā un aksonā.
iejaucīties Nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast.
ne velna nekā laba, necik daudz, necik, nekādi.
čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
brūķēt muti nekautrīgi (daudz) runāt.
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem.
Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
iedāvāt Nelielā daudzumā dot.
cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
šļirciens Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
šļirka Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju).
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
piks Neliels (kā) daudzums.
piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
šņūciens Neliels (parasti vielas) daudzums.
šķipsna Neliels (pasīku priekšmetu) daudzums.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
peksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
piksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
čupata Neliels daudzums (piemēram, siena, salmu).
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas.
žlencka Neliels daudzums kāda dzeramā.
čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
lasis Neliels daudzums kāda šķidruma; lāse.
burzgala Neliels daudzums kāda šķidruma.
pilkšis Neliels daudzums kāda šķidruma.
žurgatiņa Neliels daudzums kāda šķidruma.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
čurkaliņš Neliels daudzums šķidruma.
surba Neliels daudzums šķidruma.
šnipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
šņipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
skrimbulis neliels daudzums, druska.
zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
zieds Neliels daudzums, maza daļa.
kramiņš Neliels daudzums, mazs gabaliņš.
čipats Neliels daudzums, šķipsna.
truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
šļankste Neliels daudzums, šļakata.
čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
drušķis Neliels daudzums, viens mazumiņš.
bišķis Neliels daudzums.
bišks Neliels daudzums.
čirka Neliels daudzums.
dupu Neliels daudzums.
ķirpata Neliels daudzums.
picīna Neliels daudzums.
pipuršķis Neliels daudzums.
šmalce Neliels daudzums.
šņigata Neliels daudzums.
šuksnis Neliels daudzums.
žļaka Neliels daudzums.
ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
biška Neliels kā daudzums.
bišķīte Neliels kā daudzums.
pienlasis Neliels piena daudzums.
miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
čurkals Neliels šķidruma daudzums.
lase Neliels šķidruma daudzums.
piļķins Neliels šķidruma daudzums.
piļķis Neliels šķidruma daudzums.
šļirkata Neliels šķidruma daudzums.
mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai.
dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām.
ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga.
trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus.
amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
atvice Nemiers, kņada, steiga, daudz darba.
skeocitoze Nenobriedušu neitrofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs (novirze pa kreisi).
gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt.
megalopsija Nenormāla redze, kad priekšmeti rādās daudz lielāki nekā tie patiesībā ir.
glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos.
oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums.
hiperfosforēmija Nenormāli palielināts fosfora savienojumu daudzums asinīs.
daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
pulku Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā; daudz.
pulki Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā.
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā.
maz nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
velce Nenoteikts daudzums.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz.
skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt.
šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša.
liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm.
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs.
citronelāls Nepiesātināts aldehīds, ar citrona smaržu; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
terpēns Nepiesātināts gaistošs ogļūdeņradis, daudzu augu ēterisko eļļu sastāvdaļa.
fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā.
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs.
deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums.
anoksēmija Nepietiekams skābekļa daudzums asinīs.
citopēnija Nepietiekams šūnu daudzums asinīs.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
nenoteiktīgs Neprecīzs, daudznozīmīgs.
difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt.
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
inkurabls nesaskaitāms daudzums, neaptverams.
pleizēt Nesātīgi daudz dzert (jebko).
ņagāt Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt.
ņagāties Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt.
ņaga Nesātīgi daudz ēst.
CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection).
CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve.
CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance).
CSMA/CA metode nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve.
sapergāt Neskaidri runāt (daudz).
čeverēt Neskaidri un daudz runāt.
saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
iznasāt Nesot nogādāt daudzās, visās vietās.
pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu).
panimunitāte Neuzņēmība pret daudzām (visām) infekcijām.
svokšķēt nevajadzīgi daudz runāt.
vardāt Nevajadzīgi daudz runāt.
nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
paklumzāt Neveikli paiet (nedaudz).
lepecis Neveikls lempis, kas mīl daudz gulēt.
savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
anizūrija Nevienāds urīna daudzums dažādās dienās vai stundās.
lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
nezināt (retāk zināt), kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu).
taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos.
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
putriķis nicīga palama kādam, kas ēd daudz putras.
fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību.
miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums.
pinguliņš Niecīgs daudzums dzijas.
pingulis Niecīgs daudzums dzijas.
sūkoliņš niecīgs daudzums kāda dzeramā.
piļata Niecīgs daudzums kāda šķidruma, lāse.
ģimba Niecīgs daudzums.
šķipste Niecīgs daudzums.
oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā.
šļakata Niecīgs šķidruma daudzums.
svēps nieks, mazs daudzums.
oligūrija nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās.
oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās.
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
diatomisks No 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas.
imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
e pluribus unum no daudziem viens (ASV valsts devīze).
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest).
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina.
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos.
kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
hidromodulis No zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs.
van No; ietilpst daudzos uzvārdos, ne vienmēr norāda uz dižciltību.
apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem).
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
izcirst Nocirst (daudz vai visu).
sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru.
apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
apdurt Nodurt (daudzus vai visus).
skridināt nodzīt, izdzīt (liekot daudz skriet).
satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu).
noķīpāt Noēst; izlietot (uzturam daudz vai visu).
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem.
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
apslaktēt Nogalināt (visus vai daudzus).
sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.).
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst.
sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu).
apgriezt Nogriezt (daudz vai visu).
nojukurēt Nogurdināt zirgu daudz jājot vai braucot.
iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus).
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem).
piesaklāties Noklāt, uzklāt pietiekami daudz.
čieba Noklīdis vai slims cālis, kas daudz čiepst.
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
sakrāsāt Nokrāsot (daudz).
sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
sapervēt Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
piesadarīties Nokrāsot sev (dziju, audumu) pietiekami, daudz.
piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā.
pietramdīt Nokratīt, piekratīt (kādu daudzumu).
sakrēst Nokratīt, sakratīt (daudz).
piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
sakrustīt nokristīt (daudzus).
ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce.
apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
izogot Nolasīt (daudzas vai visas) ogas (kādā platībā).
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
lūza Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
paslēpēt Nomīdīt (nedaudz).
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku).
salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu).
izmizot Nomizot (daudzus vai visus kādā traukā ievietotos dārzeņus, augļus); mizojot iztukšot.
apskust Nomizot (daudzus, visus kokus, kokmateriālus).
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu).
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
piemizoties Nomizot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; nomizot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
sēt nāvi nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš.
appirkt Nopirkt (daudz vai visu).
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
salupīt Noplūkt, nolobīt (lielāku daudzumu).
pieplēsties Noplūkt, saplūkt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; noplūkt, saplūkt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
izpļaut Nopļaut (daudz vai visu).
savālēt nopļaut (ko lielākā daudzumā).
sataprināt Nopratināt (daudzus).
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties.
ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6).
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
vesals Norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību.
tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds.
šitamais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
šitenais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
da Norāda uz aptuvenu daudzumu.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
pulka norāda uz biežu, intensīvu darbību; daudz (2).
olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
pāri Norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz.
pāri par Norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
iz Norāda uz kā daudzumu.
pa vienam norāda uz kā skaitu, secību; ļoti daudzi.
ar Norāda uz kādu papildu daudzumu.
mejo- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
mio- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
mazliet Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
pie Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
cik Norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu.
pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
pleio- Norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu.
pleo- Norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu.
pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā; izņemot, neieskaitot.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus.
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu).
par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā., veidojumā, arī kur; norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
pārāk norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
pulka norāda, ka minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu; daudz (3).
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
apraut Noraut (daudz vai visu).
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba).
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā.
normovolemia Normāls asins daudzums organismā.
normovolēmija Normāls asins daudzums organismā.
eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā.
ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos.
izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs.
protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs.
izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs.
hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu.
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu).
saspraukt Noskrotēt (graudus) lielākā daudzumā; noskrotēt (lielāku daudzumu graudu).
apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm).
izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm).
atslaukt Noslaukt nedaudz piena.
gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus).
sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu).
apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu).
sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku).
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz.
sviedrīgs Nosvīdis, nedaudz sasvīdis.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
apšauties Nošauties (par lielu daudzumu).
izšķīt Nošķīt (daudzus, visus).
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
šmasķe Noteikta daudzuma.
darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
dispersija noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītājs ganāmpulkā.
kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot.
nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums.
atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
summa noteikts naudas līdzekļu daudzums.
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nopīpot Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
izticēt Noticēt (vairākiem, daudziem).
aptiesāt Notiesāt (par lielu daudzumu objektu).
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
piegraudāt Notraukt pietiekami, daudz.
pietvarstīt Notvert noteiktu daudzumu, savākt kopā.
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2).
salikt punktus novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā.
apzāģēt Nozāģēt (daudz vai visu).
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu.
ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās.
karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā.
hipokapnija Oglekļa dioksīda samazināts daudzums asinīs.
maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1).
pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu); pielasīt (2).
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru.
kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
bodesolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto.
bodsolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto.
oligarchija Oligarhija - nedaudzu personu valdība.
pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
terapeitiskā deva optimālais medikamentu daudzums, kas izraisa ārstniecisko efektu.
difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī.
nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā.
varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa.
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji.
bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums.
hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus.
ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam.
sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā.
indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs.
hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos.
halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
oligomorfs Organisms ar nedaudzām attīstības stadijām.
pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks.
tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem.
purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos.
lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga.
divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes.
uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
fibrohondrosteoma Osteohondroma ar bagātīgu fibrozo audu daudzumu.
puerperālā osteomalācija osteomalācija sievietēm pēc dzemdībām vai laktācijas periodā, biežāk daudzdzemdētājām.
pieostīties Ostot ieelpot (smaržu) lielākā daudzumā.
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
Deiterocaharija Otrais Caharija; pēc daudzu teologu domām, Caharijas grāmatas 9.-11. nodaļas autors.
deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors.
Pterygoneurum ovatum ovālā daudzspārne.
brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt.
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu).
sastribināt pabarot (daudzus vai vairākus) ar kādu strebjamu ēdienu.
apbarāt Pabarot (daudzus).
apbarot Pabarot (daudzus).
apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
apsēt Pabeigt sēšanu; iesēt (daudz vai visu).
apstādīt Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt.
uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā.
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
raibīt Padarīt daudzkrāsainu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt.
iemīkšķēt Padarīt nedaudz mīkstāku.
iemīkšķināt Padarīt nedaudz mīkstāku.
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu.
publiskot Padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem.
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
izadaudzināties Padarīt zināmu daudziem, visiem.
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
padiktai Padaudz.
paslaunai Padaudz.
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās.
Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja.
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
norietināt Pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu.
sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
kulžņi Pakulas, kurās ir daudz spaļu.
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu).
paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu.
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
daudzkāršot Palielināt daudzas reizes.
mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu.
koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā).
savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties.
pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu).
kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties.
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
hiperadrenalinēmija Palielināts adrenalīna daudzums asinīs.
hiperalbuminoze Palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs.
hiperamilazēmija Palielināts amilāzes daudzums asinīs.
hiperaminoacidēmija Palielināts aminoskābju daudzums asinīs.
hiperaminacidūrija Palielināts aminoskābju daudzums urīnā.
poliēmija Palielināts asins daudzums organismā.
hiperplazmija Palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem).
azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
cistinēmija Palielināts cistīna daudzums asinīs.
hiperferēmija Palielināts dzelzs daudzums asinīs.
hipereozinofilija Palielināts eozinofilo granulocītu daudzums (asinīs, audos).
policitēmija Palielināts eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) daudzums asinīs.
inozēmija Palielināts fibrīna daudzums asinīs.
hiperfosfatēmija Palielināts fosfātu daudzums asinīs.
fosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
hiperfosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
hipergammaglobulinēmija Palielināts gammaglobulīna daudzums asinīs.
meteorisms Palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
hiperglicinēmija Palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija.
hiperglikēmija Palielināts glikozes daudzums asinīs.
hiperglikorahija Palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā.
granulocitoze Palielināts granulocītu daudzums asinīs.
hiperguanidīnēmija Palielināts guanidīna daudzums asinīs.
hiperhromiskā makrocitēmija palielināts hemoglobīna daudzums makrocītos.
hemokonioze Palielināts hemokoniju daudzums asinīs.
hiperheparinēmija Palielināts heparīna daudzums asinīs.
hiperhistaminēmija Palielināts histamīna daudzums asinīs.
histidinēmija Palielināts histidīna daudzums asinīs.
hiperhlorēmija Palielināts hlorīdu daudzums asinīs.
hlorhistēhija Palielināts hlorīdu daudzums audos.
hiperhlorūrija Palielināts hlorīdu daudzums urīnā.
hiperholesterinēmija Palielināts holesterīna daudzums šūnās un asinīs.
hiperholesteroholija Palielināts holesterīna daudzums žultī.
insulinēmija Palielināts insulīna daudzums asinīs.
hiperkalcēmija Palielināts kalcija daudzums asinīs.
hiperkalciūrija Palielināts kalcija daudzums urīnā.
kalkaliūrija Palielināts kalcija sāļu daudzums urīnā.
hiperkaliēmija Palielināts kālija daudzums asinīs.
hiperkarotinēmija Palielināts karotīna daudzums asinīs.
ketoze Palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā.
hiperketonūrija Palielināts ketonvielu daudzums urīnā.
poligīrija Palielināts kroku daudzums smadzenēs.
ksantinūrija Palielināts ksantīna daudzums urīnā.
saharopinēmija Palielināts L-saharopīna daudzums asinīs.
hiperlecitinēmija Palielināts lecitīna daudzums asinīs.
hiperlimfija Palielināts limfas daudzums organismā.
lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
hiperlipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs.
hipermagnezēmija Palielināts magnija daudzums asinīs.
mielocitoze Palielināts mielocītu daudzums asinīs.
hipernatrēmija Palielināts nātrija daudzums asinīs.
hipernormocitoze Palielināts neitrofilu daudzums asinīs.
hiperkapnija Palielināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs, kam seko elpošanas centra stimulācija.
oksalēmija Palielināts oksalātu daudzums asinīs.
orotacidūrija Palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas.
hiperpepsīnija Palielināts pepsīna daudzums kuņģa sulā.
laktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ.
hiperlaktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs.
laktacidoze Palielināts pienskābes daudzums organismā.
porfirinūrija Palielināts porfirīna (koproporfirīna vai uroporfirīna) daudzums urīnā.
proteinēmija Palielināts proteīnu daudzums asinīs.
retikulocitoze Palielināts retikulocītu daudzums asinīs.
hlorhidrija Palielināts sālsskābes daudzums kuņģī.
hiperalonēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
hipersalēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
tiēmija Palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs.
hiperoksēmija Palielināts skābekļa daudzums asinīs.
hiperazotēmija Palielināts slāpekļvielu daudzums asinīs.
hiperazotūrija Palielināts slāpekļvielu daudzums urīnā.
lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
steatoreja Palielināts tauku daudzums izkārnījumos.
tauroholēmija Palielināts tauroholskābes daudzums asinīs.
hipertiroksinēmija Palielināts tiroksīna daudzums asinīs.
hipertrigliceridēmija Palielināts triglicerīdu daudzums asinīs.
hipertrombinēmija Palielināts trombīna daudzums asinīs.
hidrēmija Palielināts ūdens daudzums asinīs.
hidroplazmija Palielināts ūdens daudzums asins plazmā.
histohidrija Palielināts ūdens daudzums audos.
hidrūrija Palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru.
uratēmija Palielināts urātu daudzums asinīs.
uratohistēhija Palielināts urātu, urīnvielas vai urīnskābes daudzums audos.
urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
litēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs; podagriskā diatēze.
hiperurikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs.
urikacidūrija Palielināts urīnskābes daudzums urinā.
urobilinēmija Palielināts urobilīna daudzums asinīs.
urobilinūrija Palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
matrica pamatfāze, kurā atrodas viena vai vairākas citas fāzes mazākā daudzumā.
Myriophyllum alterniflorum pamīšziedu daudzlape.
sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus).
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
samodināt Pamodināt, uzmodināt (daudzus).
pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
saputot Panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu.
mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt.
izraudināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud.
izbrēcināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt.
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu).
pieperināt Panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus).
zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas.
mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas.
baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli.
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu.
valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas.
pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
kongrīvs Paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai ar saliktu iespiešanas formu.
laikdale Paņēmiens, kurā katram pārraides kanālam izmanto atsevišķu laika intervālu, kas periodiski atkārtojas, piemēram, blīvēšanas, komutācijas vai daudzpiekļuves operācijās.
kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu.
apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka).
pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
piegūbāt Paņemt, arī piesavināties (ko lielākā daudzumā).
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli.
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta.
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
suplements Papildinājums; papildsējums (piem., daudzsējumu enciklopēdijai).
robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts.
edžeoskopija Papillārlīniju nospiedumu malu izpēte, ja nav pietiekami daudz citu pazīmju.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu.
tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā.
marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem.
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni.
sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
truļļāt Par daudz ēst un dzert.
iešķērms Par daudz ieskābis.
apkrauties Par daudz izgreznoties.
kņubs Par daudz liekts.
pārskriedināt par daudz likt pārvietoties skriešus (par zirgu).
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
vairmaksa Par daudz ņemta maksa, pārmaksa.
talināt Par daudz runāt.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
pārgumt Par daudz saliekties.
pārveldzināt Par daudz samitrināt, atsvaidzināt.
pārveldzināties Par daudz samitrināties.
pārpūdēt Par daudz sapūdināt (sieru).
šķērnēt Par daudz sarūgt (par skābputru).
sačaučerēties par daudz silti apģērbties.
izčurkstināt Par daudz stipri izcept.
pārķirināties Par daudz trakot, plosīties.
atstrīķēt Par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu.
šļugāt Par daudz ziepēt, ziepes pārtērēt.
būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā.
par suit par daudz, par grūtu.
aumeš Par daudz; visai liels; bez mēra.
aumež Par daudz; visai liels; bez mēra.
aizvairāk Par daudz.
sasmiet Par dažādiem (daudziem) tematiem smieties.
saskriet Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā.
glāzītē noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
glāzē (arī glāzītē) noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pāri galvai pārāk daudz (parasti darba); ļoti lielā mērā, pilnīgi.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārbēdāties Pārāk daudz bēdāties.
pārciesties Pārāk daudz ciest.
pārciesties Pārāk daudz ciesties.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārdziedāties pārāk daudz dziedot, nogurt
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pļeknēt Pārāk daudz gulēt vai gulšņāt.
puijāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
pujāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
pārkutināt Pārāk daudz kutināt.
pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, ogas), nogurt.
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārskoloties pārāk daudz mācīties (skolā).
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt; iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties.
pārmēslot Pārāk daudz mēslot.
pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
pārplosīties pārāk daudz plosīties.
pārraudāties Pārāk daudz raudāt.
babelēt Pārāk daudz runāt; pļāpāt.
pārsildīt Pārāk daudz sildīt.
pārsirdīties Pārāk daudz sirdīties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pārslavēt Pārāk daudz slavēt.
pārslavināt Pārāk daudz slavināt.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
pārsmieties Pārāk daudz smieties; ļoti izsmieties.
irgnāt Pārāk daudz smieties.
irgnāties Pārāk daudz smieties.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu); arī pārpūlēt.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pāršķaudīties Pārāk daudz šķaudīt (tā, ka tas kļūst kaitīgi).
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
nogremoties Pārāk daudz vai pārāk ilgi gremot.
apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
pārjo Pārāk daudz.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
kā piliens jūrā pārāk maz, lai to ietekmētu, pārāk niecīgs daudzums.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz.
diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā.
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
par. dsk. parasti (literārajā valodā) tiek lietots daudzskaitlī.
klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
piegulēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
piestaigāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
piestāvēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu.
pārsabrāzties Pārbrāzties (par daudziem gājējiem, braucējiem).
atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
pārdot preces vairumā pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
izpārdavot Pārdot vienu pēc otra (vairākus vai daudzus).
mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam.
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
aizpērslot Pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām.
pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
zorģēt Pārlieku daudz ēst.
kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
pārmetu Pārlieku, par daudz.
nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs).
hiperhromatisms Pārmērīga pigmentācija; šūnas kodola deģenerācijas forma, kad kodolā ir daudz hromatīnam līdzīgu pigmenta daļiņu.
hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos).
bez gausas pārmērīgi daudz (parasti ēst).
bez gala un malas pārmērīgi daudz.
bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz.
pārzāļoties Pārmērīgi, par daudz lietot medikamentus.
hiperbilirubinēmija Pārmērīgs bilirubīna daudzums asinis.
granulocitēmija Pārmērīgs granulocītu daudzums asinīs.
hloridūrija Pārmērīgs hlorīdu daudzums urīnā.
holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos.
leikomainēmija Pārmērīgs leikomaīnu daudzums asinīs.
limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā.
hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs.
humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
ar kaudzi pārpilnām; ļoti daudz.
uzcirten Pārpilnībā, lieki, par daudz.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām "p-n" pārejām.
pārmaktēt Pārslogot (uzkraujot ko par daudz).
aizadīt Pārspēt kādu adīšanas ātrumā vai daudzumā.
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
valdošā partija partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
sutināšana Pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā.
vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
E153 Pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks.
E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E353 Pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga.
E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E954 Pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns.
E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā.
fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas).
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu.
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
sasaberīties Pārvākties (par vairākiem, daudziem).
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izpēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus (daudzās, visās vietās).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
pasaul Pasauldaudz.
pasauls Pasauldaudz.
WBD Pasaules bioloģiskās daudzveidības datubāze (angļu "World Biodiversity Database").
pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
saslēpties Paslēpties (par daudziem).
slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās.
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas).
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
palocīt muguru pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās)
grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā.
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai.
sasašūties Pašūt sev (vairākus vai daudzus apģērba gabalus).
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
tenkt Pateikties, slavēt, daudzināt.
izlietot Patērēt (daudz vai visu).
apēst Patērēt daudz vai visu (parasti naudu).
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
hiperplāzija Patoloģiska audu un orgānu šūnu daudzuma palielināšanās.
mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs.
čopers Pats primitīvākais akmens darbarīks, ko izgatavoja, nedaudz apskaldot oli no vienas puses.
robotizēts tehnoloģiskais komplekss patstāvīgi funkcionējošs iekārtu kopums, kas sastāv no tehnoloģiskās iekārtas, rūpniecības robota un aprīkojuma un realizē daudzkārtējus darba ciklus.
Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes.
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
izballēt Pavadīt kādu (laika, mūža) posmu, (daudz) apmeklējot jautrus sarīkojumus, viesības.
piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
hidraimija Pavairots ūdens daudzums asinīs.
ievalgs Pavalgs, valgans, nedaudz mitrs.
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā.
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
izstrāde Paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums.
izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot.
pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums.
pakruķēt Pavilkt (nedaudz, pēc pamudinājumiem).
samidzināt Pavirši samētāt (daudz).
apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; pavirši uzrakstīt (parakstu).
pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens).
hipoglikēmija Pazemināts cukura daudzums asinīs.
kvalitatīvās pazīmes pazīmes, ko detrerminē gk. viens vai nedaudzi oligogēni.
aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem.
apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
sazolēt Pazolēt (daudzus).
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
Atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimata optimuma laiks pirms 7500- 4700 gadiem, kad klimats bija silts un mitrs, mežos auga daudz platlapju koku.
ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā.
pasprāgt Pēkšņi nedaudz atvērties.
sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
slaukt čunguru pelnīt daudz naudas.
piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs.
pepperoni Peperoni - itāļu virtuves ēdiens - no cūkas vai liellopa gaļas gatavota cietā desa, kuras masai pievienots daudz sīvo piparu.
hipopepsīnija Pepsīna daudzuma samazināšanās kuņģa sulā.
tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto.
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām.
premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums.
appirkt Pērkot apgādāt ar vajadzīgo (daudzus vai visus).
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
iesapirkties Pērkot kļūdīties, nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz.
pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz); iepirkties (2).
appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei).
Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
ležņa Persona, kas mīl daudz gulēt, snaudulis, sliņķis.
ērce Persona, kas rada daudz sirdssāpes.
ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu.
pieaugušo izglītība personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
piesaadīties Pieadīt sev (pietiekami, daudz).
iesaausties Pieaust lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegraidāt Pieaust pietiekoši daudz auduma ar graidiem.
sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
sasacelties Piecelties, parasti pēc pamošanās (par vairākiem, daudziem).
piespredzināt Piecept (pietiekami, daudz).
piežarīt Piecept (pietiekami, daudz).
piesacepties Piecept sev (pietiekami, daudz).
piestaravēt Piecept, pievārīt (pietiekami, daudz).
piectiek Piecreiz tik daudz.
piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
izstaigāt kara laukus (arī kaujas laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus piedalīties kaujās daudzās vietās.
izstaigāt kauju (arī kara) laukus piedalīties kaujās daudzās vietās.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
mest pakaļ piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
piesadēstīties Piedēstīt sev (pietiekami, daudz).
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd).
pierīdināt Pieēdināt (tādu, kas daudz apēd).
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam).
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2).
franšīze Piegādāto preču daudzuma pieļaujamā novirze no līgumā norādītā daudzuma.
piesakasties Piegrābt (sienu, labību) pietiekami, daudz.
piesagrābties Piegrābt sev (pietiekami, daudz).
piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekārstīt Piekārt (ko) lielākā daudzumā.
piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
piepaisīt Piekulstīt (pietiekami, daudz).
piesakulties Piekult (pietiekami, daudz).
sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem).
sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
pielupt Pielobīt (daudz).
salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
piemarnavāt Piemarinēt (pietiekami, daudz).
pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz).
piemizināt Piemizot pietiekamā daudzumā.
kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm.
pienība Piena daudzums, ko dzīvnieks producē savā organismā vienas laktācijas laikā.
piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē.
kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā.
saharogalaktoreja Piena sekrēcija ar palielinātu ogļhidrātu daudzumu.
lapiņa Piena separatora sastāvdaļa (viena no daudzām vienādām).
piesanesties Pienest sev (pietiekami, daudz).
atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
piekulbāt Piepildīt pietiekami daudz.
piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
pieskust Pieplēst (mizas pietiekami, daudz).
salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
pieplūkāt Pieplucināt (pietiekami, daudz).
iesapļauties Piepļaut lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
pieprasīties Pieprasīt (sev) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pieprasīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
piekast Pierakt (kartupeļus pietiekami, daudz).
arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe.
eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos.
heksānheksaoli Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
heksīti Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
pakruit Piesavināties (nelielu daudzumu).
nosiet Piesiet (pie kā, parasti daudzus).
pieškaldīt Pieskaldīt (pietiekami, daudz).
pieškambāt Pieskaldīt (pietiekami, daudz).
piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami.
sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
nosprausties Piespraust (sev) ko lielākā daudzumā.
piesēdināt Piestādīt (pietiekami, daudz).
piesūcināšanas ātrums piesūcināšanas šķidruma iesūktā daudzuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (parasti kilogramos vai litros laika vienībā).
salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
appogāties Piešūt pie apģērba daudz pogu.
pietemburkavāt Pietamborēt (pietiekami, daudz).
pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu.
pietekāt Pietecēt, pietuvoties, pieskriet (daudzkārt).
pieauklēt Pietiekami daudz auklēt.
piebaroties Pietiekami daudz ēst, uzbaroties.
piegrēkoties Pietiekami daudz grēkot.
izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties).
atskraidelēties Pietiekami daudz šurp un turp skraidīt.
izkurties Pietiekami daudz, līdz pat apnikumam, bet bes panākumiem kurināt.
pievīlēt Pietiekami, daudz šūt vīles.
pilnai Pietiekami, pietiekamā daudzumā.
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
izstādīties Pietiekoši daudz (veltīgi) stādīt.
izklausīties Pietiekoši daudz izvaicāt, izdibināt.
noķerties Pietiekoši daudz noķert.
piekāpelēt Pietiekoši daudz reizes kāpt.
atsēņoties Pietiekoši daudz sēņot.
piezirņot Pietiekoši daudz zirņus savākt.
iekulties Pietiekošu daudzumu izkult.
pievirt Pievārīt (pietiekami, daudz).
2. Hērakla varoņdarbs Pieveica daudzgalvaino Lernes hidru.
pieprest Pievērpt (kādu daudzumu dzijas).
piesprēst Pievērpt (pietiekami, daudz).
apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm; arī apskatīt.
pieārpavāt Pievētīt (pietiekami daudz).
pievēžāt Pievēžot (pietiekami, daudz).
piezilināt Pievienot (ēdienam) ļoti niecīgu aizdara daudzumu.
pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1).
sāļot pievienot sāli vai palielināt sāls daudzumu.
sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā; pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
piezagties Piezagt sev (ko) lielākā daudzumā.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
piegūt Piezvejot (pietiekami, daudz).
pleiohromija Pigmenta daudzuma palielināšanās.
eritrolabs Pigments tīklenes vālītes, kurš ir daudz jutīgāks pret sarkano spektra daļu nekā pārējie pigmenti.
eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu.
čūraga Piliens, neliels šķidruma daudzums.
pilienis Piliens; neliels šķidruma daudzums.
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
pletora Pilnasinība; pārmērīgs asins daudzums visā organismā vai kādā tā daļā.
livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās.
izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
pieēsties līdz kaklam (arī acīm) pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst.
pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
augstākais kurināmā sadedzes siltums pilns sadedzes procesā izdalītais siltuma daudzums.
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
Hārlema Pilsētas rajons Ņujorkā ("Harlem"), Manhetenas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji, tagad apdzīvo gk. nēģeri un puertorikāņi, daudz graustu.
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku.
Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti.
piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
sapīt pinot izgatavot (lielāku daudzumu).
sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās.
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem.
piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
piegādātājs Pirkšanas-pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja.
serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu.
Protojesaja Pirmais Jesaja; pēc daudzu teologu domām - pravietis Jesaja, Jesajas grāmatas 1.-39. nodaļas autors; arī šīs nodaļas.
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta.
piruvēmija Pirovīnogskābes daudzuma palielināšanās asinīs.
plaisainība Plaisu daudzums izstrādājumā.
cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem.
lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas.
hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
plēdzeknis Plaši sazarojies daudzgadīgs augs, kas aizņem daudz vietas.
izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande).
fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām.
bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva.
kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām.
Rondanes nacionālais parks platība - 575 kvadrātkilometri, dibināts 1962. g., bērzu un egļu mežs, aļņi, ziemeļbrieži, daudz putnu.
hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai.
rijolis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai.
rīvulis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai.
mioplazmija Plazmas daudzuma samazināšanās asinīs.
ceruloplazmīns Plazmas proteīns (globulīns), kurā ietilpst vismaz 90% visa plazmas vara daudzuma.
saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
pieplucināt Plucinot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; plucinot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma; plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu).
ceratostigma Plumbagu dzimtas ģints ("Ceratostigma"), dekoratīvi, daudzgadīgi lakstaugi.
ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu.
vataļa Pļāpa, kas daudz niekus runā.
vataļiņš Pļāpa, kas daudz niekus runā.
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
žvākstēt Pļāpāt (daudz).
žvākstīt Pļāpāt (daudz).
pavalodot Pļāpāt (mazliet, nedaudz).
ļorgāt Pļāpāt daudz aplamības.
ļerzāt Pļāpāt, (daudz) runāt, riet.
lerzāt Pļāpāt, (daudz) runāt; larzāt.
pļukšēt Pļāpāt, (daudz) runāt; pļokšēt.
larzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
ļerināt Pļāpāt, (daudz) runāt.
lorīt Pļāpāt, (daudz) runāt.
lorkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
ļorkstēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
lorzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļakšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļarkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
plarzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļarzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
plekšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļerkstēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļirkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
plirzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļirzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
plokšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļokšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
plorkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļorkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļorkstēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
plorzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
pļorzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
plurkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
porkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
porzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
terkšēt Pļāpāt, (daudz) runāt.
tērzāt Pļāpāt, (daudz) runāt.
veterēt Pļāpāt, ātri, vairākiem vienlaicīgi runāt; daudz runāt.
lorāt Pļāpāt, čalot; daudz, nepārtraukti runāt.
pļeršķēt Pļāpāt, daudz runāt.
porizāt Pļāpāt, daudz runāt.
stirkšēt Pļāpāt, daudz runāt.
laršķēt Pļāpāt, daudz un skaļi runāt.
varvaļāt Pļāpāt, daudz un tukši runāt.
ļorkšēt Pļāpāt; (daudz) runāt.
ļorzāt Pļāpāt; (daudz) runāt.
ļurkšēt Pļāpāt; (daudz) runāt.
blankšķēt Pļāpāt; daudz runāt.
morkšēt Pļāpāt; daudz runāt.
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
pārpļauties pļaujot nejauši šķērsot robežu un nedaudz nopļaut kaimiņa laukā.
piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
piepļauties Pļaujot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pļaujot sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
piepļaustīt Pļaustot sagatavot (pietiekami, daudz).
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
poliarchija Poliarhija, daudzvaldība.
polikrātija Poliarhija, daudzvaldība.
heksahroma iespiedums poligrāfijas tehnoloģija, kurā papildus _CMYK_ krāsām izmanto zaļo un oranžo vai citas krāsas; tas palīdz daudz precīzāk attēlot krāsu toņus.
polichromija Polihromija, daudzkrāsainība.
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
kumaronsveķi Polimerizācijas produkts, ko iegūst, apstrādājot akmeņogļu darvas frakciju 155-185 grādu temperatūrā ar nedaudz sērskābes vai dažām sālīm, pie kam polimerizējas gk. šai esošie kumaroni un indēni.
polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes.
panģermānisms Politiska doktrīna Vācijā (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
bagars Pontons kopā ar daudzkausu ekskavatoru.
hits Populāra, daudz pieprasīta dziesma, skaņdarbs; grāvējs.
vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā.
mīkstais porcelāns porcelāns ar lielāku laukšpata daudzumu un zemāku apdedzināšanas temperatūru nekā cietajam porcelānam.
feroporfirīns Porfirīna un dzelzs savienojums, daudzu elpošanas fermentu prostētiskā grupa.
ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma.
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē.
miriapodi Posmkāju dzīvnieki, simtkāji, daudzkāji, ķauri.
traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki.
skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 kl.
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi.
atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi.
makroķermeņu elektriskie lādiņi pozitīva vai negatīva elektriskā lādiņa porcijas daudzkārtņi.
vispārīgais sociālais darbs prakse, kurai raksturīga sociālā darba pamata kompetence bez noteiktas specializācijas; raksturīgs daudzveidīgu pieeju, teoriju un metožu lietojums dažādos sociālā darba prakses līmeņos.
tāpaļāt Prašņāt, daudz jautāt.
Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu.
mikroprecipitācija Precipitācija ar minimālu reaģenta daudzumu, ko novēro mikroskopā.
nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
mazumcena Preču realizācijas cena pārdodot patērētājam pa vienai vai nelielā daudzumā.
reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
zarene Priede vai egle ar daudz zariem.
zarenīca Priede vai egle ar daudz zariem.
sulfo- Priedēklis daudzu sēra savienojumu apzīmēšanai.
mega- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - miljonu (1000000) reižu lielāks par pamatvienību.
peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē.
tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N.
eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru.
deka- Priedēklis pamatmērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par (piem., dekalitrs - 10 litru).
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma.
grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku.
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
Alpu vijolītes prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi; ciklamenas.
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs.
breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra.
dējības intensitāte procentos izteikta izdēto olu daudzuma attiecība pret dēšanas perioda garumu.
pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā.
koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē.
liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu.
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
magnifikācija Process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas.
vispārināšana Process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi.
magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums.
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi); bruto produkcija.
izstrādes norma produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā; ražošanas jauda.
tauku pelde produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas).
reslings Profesionālās cīņas veids, kurā atļauti daudzveidīgi paņēmieni.
cikls Programmēšanā, komandu virkne, kas programmas izpildes gaitā tiek daudzkārt atkārtota.
shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas.
rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā.
hiperproteinēmija Proteīnu palielināts daudzums asinīs.
promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas.
Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
fibropsammoma Psammoma, kurā ir daudz fibrozo audu.
psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
dimetilguanidīns Ptomaīns, kas nelielā daudzumā atrodas urīnā.
palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.).
Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā.
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
puebla pueblo - Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
pracavāt Pūlēties; veikt darbu, kas prasa lielu piepūli; daudz strādāt.
gūrums Pūlis, bars, liels daudzums.
dēzums Pūlis, daudz sablīvētu priekšmetu.
nudze Pulks, daudzums (dzīvu radību).
lūžņums Pulks, daudzums, masa.
jāvals Pulks, daudzums.
murza Pulks, daudzums.
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai.
digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs.
termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
adenīns Purīnbāze, heterociklisks savienojums C~5~H~5~N~5~; ir daudzu bioloģiski aktīvu vielu un struktūru sastāvā.
piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli.
akačājs Purvaina vieta, kur ir daudz ar ūdeni piepildījušos bedru.
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis; vieta, kur ir daudz čūsku.
plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu.
Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču.
Taures purvs purvs Plāņu pagastā, platība - 861 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, daudz akaču un ezeriņu, 250 ha platībā iegūst pakaišu frēzkūdru.
purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa.
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka.
pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā.
pusciba Puse no daudzuma, kas ietilpst cibā.
pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē.
pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā.
pusspainis Puse no daudzuma, kas ietilpst spainī.
pustolis Puse no daudzuma, kas ietilpst tolī 2.
pustoveris Puse no daudzuma, kas ietilpst toverī.
pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī.
pussauja Puse no daudzuma, ko var ietvert saujā.
puskaps Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā; pusgarnica.
pusgarnica Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā.
pusgrozs Puse no daudzuma, ko var ievietot grozā.
puskārpa Puse no daudzuma, ko var ievietot traukā - kārpā (5).
pusšauja Puse no daudzuma, ko var satvert saujā.
pusvēders Puse no nepieciešamā uztura daudzuma.
pusbarība Puse no vajadzīgā barības daudzuma.
pusvannis Puse no vannā ievietotā daudzuma.
tabloīds Pusformāta laikraksts, kas sniedz populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži.
Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju.
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
sīrinkss Pūšamais instruments, daudzstobru flautas paveids.
sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied.
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei.
mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji.
Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu.
saradīt Radīt (vairākus, lielāku daudzumu).
svuļķēt Radīt daudz dūmu.
augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
saskaidot radīt daudz skaidu (skaldot vai drāžot).
pieradīt Radīt daudzus, piepildot ar to (telpu, trauku u. tml.).
dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā; darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu).
pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem).
marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa).
pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 1000 lapu.
dračīt Rakstīt (daudz, intensīvi).
izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
pseidoepigrāfs Raksts, kas lielākas autoritātes iegūšanai publicēts ar neīsta autora vārdu; prakse, kas senatnē bija izplatīta daudz plašāk nekā mūsdienās.
tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem).
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās; rokot apstrādāt zemi.
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu.
ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju.
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izrāpāt Rāpojot pabūt (daudzās, visās vietās).
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos.
gaņģis Ratiem nepieciešamo riteņu komplekts (4 riteņi); vienu ratu riteņiem nepieciešamais spieķu daudzums.
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
pieraustīt Raustot sakārtot (pietiekmi, daudz).
raustiņš raušanās; daudz darba.
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
dehidrobenzols Reaģētspējīga ķīmiska daļiņa, kas nav izolējama brīvā veidā; rodas kā starpprodukts daudzās benzola atvasinājumu reakcijās.
katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā.
kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
sarēkt Rēcot saskriet (par vairākiem, daudziem ērzeļiem).
daudzkāršoties Refl. --> daudzkāršot; tikt daudzkāršotam.
omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
apotēma Regulāram daudzstūrim - perpendikuls no centra pret tā malu (arī tā garums).
rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē.
ikosaedrs Regulārs daudzskaldnis, kur skaldnes ir 20 regulāri trijstūri; vienkāršā kristalogrāfiskā forma.
n-stūris regulārs daudzstūris ar n virsotnēm.
sareģistrēt Reģistrēt (ko) lielākā daudzumā; reģistrēt (kā lielāku daudzumu).
raiblēšanas zāle reibuma airene ("Lolium temulentum"), arī daudzgadīgā airene ("Lolium perenne"); koriandrs.
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums.
bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā.
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults; daudzdievība.
budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis.
daudzdievība Reliģija;, kuras pamatā ir daudzu dievu kults.
mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu.
Cēsu paliksnis reljefa pacēlums ap Cēsīm, kuru visapkārt norobežo pamatiežos izveidojušās ielejas, ielejveida pazeminājumi un kāples, tam ir neregulāra daudzstūra forma, garums 12 km, platums līdz 7,2 km.
noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju.
rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam.
rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa.
steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas.
oligohipomenoreja Retas menstruācijas ar minimālu asins daudzumu.
oligohipermenoreja Retas menstruācijas ar pārmērīgi lielu asins daudzumu.
platkājiņš Retējs ("Potentilla") - daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs.
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas.
Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu.
izplešanās trauks rezervuārs, kas pievienots apkures sistēmai un uzņem to ūdens daudzumu, kas, sistēmai sasilstot, izplešas un vairs neietilpst sistēmā.
daudzkāršojums Rezultāts --> daudzkāršot.
kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā.
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos.
sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā; riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu).
Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu.
Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst.
Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu.
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus.
pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot.
kulbāt Rijīgi, daudz ēst, strēbt.
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
vaporometrs Rīks, ar ko izmēra alkohola daudzumu šķidrumos un viņu garaiņu spraiguma.
elektofors Rīks, kurā sakrāt kādu daudzumu elektrības.
ķepselis Rīma; tāds, kas daudz, nesātīgi ēd.
apvilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas iet caur visām dotā daudzstūra virsotnēm.
ievilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas pieskaras visām dotā daudzstūra malām.
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties.
roķēt Rīt, daudz ēst.
bonifikācija Riteņbraukšanas sportā - laika prēmijas daudzposmu sacensībās.
omniums Riteņbraukšanas sprinta daudzcīņa.
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
rogots Rogains - tāds, kur ir daudz rogu.
sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā; rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
cakināt Rotāt (ar daudziem nelieliem rotājuma elementiem).
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna.
rosmarīns Rozmarīns (1) - mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas.
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas.
zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga.
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
neolālija Runa, kurā daudz neoloģismu.
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
fleitēt Runāt (parasti daudz).
leijerēt Runāt (parasti daudz).
niebīļoties Runāt daudz un muļķības.
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
braukt ar muti runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi.
ņurgt Runāt daudziem reizē.
karāties klausulē runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz).
runāt par deviņiem mēmiem runāt pārlieku daudz.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
mētāties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
svaidīties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi.
riska Rūpes, raizes; darīšanas, kas prasa daudz pūļu, laika, enerģijas.
safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā; rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
sasavedināties Saaicināt (vairākus, daudzus).
saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem).
saaudināt Saaust pietiekami daudz.
apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
ražošanas sabiedriskošana sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos.
Apvienotā darbaļaužu fronte sabiedriski politiska organizācija PSRS 1988.-1991. g., kas vērsās pret saimniekošanas formu daudzveidības ieviešanu PSRS un politisko uzskatu plurālismu, idealizēja staļinismu.
apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus).
piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz.
sasacepties Sacept (daudz).
gāzt (kādam) uz galvas sacīt (kādam) daudz nepatīkama; bārt, lamāt (kādu).
sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
pieduzt Sadalīties lielā daudzumā sastāvdaļu.
izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu).
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā).
sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā).
saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu).
saabļavāt Saēvelēt (daudz).
nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
piestaravēt Sagādāt (vajadzīgo, nepieciešamo) pietiekami, daudz.
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
pierotīt Sagādāt pietiekamā daudzumā.
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
piedzīties Sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepļokāt Sagādāt, pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sagādāt, pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piezorģēt Sagādāt, piegādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, piegādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piegaut Sagādāt, piekrāt (ko lielākā daudzumā).
pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piestrapēt Sagatavot (ēdienu) pietiekami, daudz.
ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
piekroķēt Sagatavot daudz kroku; sakrokot.
piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
piegatavēt Sagatavot pietiekami, daudz.
piegatavīt Sagatavot pietiekami, daudz.
piegatavot Sagatavot pietiekami, daudz.
piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst.
sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus).
piekast Sagrābt (sienu) pietiekami, daudz.
iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim).
sagremojamības koeficients sagremoto vielu daudzuma procentuāla attiecība pret organisma uzņemtajām barības vielām.
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
sasavilkties Saiet, sanākt (par vairākiem, daudziem).
nenoplicinoša mežsaimniecība saimnieciskā darbība, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un atjaunošanās spēju, neapdraudot citas ekosistēmas.
sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus.
sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
līdz saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz secīguma attieksmi starp norādīto daudzumu.
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu.
angiofibroma Saistaudu audzējs, kurā daudz asinsvadu.
multispektrāls Saistīts ar elektromagnētiskā starojuma spektra sadalīšanu vairākās vai daudzās sastāvdaļās.
kvantitatīvs Saistīts ar kā daudzumu, skaitu, apjomu u. tml.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
poligāmisks Saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem.
purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvs vai daudz purvu.
dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām.
kā jūga vērsis saka par cilvēku, kam daudz un smagi jāstrādā.
mēle iet kā atspole saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā.
klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
(iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
vārās kā vāraklis saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā.
zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
mēle šaudās kā atspole saka par cilvēku, kas daudz, veikli runā
strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
kā striķis saka par čūskām, zušiem, uzsverot to daudzumu, arī garumu, lielumu.
noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu.
siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi guļ.
guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte.
nedz gala, nedz malas saka par to, kas ir lielā daudzumā.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa saka pat to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
dieva svētība saka, ja (ir) ļoti daudz (kā).
kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
rādīt ar pirkstiem uz kādu saka, ja daudzi morāli nosoda, kaunina, nicina kādu, zobojas par kādu.
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
galva pilna saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
uz katra pirksta pa trīs saka, ja ir daudz pielūdzēju.
pilnos (arī vienos) ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku.
ir dieva svētība saka, ja ir ļoti daudz (kā).
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba.
varēt sēnes pļaut ar izkapti saka, ja ir ļoti daudz sēņu.
karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
uzpūsts (arī uzpūties) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
uzpūties (arī uzpūsts) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt.
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz.
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku.
mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo.
biezs maks (kādam) saka, ja kādam ir daudz naudas.
biezs naudas maks saka, ja kādam ir daudz naudas.
pulveris ir sauss (kādam) saka, ja kādam ir daudz spēka, izturības ko veikt.
rads rada galā saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
(ir) kapeika pie dvēseles saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā.
kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva.
melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu.
kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu.
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā.
ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
mēle (iet) kā kulstava saka, ja kāds daudz, ātri runā.
mēla (iet) kā kulstave saka, ja kāds daudz, ātri runā.
mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs.
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo.
guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs.
mēle lokās (arī šaudās kā atspole) saka, ja kāds daudz, veikli runā.
ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis.
cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā.
galva ir silta saka, ja kāds ir nedaudz iereibis.
plati pleci saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt.
kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens.
(mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā.
kā turks saka, ja kāds ļoti daudz strādā.
uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu.
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo.
dzert kā ūdeni saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus.
vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā.
ņemt pasauli uz renti saka, ja kāds pārmērīgi daudz ko grib iegūt.
vārās kā putras grāpis saka, ja kāds pārmērīgi daudz, ātri runā.
ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
liela mute saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz.
kā nobērts saka, ja kas ir ļoti lielā daudzumā.
uz katra pirksta (kādam) saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
(aug) kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot.
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz.
ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām.
kā ūdens saka, ja kaut kas (_biežāk_ piens) ir pārpilnībā, lielā daudzumā.
ka ne ar pirkstu apmaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz cilvēku.
ne ar pirkstu pamaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība.
kā skudra saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku.
kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku.
mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā).
nauda (arī rubļi) ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
visu mutē (arī mutēs) saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
mēle nodilst saka, ja par ko tiek runāts pārāk daudz.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas.
gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties.
kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko.
ne vairāk (par) saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
lai aug uz akmens saka, vēloties, lai kā būtu daudz.
iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā.
uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu.
Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
sakaust Sakasīt, sarakt; daudz savākt.
sakārsināt sakāst (lielu daudzumu).
illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
piekņapāt Saknābāt (kā) lielāku daudzumu.
bīdžamantra Sākotnēja skaņa vai zilbe ar daudzām mistiskām un simboliskām nozīmēm, garāku mantru sastāvdaļa.
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
piesakrāties Sakrāties pietiekami, daudz.
samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā).
kārkloties Sākt daudz un nevajadzīgi lietot vācu vārdus.
noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.
sacelties kājās Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
sastrutot Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas lielākā daudzumā.
pašķebināt Sākt šķebināt, nedaudz šķebināt.
sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
aizkampstīt Saķert (diezgan daudz vai vairākkārt).
pieķarstīt Saķert pietiekami daudz, lai piepildītu.
piegūstīt Saķert, salasīt pietiekami daudz.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
Zēlande Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru.
Kolgujeva Sala Barenca jūras dienvidaustrumos, Krievijā, platība - 5200 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 181 m, vasarā ligzdo daudz putnu.
Leite Sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m.
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
Belija Sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra.
Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi.
Grīnailenda Sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha.
Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām.
salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās.
ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds.
sazīļot Salasīt daudz zīles.
pieogoties Salasīt sev (ogas) pietiekamā vai lielākā daudzumā; salasīt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu ogu).
aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
sašept Salēkt (par daudziem).
salakstīt salēkt, salēkt iekšā (par daudziem).
pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu).
daudzžuburonis salikta ziedkopa, kam sānasis manāmi attīstītākas nekā galvenā ass un sānasu ir daudz; dažreiz galvenā ass pilnīgi sarukusi.
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās.
piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
hipohlorhidrija Sālsskābes daudzuma samazināšanās kuņģa sulā.
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi.
Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces.
pazemes sāļūdeņi sāļūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums pārsniedz 35 g/l.
salinitāte Sāļums - ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums promilēs.
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
akorda alga samaksa par darbu, ko aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.
kopmaksājums Samaksa par visu kuģa kravu neatkarīgi no saņemtās kravas daudzuma.
samalināt Samalt (daudz).
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
atcukurot Samazināt cukura daudzumu (kā) sastāvā.
noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi).
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
hipadrenalinēmija Samazināts adrenalīna daudzums asinīs.
hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs.
hipoaminoacidēmija Samazināts aminoskābju daudzums asinīs.
hipobilirubinēmija Samazināts bilirubīna daudzums asinīs.
hipoferēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs.
oligosiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs.
hiposiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asins plazmā.
eritropēnija Samazināts eritrocītu daudzums asinīs.
hipestrogenēmija samazināts estrogēno hormonu daudzums asinīs.
fibrinogenopēnija Samazināts fibrinogēna daudzums asins plazmā.
hipofosfatēmija Samazināts fosfātu daudzums asinīs.
oligofosfatūrija Samazināts fosfātu daudzums urīnā.
hipoglobulinēmija Samazināts globulīnu daudzums asinīs.
hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā.
granulocitopēnija Samazināts granulocītu daudzums asinīs.
oligohromēmija Samazināts hemoglobīna daudzums asinīs.
hipohromatisms Samazināts hemoglobīna daudzums eritrocītos.
hipohlorēmija Samazināts hlorīdu daudzums asinīs.
hipohlorūrija Samazināts hlorīdu daudzums urīnā.
hipoholesterinēmija Samazināts holesterīna daudzums asinīs.
hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs.
hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs.
citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās.
hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs.
hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs.
hiponatrēmija Samazināts nātrija daudzums asinīs.
oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs.
hipoproteinēmija Samazināts proteīnu daudzums asinīs.
hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā.
hiposalēmija Samazināts sāļu daudzums asinīs.
hiponitrēmija Samazināts slāpekļa daudzums asinīs.
hipazotūrija Samazināts slāpekļa daudzums urīnā.
hipoazotūrija Samazināts slāpekļa savienojumu daudzums urīnā.
astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs.
hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
pastiprs Samērā auglīgs, tāds, kas satur samērā daudz māla, grants (par augsni).
padaudz Samērā daudz (kā).
tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
pavalkāts Samērā daudz valkāts.
labi daudz samērā daudz, arī diezgan daudz.
labi Samērā daudz, tā, ka pietiek.
pavairāk Samērā daudz.
slaunai Samērā daudz.
desmitkārt Samērā daudzas reizes.
desmitreiz Samērā daudzas reizes.
pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
virkne Samērā liels (kā) daudzums, skaits.
rinda Samērā liels (kā) daudzums.
nopietns Samērā liels (par kādu daudzumu).
daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
nieks Samērā neliela naudas summa; samērā neliels (kā) daudzums.
pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
paskops Samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā).
brangai Samērā, diezgan daudz.
samērkties samērkt pietiekošā daudzumā, pabeigt mērcēt (linus).
sasalikties Samest (naudu), lai (ko) iegādātos, nopirktu -par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.).
piesalasīties Sanākt (par vairākiem, daudziem).
sasažauties Sanākt, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
sasašatāties Sanākt, sarasties (par vairākiem, daudziem).
sakurkt sanērst (daudz ikru; par vardēm).
sanesties Sanest sev, savām vajadzībām (ko lielākā daudzumā).
sastiept Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu).
sažūrēt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma); sažūrāt.
sažūrāt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma).
linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
sānziede Sānziedu mēringija - 6-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā reti, iespējams iznīcināta.
piesajemties Saņemt (rokās) vairākus, daudzus priekšmetus.
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras.
sasajemties Saņemt rokās (daudz).
pārkašāt Sapīpēties pārāk daudz.
pieplaukt Saplaukt lielākā, daudzumā.
sakaustīt Sapļaut nedaudz zāles ar neasu izkapti.
sapļauties Sapļaut sev, savām vajadzībām (ko) lielākā daudzumā; sapļaut sev, savām vajadzībām (kā lielāku daudzumu).
sepinēt sapņot (daudz un nesakarīgi); miegā fantazēt (murgot); tukšības pļāpāt.
sašļircināt Sapotēt (vairākkārt vai daudz).
saacot Sapotēt (vairākus, daudzus kokus vai krūmus).
appotēt Sapotēt (visu kociņu daudzumu).
pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
saiešana Sapulcēšanās; pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki; arī viesības.
gandāt Saraut lielu daudzumu.
pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
darbības apjoms saražoto produkcijas vienību daudzums, nostrādāto stundu skaits vai pārdoto preču apjoms.
rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
liela sistēma sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem.
javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
filofora Sarkana jūras aļģe, kas lielos daudzumos aug Melnās jūras dibenā.
angiomiosarkoma Sarkoma, kurā ir daudz asinsvadu vai limfvadu.
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
samurgot Sarunāt (parasti daudz kā neloģiska, arī nepieņemama).
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
plastmasas nauda sarunvalodā lietots apzīmējums kredītkartei, debetkartei vai daudzfunkciju kartei.
saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
piesēdināt Sasēdināt (transportlīdzeklī) vairākus, daudzus.
iesēņot Sasēņot (paredzēto daudzumu vai kādu daļu).
sasakrauties Sasēsties (parasti transportlīdzeklī) - par vairākiem, daudziem.
piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu); skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
uzskaldīt Saskaldīt (nelielu daudzumu).
hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
planētu gredzeni sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē.
piešķaidīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz.
pietraikšīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz.
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
sapoikāt Sašūt (pavirši, ne visai rūpīgi); salāpīt (ar daudz ielāpiem).
piesašūties Sašūt sev (ko) pietiekami daudz.
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizbīties Satrūkties, nedaudz nobīties.
aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem.
Japets Saturna pavadonis ("Iapetus"), ko atklājis franču astronoms Dž. Kasīni 1671. g., apriņķo planētu 79,3 dienās 3,56 mlj km attālumā, diametrs 1440 km, daudz krāteru.
sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
insolācija Saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem.
Ains sausgultne Omānā (_ʻAyn, Wādī al_), Zāhiras mintakā un nedaudz iesniedzas Dāhilījas mintakā.
Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā.
sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
sausoknis Saušņu sakopojums; vieta, kur vienkopus ir daudz saušņu.
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
ietaukšķēties Sautējot sagatavot kādu daudzumu.
superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns.
piekūņoties Savairoties lielā daudzumā (par kukaiņiem).
pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
piesugoties Savairoties, ieviesties (lielākā daudzumā).
pievaisloties Savaisloties lielākā daudzumā.
sakriet Savākt kādu daudzumu krējuma, noņemot to no piena.
sakreimot Savākt kādu daudzumu krējuma.
sakrejot Savākt kādu daudzumu krējuma.
piesēņoties Savākt sev (sēnes) pietiekamā vai lielākā daudzumā; savākt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu sēņu).
sasēkot savākt zināmu daudzumu nopļautu zālaugu.
piešķibīt Savākt, salasīt pietiekami daudz vai lielu apjomu.
sagūbāt Savākt, saņemt (ko) lielākā daudzumā; savākt, saņemt (kā lielāku daudzumu).
savirt Savārīt (daudz).
sažulināt savārīt daudz ēdamā.
apvērpt Savērpt (daudz vai visu).
apsprēst Savērpt (daudz, visu).
apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem).
sadzīties Saves, sagādāt sev (ko) lielākā daudzumā; savest, sagādāt sev (kā lielāku daudzumu).
novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem).
daudzplakņu savienojumā "daudzplakņu kakts": telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
daudzkāršotājs Savienojumā "frekvences daudzkāršotājs" - ierīce, kas pārveido dotās frekvences svārstības svārstībās ar vesela skaitļa reizes lielāku frekvenci.
kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
pārum Savienojumā "pārum pāri" raksturo lielu daudzumu, apjomu, bagātību.
skeletains Savienojumā "skeletainā augsne": augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
daudzkāršotājs Savienojumā "sprieguma daudzkāršotājs" - ierīce, kas palielina spriegumu vesela skaitļa reizes.
staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
pamatmaiņa Savienojumā "vielmaiņas pamatmaiņa": minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
virssasaluma Savienojumā "virssasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
zemsasaluma Savienojuma "zemsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
izburties Savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
urbties Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
daudzum Savienojumā ar "daudz", "daudzi": norāda uz lielu daudzumu.
laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
pieraut Savienojumā ar "ko nu", "ko te" lieto, lai norādītu, ka arī intensīvi strādājot, neko daudz nepanāks, nesasniegs.
piegulšņāt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulšņāt, ka ar gulšņāšanu neko nepanāks, nesasniegs.
piekreņķēties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs.
kustēties Savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
riņķum savienojumā ar "riņķis" daudzskaitļa formām izsaka šī vārda pastiprinājumu.
vezum Savienojumā ar "vezums" izsaka tā daudzkāršojumu.
vinguļu Savienojumā ar "vinguļiem" raksturo daudzkārtēju staigāšanu līku loču.
bez Savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam.
pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kas atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku.
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
sarūmīties savietoties (daudziem, nelielā telpā)
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā.
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
piečopīt Sazagties lielu daudzumu.
piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums.
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu.
nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē.
izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
celoms Sekundārais ķermeņa dobums - telpa, kas atrodas starp cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem.
hidro-oligocitēmija Sekundārās anēmijas forma ar absolūtu plazmas daudzuma palielināšanās un absolūtu eritrocītu skaita samazināšanos.
hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās.
aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm.
Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē.
arābu valoda semītu valodu grupas valoda ar daudziem sarunvalodas dialektiem.
kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma.
triktraks Sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.).
grans Sena medikamentu daudzuma mērvienība (aptuveni 0,06 g).
bloks Sena papīra daudzuma mērvienība: 1 b. = 25 papīra loksnes, 20 bloki = 1 rīse.
Hēdebija Sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu.
Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
go Sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā.
frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa.
dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām.
cantus firmus senās IX-XV gs. polifonijas raksturīgs veids, kura pamatā ir pazīstama melodija un daudzveidīga apstrāde.
bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas.
augstāk attīstītās sēnes sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne.
augstākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir zarains daudzšūnu micēlijs.
Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju.
tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet.
asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi.
Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros.
Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas.
devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām.
Agastja Senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais - riši, kuru uzskata par daudzu "Rigvēdas" himnu autoru.
naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
Atri senindiešu mitoloģijā - viens no senākajiem riši un zvaigzne Sptiņu Riši jeb Lielā Lāča zvaigznājā, daudzu Rigvēdas himnu autors.
hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli.
Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas.
Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs.
Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
Ura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu.
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu.
mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai).
fistula Sens vienkanāla un vēlāk daudzkanālu flautas nosaukums.
sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
izsēņot Sēņojot savākt daudzas vai visas sēnes (kādā platībā).
gametangiogāmija Sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji.
askusēne sēņu nodalījums ("Ascomycota"), sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un kas vairojas ar askusporām, kuras parasti pa 8 attīstās askos jeb somiņās (tādēļ dažkārt sauc arī par somiņsēnēm).
zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām).
aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu.
septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes.
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
efeju sētložņa sētložņu suga ("Glechoma hederacea"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
brūzēt Sgatavot pārāk daudz pārtikas vai dzeramā.
ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
takale Sieva, kas daudz skraida apkārt.
žākstīkla Sieviete, kas daudz pļāpā un lamājas.
trese Sieviete, kas daudz runā.
pīpnīca Sieviete, kas daudz smēķē.
garga Sieviete, kas daudz un ātri runā.
žausteve Sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem.
žaustītava Sieviete, kas ieleižas ar daudziem vīriešiem.
pūderdoze Sieviete, kas lieto daudz kosmētiku.
čalata Sieviete, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
blusinīca Sieviete, kurai ir daudz blusu.
ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
signālu ciparapstrāde signālu apstrādes metodes, kurām raksturīga signālu diskrētā pārveidošana, tādējādi paaugstinot aprēķinu precizitāti un paplašinot izmantojamo aritmētisko operāciju daudzveidību.
piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
uzsmalcināt Sīkām lāsēm nedaudz līt.
parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās.
mikrovezikula Sīks pūslītis apsarkušā ādā, viens no daudziem šādiem ekzēmas elementiem.
sipaks Sīkums, neliels daudzums, druska.
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
kalorimetrija Siltuma daudzuma mērīšana.
mazā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
lielā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
starptautiskā kalorija siltuma daudzuma mērvienība, 1 cal = 4,1868 džouli.
kalorija Siltuma daudzuma mērvienība.
kristalizācijas siltums siltuma daudzums, kas izdalās kristalizācijas procesā, jo šķidra materiāla iekšējā enerģija ir lielāka par kristāliskās uzbūves iekšējo enerģiju.
sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, kurināmajam pilnībā sadegot.
kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^).
disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
iztvaikošanas siltums siltuma daudzums, kas jāpievada vielai šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī, lai tā izotermiskā procesā pārvērstos tvaikā.
siltumvadītspējas koeficients siltuma daudzums, kas laika vienībā izplūst caur vides šķērsgriezuma laukuma vienību, ja temperatūras gradients plūsmas virzienā ir vienu vienību liels.
īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams vielas masas vienības temperatūras paaugstināšanai par 1 K.
kušanas siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai izobāri izotermiskā procesā pārvērstu vielu no kristāliska stāvokļa šķidrā stāvoklī.
fāžu transformācijas siltums siltuma daudzums, kas tiek uzņemts vai izdalīts fāžu pāreju procesos; parasti siltuma daudzumu attiecina uz 1 molu vielas.
aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā.
kondensācijas siltums siltuma daudzums, ko masas vienība izdala, tvaikam pārvēršoties šķidrā fāzē; mērvienība J/kg.
kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
siltumslodze Siltumenerģijas izstrādes daudzums.
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
simtiem Simbolizē iespējami lielu daudzumu, vairumu.
regulārie daudzskaldņi simetriski daudzskaldņi, kuru visas skaldnes ir kongruenti regulāri daudzstūri.
simts Simt (2); arī liels (kā) daudzums.
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
procents Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
kātlapu singonija singoniju suga ("Syngonium podophyllum"), kurai radītas daudzas dekoratīvās šķirnes.
poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga.
promedols Sintētisks pretsāpju līdzeklis, darbojas līdzīgi morfīnam, daudz lietojot var izraisīt narkotisku atkarību.
maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās); sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo.
slāpekļūdeņražskābe skābe NH~3~, kuras sāļi ir azīdi, daudzi eksplozīvi.
protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu.
kriptofānskābe Skābe, kas nelielā daudzumā atrodama cilvēka urīnā.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos; skābekļa bads.
hiperoksigenācija Skābekļa pārmērīga daudzuma ievadīšana asinīs; rodas no hiperventilācijas.
purpursarkanā skabioza skabiozu suga (Scabiosa atropurpurea"), kuras daudzas šķirnes tiek audzētas arī Latvijā.
acidimetrija Skābju daudzuma noteikšana šķīdumos ar kvantitatīvu ķīmisko analīzi.
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
saskaitīt skaitīt (daudzas) lūgšanas.
divpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 12; daudzums, skaits 12.
piecpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 15; daudzums, skaits 15.
septiņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 17; daudzums, skaits 17.
koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā.
noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu); skaitot iedalīt.
ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā, daudzumā).
īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā.
skaisnis Skaits, daudzums.
skaišs Skaits, daudzums.
kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu.
saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
izpļempt Skaļi (daudz un ātri) izdzert.
ķedāt Skaļi un daudz runāt, ķildoties.
skārdīt Skaļi un daudz runāt.
sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt.
korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt.
tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt.
valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā.
šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam.
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
skaņieraksts Skaņdarba fiksēšana datnesī daudzkārtējai atskaņošanai.
harmoniķis Skaņradis, kas savu darbu daudzbalsību dibina uz akordu secībām.
užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai.
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
vēršmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Anchusa"), daudzgadīgs lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām, 140 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas.
lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis.
naudaspūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas.
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas.
pieskribināt Skribinot sagatavot (pietiekami, daudz).
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
fibrohondroma Skrimšļa audzējs, kurā ir daudz fibrozo audu.
izbučoties Skūpstīties daudzas reizes, pietiekoši izskūpstīties.
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
izslacīt Slakot izlaistīt (daudz vai visu).
biogēnie amīni slāpekli saturoši organiskie savienojumi, kas veidojas organismā un veic daudzveidīgas bioloģiskas regulatoriskas funkcijas.
amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
azīdi Slāpekļūdeņražskābes sāļi; daudzi ir eksplozīvi.
anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā.
slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
velēklis Slapjums, nedaudz netīrs.
izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
cirkāt Slaucot izspest pienu maigi un nelielā daudzumā.
pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt.
kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
glikofilija Sliecība uz hiperglikēmiju arī pēc niecīga cukura daudzuma lietošanas.
ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst.
dūmāt Slikti degot, radīt daudz dūmu.
dūmot Slikti degt, radot daudz dūmu.
teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu.
osteohondromatoze Slimība, kam raksturīga daudzu osteohondromu rašanās.
papilomatoze Slimība, kam raksturīga daudzu papillomu attīstīšanās.
divertikuloze Slimība, ko raksturo daudzi divertikuli zarnās, īpaši resnajā zarnā.
bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
neirofibromatoze Slimība, kurai raksturīgi daudzi perifēro nervu labdabīgie audzēji - neirofibromas, ko veido nervu apvalku šūnas.
homeoterapija Slimības profilakse vai ārstēšana ar slimību izraisītājai radniecīgu, nedaudz atšķirīgu vielu.
hidromantija Slimības prognozes noteikšana pēc sviedru daudzuma un rakstura.
polifobija Slimīgas bailes no daudzām lietām vai parādībām.
spanaimija Slimīgs asiņu sastāvs, kad tanīs mazinās asins ķermenīšu skaits un fibrīna daudzums.
hiperproteoze Slimīgs stāvoklis, kura cēlonis ir palielināts proteīnu daudzums uzturā.
zutne Slinka sieviete, kas daudz guļ.
zutnis Slinks cilvēks, kas daudz guļ.
depšelis Slinks sivēns, kas daudz guļ un nenāk pie siles.
depsis Slinks sivēns, kas daudz guļ un nenāk pie siles.
liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt.
uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni.
satecināt slīpēt, asināt (lielāku daudzumu objektu uz slīpripas).
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija.
strādā kā zirgs smagi, grūti, ļoti daudz strādāt.
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu.
smaikala Smīnētājs, tāds, kas daudz smejas.
dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums.
piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam.
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
ekokarte Sociālā darba novērtēšanas metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks veic klienta dzīves telpas shematizētu atspoguļojumu ekosistēmā daudzveidīgās attiecībās ar vides sistēmām.
strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
galvenā valoda sociolingvistikā - valoda, ko daudzvalodīgā lingvistiskā kopienā lieto visbiežāk.
homoloģiskas hromosomas somatisko šūnu hromosomas, kurās ir vieni un tie paši gēni (bet daudzi gēni katrā hromosomā pārstāvēti ar citādu alēli).
pseidomikse Somatogāmija - daudzu sēņu dzimumprocess, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidogāmija.
pietriekšt Spaidot, šķaidot izspiest (ogu sulu) pietiekami, daudz.
spannis Spaiņa saturs; daudzums, kas ietilps spainī.
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
glābšanas laiva speciāli būvēta daudzvietīga, negrimstoša airu laiva, ko grūti apgāzt un piesmelt.
izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai.
transpjūters Specializēts mikroprocesors, kura sastāvā ietilpst palīgshēmas daudzu (vairāku) transpjūteru vienlaicīgai paralēlai darbībai.
bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī).
kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.).
naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
bezgalīga ģenerācija spēja radīt bezgala daudz izteikumu no ierobežota vārdu kopuma.
ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu.
multiplēti Spektrāllīniju daudzkārtņi.
hematospektrofotometrs Spektrofotometrs hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.
saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
puzlis Spēle, kas sastāv no daudzām mazām daļiņām, kas jāsaliek kopā tā, lai rezultātā tiktu izveidots konkrēts attēls.
kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri).
pozicionāla spēle spēle, kurā katra spēlētāja stratēģija ir daudzsoļu lēmumu pieņemšanas process diskrētā laikā.
spermakrāzija Spermatozoīdu daudzuma samazināšanās spermā.
turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri.
hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve.
atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
polisporas Sporas, kas veidojušās sporangijā ar daudzām sporām.
kastingists Sportists, kas nodarbojas ar kastingu - spiningošanas daudzcīņu.
daudzcīņnieks Sportists, kas specializējies daudzcīņa.
dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam.
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
piespraudīt Spraudot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
nobadīt Spraužot (vairākus, daudz) norobežot.
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
radikālis stabila, nemainīga atomu grupa organiskajos savienojumos, kura dažādos variantos atkārtojas daudzās vielās.
bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku.
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu).
ālante Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
arnikas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
arnīks Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
ernekājas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
ernekājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
ernika Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
ernikājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
stage Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
stiepats Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
volonta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
ālanta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru dzimtas augs.
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izstaigāt (1).
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā.
ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas.
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
pieļaujamā doza starojuma daudzums, kas neapdraud cilvēka organismu.
dozas jauda starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem.
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
pasaules tirgus starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
mednieku stāsti stāstījums, kurā ir daudz pārspīlējumu.
pļorrāt Stāstīt, (daudz un ātri) runāt (nicīgi).
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi.
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
pārpilnība Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
daudzvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas.
nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
skaļums Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
normoskeocitoze Stāvoklis, kad leikocītu skaits asinīs ir normāls, bet palielināts nenobriedušo formu daudzums; leikogrammas novirze pa kreisi.
nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība (1).
trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1).
plurilingvisms Stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas (vismaz trīs) valodas; daudzvalodība.
daudzvalodība stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas vai daudzas valodas; multilingvisms; plurilingvisms.
pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī.
hiperhidratācija Stāvoklis, kad organismā ir palielināts ūdens daudzums.
pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt; preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
verukoze Stāvoklis, kam raksturīga daudzu kārpu veidošanās.
polikrotisms Stāvoklis, kam raksturīgs daudzsitienu pulss.
deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus.
kondilomatoze Stāvoklis, ko raksturo daudzas kondilomas.
redundance Stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums.
atkritumvads Stāvvads daudzstāvu ēkā, atkritumu nogādei konteinerā.
Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus.
sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem).
sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem).
klīmāt Steigšus un daudz ēst.
klīpāt Steigšus un daudz ēst.
ķauzt Steigšus, daudz ēst.
savervelēt Steigšus, nesaprotami daudz runāt.
ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst.
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem.
progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta.
paspīlēt Stiepjot, staipot nedaudz izplest, palielināt.
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā.
poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā.
sacelt kājās Stipri satraukt (daudzus vai visus).
stiprs (arī sīvs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
sīvs (arī stiprs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties.
sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma.
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
saskriet Strauji ieplūst (kur) - par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu.
iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
kūsēt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
kūsot Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
nogāzt Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
sažaut Strauji saliet, daudz ieliet.
saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
kūsēt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
kūsot Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
putināt Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
ar vālu strauji, nenovēršami, lielā daudzumā, spēkā.
saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz.
sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko).
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs).
lekterēt Strēbt (parasti ko lielākā daudzumā), lakt.
streipaļāt Streipuļot (nedaudz).
žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām.
komilitonis studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī)
stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem.
bdellatomija Sūcošas dēles gremošanas trakta atvēršana, lai palielinātu izsūcamo asiņu daudzumu.
sasūkties Sūcot uzņemt (ko) lielākā daudzumā; sūcot uzņemt (kā lielāku daudzumu).
piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā; sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem).
cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā.
nizāmija Sūfistu brālība, kas prasīja stingri ievērot šariata likumus, reliģiskajos rituālos atkārtoja galvenās sūfisma tēzes, daudzas šīs brālības organizācijas savā praksē izmanto arī dažādus jogas veidus.
bioloģiskā regresija sugas (arī cita taksona) indivīdu skaita un formu daudzveidības samazināšanās.
pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai.
diversitāte Sugu daudzveidība biocenozē, ekosistēmā; biodiversitāte.
piesukāt Sukājot (linus) sagatavot tos pietiekami, daudz.
iečūpstināt Sūkājot (nedaudz) ieēst.
uzsukāt Sukājot (pakulas, linus) pārsniegt noteiktu daudzumu.
osteospongioze Sūkļvielas daudzuma palieināšanās kaulā.
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām.
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
kopā Summārā skaitā, daudzumā.
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
blauska Suns, kas daudz rej.
klimšķins Suns, kas daudz rej.
rējējs Suns, kas daudz, skaļi rej.
klimza Suns, kurš daudz un ātri ēd.
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas.
meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju.
ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
individuālā supervīzija supervīzijas forma: divu profesionāļu – supervizora un supervizējamā – noteiktā veidā organizēts konsultēšanas process, kura gaitā supervizējamais var atspoguļot, analizēt un reflektēt savas profesionālās darbības daudzveidīgos aspektus.
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs.
sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem).
biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā.
izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu.
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu).
izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš.
basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu); piemest (3).
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1).
procesija Svinīgs gājiens, kurā (parasti) ir daudz dalībnieku.
ēškot Šad un tad nedaudz ēst, našķoties.
kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
kule Šāda maisa saturs; daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
maiss Šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums; attiecīgais tilpuma mērs.
pudele šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
krūze Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
krūzīte Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
mēriņš Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
panna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
tase Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē.
sašalkties šalkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā; šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu).
Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m.
vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem.
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos.
šķipirkstis Šipirkstis - daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem.
plaukšķene Šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas.
gārnis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
asparāgs Šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi.
sīkpaparde Šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
samtīte Šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas.
pulkstenīte Šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
grīslis Šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
kladofora Šīs dzimtas ģints ("Cladophora"), laponis zarains, sastāv no lielām daudzkodolu šūnām, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
asinszāle Šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
ezerene Šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas.
lilija Šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija.
lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
ūdensroze Šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm.
zaķskābene Šīs dzimtas ģints ("Oxalis"), gk. daudzgadīgi lakstaugi, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir adventīvas, tikai lakstaugi.
magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
atālene Šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās.
ziemciete Šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
ceļteka Šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
saldsaknīte Šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
rūta Šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu.
naktene Šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
āžloks Šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
verbēna Šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
jūraszāles Šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpnīte Šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga.
zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem.
taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi.
čūskmēlīte Šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
ķirbis Šīs rindas dzimta ("Cucurbitaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, >100 ģinšu, \~900 sugu.
dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
dotīdeja Šīs rindas dzimta ("Dothideaceae"), augļķermeņi ir pseidotēciji bez pseidoparafīzēm, daudzām veidojas konīdiju stadija, Latvijā konstatētas 8 ģintis \~45 sugas, viena no tām ierosina zemeņu lapu baltplankumainību.
ebeni Šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu.
kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
akmeņlauzīte Šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ulotriha Šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
piešķelt Šķeļot sagatavot (pietiekami, daudz).
saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko); šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei.
savonade Šķidras ziepes, sastāv no 3 daļām oleīna, 1 daļas metilheksalīna un attiecīga daudzuma 50 procentīga kālija sārma.
deplēcija Šķidruma daudzuma samazināšanās ķermenī.
pazlaukte Šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija.
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu.
mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā).
slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums.
moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu.
koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna.
metalizētā šķiedra šķiera, ko iegūst, sagriežot šaurās sloksnītēs metalizētu poliestera plēvi; salīdzinājumā ar metāla šķiedru metalizētā šķiedra ir daudz elastīgāka un mazāk oksidējas gaisa skābekļa ietekmē; izplatītākie komercnosaukumi – metanīts, lurekss u. c.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu).
šņūka Šķipsna, neliels daudzums.
šņūkata Šķipsna, neliels daudzums.
snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums.
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu.
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; piešūt (2).
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1).
sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā.
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā.
piensula šūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi; latekss.
tudī-sudī Šurp turp (par daudzkārtēju virzību).
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt.
pašūties Šūt un pabeigt šūt (pietiekošā daudzumā).
šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
zubriķe Tā (parasti skolniece), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās.
retai Tā ka ir maz sastopams, lietots; tā, ka kas ir tikai dažiem, nedaudziem.
masveidā Tā, ka (kas) norisinās plašā apjomā; tā, ka (kas) skar daudzus.
masveidā Tā, ka (kas) tiek veikts plašā apjomā; tā, ka (kas) attiecas uz daudziem objektiem.
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
rūmīgi Tā, ka ir pietiekami daudz vietas, telpas; ērti.
uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
papilnam Tā, ka pilnīgi pietiek; lielā daudzumā, skaitā, apjomā; bagātīgi.
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem.
konservatīvisms tāda pieeja valsts pārvaldīšanai, kas priekšroku dod līdzšinējo institūciju saglabāšanai un ko identificē ar daudzām rietumvalstu politiskajām partijām.
valodneatkarīgs tāda valodas pazīme, kas nav atkarīga no konkrētas valodas un ir raksturīga daudzām valodām
smagi tādā veidā, kas raksturīgs, ja darbībā iesaistīts liels smagums, prasa daudz spēka
vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
lielvalode Tāda, kas daudz runā; daudzrunātāja.
izsmādule Tāda, kas ir daudzu (iespējamo kavalieru) atraidīta.
atkārtošana Tādas konstrukcijas izmantošana strukturētā programmēšanā, kas satur daudzkārt izmantojamu operatoru secību (ciklu).
pogaiņš Tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir daudz pogu.
ielejains Tāds (apvidus), kur daudz pauguru un ieleju.
gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
blacains Tāds (audums), kurā ir daudz kļūdainu vietu (piemēram, ar pārtrūkušām un nesasietām dzijām).
pills Tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā.
grumbains Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
daudzpusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
populārs Tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
daudzvārdīgs Tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka.
pogaiņš Tāds (cilvēks), kas tērpies paģērbā ar (daudzām) pogām.
dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
bizelīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), kas mēdz daudz bizot.
pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
daudzauglīgs Tāds (dzīvnieks), kam raksturīga daudzauglība.
gaļīgs Tāds (dzīvnieks), no kura var iegūt daudz gaļas (1).
īss Tāds (ēdiens, parasti zupa), kas vārīts nelielā ūdens daudzumā.
pakreptīgs Tāds (ēdiens), kam ir pievienots samērā daudz sāls, garšvielu, arī aizdara.
tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
daudzgalvains Tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
ilggadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus; daudzgadīgs.
gravots Tāds (lauks, apkārtne), kur ir vairākas (daudz) gravas.
balandains Tāds (lauks, tīrums), kur daudz balandu.
ražīgs Tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena.
trīspūrvietu Tāds (lauksaimniecības produkcijas daudzums), kas iegūts no trim pūrvietām.
riekstains Tāds (lazdu krūms), kur ir daudz riekstu.
truntains Tāds (par koku), kam daudz lielāku un mazāku pieaugumu.
caurbirīgs Tāds (parasti dzīvnieks), kas daudz ēd, bet nebarojas.
tīmagains Tāds (pavediens, dzija), kas nav vienmērīgi, līdzeni savērpts, kur daudz savienojuma vietu.
daudztāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir vairākas, daudzas (pakāpeniskas) daļas, joslas.
taukains Tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
pakreimains Tāds (rūgušpiens), kam ir klāt nedaudz krējuma.
vairākbalsīgs Tāds (skaņdarbs,), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; daudzbalsīgs (2).
kļikurains Tāds (šķidrums), kam ir daudz piemaisījumu, netīrumu.
ķimanains Tāds (tāda vieta) kur ir daudz ķimenes.
grāvijs Tāds (tīrums, zemes gabals), kur ir daudz grāvju.
ketogēns Tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti.
liciens Tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi.
pļavains Tāds kur ir daudz pļavu.
antidiurētisks Tāds līdzeklis, kas kavē urīna atdalīšanos; kas palielina urīna koncentrāciju, pamazinot tā daudzumu.
rečkains Tāds mežs, kur ir daudz slapju pļavu.
kopprojekts Tāds projekts, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi; kopīgs projekts.
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
diatonisks stils tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
sauss Tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem).
dzīvs Tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma.
nepietiekams Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
dažāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi.
visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi; arī dažāds.
krietns Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
labs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
pamatīgs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
lieks Tāds, kā ir vairāk par kādu (parasti normālu) daudzumu, lielumu, skaitu.
sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
lēts Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu).
dārgs Tāds, kā realizēšanai vajag daudz naudas; tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem.
tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā; pārāk dārgs, grezns.
slapņis Tāds, kad daudz un bieži līst (par laiku, laikposmu).
versmīgs Tāds, kad ir daudz notikumu, pārdzīvojumu (par laikposmu).
versmains Tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu).
pērkoņains Tāds, kad ir daudz pērkona negaisu (par laikapstākļiem, laikposmu).
lielūdeņu Tāds, kad ir pali, kad līst daudz lietus (parasti par laiku, laika posmu).
trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
pakrumpains Tāds, kam (sejā) ir samērā daudz grumbu.
ortoglikēmisks Tāds, kam asinīs ir normāls cukura daudzums.
atzalains Tāds, kam daudz atzalu.
drēbīgs Tāds, kam daudz drēbju; ar drēbēm bagāts.
stiķpills Tāds, kam daudz humora, asprātības.
pulkkājis Tāds, kam daudz kāju: polips, ķauris.
multinodulārs Tāds, kam daudz mezgliņu.
gangliozs Tāds, kam daudz mezglu.
naudēlis Tāds, kam daudz naudas.
daudzvariantu tāds, kam iespējami daudzi varianti.
sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
simtgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu; simtgadīgs.
simtgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu; tūkstošgadīgs.
tūkstošgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
plēkšņains Tāds, kam ir (daudzas) plēksnes (2).
pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (1).
pumpains Tāds, kam ir (daudzas) pumpas (2).
pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
bārbalaiņš Tāds, kam ir (lielā daudzumā) skaras, bārkstis, ķekari.
porains Tāds, kam ir [poras]{s:1531}; tāds, kam ir daudz lielu poru.
cerains Tāds, kam ir ceri; ar daudziem ceriem.
porains Tāds, kam ir daudz [poru]{s:1532} - par vielu, masu, materiālu u. tml.
pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1776}; ļoti mīksts
pūkains Tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1777}; tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi
spēcīgs tāds, kam ir daudz [spēka]{s:2167}, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem)
asakains Tāds, kam ir daudz asaku.
badeklīgs Tāds, kam ir daudz asumu; durstīgs.
daudzbērnīgs Tāds, kam ir daudz bērnu.
daudzbērnu Tāds, kam ir daudz bērnu.
blusains Tāds, kam ir daudz blusu.
izvaļīns Tāds, kam ir daudz brīva laika.
simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
ķeburains Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
drānots Tāds, kam ir daudz drānu vai veļas.
dikts Tāds, kam ir daudz fiziska spēka.
ielāpains Tāds, kam ir daudz ielāpu.
ikrijs Tāds, kam ir daudz ikru.
pulkkājains Tāds, kam ir daudz kāju.
multikapsulārs Tāds, kam ir daudz kapsulu.
krunkains Tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ķekarains Tāds, kam ir daudz ķekaru.
kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
daudzlapains Tāds, kam ir daudz lapu, kupls lapojums.
daudzlapu Tāds, kam ir daudz lapu, kupls lapojums.
logots Tāds, kam ir daudz logu.
iespējīgs Tāds, kam ir daudz naudas, liela ietekme.
naudīgs Tāds, kam ir daudz naudas; bagāts.
pakarains Tāds, kam ir daudz pakaru (piemēram, par augiem).
pākšāts Tāds, kam ir daudz pākšu (par augiem).
pākšaiņš Tāds, kam ir daudz pākšu.
pākstains Tāds, kam ir daudz pākšu.
pākstaiņš Tāds, kam ir daudz pākšu.
parādiem apkrauts tāds, kam ir daudz parādu; tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
smildzains tāds, kam ir daudz pārsmilgu (nevienāda resnuma) posmu (par dziju).
plūksnains Tāds, kam ir daudz plūksnu (1).
punains Tāds, kam ir daudz punu (2) - par augiem, to daļām.
poliandrs Tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu).
saknaiņš Tāds, kam ir daudz sakņu atzarojumu.
sēklains Tāds, kam ir daudz sēklu (par augiem, to daļām).
skars tāds, kam ir daudz skaru.
stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī spēcīgs (1), stiprs (1).
spēcīgs tāds, kam ir daudz spēka, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par dzīvniekiem)
čemurots Tāds, kam ir daudz un biezi zari.
kogurens Tāds, kam ir daudz un labas pogaļas (par liniem).
utainis Tāds, kam ir daudz utu.
utains Tāds, kam ir daudz utu.
smilgains Tāds, kam ir daudz vāju, tievāku vietu (parasti par dziju).
daudzvārdainis Tāds, kam ir daudz vārdu.
daudzvārdains Tāds, kam ir daudz vārdu.
daudzvārdis Tāds, kam ir daudz vārdu.
bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību; tāds, kam ir daudz sastāvdaļu; daudzveidīgs, bagāts.
simtējāds Tāds, kam ir daudz veidu; tāds, kas izpaužas daudzos veidos.
pilns Tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
sakņains Tāds, kam ir daudz, sakņu.
vātains Tāds, kam ir daudzas brūces, vātis.
daudzgalvains Tāds, kam ir daudzas galvas.
daudzgalvu Tāds, kam ir daudzas galvas.
tūkstošgalvains Tāds, kam ir daudzas galvas.
pogaļains Tāds, kam ir daudzas pogaļas.
čāparains tāds, kam ir daudzas saknes.
slokātnains tāds, kam ir daudzas slokātnes.
daudzvārpstu Tāds, kam ir daudzas vārpstas.
desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
spicens tāds, kam ir daudzi asi izaugumi (ērkšķi).
krobļēns Tāds, kam ir daudzi krobuļi (1).
serpentīnveida Tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
sīkločains tāds, kam ir daudzi nelieli līkumi.
daudzējāds Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības.
daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra veids.
polimorfocelulārs Tāds, kam ir daudzveidīgas šūnas.
polimorfonukleārs Tāds, kam ir daudzveidīgs kodols, piem., leikocīts.
plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
atminīgs Tāds, kam ir laba atmiņa; tāds, kas daudz ko atminas.
pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums; tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
multipolārs Tāds, kam ir ne tikai divi pretmeti, bet daudz vairāk nianšu.
raibēns Tāds, kam ir nedaudz raibumu (parasti nekontrastējošās krāsās).
iesājš Tāds, kam ir nedaudz sūra, rūgta garša; arī nedaudz novadējies.
kapitāls Tāds, kam ir nepieciešams daudz darba vai daudz naudas līdzekļu.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem).
kņubs Tāds, kam ir par daudz šaurs leņķis starp asmeni un kātu (par izkapti).
pārpilns Tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.
piparains Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
piparots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
vircots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
poligonāls Tāds, kam ir poligona (3) veids; daudzstūrains.
ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur kas ņudz.
sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
pašaurs Tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.).
slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2).
mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
pastūrains Tāds, kam ir samērā daudz stūru, asu izliekumu.
paliels Tāds, kam ir samērā daudzas sastāvdaļas, vienības.
naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
piramīda Tāds, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
pantotropisks Tāds, kam ir tieksme saistīties daudzos audos.
multifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas funkcijas; daudzfunkcionāls.
stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
melnsvītrots Tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras.
svītrains Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
švīkains Tāds, kam ir vairākas, daudzas švīkas.
logains Tāds, kam ir vairāki, daudzi logi.
stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
vārpains Tāds, kam ir vārpas, arī tāds, kurā ir daudz vārpu.
sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1).
insulinējams tāds, kam jāpalielina insulīna daudzums asinīs.
bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nabadzīgs (2).
nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem); arī nabadzīgs (2).
nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura; vispārīgs, abstrakts.
nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
izplūdis Tāds, kam nav stingras uzbūves; tāds, kur daudz lieka, nevajadzīga.
trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
runulis Tāds, kam patīk daudz runāt vai kam veicas ar runāšanu.
bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības; tāds, kam ir daudz naudas.
pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā; nemantīgs, trūcīgs; nabadzīgs (1).
nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma; nemantīgs, trūcīgs.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām.
sātīgs Tāds, kas (parasti nelielā daudzumā) pilnīgi apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
daudzšķautņains Tāds, kas aptver daudzas dažādas, bieži pretējas kvalitātes, daudzus dažādus viedokļus.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver daudzas nozares, daudzus viedokļus; plašs, bagātīgs.
vispusīgs Tāds, kas aptver iespējami daudzas nozares, viedokļus, sastāvdaļas u. tml.
vienlaidu Tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus.
tītava Tāds, kas ar daudz drēbēm tinas un silti ģērbjas.
varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā; lāga (3).
lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu; simtreizējs.
simtreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
daudzreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzkārtējs.
daudzkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzreizējs.
tūkstoškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto samērā daudzas reizes.
rets Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem.
biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
daudzadrešu tāds, kas attiecas uz daudzām adresēm.
multifrekvenču tāds, kas attiecas uz daudzām frekvencēm.
daudzpusējs Tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki.
daudzkadru tāds, kas attiecas uz daudziem kadriem.
multifokāls Tāds, kas attiecas uz daudziem perēkļiem; tāds, kam daudz perēkļu.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
multifaktoriāls Tāds, kas attiecas uz daudzu faktoru iedarbību.
oligogēns Tāds, kas attiecas uz pārmantotu īpašību, kuru noteic tikai viens vai nedaudzi gēni.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām: arī vispārējs.
vairākportu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem portiem.
vairākpunktu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem punktiem.
vairākuzdevumu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem uzdevumiem.
vispasaules Tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm.
vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
paisikle Tāds, kas bez vajadzības daudz runā un jaucas citu darīšanās.
nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
simtkārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
tūkstoškārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
ķaulīgs Tāds, kas daudz dauzās, kaujas.
dējīgs Tāds, kas daudz dēj.
telša Tāds, kas daudz dzer (vai ēd šķidru).
telža Tāds, kas daudz dzer (vai ēd šķidru).
telzis Tāds, kas daudz dzer (vai ēd šķidru).
daudzdzērējs Tāds, kas daudz dzer, žūpa, plītnieks.
dziedīgs Tāds, kas daudz dzied.
dziesmots Tāds, kas daudz dzied.
ēdelīgs Tāds, kas daudz ēd (parasti par dzīvniekiem).
trolis Tāds, kas daudz ēd, rij.
dūšīgs Tāds, kas daudz ēd; tāds, kas daudz dzer.
ēdelis Tāds, kas daudz ēd.
ķausis Tāds, kas daudz ēd.
ķauzis Tāds, kas daudz ēd.
ķimza Tāds, kas daudz ēd.
kiškamjots Tāds, kas daudz ēd.
tasla Tāds, kas daudz ēd.
veselis Tāds, kas daudz ēd.
zoņķis Tāds, kas daudz ēd.
grauzīgs Tāds, kas daudz grauž.
greča Tāds, kas daudz greznojas.
sūtonis Tāds, kas daudz guļ, miega pūznis.
daudzgulētājs Tāds, kas daudz guļ; guļava.
daudzgulis Tāds, kas daudz guļ; guļava.
praška Tāds, kas daudz jautā, prašņā.
dveša Tāds, kas daudz klepo.
bļaurīgs Tāds, kas daudz kliedz vai skaļi lamājas.
žāva Tāds, kas daudz kliedz, trako.
ļaujīgs Tāds, kas daudz ko atļauj (piemēram, ēst konfektes), liberāls.
pieprasīgs Tāds, kas daudz ko pieprasa; izvēlīgs.
krateklīgs Tāds, kas daudz kustas, lēkā, skraida.
krāsgulis Tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns.
krāsnguļa Tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns.
krāsngulis Tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns.
izlielīgs Tāds, kas daudz lielās vai mēdz lielīties.
laktereis Tāds, kas daudz lok, dzer.
medīgs Tāds, kas daudz medī (par dzīvniekiem).
pļenderka Tāds, kas daudz nesakarīgi pļāpā.
valšķis Tāds, kas daudz runā un visu kritizē.
tukšmuldis Tāds, kas daudz runā, neko vērtīgu nepasakot.
melšīgs Tāds, kas daudz runā, parasti melo.
lielrunātājs Tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs.
lielvalodis Tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs.
daudzrunātājs Tāds, kas daudz runā; pļāpa.
daudzrunīgs Tāds, kas daudz runā.
ļurums Tāds, kas daudz runā.
strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; arī darbīgs, čakls.
darbīgs Tāds, kas daudz un čakli strādā; strādīgs, čakls.
čakls Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko; strādīgs, darbīgs.
valodīgs Tāds, kas daudz un labprāt runā; tāds, kas labprāt iesaistās sarunā.
gribulis Tāds, kas daudz un nepacietīgi grib.
lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
balmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
vāroņa Tāds, kas daudz un skaļi runā.
zviega Tāds, kas daudz un skaļi smejas.
graula Tāds, kas daudz un visu ko ēd.
žļūga Tāds, kas daudz vai bieži urinē.
vaidulis Tāds, kas daudz vaid.
daudzzinātnieks Tāds, kas daudz zin.
daudzzinis Tāds, kas daudz zin.
zirgatis Tāds, kas daudz zirgojas.
krājīgs Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
kustīgs Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm); arī darbīgs.
blorzīgs Tāds, kas daudz, ātri, arī neskaidri runā; pļāpīgs.
pelīgs Tāds, kas daudz, veiksmīgi medī peles (par kaķiem); medīgs.
simtkrāsains Tāds, kas daudzās (simts) krāsās laistās.
tinaža Tāds, kas daudzās drēbēs tinas, silti ģērbjas.
pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts noteiktā virzienā bez citu šķirņu piejaukuma un noteiktam mērķim (par dažu šķirņu zirgiem).
žūris Tāds, kas dzer daudz ūdens.
gaļnieks Tāds, kas ēd daudz gaļas.
ķepete Tāds, kas ēdot par daudz ēdiena sabāž mutē.
dūmrades Tāds, kas eksplodējot, degot rada daudz dūmu.
mazs Tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
polikristālisks Tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra.
sīks Tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
vecs Tāds, kas ilgi, daudzus gadus nodarbojas (ar ko).
simtgadējs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
simtgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
simtgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadējs Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus; tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
daudzgadējs Tāds, kas ilgst daudzus gadus.
daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
ilggadējs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus.
astrains Tāds, kas ir ar daudz astriem.
krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
punduris Tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
torņains Tāds, kas ir daudz torņu; tāds, kam ir torņi vai tornis.
pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
raibulis tāds, kas ir daudzkrāsains, ar dažādu krāsu laukumiem.
vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
izzarot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem.
izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
sniegots Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega; sniegains (1).
sniegains Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2).
tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā; tāds, kas ir lielā (daudzumā, apjomā).
mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
pakrumpains Tāds, kas ir nedaudz saburzīts.
ceblis Tāds, kas ir nedaudz savēlies.
pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
kazēka Tāds, kas ir nevaldāms, trakulīgs, kas daudz skraida, bizo.
vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
škārbens Tāds, kas ir par daudz saskābis.
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
masa Tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu; tāds, kurā piedalās daudz cilvēku.
šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar vienu darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
neliels Tāds, kas ir samērā mazs pēc daudzuma.
sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
grumbains Tāds, kas ir savilkts grumbās (par ādu); ar daudzām grumbām (piemēram, par seju, tās daļām).
ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
korpulents Tāds, kas ir tukls; tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
krāsains Tāds, kas ir vairākās vai daudzās krāsās.
polihroms Tāds, kas ir veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains (1).
vispāratzīts Tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts.
slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
kareivīgs Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā; tāds, kas daudz karo; tāds, kam ir tieksme karot.
nektārains Tāds, kas izdala daudz nektāra.
brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
žūris Tāds, kas izšķērdē daudz šķidruma, nevajadzīgi laista.
izšķērdīgs Tāds, kas izšķērdē; tāds, kas daudz izlieto, patērē ko.
dzerstelīgs Tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
dzerstīgs Tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
pillīgs Tāds, kas mazliet pārsniedz attiecīgo lielumu, daudzumu.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
dzērīgs Tāds, kas mēdz daudz dzert (par lopiem).
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
miedzelīgs Tāds, kas mēdz daudz gulēt; miegains.
rēcīgs tāds, kas mēdz daudz kliegt.
lēvarīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs.
lēverīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs.
skrējīgs Tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs.
runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt; tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt.
skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
lodains Tāds, kas mēdz lodāt; tāds, kas daudz staigā, kustas.
dauggulis Tāds, kas mīl daudz gulēt.
iegreizs Tāds, kas nav gluži taisns, pareizs; nedaudz greizs.
švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
ahrestisks Tāds, kas nav izlietojams, kaut arī atrodas pietiekošā daudzumā; kas nepiedalās vielu maiņas procesā savā funkcijā, vietā vai stāvoklī.
noslēpumains tāds, kas nav izprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku)
mazs Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
pusvaļīgs Tāds, kas nav sevišķi aizņemts, nodarbināts; tāds, kam nav sevišķi daudz darba.
parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
paklepains Tāds, kas nedaudz klepo; tāds, kam ir neliels klepus.
nerīša Tāds, kas nekad nav paēdis, kas daudz ēd.
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu); tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
masveidīgs Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
ņaga Tāds, kas par daudz sev vien velk.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
guļīna Tāds, kas paradis daudz un ilgi gulēt.
tāpaļa Tāds, kas pārlieku daudz grib zināt.
virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
daudzveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos.
rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā; tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
daudzgadējs Tāds, kas pastāv, eksistē daudzus gadus.
ilggadējs Tāds, kas pastāv, eksistē vairākus vai daudzus gadus.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
pilnveidīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzveidīgi, pilnīgi.
pilnskanīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
vidusmērs Tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei.
miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu; tāds kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem.
kauka Tāds, kas piekasās piekasīšanās dēļ, kas daudz runā nevajadzīga.
kopējs Tāds, kas piemīt vai raksturīgs vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
kopīgs Tāds, kas piemīt vai raksturīgs vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
polileptisks Tāds, kas raksturīgs ar daudzām lēkmēm (eksacerbācijām un remisijām).
alpīns Tāds, kas raksturīgs augstiem kalniem, kuri saņem ievērojamu nokrišņu daudzumu.
daudzbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
vairākbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm; arī daudzbalsīgs (1).
jaktīgs Tāds, kas rotaļājoties mēdz daudz skraidīt, kūleņot u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
daudzvalodīgs Tāds, kas runā daudzās valodās.
dikts Tāds, kas sadegot dod daudz siltuma (par kurināmo).
desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
poliglotisks Tāds, kas sastādīts daudzās valodās; daudzvalodu (2).
daudzvalodu Tāds, kas sastādīts daudzās valodās.
daudzskanīgs Tāds, kas sastāv no daudzām dažādām skaņām.
locekļans Tāds, kas sastāv no daudzām detaļām.
daudzkārtains Tāds, kas sastāv no daudzām kārtām.
daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
daudzsekciju Tāds, kas sastāv no daudzām sekcijām.
daudzsēriju Tāds, kas sastāv no daudzām sērijām.
daudzšūnu Tāds, kas sastāv no daudzām šūnām.
daudztautu Tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas.
daudztautību Tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas laulības.
plurāls Tāds, kas sastāv no daudzām vienībām.
sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām.
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
daudzsējumu Tāds, kas sastāv no daudziem sējumiem.
daudztūkstošu Tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību.
plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2).
milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
mazs Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
plākšņains Tāds, kas sastāv no plāksnēm (1); tāds, kur ir daudz plākšņu (1).
prāvs Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
polisintētisks Tāds, kas sastāv no vairākām, daudzām daļām.
izplatīts Tāds, kas sastopams plašā teritorijā; tāds ko plaši pazīst, ko daudzi zina vai lieto.
sulīgs Tāds, kas satur daudz [sulas]{s:2133} - par augiem, to daļām.
dikts Tāds, kas satur daudz alkohola.
miltāts Tāds, kas satur daudz cietes (par kartupeļiem).
stērķelains Tāds, kas satur daudz cietes.
stērķelaiņš Tāds, kas satur daudz cietes.
eļļains Tāds, kas satur daudz eļļas; tāds, kam ir eļļas piejaukums.
glūdains Tāds, kas satur daudz glūdas; tāds, kam ir glūdas piejaukums.
graudains Tāds, kas satur daudz graudu (1); graudiem bagāts.
grīšļains Tāds, kas satur daudz grīšļu; tāds, kur aug daudz grīšļu.
jodains Tāds, kas satur daudz joda.
kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu.
naftains Tāds, kas satur daudz naftas; tāds, kam ir naftas piejaukums.
putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem).
ogļains Tāds, kas satur daudz ogļu (1).
pakalainis Tāds, kas satur daudz pakulu.
plienains Tāds, kas satur daudz pliena (1).
plienains Tāds, kas satur daudz pliena (2).
sudrabīgs tāds, kas satur daudz sudraba; ar sudrabu izrotāts.
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); tauks (1).
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
barojošs Tāds, kas satur daudz viegli izmantojamu uzturvielu.
baķains Tāds, kas satur daudzus baķus.
daudzsaikļu Tāds, kas satur daudzus saikļus.
mezolecitāls Tāds, kas satur dzeltenumu mērenā daudzumā.
kreimains Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma.
kreimaiņš Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma.
skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
mīksts Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
švaks Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
pelnains Tāds, kas satur pelnus; tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes.
salds tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
miltains Tāds, kas satur samērā daudz miltu.
sāļš tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sāļains Tāds, kas satur samērā daudz sāļu.
smelinis Tāds, kas satur samērā daudz smilšu daļu (par augsni).
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu); tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
ūdeņaiņš Tāds, kas satur samērā daudz ūdens.
sāļš tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
pašvaks Tāds, kas satur samērā nelielu alkohola daudzumu.
ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst noteiktām prasībām (pēc daudzuma); sevišķi liels.
šķērmains Tāds, kas skābstot ir nedaudz sabojājies, ieguvis nepatīkamu garšu.
skaļrīklis Tāds, kas skaļi (un daudz) runā.
vēplava Tāds, kas skaļi un tukši daudz runā.
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
jēmīgs Tāds, kas spējīgs daudz (alkohola) izdzert.
tākaļa Tāds, kas tekalē apkārt un pārlieku daudz grib zināt.
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
daudzkārtējs Tāds, kas veicis ko daudzas reizes.
plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju).
koprepublikānisks Tāds, kas vienlīdz attiecas uz vairākām vai daudzām republikām.
puszaglis Tāds, kas zog sīkumus, pievāc nepamanāmus vai grūti pamanāmus daudzumus.
tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
nemirstīgs Tāds, ko daudzas paaudzes saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto.
nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
kopējs Tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi.
kopīgs Tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi.
velēnains Tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku); tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni).
koplietošanas tāds, ko lieto vairāki vai daudzi.
sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
vispārsaprotams Tāds, ko saprot visi vai daudzi.
ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
koplietošana Tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi.
masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem; masveida (2).
masveida Tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem.
kopīgs Tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi.
kopējs Tāds, ko veic, veido, dara vairāki vai daudzi.
poliglotisks Tāds, ko veido cilvēki, kas prot daudzas valodas; daudzvalodu (1).
daudzvalodu Tāds, ko veido cilvēki, kas runā daudzās valodās.
daudzkārtīgs Tāds, ko veido daudzas kārtas.
daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs.
pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: parets.
biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.
daudzkriteriāls Tāds, ko vērtē vienlaicīgi pēc daudziem kritērijiem.
kopējs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
piesēt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
nātrains Tāds, kur aug (daudzas) nātres.
piepjains Tāds, kur aug (daudzas) piepes.
pēnežains Tāds, kur aug daudz lielo zvaguļu ("Rhinanthus vernalis").
meldrains Tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis.
niedrains Tāds, kur aug daudz niedru; niedrām aizaudzis.
smilgains Tāds, kur aug daudz smilgu; tāds, kas satur daudz smilgu.
stiebrains Tāds, kur aug daudz stiebraugu; tāds, kas satur daudz stiebru.
ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu.
pilns Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
ciesains Tāds, kur daudz ciesu.
ciesnains Tāds, kur daudz ciesu.
ciesots Tāds, kur daudz ciesu.
drumstalaiņš Tāds, kur daudz drumstalu; drupans.
brikšņains Tāds, kur daudz krūmu.
nezālaiņš Tāds, kur daudz nezāļu.
apdzīvots Tāds, kur dzīvo samērā daudz cilvēku.
slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
ogains Tāds, kur ir (daudz) ogu; tāds (augs), kam ir daudz ogu.
bedrains Tāds, kur ir daudz [bedru]{s:1825}.
adatains Tāds, kur ir daudz adatām līdzīgu veidojumu.
aizains Tāds, kur ir daudz aizu; aizām bagāts.
akačains Tāds, kur ir daudz akaču.
akmeņots Tāds, kur ir daudz akmeņu; tāds, kas veidots no akmeņiem.
akmeņains Tāds, kur ir daudz akmeņu.
alains Tāds, kur ir daudz alu.
slaukšņains tāds, kur ir daudz atkritumu (netīrumu).
mēslains Tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu.
kacenains Tāds, kur ir daudz augļu un lapu kātu.
avotains Tāds, kur ir daudz avotu; arī slīkšņains, purvains.
blakšains Tāds, kur ir daudz blakšu.
blusāts Tāds, kur ir daudz blusu; tāds, kam ir daudz blusu.
blusains Tāds, kur ir daudz blusu.
celmains Tāds, kur ir daudz celmu.
raibs Tāds, kur ir daudz cilvēku (par vietu, apkārtni u. tml.).
ciņains Tāds, kur ir daudz ciņu.
dzīslains tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi
dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
čiekurains Tāds, kur ir daudz čiekuru.
dobjains Tāds, kur ir daudz dobju.
drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu; tāds, kas sastāv no dubļiem; tāds, kam ir dubļu piejaukums.
dublaiņš Tāds, kur ir daudz dubļu.
dubļaiņš Tāds, kur ir daudz dubļu.
dūmains Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
dūmājs Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
dūmaiņš Tāds, kur ir daudz dūmu; dūmiem piesātināts.
dundurains Tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu); tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu).
dūņains Tāds, kur ir daudz dūņu; tāds, kam ir dūņu piejaukums.
ezerains Tāds, kur ir daudz ezeru.
grumbuļains Tāds, kur ir daudz grumbuļu; nelīdzens.
gružains Tāds, kur ir daudz gružu.
gružots Tāds, kur ir daudz gružu.
lejains Tāds, kur ir daudz ieleju, ieplaku.
iežains Tāds, kur ir daudz iežu.
čubatains Tāds, kur ir daudz izkaltuša siena vai salmu atkritumu.
skutājs tāds, kur ir daudz kaitēkļu.
kalnains tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru
kalnots tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru; kalnains
klinšains Tāds, kur ir daudz klinšu; tāds, ko veido klintis.
krāčains Tāds, kur ir daudz krāču.
kupenains Tāds, kur ir daudz kupenu.
kurmains Tāds, kur ir daudz kurmju rakumu.
kvēpains Tāds, kur ir daudz kvēpu.
lāmains Tāds, kur ir daudz lāmu (1).
lapains tāds, kur ir daudz lapu (par vietu)
līčains Tāds, kur ir daudz līču (1).
pēnežains Tāds, kur ir daudz melno graudu.
merģeļains Tāds, kur ir daudz merģeļa, tāds, kas satur merģeli.
mēslains Tāds, kur ir daudz mēslu (1).
mežains Tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
slapņis Tāds, kur ir daudz mitruma (par telpām).
slapņis Tāds, kur ir daudz mitruma, ūdens (par augsni, vietu, vidi).
gaļīgs Tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām).
zālaiņš Tāds, kur ir daudz nezāļu (parasti par labību).
nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
zāļāts Tāds, kur ir daudz nezāļu.
nogāžains Tāds, kur ir daudz nogāžu.
paugurains Tāds, kur ir daudz pauguru.
peļķains Tāds, kur ir daudz peļķu.
pudurains Tāds, kur ir daudz puduru.
radžains Tāds, kur ir daudz radžu(1).
radžains Tāds, kur ir daudz radžu(2).
rievains Tāds, kur ir daudz rievu (1).
rievains Tāds, kur ir daudz rievu (2).
rogains Tāds, kur ir daudz rogu.
rugājains Tāds, kur ir daudz rugāju (1).
saknaiņš Tāds, kur ir daudz sakņu (par zemi, augsni).
siekstains Tāds, kur ir daudz siekstu (1).
sienains Tāds, kur ir daudz siena; tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu.
līkšņains Tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu).
trūdots Tāds, kur ir daudz trūdvielu.
utains Tāds, kur ir daudz utu.
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu 1; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu 1 sakneņiem.
velēnots Tāds, kur ir daudz velēnu.
vicains tāds, kur ir daudz vicas 1(1).
vircaiņš Tāds, kur ir daudz vircas; tāds, kas ir notriepts ar vircu.
ziedains Tāds, kur ir daudz ziedošu augu, ziedu.
žagarains Tāds, kur ir daudz žagaru.
žagarājs Tāds, kur ir daudz žagaru.
daudzeju Tāds, kur ir daudzas ejas; tāds, kas ir saistīts ar daudzām ejām, vai veido tās.
šķīsts Tāds, kur ir maz pakaišu, bet daudz vircas (par mājdzīvnieku novietnēm).
pagravains Tāds, kur ir samērā daudz gravu.
sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
pills Tāds, kur kas atrodas ļoti lielā daudzumā.
pills Tāds, kur kas uzturas, pulcējas u. tml. lielā daudzumā.
slapņis Tāds, kur maz pakaišu, bet daudz vircas (par mājlopu novietni).
pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī samērā nomaļš.
dūmāts Tāds, kur plūst iekšā dūmi (par celtni, telpu); tāds, kas satur daudz dūmu (par gaisu).
puķots tāds, kur zied daudz puķu
puķains Tāds, kur zied daudz puķu.
pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
pogots Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); [pogains]{s:2084}.
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogots.
lāčauzains Tāds, kurā aug daudz lāčauzu.
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
piņķerīgs Tāds, kura darināšanā, gatavošanā nepieciešams daudz laika.
burzguļains Tāds, kurā daudz burzguļu.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
skrimšļains Tāds, kurā ir (daudz) skrimšļu, skrimšļaudu.
vētrains tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu; tāds, kas izpaužas strauji un intensīvi
asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
atvarains Tāds, kurā ir daudz atvaru.
mezglains Tāds, kurā ir daudz audu sabiezinājumu, paresninājumu.
koncentrēts Tāds, kurā ir daudz barības vielu.
cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu, plēvju, dzīslu (parasti par gaļu).
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu).
drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu; tāds, kas viegli drūp.
liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīgs lieku vārdu pārdaudzums.
klučains Tāds, kurā ir daudz lielu, masīvu gabalu (parasti par augsni); tāds, kas sastāv no lieliem, masīviem gabaliem.
mezglains Tāds, kurā ir daudz mezglu (1) (1).
pubuļains Tāds, kurā ir daudz mezglu, paresninājumu.
līksmīgs Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
līksms Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
zarains Tāds, kurā ir daudz zaru, - par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
daudznozaru Tāds, kurā ir daudzas nozares.
daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir daudzi dzīvokļi.
naglains Tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas.
piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
šaurs Tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociālu, grupu).
tapains Tāds, kurā ir iestiprinātas (daudzas) tapas.
metālietilpīgs Tāds, kurā ir izlietots samērā daudz metāla.
krunkains Tāds, kurā ir izveidojušās krunkas (parasti par sejas ādu); ar daudzām krunkām (piemēram, par seju, tās daļām); grumbains (1).
pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu).
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
oligocistisks Tāds, kurā ir nedaudz cistu (piem., audzējs).
skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu).
nepilns Tāds, kurā ir tikai daļa no vajadzīgā, arī kādām normām atbilstošā daudzuma, skaita.
materiālietilpīgs Tāds, kura izgatavošanai nepieciešams samērā daudz materiālu.
četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
deficīts Tāds, kura nav pietiekamā daudzumā.
trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
sabiedrisks tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi
trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
uguņot Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
pārtraukumains Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs (1).
ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert daudz informācijas; tāds, kurā ietverts daudz informācijas.
trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs.
pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
putains Tāds, kura virspusē izdalās daudz putu (par šķidrumu, masu).
putains Tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu, poru.
nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
daudzzobis Tāds, kuram ir daudz zobu.
pempis tāds, kurš daudz dzer (patērē šķidrumus).
ķesis Tāds, kurš daudz ēd.
ķopsis Tāds, kurš daudz smēķē; lamuvārds.
urvelnieks Tāds, kurš daudz un ātri runā.
piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
pasīks Tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu).
gauzāns Tāds, kurš runā daudz bezjēdzīgus sīkumus.
galviņains Tāds, linu lauks, kur daudz pogaļu.
kā (bērtin) nobērts tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
kārpains Tāds, uz kura ir daudz kārpu (1); tāds, kam ir daudz kārpu (1) - par cilvēku.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām.
brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu).
iztemburkavāt Tamborējot izlietot (daudz, visu).
saēkelēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu); saēklēt.
saēklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
saērklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pieērķelēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pieērklēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams.
laisma Tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.).
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
serpentīns Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
zubrila Tas (parasti skolēns), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās.
labirints Tas (piemēram, celtne, ala, parks), kur ir daudz sarežģītu eju, ceļu.
žļaga Tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis.
mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no vairākām, daudzām daļām, sastāvdaļām.
virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
simtacis Tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
dūmdevējs Tas (tāds), kas degot rada daudz dūmu.
daudzrakstītājs Tas (tāds), kas sarakstījis daudz darbu.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
alēlisms Tas, ka daudziem gēniem ir divi vai vairāki paveidi (alēles); šī parādība ir sugas indivīdu daudzveidības pamatā.
sāpes Tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
ķeburs Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma; trijstūris (2).
trijstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma; trīsstūris (2).
četrstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
piecstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
sešstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
ciešulis Tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis.
caurbira Tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku).
tervelis Tas, kas daudz tervelē - ātri, neskaidri, arī nesakarīgi runā.
ķepsis Tas, kas daudz, nesātīgi ēd; rīma.
gāzma Tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā.
gāzme Tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā.
temšķis Tas, kas mēdz daudz ēst un dzert.
lielēdis Tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs.
lielēdoņa Tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs.
lielēža Tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs.
lielēdājs Tas, kas mēdz daudz ēst.
lielēdējs Tas, kas mēdz daudz ēst.
plūksnas Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
plūksnes Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
tūkstošveidis Tas, kas pastāv un izpaužas daudzos veidos.
iepirkums Tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> iepirkt.
sāpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
pieberas Tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu.
vāravs Tas, kas vārās - daudz un ātri runā; pļāpa, niekkalbis.
paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā.
vervelis Tas, kas vervelē - ātri, daudz un neskaidri runā.
kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
kopieguvums Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā); kopieguve.
kopieguve Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā); kopieguvums.
pierakāt tas, ko var daudz (vai ilgi) rakt (piemēram, kartupeļus), vienalga neko daudz neiegūstot.
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
pietaukšēt Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pietaukšēt Taukšējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
lipēmija Tauku daudzuma palielināšanās asinīs.
lipopēnija Tauku daudzuma samazināšanās audos.
izknapināties Taupīgi dzīvojot, iztikt (ar ļoti niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu).
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
parastā otiņaste tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Orgya antiqua"), kas apgrauž daudzu koku lapas (skujas).
ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas; zemesrieksts.
aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu.
krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu.
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu.
dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
blaktene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ononis"), lakstaugs, puskrūmi vai zemi krūmi, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils ar dziedzermatiņiem, retāk ar ērkšķiem, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas.
vanagu vīķis tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
ekoji Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
tivi Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
ibibiji Tauta Nigērijā, nedaudz dzīvo Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
idži Tauta Nigērijā; nedaudz dzīvo Kamerūnā; valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ibo Tauta Nigērijas dienvidaustrumos, nedaudz dzīvo Kamerūnā, valoda pieder pie kva valodām, pārsvarā zemkopji, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
volofi Tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu.
sereri Tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms.
brahuji Tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
kašmirieši Tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti.
katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
korejieši Tauta, Korejas pamatiedzīvotāji; runā korejiešu valodā; ticīgie - budisti, konfūcieši, nedaudz kristiešu.
krievi Tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu.
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
salari Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti.
lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.).
adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā.
kases gabals teātra uzvedums, kas dod daudz ienākumu.
līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27.
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
spert vaļā teikt bez kavēšanās, daudz nedomājot.
izmelot vilku no meža laukā teikt vislielāko nepatiesību, ļoti daudz un veikli melot.
propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem.
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās); tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
telefoncentrāle telefonu tīkla komutācijas mezgls, kas 20. gs. parasti sastāvēja no daudzām griežmeklētāju statnēm un atsevišķas abonentu līniju un centrāles vadu savienošanas iekārtas.
krāšņā telēkija telēkiju suga ("Telekia speciosa"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, augšdaļā zarotu, līdz 1,5 m augstu stublāju.
teleskopa apertūra teleskopa ieejas atveres diametrs, no kuras izmēriem atkarīgs teleskopa savāktā elektromagnētiskā starojuma daudzums.
ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju.
lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs.
sekundārais ķermeņa dobums telpa, kas atrodas starp daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēka) ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem.
skalainis Telpa, kurā ir daudz skaidu.
telzt Telst; daudz dzert; lakt.
teļška Teļš vai bērns, kas mīl daudz dzert.
siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
spaists Tērauda spiedogs ar asām formu malām, sevišķi daudz tiek lietots kartonāžas fabrikācijā salokāmo kārbu pagatavošanai.
automātu tēraudi tēraudi ar 0,10-0,40% oglekļa, palielinātu fosfora, svina, kalcija, selēna daudzumu, kas nodrošina labu apstrādājamību ar griešanu.
leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu.
humīda Teritorija, kurā iztvaikošana nepārsniedz nokrišņu daudzumu gadā.
apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība.
siltumsaturs Termodinamisks potenciāls, kas raksturo termodinamiskas sistēmas stāvokli, entalpija; nemainīgā spiedienā tā izmaiņa ir vienāda ar sistēmai pievadīto siltuma daudzumu.
pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
omphyma Tetrakoraļļu ģints, vientuļi koniskas formas koraļļi ar daudzām septām un sakņveida izaugumiem apakšējā daļā.
sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus.
iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā.
dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem.
konstitucionālās tiesības tiesību grupas nozare daudzu valstu publisko tiesību sistēmās; regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus, kā arī valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus.
ar mēru tik daudz, cik vajag, pietiekami; arī mēreni.
vaira Tik daudz, ka pārsniedz vajadzīgo, vēlamo daudzumu; par daudz.
diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas.
tiku Tik daudz, tik ilgi.
itik Tik daudz.
ti dau Tik daudz.
tiek Tik daudz.
tikdaudz Tik daudz.
tanto Tik, tik daudz.
rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
tikdau Tikdaudz.
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
apraides vētra tīkla apraides trafika pārmērīga noslodze ar pārraidēm (sūtījumiem), kad daudziem resursdatoriem vienlaicīgi jāatbild uz pieprasījumiem, kā rezultātā rodas tīkla pārslodze.
aa tikpat daudz no katrām zālēm; (receptēs; lat. "ana")
bele Tikpat daudz.
nārīt Tikpat daudz.
tikpatīnās Tikpat daudz.
viendaudz Tikpat daudz.
sarakties Tikt apbedītam (par vairākiem, daudziem).
sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt.
pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
sanākt Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu); tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
iznēsāties Tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās).
pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā; tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
sasalikties Tikt novietotam, ieliktam (daudz).
iziet Tikt pārbaudītam (piemēram, daudzās instancēs).
iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
piesakārties Tikt piekārtam lielākā daudzumā, arī vairākās vai daudzās vietās.
piesalaidināties Tikt piekausētam (pietiekami, daudz).
piesakrauties Tikt piekrautam pietiekami, daudz.
pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, arī izraisīties (piemēram, par sarunu, debatēm).
sasanasāties Tikt sanēsātam (daudz).
sasamaukties Tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - 0,122989 litri (19. gs. krievu mērvienību sistēmā); attiecīgais šķidruma daudzums; 18. gs. - 0,191 litrs.
dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
dimantiņš Timotiņš - graudzāļu dzimtas daudzgadīga skrajceru virszāle.
iztīt Tinot izlietot (daudz vai visu).
eumetazoa Tipiskie daudzšūņi jeb eimetazoji.
reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros.
saandelēt Tirgojoties iegūt (ko) lielākā daudzumā; tirgojoties iegūt (kā lielāku daudzumu); ietirgot.
iztirgot Tirgojoties pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
oligopsons Tirgus forma, kurā tirgus pieprasījuma pusi pārstāv daži dalībnieki, bet piedāvājuma pusi daudzi dalībnieki.
tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma.
minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni.
pasažieru ietilpība transportlīdzekļa spēja uzņemt noteiktu pasažieru daudzumu.
satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus.
satiksmes intensitāte transportlīdzekļu daudzums, kas laika vienībā pabrauc garām kādam ceļa punktam.
menzūra Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
koptreniņš Treniņš, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu).
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
pietrīt Trinot uzasināt (ko) pietiekami, daudz.
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
trīsenīte Trīsene ("Briza") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
vizulis Trīsene ("Brize") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem).
ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties.
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
naukšoņa Troksnis, kas rodas, piemēram, daudz smalku zariņu reizē pārlaužot.
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
trombocitēmija Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs, kas parasti novērojama ļaundabīgo audzēju, asins slimību, dažu infekcijas slimību gadījumā; trombocitoze.
trombocitoze Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
trombocitopēnija Trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs.
korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu.
tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
ūdens tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā).
vārduļot Tukšu runāt, daudz runāt.
Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums.
baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
atoma statiskais modelis tuvināts daudzelektronu atoma uzbūves modelis: elektroni veido deģenerēto elektronu gāzi, kas atrodas atoma kodola kuloniskajā laukā.
absolūtais mitrums tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
ogļskāblis Tvans (CO), oglekļa savienojums ar 1 skābekļa atomu, kas rodas oglei vai ogli saturošām vielām degot nepietiekošā gaisa vai skābekļa daudzumā.
iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus).
satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
degvielas rezervuārs tvertne (rezervuārs) liela daudzuma degvielas uzglabāšanai, degvielas krātuve, kas parasti aprīkota ar drošības vārstiem, līmeņrādi, degvielas uzpildes un izlaišanas aparatūru; degvielas novietnēs izmanto degvielas tvertnes ar vairāku tūkstošu m^3^ tilpumu.
cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas.
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele.
ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰).
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
Myriophyllum aquaticum ūdens daudzlape.
hipohidrēmija Ūdens daudzuma samazināšanās asinīs.
zemākā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne aiztur un neļauj notecēt.
maksimālā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne satur, ja visas spraugas aizņemtas ar ūdeni.
ūdens caurplūdums ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1).
pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m.
ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.).
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai.
skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā.
absolūtais gaisa mitrums ūdens tvaiku daudzums gaisa tilpuma vienībā.
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā.
ugunsdzēsības dīķis ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu.
hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
bandūra ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments ar 7–40 stīgām.
rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas.
farmakoterapija Universāla daudzu slimību ārstēšanas metode ar ķīmiskiem medicīnas līdzekļiem.
Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
PL/1 Universāla problēmorientēta programmēšanas valoda, kas paredzēta daudzu nozaru uzdevumu risināšanai un datu struktūru apstrādei; arī strukturālajai programmēšanai un sistēmprogrammēšanai.
rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla.
Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
Pjasina Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu.
Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
Konda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru.
Šire Upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu.
Kimmene Upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km.
pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
urdu Urdu valoda - ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, Pakistānas valsts valoda, tajā runā arī musulmaņi Indijā, radniecīga hindi, daudzi persiešu un arābu aizguvumi; rakstība - arābu.
urononkometrija Urīna diennakts daudzuma mērīšana.
hidrodiurēze Urīna izdale lielā daudzumā ar zemu īpatnējo svaru.
uropēnija Urīna izdalīšanās niecīgā daudzumā.
hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus.
samīzt Urinējot (traukā), piepildīt (to) ar (lielāku daudzumu) urīna.
mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds.
hipourikūrija Urīnskābes daudzuma samazināšanās urīnā.
uratūrija Urīnskābes sāļu izvadīšana ar urīnu, normāli 0,6-0,7 g diennaktī; lielākā daudzumā - ja pastiprināti notiek proteīnu noārdīšanās vai urīnskābes sintēze (leikozes, podagras gadījumā).
ureametrija Urīnvielas daudzuma noteikšana šķidrumā.
hipourēmija Urīnvielas daudzuma samazināšanās asinīs.
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
ad multos annos uz daudziem gadiem.
pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam.
mitrajēze Uz lafetes uzmontēts automātisks daudzstobru ātršāvējs ierocis; mitraijēze.
mitraijēze Uz lafetes uzmontēts automātisks daudzstobru ātršāvējs ierocis.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens.
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
piedāvināt Uzdāvināt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piedīgt Uzdīgt (pietiekami, daudz).
sadot Uzdot (piemēram, daudzus pienākumus), izteikt (piemēram, daudzus norādījumus).
sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā; uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu).
pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem); uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā; piepildīties (ar šķidrumu).
uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā).
kičīgs Uzkrītošs, ārēji efektīgs, nedaudz piedauzīgs.
salekt Uzlēkt, ielēkt (kur) - par vairākiem, daudziem; uzlēkt, ielēkt (kur) - par lielāku daudzumu.
piesamesties Uzlidot un apmesties, uzmesties (kur) lielākā daudzumā.
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
parocīt Uzlocīt, atlocīt (nedaudz).
piesaprasīties Uzlūgt, uzaicināt (vairākus, daudzus).
satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem.
uzkrāt Uzņemot organisma kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
plauvēties Uzņemt pārlieku lielu šķidruma daudzumu.
līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
ražošanas pamatlīdzekļi uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
ražošanas pamatlīdzekli uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
nelikviditāte Uzņēmuma saimnieciskais stāv oklis, kad tam nav pietiekami daudz līdzekļu savu kārtējo parādsaistību pildīšanai.
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
pāršaust uzskaitīt ar rīksti daudziem.
polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām.
henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām.
uztīņāt Uztīt (daudzkārt).
saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas.
vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem.
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
nokrustot Uzvilkt krusta zīmi (vairākās vai daudzās vietās).
saziest Uzziedēt (par vairākiem, daudziem augiem).
noziēst Uzziedēt (par visiem, daudziem).
sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm.
spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu.
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas.
vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā).
mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu.
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu.
vēl vairāk (pēc skaita, daudzuma).
pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; arī ļoti daudz.
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums.
cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem.
daudzkur Vairākās vai daudzās vietās.
atšķurstīt Vairākkārt atdalīt vai daudzus nodalīt.
grabstināt Vairākkārt grābt (mazu daudzumu).
izvirināt durvis (arī durvju durvis) vairākkārt ierasties (kur); ierasties pie daudziem.
samaukalēt Vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
savadāt Vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku).
pievadāt Vairākkārt vedot, piegādāt, sagādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vairākkārt vedot, piegādāt sagādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
izmaksāties Vairākkārt, daudz maksāt.
izstāstīties Vairākkārt, daudz stāstīt.
uzsmalstīt Vairākkārt, nelielos daudzumos smeļot, sasmelt.
šķaidīt Vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2).
smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
atgrūstīt Vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt.
atgrūstelēt Vairākkārtīgi (daudzus vieglus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt.
pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
atraustīt Vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt.
multiplekss vairākkārtīgs, daudzkārtīgs.
Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību.
kopmetiens Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) metienu summa.
koptirāža Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) tirāžu summa.
kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
kopātrums Vairāku vai daudzu (kā) ātrumu summa.
kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa.
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa.
kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa.
kopspēks vairāku vai daudzu (kā) spēku summa; rezultējošais spēks.
kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa; bruto svars.
koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa.
kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums.
kopautorība Vairāku vai daudzu autoru sadarbība.
kopbūve Vairāku vai daudzu celtņu komplekss.
kopcikls Vairāku vai daudzu ciklu kopums.
kopdarbība Vairāku vai daudzu darbība, sadarbība.
koplaiks Vairāku vai daudzu laika sprīžu summa (parasti sporta sacensībās).
kopīpašums vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums, kurā atbilstoši ieguldījumiem dalībnieki kopēji darbojas, saņem peļņu un sedz zaudējumus.
kopdevums Vairāku vai daudzu veikta darba produkts, rezultāts.
tālapkure Vairāku, daudzu objektu apkure no vienas siltumcentrāles.
kopmasa Vairāku, vai daudzu (kā) masu summa.
cietpaparde vairogpaparžu dzimtas ģints ("Polystichum"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
termija Vairs nelietojama siltuma daudzuma ārpussistēmas mērvienība; 1 th = 4,1855 MJ.
klinklāviņš Vāja rakstura un nedaudz vientiesīgs cilvēks.
dobspiedes papīrs vāji līmēts papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu iespiešanai dobspiedes tehnikā.
afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai.
patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
pusvakariņas Vakariņas, kurās ēd nedaudz viegli sagremojama, ne visai sātīga ēdiena.
krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot banku procentus, nodokļus, aizņēmumus u. tml.
gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku.
assvaloda valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi; galvenā starpniekvaloda.
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
jēdzientelpa Valodas vienību (piemēram, vārdu) semantiskās saistības reprezentācija daudzdimensiju vektoru telpā.
somugru valodu saime valodu saime, kuras valodās runā daļā Ziemeļaustrumeiropas un Ziemeļrietumāzijas; valodas pārsvarā ir aglutinatīvas, daudzām no tām raksturīgs liels locījumu skaits nomenu paradigmās.
jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
starptautiskā sadarbība valsts darbība divpusējo un daudzpusējo attiecību kārtošanā.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju.
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei.
hipohlorizācija Vārāmā sāls daudzuma samazināšana uzturā, ārstējot slimības, kas saistītas ar sāls retenci.
varaktors Varikaps, ko superaugsto frekvenču diapazonā lieto signāla frekvences daudzkāršošanai.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem.
Amadiss Varonis daudzos bruņinieku romānos; šķīsts un nelabojams ideālists.
savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pievārīt Vārot papildināt (kā daudzumu).
pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievirināt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
Myriophyllum spicatum vārpainā daudzlape.
velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros.
vītes vasas vai lapas pārveidnes, ar kurām augs piestiprinās pie balsta; piemēram, vīnkokiem, mežvīniem; raksturīgas arī daudziem tauriņziežiem un ķirbjaugiem.
ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
brigadieris Vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; Krievijā 18. gs. virsnieka tituls starp pulkvedi un ģenerālmajoru.
Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata.
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām cilvēkus).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām, piemēram, preces); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pievest Vedot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
pievesties Vedot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vedot sagādāt sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā; teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
abstinences sindroms veģetatīvu, somatisku, neiroloģisku, psihisku traucējumu komplekss, kas rodas personai, kura atkarīga no psihoaktīvām vielām, pēc vielas lietošanas pārtraukšanas vai lietotās vielas daudzuma krasas samazināšanas.
slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
patērēt Veicot ko, iesaistīt darbībā (kādu darba, enerģijas daudzumu).
rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
piramīda Veidojums, kas ir līdzīgs šādam daudzskaldnim.
krāt Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
komplicēt Veidot daudzveidīgāku, arī sarežģītāku.
švīkāties Veidot, parasti vairākas, daudzas, švīkas.
daudzkārtējs veids veids, kas izsaka atkārtotu vai daudzkārtēju darbību pretstatā vienkārtējai darbībai.
1 balle pēc Boforta skalas vēja ātrums 0,3-1,5 m/s, vēsma, viegla gaisa kustība, dūmi nedaudz noliecas.
mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums.
pievelēt Velējot sagatavot (pietiekami, daudz).
lai aug uz akmeņiem (retāk akmens) vēlējums, lai kā būtu daudz.
lēsanains Velēnains, ar daudz velēnām; lēsans (2).
pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
cikuta Velnarutks - indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs.
milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas.
kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties.
rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
pievelt Veļot izveidot (ko) lielākā daudzumā, skaitā; veļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika.
pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
aptaujāt vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm.
krājtvertne vertikāla riņķveida, taisnstūru vai daudzstūru tilpne birstošu materiālu (piemēram, cementa) glabāšanai.
vulkāna kanāls vertikāla vai gandrīz vertikāla eja, kuras apakšējā daļa savienojas ar magmas avotiem, bet augšējā daļa beidzas ar krāteri; parasti ir viens centrālais kanāls, kas bieži sazarojas, veidojot daudzus mazākus kanālus.
Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā.
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā; vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris.
dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
oligomastigoti Vicaiņi, kuriem ir nedaudz (piem., divas) vicu.
cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha.
dējības cikla garums vidējais laika intervāls starp dējības cikliem; nosaka, dalot izdēto olu daudzumu ar ciklu skaitu.
pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes).
diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz.
Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina.
alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas.
podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
raustelēt Viegli raustīt, (daudzkārt) šurp un turp raustīt.
sīvans viegli, nedaudz sīvs.
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
nitroprusidnātrijs Viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi.
kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
promotors Viela, kuru nelielā daudzumā pievieno katalizatoram, lai to aktivizētu, selektivizētu vai stabilizētu.
sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā.
viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri.
debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā.
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu.
pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes.
garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
toksodoza Vielas daudzums, kas izraisa noteiktu toksisku efektu (reakciju).
sausais atlikums vielas daudzums, kas paliek pāri pēc pilnīgas izžāvēšanas.
ekvivalents vielas daudzums, kas savienojas ar vienu masas daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals.
naža gals vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; nažgals.
masspektroskopija Vielas pētīšanas metode vielā esošo nuklīdu masas un to relatīvā daudzuma noteikšanai.
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana.
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas.
mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
nēšas Vielas, parasti šķidruma, daudzums, ko var atnest ar nēšiem.
tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā.
malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
gimels Viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās.
kondukts Viena no agrīnās daudzbalsības formām.
vājā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; daudz vājāka par stipro un elektromagnētisko mijiedarbību; darbības rādiuss ļoti mazs (aptuveni 2·10^-18^ m); vājajā mijiedarbībā piedalās visas elementārdaļiņas, izņemot fotonus.
vaišjas Viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji.
Amors viena no daudzajām Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~1 km
kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
pektunkuls Viena no daudzām gareniskām grumbiņām smadzeņu ūdensvada sienā.
kontaktants Viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai.
pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām; viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (skaita, daudzuma) daļām.
Faradeja konstante viena no fizikas konstantēm, kas vienāda ar elektrības daudzumu, kuram izplūstot caur elektrolītu, pie elektrodiem izdalās viens gramekvivalents vielas.
dzīvniekkopība Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu.
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
leksiski semantiskais variants viena no vairākām daudznozīmīga vārda nozīmēm.
kopnodarītājs Viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā.
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā.
augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu.
izūrija Vienāda daudzuma urīna atdalīšanās vienādā laika periodā.
izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu.
vienlīdzi Vienādi, tikpat daudz.
viendaudzums Vienāds daudzums.
keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā.
izogons Vienādstūris, daudzstūris ar vienādiem leņķiem un malām.
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu).
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
SIMD arhitektūra vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Single Instruction stream, Multiple Data stream").
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
viendaudzi Viendaudz.
vindaudz Viendaudz.
glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis.
sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām.
tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās.
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi.
grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi.
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu.
orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints.
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti.
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem.
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda.
kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga.
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
augumāju puķes viengadīgi un daudzgadīgi krāšņumaugi, kas pastāvīgi vai zināmu laiku audzējami apkurināmās platībās.
tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi.
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum").
frēze viengriežņa vai daudzgriežņu rotējošais instruments ar griežņiem rotācijas vai gala virsmā (vai abās virsmās); izmanto plakano vai profilēto virsmu apstrādei, gropju un tapu iestrādāšanai.
magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa.
drukāšana vienkrāsaina vai daudzkrāsaina raksta veidošana uz tekstilizstrādājuma ar īpašiem paņēmieniem.
parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
polisomnogrāfija Vienlaicīga daudzu fizioloģisko raksturlielumu pierakste miega laikā, kuri ir gan tieši, gan netieši saistīti ar miega stadijām un kvalitāti; ar to iespējams noteikt miega traucējumu cēloņus.
polifarmācija Vienlaicīga daudzu preparātu lietošana.
polipragmāzija Vienlaicīga daudzu un dažādu zāļu ordinēšana vienai slimībai.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
sadarēt Vienlaicīgi uzsākt (kādu darbu, darbību) - par vairākiem, daudziem.
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskanējums (1).
kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskaņa (1).
bulte Vienlaikus lielā daudzumā, spēcīgi.
pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas.
slodzes līdzsvarošana vienmērīga apstrādes un pārraides funkciju izlīdzināšana datoru tīklā, lai neviena atsevišķa ierīce netiktu pārslogota. Lai līdzsvarotu slodzi, daudzas tīmekļa vietnes izmanto divus vai vairākus tīmekļa serverus.
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē.
koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums.
unificēšana Vienotas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana.
atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts.
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai.
lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
skaldne Viens no (kā) daudzstūra veida elementiem.
Suvalkija Viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva.
variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
kalkosferīts Viens no daudzajiem graudiņiem, kas sastāv no kalcija sāļiem (galvenokārt fosfātiem un karbonātiem) un organiskas vielas; tos atrod audos, kuros notiek pārkaļķošanās.
nukleomikrosoma Viens no daudzajiem sīkajiem segmentiem, no kuriem sastāv hromatīna pinums.
skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga.
villanella Viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai.
Balu Viens no izplatītākajiem dieviem rietumsemītu mitoloģijā; bieži vien šis vārds tika izmantots kā pievārds daudzajām lokālajām dievībām.
Ārona zizlis viens no maģiskā zižļa nosaukumiem eiropiešu okultismā, kas uzsver tā daudzās funkcijas un jēgu.
hloroze Viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
dzimumidentitāte Viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm.
kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks.
kopnomnieks Viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu.
kalcitonīns Viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns.
kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
megakariocīti Viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem.
šņūcenis Viens šņauciens, neliels daudzums.
patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības.
haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem.
radzājs Vieta ar daudzām radzēm.
nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
apvelings Vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu.
zaļums Vieta brīvā dabā, kur daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
vircājs Vieta kur uzkrājies daudz atkritumu un kūtsmēslu.
lauzs Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis.
lauzenis Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras.
aizlūzājs Vieta mežā, kur guļ daudz kritušu koku.
čūškājs Vieta, ku ir daudz čūsku.
krātuve Vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā.
rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
dzelzava Vieta, kur aug daudz dzelszāles.
kadiķiene Vieta, kur aug daudz kadiķu.
riekstone vieta, kur aug daudz lazdu.
nātriena Vieta, kur aug daudz nātru.
sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē.
zvirgzdaine Vieta, kur augsnes virskārtā ir daudz sīku akmentiņu, grants.
kūlava Vieta, kur daudz kūlas.
varduklis Vieta, kur dzīvo daudz vardes.
vardūklis Vieta, kur dzīvo daudz vardes.
vardūksnis Vieta, kur dzīvo daudz vardes.
bedriens Vieta, kur ir daudz bedru, kur ir virkne bedru.
tārpaine Vieta, kur ir daudz čūsku.
dubļbānis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
dubļblāķis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
klintājs Vieta, kur ir daudz klinšu; klinšaina augstiene.
akminājs Vieta, kur ir daudz lielu akmeņu.
skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
olājs Vieta, kur ir daudz oļu; oļājs.
oļājs Vieta, kur ir daudz oļu.
skudriens vieta, kur ir daudz skudru pūžņu.
ziediena Vieta, kur ir daudz ziedu.
klondaika Vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs.
izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
bons Vieta, kurā daudz cilvēku.
perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku.
rakelēties Vietām nedaudz rakt, pielīdzināt, atkal rakt, apstrādāt zemes virskārtu.
savīdināt Vijot izgatavot lielākā daudzumā.
izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu).
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nardes Vilkakūla, daudzgadīgi, aromātiski baldriānu dzimtas lakstaugi; aug Himalajos.
svītene villaine; daudzviet tikai balta villaine.
nocirpums Vilnas daudzums, ko iegūst no cērpamā dzīvnieka noteiktā laikposmā.
kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
kūsēt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
kūsot Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
vilnīt Viļņot (2), viļņoties (2), parasti nedaudz.
āms vīna un degvīna tilpuma mērs Zviedrijā 17.-18. gs. (~157 l), Latvijā 163,024 litri (daudzās Eiropas valstīs ap 150 l (134,725-174,7552 l); Holandē 155 l, Beļģijā 142 l (19. gs. beigās), dalījās 4 enkuros un 60 kannās.
izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
pīpnieks Vīrietis, kas daudz smēķē.
idiogamists Vīrietis, kas seksuāli potents tikai pret vienu vai nedaudzām sievietēm, bet impotents pret visām pārējām.
babaņiks Vīrietis, kuram ir (bijis) daudz draudzeņu, un tās ātri mainās.
revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos).
kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu.
retrovīrusi Vīrusi, kuriem ģenētiskais materiāls ir ribonukleīnskābe (RNS), nevis daudz parastākā dezoksiribonukleīnskābe (DNS).
revizionisms Virziens, kas izveidojās vācu sociāldemokrātijā 19. gs. 90. gados un kas uzskata, ka sabiedrība jāpārveido reformu, nevis revolucionārā ceļā (reformisms); sociāldemokrātu darbības teorētiskais pamats daudzās valstīs; komunisti ar šo terminu apzīmē novirzīšanos no īstenās marksisma-ļeņinisma mācības.
pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju.
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
gargarēm Virzoties garām (daudziem, visiem).
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
turbopūtes motors virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu cilindrā ievada ar spiedienu no turbokompresora.
relatīvais pienīgums visa laktācijas perioda standartizētā četrprocentīgā piena daudzuma attiecība pret katriem 100 kg dzīvmasas.
pienīguma koeficients visa laktācijas perioda standartizētā četrprocentīgā piena daudzuma attiecība pret katru dzīvmasas kilogramu.
ķilu ķilumis visai daudz, bagātīgi
padsmit Visai daudz.
somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
vatalīt Visiem reizē un daudz runāt.
ja daudz vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums; ne vairāk (par).
kanāla ietilpība vislielākais informācijas daudzums, ko var pārraidīt pa sakaru kanālu laika vienībā.
rekordskaits Vislielākais skaits, daudzums.
visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi.
visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz 2.
indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs").
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzkrāsainums Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; polisēmija.
daudzpusība Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzpusīgums Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzpusība.
daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums.
daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība.
daudzskaitlība Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzskaitlīgums Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1).
vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2).
klāgata Vista, kas daudz kladzina, bet dēj maz olas.
dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas).
pancitopēnija Visu asins formelementu daudzuma mazināšanās.
pancitoze Visu asins šūnu elementu daudzuma palielināšanās.
kopapraksts Visu bibliotēkā esošo daudzsējumu, turpinājumu vai periodiska izdevuma sējumu, numuru u. tml. apraksts, kam pamatā ir izdevuma kopējais nosaukums.
līņu līņiem visu uzreiz, lielos daudzumos
zviguļot Vizēt, laistīties, spulgot, mirgot, daudzkrāsaini zaigot.
izvizināt Vizinot izvadāt (ar transportlīdzekli pa daudzām vai visām vietām); vizinot aizvest (uz kādu vietu).
ainavas vizuālais piesārņojums vizuāli nosakāma ainavas harmonijas izjaukšana ar ainavai neatbilstīgām ēkām, inženierbūvēm, lielu atkritumu daudzumu.
latīņu raksts vokāliski konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies no etrusku lietotā rietumgrieķu raksta varianta vai tieši no grieķu raksta ap 7.-6. gs. p. m. ē. lietots Romā, izplatījies Romas impērijā, ir pamatā daudzu Eiropas valodu rakstībai.
madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā.
piezāģēt Zāģējot papildināt (kā daudzumu).
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
zāģmateriālu iznākums zāģmateriālu daudzums, ko iegūst no izejmateriāla viena kubikmetra.
zāģmateriālu šķirošana zāģmateriālu sadalīšana pa šķirošanas vietām pēc to šķērsgriezuma izmēriem (platuma, biezuma), garuma, kvalitātes (koksnes vainu daudzuma, izmēra, izvietojuma), nozīmes u. c. pazīmēm.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi; spoguļu zāle.
spoguļu zāle zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi; spoguļzāle.
oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā.
hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā.
hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā.
zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos.
sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
mužocija Zaļaļģu nodalījuma zignēmu dzimtas ģints ("Mougeotia"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, 120 sugas, Latvijā konstatētas 29 sugas.
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas.
skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
zāļu deva zāļu līdzekļa daudzums, ko ievada organismā.
dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu.
akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem.
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
eglenes Zaru ecēšas, taisītas no egles šķilām, kam bija daudz zaru.
noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
izzelēt Zelējot izlietot (daudz vai visu).
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
frigana Zema, reta dzeloņkrūmu un daudzgadīgo dzeloņzāļu saaudze Vidusjūras zemēs.
zaļaļģes zemāko augu nodalījums ("Chlorophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā, \~360 ģinšu, 8000 sugu, Latvijā konstatēts >1380 sugu.
zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas.
dzeltenzaļās aļģes zemāko augu nodalījums ("Xanthophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas, koloniju, daudzšūnu un sifonveida aļģes dzeltenzaļā, retāk zilā vai zilganā krāsā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 51 suga.
pelēkā zeme (arī augsne) zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu; pelēkzeme.
pelēkzeme Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu.
termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi.
nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem.
čufa Zemes mandele - daudzgadīgs eļļas bumbuļaugs no grīšļu dzimtas; dienvidu augs.
monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
radiogēnais siltums Zemes siltuma daudzums, ko izdala radioaktīvie elementi sabrukšanas gaitā.
bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
Brauheds zemesrags Īrijas salas dienvidrietumos, nedaudz uz austrumiem no Mizenheda.
Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru.
gariga Zemi (līdz 50 cm), reti mūžzaļi krūmi, puskrūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug sausās, akmeņainās Vidusjūras kalnu nogāzēs.
Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.).
Pečoras zemiene zemiene Pečoras upes baseinā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, pārpurvojušies fluvioglaciāli un limnoglaciāli smilšu un mālu līdzenumi, morēnu un smilšu-grants pauguri un grēdas, daudz ezeru, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē jūras terases.
Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene.
Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži.
bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
Luāras zemiene zems līdzenums Francijas rietumos, Luāras vidusteces un lejteces apvidū, augstums — \~100 m vjl., daudz ezeru, plaši mežu masīvi.
Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
bezzobji Zemu organizētu zīdītāju dzīvnieku kārta ar nedaudzām dzimtām un sugām.
morācejas Zīdkoku dzimta ("Moraceae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi ar viendzimuma četrskaitļa ziediem, gk. siltāku zemju augi, daudz tropu Amerikā; Latvijas florā apiņi, bet kultūraugos kaņepes.
pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
pildīts zieds zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu.
proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
dziļa ziema Ziema, kad ir daudz sniega.
lāčtauce Ziemciešu dzimtas ģints ("Monotropa"), daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru, 2-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s)).
izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
kodolziepes Ziepes, kuru sastāvā ir daudz nepārziepjotu taukskābju.
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
rezorbins Ziežu pamatviela, kas sastāv no mandeļu eļļas, vaskiem, ziepēm, lanolīna un neliela daudzuma želatīna.
zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju); arī zilums (3).
melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs.
oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties.
gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas.
ziemeļu ziloņronis ziloņruņa suga ("Mirounga angustirostris"), dzīvo pie Kalifornijas krastiem un ir nedaudz mazāks par dienvidu ziloņroni.
izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
aizdevuma līgums zināma daudzuma aizvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
būt lietas kursā zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
piezināt Zināt, pārzināt, turēt atmiņā lielāku daudzumu.
histoloģija Zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi.
mikroķīmija Zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem.
dzīvnieku sistemātika zinātne, kurā pēta dzīvnieku daudzveidību un sistematizē tos dažāda ranga grupās – taksonos.
sinerģētika Zinātnes nozare, kas pētī pašorganizēšanās procesus un likumsakarības lielās daudzkomponentu sistēmās nedzīvā un dzīvā dabā, kuru rezultātā sākotnēji nesakārtotās, haotiskās sistēmās veidojas regulāras laikā vai/un telpā sakārtotas struktūras.
zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju; attiecīgais mācību priekšmets.
žļanga Zirgs, kas dzer daudz ūdens.
žļamba Zirgs, kas mīl dzert daudz ūdens.
equitium Zirgu daudzums vai vispār zirgkopība.
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
plūkšņzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Liparidae"), bioloģiski daudzveidīgas jūras zivis ar kurkuļveidīgu ķermeni, ko klāj plāna, kaila, atkarena āda, kāpuri planktoniski; \~17 ģinšu, \~150 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 ģints, 1 suga.
vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga.
piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā; zīžot pilnīgi paēst.
fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā.
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam.
starojuma pārneses zona zvaigznes zona, kurā enerģijas pārnesi nodrošina elektromagnētiskā starojuma daudzkārtīga absorbcija un izstarošana.
fiziskās maiņzvaigznes zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu.
loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
kopzveja Zveja, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
teromorfi Zvēriem līdzīgas ķirzakas, fosilu rāpuļu grupa no pērna un triasa perioda; to ķermeņa uzbūvē bija daudzas pazīmes, kas to tuvina zīdītājiem.
kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas.
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni.
bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
piežāvēties Žāvējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; žāvējot sagatavot sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.
žiromagnētisks Žiromagnētiskā attiecība - ķermeņa vai sistēmas magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta attiecība.
žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).

daudz citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV