Paplašinātā meklēšana

Meklējam daudz.

Atrasts vārdos (274):

Atrasts vārdu savienojumos (19):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
pa krietnam (diezgan) daudz
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
pluities (pārvarot daudzas grūtības) pieliekot lielas pūles
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu)
adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
diascordium agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur)
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums
nodoties aiziet (par daudziem)
izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
izbeigties aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust
aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu)
samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu)
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību
satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu)
piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem
sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt
neredzis akls cilvēks, kas vai nu neredz vispār vai redz tikai nedaudz
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu)
spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos
spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā
hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu
leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
ebullioskops aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
fosfatometrs aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā
hemoglobinometrs aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā)
kalcimetrs aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs
aerojonizators aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā
mikrokolorimetrs aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai
mikroviskozimetrs aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai
grizumetrs aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā
karbonometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai
biometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos
siltummērītājs aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai
kalorimetrs aparāts siltuma daudzuma mērīšanai
uroazotometrs aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā
laktobutirometrs aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā
ureametrs aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā
videopleijers aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
sarakt Apbedīt (vairākus, daudzus)
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus)
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
sačurināt apcept tik stipri, ka izplūst daudz tauku
izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās)
izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem)
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
saķosēt apēst (daudz)
satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu)
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu)
ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu)
sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma)
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko)
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx
pārvārtīt Apgriezt, apvērst (dažreiz vai daudzkārt)
pieguldīt Apguldīt (daudzus); dot (daudziem) naktsmājas
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus)
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas)
paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
appopēt Apģērbt (pārāk daudz, arī ko pārāk siltu)
tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi
mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža
joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa
pajozt Apjožot nedaudz uzspraust
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes)
apslānīt Apkarot, nonāvēt (daudzus)
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus)
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus)
apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus)
apnabagot Apmeklēt (daudzus) ubagojot
pasnēgt Apmeklēt (visus, daudzus)
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem
sapikāt Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
pārpērt Aprunāt (vairākus, daudzus)
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri)
apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
sasolīt Apsolīt (parasti daudz)
sašļakstināt Apspricēties (daudz)
nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu
automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi
sasūdzēt Apsūdzēt, daudz sūdzēt
kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu)
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu)
vezums aptuvens daudzuma mērs
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā
Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus)
ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem; daudzos materiālos tas rada fluorescenci, līdz ar to tie sāk izdalīt jau redzamu starojumu
sasaukt ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur)
salīst ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
pavairot ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu
lēsans ar daudz velēnām
dziesmots ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts
daudzlampu ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
daudznīšu ar daudzām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm
acains ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem)
daudzskaldņu ar daudzām skaldnēm
daudzstīgu ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu)
daudzšķautņains ar daudzām šķautnēm
daudzrindu ar daudzām vai vairākām rindām; tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas
ganības ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai
daudzkausu ar daudziem kausiem
daudzkomponentu ar daudziem komponentiem
gumzurgumzuriem ar daudziem līkumiem
ailains ar daudziem nodalījumiem
daudzstarains ar daudziem stariem
daudzstāvu ar daudziem stāviem
daudzzaru ar daudziem zariem
daudzziedains ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem)
daudzžuburu ar daudziem žuburiem
automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums
pieprasavāt ar gludekli piegludināt (pietiekami, daudz)
izšļucināt ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu)
sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu)
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
pievurināt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
pievurinēt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu
sakrāpt ar krāpšanu iegūt (daudzas lietas)
vickāt ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko)
noveķēt ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā
sviedums ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida)
uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu
sagatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni
mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
izēsties ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem)
saskriet ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt
modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus
iežļāgt ar sparu un lielā daudzumā ieliet
sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
cipars ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums
krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
sgrimēt ar troksni sanākt (par vairākiem, daudziem)
daudzstāvīgs ar vairākiem vai daudziem stāviem
vāla ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā
savindāt ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā)
sašķūtēt ar vezumu vai citādi daudz savest
saluksīt ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus)
ziedīgs ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus
daudzarājs Arājs, kas daudz ar
eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā)
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz
kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi
Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos
polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām
citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs
citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
oktogons Astoņstūru daudzstūris
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz)
sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot)
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem
ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1)
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī
reutilizācija Atkārtota vai daudzkārtēja uzņemto minerālvielu izmantošanās augā
atsvaidīt atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām
atsvaidelēt atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest
atkuļāt atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
krāpināt atkārtoti nedaudz apkrāpt
drāztīt atkārtoti nedaudz drāzt, sadalīt skaidās
pakodāt atkārtoti nedaudz iekost (ieēst)
pārmīcīt atkārtoti nedaudz mīcīt
apmīžalēt atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu
apmīžļāt atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu
pakrutināt atkārtoti nedaudz purināt, kratīt
pamaksāt atkārtoti nedaudz samaksāt
smaidelēt atkārtoti nedaudz smaidīt
gvelžāt atkārtoti vai daudz gvelzt
atstumdīt atkārtoti vai daudz stumdīt šurp un turp
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu
procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu
atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur)
atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu)
vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus
kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba)
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna
karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas
karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
vaļģīt ātri (un daudz) ēst
sagrūst ātri iedot (ko) lielākā daudzumā
sabirt ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
aplidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem)
pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
nobirt ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
birt ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
samesties ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
ķīpot ātri un daudz ēst
pielepsēt ātri un daudz ēst
steņķēt ātri un daudz ēst
izvamzīt ātri un daudz izēst
pārskriet ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu)
izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus)
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu)
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
vatelēt Ātri, nesaprotami un daudz runāt
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers
Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi
gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma
balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem
atsvīst Atsilt; atsilstot kļūt nedaudz mitram
atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma)
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
saļekāt Atstāt daudz pēdu
nopēdāt Atstāt daudzas pēdas
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem)
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem)
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu)
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga
spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām
mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi
gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri
caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros
gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15
Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes
Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu)
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes)
pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.)
iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu)
savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu)
atvalkāt Atvilkt vairākus vai daudzus
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem)
Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs)
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus
anoksija Audu nespēja saņemt vai izmantot nepieciešamo skābekļa daudzumu
lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī
džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
pseidomiksoma Audzējs, kurā ir daudz gļotu un kurš atgādina miksomu
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst
kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā
nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa
eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas
sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu dalās) - par augiem
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem)
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem)
sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus
sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu
bišzāle Augs, kurā ir daudz nektāra, ko audzē medus iegūšanai
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm
lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete
Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži
Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
izcerot augt daudzgadīgi un izplatīties
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām)
fitotrons augu audzēšanas kamera, ko izmanto vides temperatūras, ogļskābās gāzes daudzuma, mitruma, gaismas režīma regulēšanai
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi
hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
pavadēns Auksts un nedaudz vējains laiks
aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras
jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas
rūpniecības roboti automātiskas sistēmas ar programmas vadību, kuras izmanto daudzos tehnoloģiskos procesos, kas noris dzīvībai bīstamos apstākļos
daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
izaust Aužot izlietot (daudz vai visu)
pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus)
kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt)
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu
paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām
TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem)
ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu)
jama Bars, pūlis, daudzums, masa
korams Bars, pulks, daudzums
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā
šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
čalaviņš Bērns, kas daudz runā
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību
žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu)
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz)
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem
piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz)
sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu
uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams
sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu)
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to)
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to)
pulku Bieži, daudzas reizes
mīstavot Bieži, daudzkārt mainīt
cēršķi bieži, daudzkārtēji
cēšķi Bieži, daudzkārtēji
kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem
apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras)
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to)
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
binits Bits - informācijas daudzuma mērvienība
sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku)
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
bladāgs Bladaudz
blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums
vāciņi blīva papīra, kartona vai polimēra izstrādājums, kas paredzēts neliela daudzuma papīra lapu uzglabāšanai; firmas stila sastāvdaļa
staukāt Blīvi piebāzt; daudz ēst
retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus)
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās)
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu)
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem)
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
Myriophyllum brasiliensis Brazīlijas daudzlape
sturmains Brāzmains; ar daudzām lietusgāzēm
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem
hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju
vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris
pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta
vetelēt Buldurēt, ātri un daudz runāt
sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos
pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
ieviesties būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
līkumot būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbēt būt daudzkrāsainam, arī spožam
ņirbt būt daudzkrāsainam, arī spožam
mest būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm)
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
būt lielā cieņā būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam
pieēnoties būt nedaudz līdzīgs
vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
patricināt būt par cēloni tam, ka (kāds) samērā daudz iztērē (līdzekļus, naudu)
vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz
vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz
pārgāzt būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
sadzīt būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu
sadzīt būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas)
iegāzt būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
piekaisīt būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to)
aprīt būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts; patērēt (daudz vai visu)
spanderēt būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos)
augt pāri galvai būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.)
pielīst būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā
iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam)
iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi)
iznākt būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt
pietikt būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
krepečāties būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma
puņķēties būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas
puņķoties būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas
pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
piesātināt būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu)
pietrūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
trūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
pludot būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
čumēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
mudžēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
ņirbēt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
ņirbt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
uzņemt būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi)
plosīties būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu)
līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
putot būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas
svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
tecēt būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu)
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā
pieķerties būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā
pludot būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.)
nolipt būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita
iztaisīt būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu)
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni
kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu); sacelt (2)
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe
hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
polistils Celtne ar daudzām kolonnām
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē)
tipa projekts celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai
salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu
ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā; ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu)
šoseja Ceļš ar cietu segumu; autoceļš ar daudzslāņu segumu
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā)
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu)
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu)
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu)
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu)
piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas)
pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu)
piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu)
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu)
apmielot Cienāt, mielot (daudzus, lielā apkaimē)
salādēties cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.)
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā)
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
cikai Cik daudz
tikīn Cik daudz
cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr
ciekai Cik daudz, cik tālu; gandrīz
cik (vien) sirds vēlas cik vien grib, jebkurā daudzumā
pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
cik vien tik ādā lien cik vien gribas; ļoti daudz
tikiņ Cik, nedaudz, tikko
sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu)
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
calāt Cilāt, daudzkārt celt
zadināt Cildināt, daudzināt
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem)
šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus
urogastrons cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas
literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots)
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
karabūve cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti
vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts
zubrilka cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot)
vilks cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks
kluncis cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks
caurbire cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
caurbiris cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
žļampa cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer
nesātis cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu
guļava cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt
pogainis cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām
naudas maks cilvēks, kam ir daudz naudas
baņķieris cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod
naudinieks cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks
vecs cilvēks, kam ir samērā daudz gadu
enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis
sadziedātājs cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied
bagātnieks cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas
sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru
iedzērājs cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
krusts un bēdas cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu
putras kuģis cilvēks, kas daudz ēd
gulšņa cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ
miegamice cilvēks, kas daudz guļ
mieguža cilvēks, kas daudz guļ
miegapūznis cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1)
miegulis cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1)
miega mice cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1)
rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris
bļauris cilvēks, kas daudz kliedz, baras
pankšķis cilvēks, kas daudz kliedz, baras; bļauris (1)
bļambata cilvēks, kas daudz kliedz, baras; kliedzējs, bļāvējs
klieģis cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs
ģieza cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo
bībelnieks cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas bieži izmanto Bībeles tekstu
grāmatnieks cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs
bļorstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
bļurstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
gara mēle cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā
rezonieris cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas
žurģis cilvēks, kas daudz pūlas, raizējas
čaliņa cilvēks, kas daudz runā
čaliņš cilvēks, kas daudz runā
grabeklis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu)
grābslis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
grābstiķis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
lerkšis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā
blorstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
blurstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
lielmutis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa
klers cilvēks, kas daudz runā, pļāpā; pļāpa
pluncka cilvēks, kas daudz ūdens patērē
tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
čamma cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd
lielmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
platmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
balamute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balamuts cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
blaužgoņa cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā
kaukāns cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā
kājāmstaigātājs cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs
vaimanulogs cilvēks, kas daudz vaimanā un sūdzas
remska cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē
pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
gāmeklis cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma
gāma cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs
larkšis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
larkšķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
laršķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz
gulētājs cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā
mnemonists cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību
vecs cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu
bļauka cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas
izēdājs cilvēks, kas ļoti daudz ēd
celmlauzis cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu
rīļa cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer
rīma cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer
sadancotājs cilvēks, kas mēdz daudz dejot
saēdājs cilvēks, kas mēdz daudz ēst
saballētājs cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām
sagājējs cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem
prātvēders cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks
sarunātājs cilvēks, kas mēdz daudz runāt
žagata cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot)
tukšķesele cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu
tukštabaka cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu
vāreklis cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt
vējgrabis cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu
sabraucējs cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt
sagulētājs cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt
strīdeklis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties
svilpmanis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot
mieglācis cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
miegmice cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
miegpūznis cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
izpērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
sapērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
zobgalis cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties
kiška cilvēks, kas mīl daudz ēst
grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa
truļļa cilvēks, kas par daudz ēd un dzer
takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem
bandžalis cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs
bandžolis cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs
bandžulis cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs
darbaholiķis cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis"
polihistors cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu
ļermaka cilvēks, kas pļāpā, (daudz) runā
pussienpļāvējs cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma
poliglots cilvēks, kas prot daudzas valodas
garleņķis cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka
vācējs cilvēks, kurš bez mērķa krāj nevajadzīgus priekšmetus lielā daudzumā
priesteris cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas
galznis cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties
iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas
ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs
gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija
leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos
CMYK attēls CMYK sistēmā datorā saglabāts attēls, kas sastāv no četriem atsevišķiem pelēkos toņos attēlotiem pikseļu attēliem, no kuriem katrs atspoguļo attiecīgās krāsas daudzumu
gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi
kvieka Cūka, kas daudz kviec
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu
glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%)
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem)
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz
šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži)
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l)
kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem
pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus)
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
suga Daļa, neliels daudzums
meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā)
sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju
bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā
pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi
gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju
pušķot darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām)
dūmināties darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi
plēsties darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu
kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu)
popularizēt darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus
apretināt darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru
izziņot darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās)
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību
datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem
trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā
sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi
sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību
vairāk nekā pietiekami daudz
drūzmu drūzmām daudz
svuitai daudz
rauties kā turkam daudz (arī cītīgi) strādāst
izstaidzināt daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt
multa paucis daudz (kas) nedaudz vārdos
galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi)
par galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi)
piežaut daudz (nesakarīgi) runāt
skraidelēt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
skraidīt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
pulk daudz 1
noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
(no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
ēst matus no galvas nost daudz apēdot, sagādāt kādam rūpes, putināt laukā kādu
saēsties daudz apēst (ko); daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to)
daudzāri daudz āru
sabarot daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd
apbārt daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu)
sagauzt daudz bēdīgu ziņu stāstīt
nobezdēties daudz bezdot padarīt smirdīgu
pārbraukties daudz braucot kļūt vājam un slimam
atbristies daudz brist
sabalvāt daudz dodot, daudz saņemt
apdzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.)
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas)
sadzerties daudz dzerot, pilnīgi padzerties
brūzēt daudz dzert
driņģēt daudz dzert
pļampēt daudz dzert
pozēt daudz dzert
strūzēt daudz dzert
svempēt daudz dzert
telznīt daudz dzert
tilznīt daudz dzert
timbāt daudz dzert
trolīt daudz dzert
tvanēt daudz dzert
žļampāt daudz dzert
žūrēt daudz dzert
klumpēt daudz dzert (par zirgu)
tervēt daudz dzert (reizēm), žūpot
zūzēt daudz dzert, plītēt
žveirēt daudz dzert, plītēt
ļūļāt daudz dzert, pļēgurot
tamzāt daudz dzert, žūpot
telsēt daudz dzert, žūpot
sadzēst daudz dzēst
pārbarot daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls
izlaisties punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā)
pārbaroties daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku)
sabaroties daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
saēsties daudz ēdot, pilnīgi paēst
atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
bokāt daudz ēst
boķēt daudz ēst
gniezt daudz ēst
jozēt daudz ēst
kausēt daudz ēst
klemt daudz ēst
kņocēt daudz ēst
kņopēt daudz ēst
koķēt daudz ēst
koķīt daudz ēst
ķozēt daudz ēst
stuļķēt daudz ēst
subīt daudz ēst
taslot daudz ēst
trainīt daudz ēst
trainīties daudz ēst
tūsnāt daudz ēst
veksēt daudz ēst
zoķēt daudz ēst
zvekstēt daudz ēst
iejamot daudz ēst (par dzīvnieku)
villāt daudz ēst lieliem kumosiem
plāt daudz ēst vai dzert (kaut ko)
krolīt daudz ēst, baroties
klībāt daudz ēst, dzert
tilzāt daudz ēst, dzert
tilzēt daudz ēst, dzert
pempēt daudz ēst, dzert; daudz dzert bez atpūtas
kņausēt daudz ēst, rīt
trolīt daudz ēst, rīt
ķimzāt daudz ēst, saēsties
tīmēt daudz ēst, strēbt
ķellāt daudz ēst; ar lielu apetīti ēst
klemst daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst
sēkuls daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve
sagnauzt daudz gausties, žēloties
gūļāt daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties
sanennāties daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties
saninnāties daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties
sadzerties daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to)
sadzerties daudz iedzert (zāles)
iekārnīt daudz ieēst
samācīties daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko)
sazīsties daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to)
sajautāt daudz jautāt
daudzkas daudz kas
tešļāt daudz kāsēt
attricināties daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties)
polihrēsts daudz kur lietojams
rosīties daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem)
LOL daudz laimes (angļu "lots of luck"; īsziņās)
Kuplas laimes! daudz laimes (vēlējumā)
salaizīties daudz laizot, pilnīgi paēst
pupurēt daudz lāpīt
saliecināt daudz liecināt kā lieciniekam
žļammāt daudz liet vai dzert
sadrillēties daudz lietojot kļūt nederīgam
sadrillēt daudz lietojot padarīt neasu
izdrillēt daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt
salakties daudz lokot, pilnīgi padzerties
ņudzums daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari
majonēzes kristālrežģis daudz majonēzes
šļura daudz mazvērtīgu lietu
ļurzāties daudz melot
maklačīt daudz muldēt, melot
naudas kā palu daudz naudas
dārga nauda daudz naudas; arī augsta cena
ar vieglu roku daudz nedomājot, neapsverot
satencināt daudz nepatiesību sarunāt
daudz kas daudz nozīmīga, svarīga
pārkartavāties daudz pazaudēt kāršu spēlē
čunguroties daudz pelnīt
piešvempt daudz piedzert; piedzerties
pieķaulēt daudz pieēst
jūras vilks daudz pieredzējis jūrnieks
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks
vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks
izredzēties daudz pieredzēt, piedzīvot
sveilēt daudz pīpēt
ķezēt daudz pļāpāt
klambarāt daudz pļāpāt
ļekstināt daudz pļāpāt
piepenterēt daudz pļāpāt
sablādēties daudz pļāpāt
tīterēt daudz pļāpāt
triekalēt daudz pļāpāt
paskalāt daudz pļāpāt, aprunāt kādu
klemšāt daudz pļāpāt, izpļāpāties
plainīt daudz pļāpāt, runāt
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus
smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti)
pieraudāt daudz raudot, padarīt slapju (ko)
pieraudāt daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām)
urcīgs daudz rukšķošs
piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
pierunāt daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt
ievingrināt mēli daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā
blaršķēt daudz runāt
gruzīt daudz runāt
lāterēt daudz runāt
šķedēt daudz runāt
šķēdēt daudz runāt
šķēdt daudz runāt
telgt daudz runāt
terkšķēt daudz runāt
tērzēt daudz runāt
žadzēt daudz runāt
zvarkšēt daudz runāt
zvarkšķēt daudz runāt
zvarkstēt daudz runāt
pantāt daudz runāt (monotoni, bez konteksta un bezjēdzīgi); runāt pretī (neapmierināti)
klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
bļerkšēt daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi)
žadzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot
žvadzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot
kladzēt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
kladzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
puldurēt daudz runāt niekus, tukšu
puldurēties daudz runāt niekus, tukšu
zadzināt daudz runāt tukšas blēņas
kledzināt daudz runāt, lamāt
melšot daudz runāt, melot
izarunāties daudz runāt, parasti negūstot atbildes
čavarīt daudz runāt, pļāpāt
terināt daudz runāt, pļāpāt
vargāt daudz runāt, pļāpāt
vataļāt daudz runāt, pļāpāt
balmutēties daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties
kalbēties daudz runāt, rāties
ļečīt daudz runāt, stāstīt muļķības
locīt mēli daudz runāt; aprunāt
klerot daudz runāt; pļāpāt
laist mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
dot mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
iepikāties daudz saēsties
sasmecēt daudz saēsties
piemuldēt daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu)
tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus
mikrotromboze daudz sīku trombu kapilāros u. c. mazajos asinsvados
vārīties daudz skaļi sarunāties; pļāpāt
sagodēt daudz slavēt, cildināt
ķauķēt daudz smēķēt
divkāršs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
divkārtējs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
divkārtīgs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
sliepāt daudz staigāt
sliepažāt daudz staigāt
teiķināt daudz stāstīt
pestēt daudz stāstīt, pļāpāt
sateikt daudz stāstīt, runāt, apgalvot
iet kā bite ziedā daudz strādā, pūlas
pierūķēties daudz strādājot nopūlēties
noplēsties daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties
sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
daskriet daudz strādājot, sabojāt veselību
sastrēbties daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties
ķoķēt daudz stūķējot mutē ēst (par bērnu)
izgremzties daudz sūdzēties
blaistīt daudz šaudīties ar bisi
žūžāt daudz šķidruma baudīt
pieklačāt daudz tenkot
pietērgāt daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē)
pietrakot daudz trakot, plosīties
žīgāt daudz tukšas blēņas runāt
plūrēt daudz ūdens dzert, izliet, arī spēcīgi līt
telst daudz un aizgūtnēm dzert
lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo
klenēt daudz un alkatīgi dzert
želkstēt daudz un aplam runāt
telzt daudz un aplami runāt
ķollēt daudz un ātri ēst
slarkšēt daudz un ātri runāt
slarpšēt daudz un ātri runāt
virt daudz un ātri runāt
bombardēt daudz un ātri sūtīt elektronisku informāciju vai komentārus
ķomzāt daudz un bez apstājas ēst
ķelsāt daudz un bez izvēles ēst (īpaši biezputru)
žampēt daudz un bez izvēles ēst un dzert
žabīt daudz un bezjēdzīgi runāt par sīkumiem
būķēties daudz un bieži ēst
samurmināt daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt
pēķot daudz un ilgi (līdz apnikumam) vienu un to pašu runāt
posāt daudz un ilgi ēst
(visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt
klecēt daudz un kāri ēst
klemšāt daudz un kāri ēst
zolēt daudz un kāri ēst
klezēt daudz un kāri ēst; ēst
izaganīties daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku)
nobaroties daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
žaunāt daudz un lēnām ēst
izklabēties daudz un līdz apnikumam izrunāties
blieskāt daudz un neglīti ēst
bļorgāt daudz un neglīti, pretīgi runāt
čāvāt daudz un nesakarīgi runāt
balamutēt daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt
balmutēt daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt
dicelēt daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto
zurzāt daudz un nevajadzīgi runāt
testēt daudz un pamācošā tonī runāt
iedaudzināt daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt
drākāt daudz un prastu ēst
meknīt daudz un rijīgi ēst
ķīpāt daudz un rijīgi ēst, iecirst
izplītēt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskos dzērienus, iztērēt (naudu, līdzekļus)
nopļēgurēt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus)
noplencēt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus)
novillāt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus)
čalatīt daudz un skaļi pļāpāt
pietaurēt daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē)
blažģīt daudz un skaļi runāt
blīžģēt daudz un skaļi runāt
žļadzīt daudz un skaļi runāt
vieplāt daudz un skaļi runāt, klaigāt
vergot daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu
izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža daudz un veikli melot
nieskāt daudz vai ar lieliem kumosiem ēst
sasmeķēties daudz vai bieži garšot
uznēsāt daudz vai bieži uznest
stīpāties daudz vai ilgstoši ēst un dzert
pieglāsīt daudz vai pietiekami glaudīt
sagāzīt daudz vai vairākās vietās (nekārtīgi) sagāzt
divkārt daudz vairāk, spēcīgāk
trīskārt daudz vairāk, spēcīgāk
žūrināt daudz vārīt
nosluksnīt daudz zīžot novājināt
sazīsties daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties
saverkšķēt daudz žēloties, sarunāt blēņas
mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt
slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
suiš daudz, bieži
mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt
izkustināt smadzenes daudz, intensīvi domāt
ūmakām daudz, lielā apjomā
suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība
cik Daudz, ļoti daudz
likt ribās daudz, negausīgi dzert, ēst
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi
pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno
malu malas daudzas vietas (kur)
visas malas daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā)
ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam
Hippolais polyglotta daudzbalsu smējējķauķis
Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta")
Mimus polyglottos daudzbalsu zobgaļstrazds
velorallijs daudzdienu sporta sacensības ar velosipēdiem; velosipēdu maratons
tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā
kavernozā limfangioma daudzdobumu limfangioma ar starpsienām, kurās ir fibrozi audi un gludās muskulatūras šķiedras; atrodama ādā, gļotādā
poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība
pulkād daudzējādi
dekatrons daudzelektrodu elektronu lampa elektrisku impulsu uzskatāmai skaitīšanai decimālā sistēmā
valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
ganību airene daudzgadīgā airene
Anemone multifida daudzgadīgā anemone
Lolium perenne daudzgadīgā jeb ganību airene
ziemas kaņepene daudzgadīgā kaņepene
Mercurialis perennis daudzgadīgā kaņepene
Lunaria rediviva daudzgadīgā mēnesene
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas)
Linum perenne daudzgadīgais lins
Rapistrum perenne daudzgadīgais rācenītis
ziemas vējāzītis daudzgadīgais rācenītis
goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši
ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā
vasarzaļie augi daudzgadīgie augi, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile
kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām
automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums
čāparains daudzkājains
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
multilokulārs Daudzkameru-, tāds, kam daudz ligzdu, nodalījumu
grupas adapters daudzkanālu ierīce, kas nodrošina datu pārraidi pa vairākiem kanāliem un dataora sadarbību ar daudziem attāliem lietotājiem
enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni
norobīt Daudzkārt iecirst robu, izveidot daudzus robus
reitēt daudzkārt locīt
izklapēt Daudzkārt, arī daudzviet (ko) dauzīt
brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai
ciklisks process daudzkārtēja viena un tā paša algoritma vai programmas posma atkārtošana
Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte
polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu
klijveida ēde daudzkrāsainā ēde
Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
Cineraria cruentus daudzkrāsu cinerārija
Euphorbia polychroma daudzkrāsu dievkrēsliņš
druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
Tulipa polychroma daudzkrāsu tulpe
daudzāds Daudzkrokains, daudzkārtējs
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum")
Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis")
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum")
mieturu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum verticillatum")
Hypericum polyphyllum daudzlapu asinszāle
Lupinus polyphyllus daudzlapu jeb daudzgadīgā lupīna
Kalmia polifolia daudzlapu kalmija
daudzgadīgā lupīna daudzlapu lupīna
Anthyllis x polyphilloides daudzlapu pērkonamoliņš
Tiarella polyphylla daudzlapu tiarella
Umbilicaria polyphylla daudzlapu umbilikārija
plusve minusve daudzmaz
daudz maz daudzmaz
vienveidīgs apziednis daudzmaz vienāda veida un krāsas visas apziedņa lapas
sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi
pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos
kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai
ķentru ķentrām daudzos gabalos, lupatās, skrandu skrandām
divplakņu kakts daudzplakņu kakts ar divām skaldnēm
trīsplakņu kakts daudzplakņu kakts ar trim skaldnēm
klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā
enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs
ne vienreiz vien daudzreiz
cik reižu daudzreiz, bieži
cikkārt Daudzreiz, daudzkārt
Stenocactus multicostatus daudzribu stenokaktuss
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
polychaeta Daudzsartārpi jeb daudzsareņi
Chenopodium polyspermum daudzsēklu balanda
blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
pluralia tantum daudzskaitlinieks
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni
oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis
tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami
regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces
Arhimēda ķermeņi daudzskaldņi, kuru skaldnes ir vairāku veidu regulāri daudzstūri; pusregulārie daudzskaldņi
-edrs daudzskaldņu nosaukumu izskaņa
poliedrisks Daudzskaldņu-, daudzplākšņu-
fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama
Eleocharis multicaulis daudzstublāju pameldrs
Chrysanthemum multicaule daudzstumbru krizantēma
regulārs daudzstūris daudzstūris, kura visas malas ir vienādas; n-stūris (n=3, 4,...)
apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai
ievilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas virsotnes atrodas uz dotās riņķa līnijas
daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas
primārais ķermeņa dobums, blastocēle daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums blastulas stadijā
multicelulārs Daudzšūnu-; daudzkameru-
tipiskie daudzšūņi daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Eumetazoa"); eimetozoji
cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
ģimenes dārziņu kolonija daudzu ģimenes dārziņu kopa; vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa
MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā
meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī
sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes
somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs
sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu
apjoms daudzums, kopums
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
pusotra daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse)
desmittūkstoš daudzums, skaits 10 000
simttūkstoš daudzums, skaits 100 000
miljons daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām
vienpadsmittūkstoš daudzums, skaits 11 000
divpadsmittūkstoš daudzums, skaits 12 000
trīspadsmittūkstoš daudzums, skaits 13 000
četrpadsmittūkstoš daudzums, skaits 14 000
piecpadsmittūkstoš daudzums, skaits 15 000
sešpadsmittūkstoš daudzums, skaits 16 000
septiņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 17 000
astoņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 18 000
deviņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 19 000
divdesmittūkstoš daudzums, skaits 20 000
divsimttūkstoš daudzums, skaits 200 000
divtūkstoš daudzums, skaits 2000
trīsdesmittūkstoš daudzums, skaits 30 000
trīssimttūkstoš daudzums, skaits 300 000
trīstūkstoš daudzums, skaits 3000
četrdesmittūkstoš daudzums, skaits 40 000
četrsimttūkstoš daudzums, skaits 400 000
četrtūkstoš daudzums, skaits 4000
piecdesmittūkstoš daudzums, skaits 50 000
piecsimttūkstoš daudzums, skaits 500 000
piectūkstoš daudzums, skaits 5000
sešdesmittūkstoš daudzums, skaits 60 000
sešsimttūkstoš daudzums, skaits 600 000
seštūkstoš daudzums, skaits 6000
septiņdesmittūkstoš daudzums, skaits 70 000
septiņsimttūkstoš daudzums, skaits 700 000
septiņtūkstoš daudzums, skaits 7000
astoņdesmittūkstoš daudzums, skaits 80 000
astoņsimttūkstoš daudzums, skaits 800 000
astoņtūkstoš daudzums, skaits 8000
deviņdesmittūkstoš daudzums, skaits 90 000
deviņsimttūkstoš daudzums, skaits 900 000
deviņtūkstoš daudzums, skaits 9000
Caltha polypetale daudzvainaglapu purene
poliarhija Daudzvaldība; valsts iekārta, kurā valda daudzi vai vismaz vairāki
gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida")
polilingvisms daudzvalodība
multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas
Reynoutria polystachium daudzvārpu dižsūrene
Dreissena polymorpha daudzveidīgā sēdgliemene
Sisymbrium polymorphum daudzveidīgā žodzene
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
plaši daudzveidīgi, tā, lai aptver daudzas parādības
dažādi daudzveidīgi; vairākos veidos
raibs un rūtains daudzveidīgs, dažāds; tāds, kas sastāv no atšķirīgām daļām; piemīt atšķirīgas pazīmes
ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
bioloģiskā oksidēšana daudzveidīgu oksidēšanas un reducēšanas reakciju kopums, kas notiek dzīvajos organismos enzīmu ietekmē
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
Riccardia multifida daudzzaru rikardija
Rosa multibracteata daudzzaru roze
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
Lolium multiforum daudzziedu airene
Festuca multiflora daudzziedu auzene
Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms
Ranunculus polyanthemos daudzziedu gundega
Jasminum polyanthum daudzziedu jasmīns
Cotoneaster multiflora daudzziedu klintene
Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Polygonatum multiflorum daudzziedu mugurene
Nemesia floribunda daudzziedu nemēzija
Silene multiflora daudzziedu plaukšķene
Rosa multiflora daudzziedu roze
Triplochlamys multiflora daudzziedu triplohlame
Callitriche cophocarpa daudzziedu ūdenīte
Callitriche polymorpha daudzziedu ūdenītes nosaukuma sinonīms
Wisteria floribunda daudzziedu vistērija
Luzula multiflora daudzziedu zemzālīte
žārga Dauzoņa, kāds, kas daudz runā un kliedz
pička dauzoņa; tāds, kas daudz skrej
piedauzīt Dauzot sasmalcināt pietiekami, daudz
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība
sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
gonadotoksīni dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
diversificēt Dažādot, daudzveidot
pulkajāds dažāds, daudzējāds
granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
kāds Dažs (2); nedaudz
hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
dipsoterapija dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu
organums dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību
periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas
plakanzirņi Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu)
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu)
liess degmaisījums degmaisījums, kura sastāvā gaisa daudzums ir lielāks, nekā tas vajadzīgs degvielas pilnīgai sadegšanai
normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu
absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru
relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā
elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam
dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums
da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par
aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku
daudzīt dem. --> daudz 1
drupīt dem. --> drupu; mazliet, nedaudz
robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību
desmittiek Desmit reizes tik daudz
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu)
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
pa labi (un) pa kreisi devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu)
dezoksiholanerēze Dezoksiholskābes daudzuma palielināšanās žultī
DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī
klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā)
Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam
majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu)
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu
Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā
tetragramma Dieva nosaukums, kas daudzās valodās sastāv no 4 burtiem
elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1)
rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
krietnai Diezgan daudz, samērā lielā pakāpē
larghetto Diezgan plaši; tempa apzīmējums - nedaudz ātrāk par "largo"
dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums
izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot
pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu
mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā
jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus
kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi)
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas)
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām
osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums
pāris Divi, daži, nedaudzi
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.); divkārtīgi
divtiek Divtik - divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala
polisēmija divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai); daudznozīmīgums (2)
sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos
uranilkatjons Divvērtīgs katjons, kas ar daudzām skābēm veido sāļus, piem., uranilacetātu
dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sabarot dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to)
piedot dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izēdināt dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu)
saēdināt dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to)
sacienāt dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
samielot dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
sadzirdīt dot daudz iedzert (ko); dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to)
sadzirdīt dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt
uzbalvāt govis dot govīm kaut ko garšīgu ēst (nelielu daudzumu)
apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes
programmotēka Dotajā sistēmā daudzkārtēji izmantojamu programmu vai standartprogrammu sakopojums; programmu bibliotēka
gāzties Doties, virzīties (par daudziem)
absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu)
piedrupt Drūpot piebirt (pietiekami, daudz)
drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms
alquanto Drusku, nedaudz
druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt
druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis)
konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā)
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros
ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns
hiperlutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) palielināts daudzums asinīs
hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu
kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints
pieradīt Dzemdēt vairākus, daudz
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
raugulis Dzērājs (kas daudz pudelē raugās)
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
piepumpēt Dzerot daudz šķidruma piepildīt (kuņģi)
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu)
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu)
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu)
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā
telpāt Dzert (daudz)
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt
pluncīt Dzert (ko lielākā daudzumā)
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji
pļumpēt Dzert (parasti daudz)
trumpāt Dzert (parasti ko lielākā daudzumā)
mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus
pieklenīt Dzert lielos daudzumos
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru
ploncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā)
pluncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā); ploncāt
plonckāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā)
ploņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā)
pluņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā)
trumpēt Dzert, strēbt (parasti ko lielākā daudzumā)
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā
paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem
romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni
prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas
dzelmīgs Dziļdomīgs, daudzslāņains (arī asprātīgs)
breņģis Dziļi dubļi; vieta, kur daudz dubļu
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
multum, non multa dziļš saturs nedaudz vārdos
non multa, sed multum dziļš saturs nedaudz vārdos
psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2)
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2)
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi
oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec
dzirla Dzīvnieks, kas daudz dzer
bļauris Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības; rīma (1)
lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā
peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.)
parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi
acanthelminthes Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma eimetazoju apakšnodalījuma dzelkņtārpu tips
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām
bioloģiskā daudzveidība dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā)
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus)
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka
stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā)
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu)
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu)
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās)
izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse
entropijas indekss ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības kvantitatīvais rādītājs; Šenona indekss
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
fitofāgija ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids, kurā augēdāji barībā atkārtoti izmanto daudzgadīgo augu virszemes daļas
autoekzematizācija Ekzēmas izplatīšanās sākumā lokāli un vēlāk daudz plašāk no norobežotā ekzēmas centra
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva
ampērsekunde Elektrības daudzuma mērvienība; As
mikrokulons Elektrības daudzuma vienības kulona viena miljonā daļa
ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu
strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots
strāvas avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt lielāka par slodzes pretestību
elektrodzinējspēka avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt mazāka par slodzes pretestību
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti
kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana
hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs
elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu
ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības
ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli)
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā
eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas
angioendotelioma Endotelioma, audzējs, kurā ir daudz asinsvadu
enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^)
anabolerģija Enerģijas daudzums, kas nepieciešams anabolisma procesiem
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai
siltuma daudzums enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā
acidocitoze Eozinofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs
acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs
akantoze Epidermas dzeloņainā slāņa hiperplāzija, ko novēro daudzās ādas slimībās
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas)
anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība
mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
boķēties Ēst (daudz, ar lielu apetīti)
izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas
žmurīt Ēst (parasti ātri, daudz)
lopņīt Ēst (parasti daudz)
ēst ar pilnu muti ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi
vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi
hiperestrogenēmija Estrogēno hormonu palielināts daudzums asinīs
decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali
saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu)
palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu
Ņuks ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu
Imandra ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
Mamrijs ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu
Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi
vaidhibhakti Ezoterismā Dieva pielūgsme, it sevišķi ievērojot daudz rituālu un ceremoniju
deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks
odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss
vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi
Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
starpfāžu virsma fāžu saskares virsma daudzfāžu sistēmās
fāze Fāžu telpa - abstrakta daudzdimensiju telpa, kuras punkti atbilst daļiņu sistēmas iespējamajiem stāvokļiem
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija
karvakrols Fenols, timola izomērs; atrodams daudzās ēteriskās eļļās
kunga tiesa feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas)
fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu
fil!fil! Filistri; studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī)
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu)
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairākkārt filmēt (kādu objektu)
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
finierkluča centrēšana finierkluča novietošana starp lobmašīnas darbvārpstām tā, lai lobīšanā iegūtu optimāli daudz finierskaidu
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam
gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu)
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu
vispārīgā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas aparāta veidotās skaņas un to izmantošanas daudzveidīgās iespējas dažādās valodās
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā; fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu)
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu)
izopolihromija Fotokopēšanas metode, ar kuru polihromu fotoattēla sadala nedaudzos konkrētas krāsas laukumos
pleijertipija fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma; zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā; frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu)
periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas)
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu
šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt
ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā
gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls
lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā
interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem
optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi
pilns galds galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu
polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa
karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela
cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa
linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem
verdze Gara rinda; liels bars, daudzums
pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts
stirkle Garkājaina, daudz vai ātri skraidoša aita
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka
pazemes valstība garu mājvieta pēc ķermeņa nāves; daudzās reliģijās tā ir ēnaina pusreāla vieta, kurā valda nāves dievs
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm)
zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem
liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu)
glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos)
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
ganglioglioma Glioma, kurā ir daudz ganglijšūnu
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs
iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās
hiperglobulinēmija Globulīnu daudzuma palielināšanās asinīs
sastrīķēt Gludi noēvelēt (vairākus, daudzus dēļus); gludi noēvelēt (lielāku daudzumu dēļu)
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds
paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu
sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu)
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt
sagramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) lielākā daudzumā; grābstot, grābājot savākt sev (kā lielāku daudzumu)
piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
nograizīt Graizot atdalīt (daudz vai visu); nogriezt
piegraizīt Graizot sasmalcināt (pietiekai, daudz)
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt
sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
airenes Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu)
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst
Ņūtona gredzeni gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas, plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
ehidna grieķu mitoloģijā - pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Kerberu, Himeru u. c.)
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā
piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu)
sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu)
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pierotīt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu)
šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu
lāsains Gružains, tāds, kur ir daudz salmu, atkritumu
pārgrūst Grūžot ielādēt (lielu daudzumu)
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās)
lielguļa Gulētājs, kas daudz guļ
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur); gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās)
brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās
ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās
mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
rozete ģeometriska figūra, ko uz daudzkrāsu novilkuma veido krāsdalītu attēlu regulārie rastra elementi
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem
pieģērēt Ģērējot sagatvot ādu pietiekamā daudzumā
liela ģimene ģimene (galvenokārt bioloģiskā), kurā ir daudz bērnu; vairākpaaudžu ģimene
pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi
mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums
simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs
konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu
triptofāns Heterocikliska neaizstājama aminoskābe, ir daudzās olbaltumvielās
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei
pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns
ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai
viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums
alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis
alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
Balarāma Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas vecākais brālis, kas piedalījās daudzos Krišnas varoņdarbos
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
gastreja Hipotētiska pirmforma, no kuras cēlušies visi daudzšūnu dzīvnieki
hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā
Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu
simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem
hipūrija Hipūrskābes daudzuma palielināšanās urīnā
dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā
hloridimetrija Hlorīdu daudzuma noteikšana šķidrumā
dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos)
hlorēmija Hlorīdu pārmērīgs daudzums asinīs
bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
ekstensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar daudzgadīgu augu audzēšanu (piem., kokospalmas vai banāni)
endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas
eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam
katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā
piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu)
sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem
iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt
sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus)
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām)
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu)
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu)
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem)
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot
iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem)
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu)
iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā
piemalkot Iedzert (daudz šķidruma)
piestrumpēt Iedzert (lielāku daudzumu šķidruma)
iepidžināt Iedzert (nedaudz)
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās
savadžot iedzīt vadžus (visus vai daudzus)
iehrapņīt Ieēst (nedaudz)
iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu)
sagremdint Iegremdēt (daudz)
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu)
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem
ieraust iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot
apaugt ar mantu iegūt daudz priekšmetu, lietu
izvēlēties iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
samantoties iegūt mantojumā lielākā daudzumā (naudu, mantu); iegūt mantojumā (lielāku daudzumu naudas, mantas)
iekarot kāda sirdi iegūt simpātijas, savaldzināt (biežāk daudzus)
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā; iejaut (kā lielāku daudzumu)
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli)
konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā
neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs
lokšņu iespiedmašīna iekārta, kas paredzēta vienkrāsu vai daudzkrāsu drukai uz atsevišķām apdrukājamā materiāla (papīra, kartona, plastikātu, skārda u. c.) loksnēm
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās)
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem)
piekāst Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā)
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā
saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu
sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu)
sakonzervēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu)
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost
izknazerēt Iekost, sadzelt vairākās vai daudzās vietās (ādu, ķermeņa daļu) - par utīm, blusām u. tml.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī)
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu)
apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem
pūtes motors iekšdedzes virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar spiedienu
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
iesvēpt Iekurināt, nedaudz sasildīt
piekurstīt Iekurt (daudzkārt)
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu)
iešpricēt Ieliet (nedaudz)
iežūrēt Ieliet par daudz
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.)
piemācīt Iemācīt ļoti daudz
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu)
piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā
samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu)
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu)
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem)
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā)
pieost Ieostīt (ko) pietiekami, daudz
pieostīt Ieostīt (ko) pietiekami, daudz
sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus)
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos)
sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām)
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem)
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem)
sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise
apmeklējums ierašanās reižu skaits, biežums, apmeklētāju daudzums; apmeklētība
draga ierīce (arī daudzzaru enkurs) augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena
lietusmērs ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai
ūdensmērītājs ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai
efuziometrs ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums
hemometrs ierīce hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs
scintilāciju skaitītājs ierīce kodolstarojuma reģistrēšanai; sastāv no scintilatora un fotoelektronu daudzkāršotāja
ūdensskaitītājs ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā)
koniometrs ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā
elektrofors ierīce statiskās elektrības iegūšanai nelielos daudzumos
trombocitokrīts ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai
halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
rasasmērs ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem
dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā
griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates
tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu)
importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus)
pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus)
sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus)
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā
sasasākties iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem
iekapāt iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu
ielamāties iesākt lamāties, nedaudz
iečaloties iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē
sasalināt Iesalināt (ko, kādu daudzumu)
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā lielāku daudzumu)
lielnaudiņš Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas
lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš
pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī)
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (kā lielāku daudzumu)
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību)
iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā)
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu)
noslīpens Ieslīps, nedaudz slīps
noslīps Ieslīps, nedaudz slīps
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus)
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus)
pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu)
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā
fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu
sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus)
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem)
sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu)
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu)
sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus)
piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku
sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem)
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem)
sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu)
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.)
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras; sastiprināt, savienot ar stiegrām
sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu)
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu)
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus)
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu
rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu)
von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos
satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu
tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos)
tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu)
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam)
piekāpt Ievākt pietiekoši daudz medus kāpjot bišu kokos
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā)
savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus)
sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus)
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā)
pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā)
pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem
piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem)
piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus)
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras
piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu)
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus)
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem)
kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts
kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils
sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu)
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza
akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.)
iztvīkt ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām)
izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot
piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
noplaikšķināt ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas)
piežēlāt ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu
nostiepties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest
nodīdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties
noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
noadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam)
noairēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam)
noarties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam)
noausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam)
nobadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties
noballēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties
nobārties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties
nobauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2)
nobizoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam)
noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties
noblēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt
nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
nobristies ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam)
noceļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot
nocīkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
nocīkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
nocilāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
nodelverēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties
nodzerties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties
nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam)
noēsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties
noganīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam)
nogaudoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
nogausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties
nogorīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties
nograbināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties
nogremsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
nogremzties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
nogrozīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties
noieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam)
noirties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1)
nokalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to)
nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
noklaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt
noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
nodauzīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties
nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam)
noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties
nokratīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties
nokulstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam)
nokustēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko)
nokviekties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt
noķepuroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties
nolaiskoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties
nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
nolēkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam)
nomācīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam)
nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu)
nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
nomauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot
nomauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut
nomīņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties
nonēsāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam)
nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
noniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties
noņirgāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties
nopikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties
noplunčāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties
norakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam)
norakties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam)
noraudāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt
noravēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam)
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu)
noripināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt
norosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties
norunāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam)
norušināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties
nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam)
nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
noskraidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam)
noskrieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam)
noslaistīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties
noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
noslimoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās)
noslinkoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot
nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
nosmieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties
nosmilkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt
nostaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam)
nostāstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt
nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam)
nostenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt
nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
nostrādināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst)
nostrīdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties
noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties
nostumties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam)
nošķendēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties
nošūpoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties
notekāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam)
notrenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam)
novaidēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt
novaimanāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt
novalstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2)
novāļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā)
novandīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties
novārtīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1)
novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
novērpties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam)
notecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam)
nozāģēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam)
nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
izcērtāties ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut
atadīt ilgāku laiku, daudz adīt
izadīties ilgāku laiku, daudz adīt
izaicināties ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi)
izairēties ilgāku laiku, daudz airēt
izsprauslāties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
izsprausloties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
izaākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties
izākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties (1)
atsadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
izadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
izālēties ilgāku laiku, daudz ālēties
izlonēties ilgāku laiku, daudz algot
izamizēties ilgāku laiku, daudz amizēties
izpūšļoties ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu
izstibīties ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt
atkratīt ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus)
noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
izriebties ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
izdokterēties ilgāku laiku, daudz ārstēt; izārstēties
izarties ilgāku laiku, daudz art
izraugāties ilgāku laiku, daudz atraugāties
izrīties ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert
izauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt
noauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam)
izauroties ilgāku laiku, daudz aurot
izausīties ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties
ataust ilgāku laiku, daudz aust
izausties ilgāku laiku, daudz aust
izaušāties ilgāku laiku, daudz aušoties
izaušoties ilgāku laiku, daudz aušoties
izāzēties ilgāku laiku, daudz āzēties
atsabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
izabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
saballēt ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt
saballēties ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust
izballēties ilgāku laiku, daudz ballēties
atbarāt ilgāku laiku, daudz barot
izbaroties ilgāku laiku, daudz baroties
atsabārties ilgāku laiku, daudz bārties
izbauroties ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties
pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
izbēdāties ilgāku laiku, daudz bēdāties
izkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties
izberzēties ilgāku laiku, daudz berzēties
izberzties ilgāku laiku, daudz berzt
izčakarēties ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
izbizoties ilgāku laiku, daudz bizot
atsablandīties ilgāku laiku, daudz blandīties
izblēdīties ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā)
izblēties ilgāku laiku, daudz blēt
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
atsabļaustīties ilgāku laiku, daudz bļaustīties
atvēplāt ilgāku laiku, daudz bļaustīties
izbļitkoties ilgāku laiku, daudz bļitkot
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā)
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to)
atbradāt ilgāku laiku, daudz bradāt
izbradāties ilgāku laiku, daudz bradāt
izbraucīties ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas)
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
atbraukalēt ilgāku laiku, daudz braukalēt
izabraukalēties ilgāku laiku, daudz braukalēt
izbraukāties ilgāku laiku, daudz braukāt
izabraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izbraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izkuģoties ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi
izbrēkties ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu)
izbristies ilgāku laiku, daudz brist
izblorkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
izblurkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
izburties ilgāku laiku, daudz burt
nocelties ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam)
izceļoties ilgāku laiku, daudz ceļot
atciest ilgāku laiku, daudz ciest
izciesties ilgāku laiku, daudz ciest
izcīkstēties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
izcīkstīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
izamīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties
izcilāties ilgāku laiku, daudz cilāt
nocelāties ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
izcilāt ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt
izgodāt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
izgodēt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
izgodīt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
atdaudzināt ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt
izcilpoties ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi)
izcīnīties ilgāku laiku, daudz cīnīties
izcirsties ilgāku laiku, daudz cirst
izčabināties ilgāku laiku, daudz čabināt
atčakstināt ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem)
izčaukstināties ilgāku laiku, daudz čaukstināt
izčiepstēties ilgāku laiku, daudz čiepstēt
izčivināties ilgāku laiku, daudz čivināt
izčubināties ilgāku laiku, daudz čubināties
izčukstēties ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties
izdancināt ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt
izdarboties ilgāku laiku, daudz darboties
izkombinēties ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko)
atspārdīt ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu)
izdarīties ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus)
izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
izadarities ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus
izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
izplītēties ilgāku laiku, daudz dauzīt
izķaulēties ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru)
izdebatēties ilgāku laiku, daudz debatēt
atdancāt ilgāku laiku, daudz dejot
izdejoties ilgāku laiku, daudz dejot
izdelverēties ilgāku laiku, daudz delverēties
izdēstīties ilgāku laiku, daudz dēstīt
atdēt ilgāku laiku, daudz dēt
izadēties ilgāku laiku, daudz dēt
nodēties ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt
izdēvēties ilgāku laiku, daudz dēvēt
izdīdīties ilgāku laiku, daudz dīdīties
izdiedelēties ilgāku laiku, daudz diedelēt
izčigānēties ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties
izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (1)
izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (2)
izdīkties ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem)
izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu)
izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu)
izdirnēties ilgāku laiku, daudz dirnēt
izdiskutēties ilgāku laiku, daudz diskutēt
izdīžāties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
izdižoties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
atdomāt ilgāku laiku, daudz domāt
izdomāties ilgāku laiku, daudz domāt
iztrakoties ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties
atsašatāties ilgāku laiku, daudz draiskuļot
atsadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
atsajaukties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
izdraiskuļoties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
izplosīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
izadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem)
izadelīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties
izdraudēties ilgāku laiku, daudz draudēt
atdraudzēt ilgāku laiku, daudz draudzēties
atsadrāzties ilgāku laiku, daudz drāzt
izdrāstīties ilgāku laiku, daudz drāztīt
atducināt ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu)
izducināties ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu)
izdudināties ilgāku laiku, daudz dudināt
izdumpoties ilgāku laiku, daudz dumpoties
izdungoties ilgāku laiku, daudz dungot
izdunkāties ilgāku laiku, daudz dunkāt
izdunkoties ilgāku laiku, daudz dunkāt
izdurstīties ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus)
izdusmoties ilgāku laiku, daudz dusmoties
izpuktēties ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties
nodzenāt ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
izadzanāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
izdzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
nodzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam)
dadzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
nodzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos)
izpļēgurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus)
izpļundurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt
nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
iznennāties ilgāku laiku, daudz dzert
izninnāties ilgāku laiku, daudz dzert
izpļēgurēties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot
izsviķoties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties
izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas
iztempties ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties
izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku)
izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem)
nodziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam)
izdzirdināt ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1)
izdzirdīt ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1)
izdzērdināties ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt
atuļavāt ilgāku laiku, daudz dzīrot
izdzīroties ilgāku laiku, daudz dzīrot
izdzīties ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu)
izdzenāt ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu
izecēties ilgāku laiku, daudz ecēt
atsaecēties ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam
izēdināties ilgāku laiku, daudz ēdināt
izelsties ilgāku laiku, daudz elst
izērmoties ilgāku laiku, daudz ērmoties
izerroties ilgāku laiku, daudz erroties
izšķibīties ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas)
izēsties ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas
izēvelēties ilgāku laiku, daudz ēvelēt
izfantazēties ilgāku laiku, daudz fantazēt
izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēt
izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēties
izfilozofēties ilgāku laiku, daudz filozofēt
izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēt
izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēties
atgaidīt ilgāku laiku, daudz gaidīt
piegaidīt ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu)
izgainīties ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties
izgaiņāties ilgāku laiku, daudz gaiņāt
izganīties ilgāku laiku, daudz ganīt
atgaudāt ilgāku laiku, daudz gaudot (par suni)
izgaudoties ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
izgausties ilgāku laiku, daudz gausties
izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties
atgavēt ilgāku laiku, daudz gavēt
atsagavēties ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai
izglaimoties ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam)
izglāsīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
izglāstīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
izglāstīt ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt
izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīt
izglaudīt ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt
izaglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties
izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1)
izglausties ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1)
izglaust ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1)
izglausties ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
gludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
izgludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
izpletēties ilgāku laiku, daudz gludināt
atprasavāt ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu)
pletēties ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus
izglūnēties ilgāku laiku, daudz glūnēt
izgorīties ilgāku laiku, daudz gorīties
izgozēties ilgāku laiku, daudz gozēties
izgrābāt ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1)
izgrābāties ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties
izgrabināt ilgāku laiku, daudz grabināt
izgrabināties ilgāku laiku, daudz grabināties
nogrābties ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties
izgrābstīt ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1)
izgrābstīties ilgāku laiku, daudz grābstīties
atkast ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību)
izgrābties ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu)
izkasīties ilgāku laiku, daudz grābt (sienu)
izgrandēties ilgāku laiku, daudz grandēt
izgrandīties ilgāku laiku, daudz grandīt
izgrauties ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem)
izgrauzties ilgāku laiku, daudz grauzt
izgražoties ilgāku laiku, daudz gražoties
izgrēkoties ilgāku laiku, daudz grēkot
izgremoties ilgāku laiku, daudz gremot
izgremsties ilgāku laiku, daudz gremzties
izgremzties ilgāku laiku, daudz gremzties
izgriezties ilgāku laiku, daudz griezt
izņurīties ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
izruinīt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
izruņķēt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
izgriezt ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu)
izgriezties ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā)
izgrozīt ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām)
izagrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
izgrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
izgrūstīties ilgāku laiku, daudz grūstīties
izgudroties ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties
atgulstavāt ilgāku laiku, daudz gulšņāt
atsavārtīties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
izgulšņāties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
izgumzīt ilgāku laiku, daudz gumzīt
izīdēties ilgāku laiku, daudz īdēt
izaieties ilgāku laiku, daudz iet
izieties ilgāku laiku, daudz iet
atsaieties ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam)
iztecēties ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus
izrūkties ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt
izkvankšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
izkvekšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
izgriezties ilgāku laiku, daudz izgriezt (2)
nostrādāt ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku)
attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
izkladzināties ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas)
nojādelēt ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
atjādalēt ilgāku laiku, daudz jādelēt
izjādelēties ilgāku laiku, daudz jādelēt
izjādināt ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu)
nojādināt ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
nojāt ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
izjāties ilgāku laiku, daudz jāt
izjautāties ilgāku laiku, daudz jautāt
iztriekties ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties
izjokoties ilgāku laiku, daudz jokoties
izjūsmoties ilgāku laiku, daudz jūsmot
izkaitināt ilgāku laiku, daudz kaitināt
atkalpāt ilgāku laiku, daudz kalpot
izkalpoties ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
atkapāt ilgāku laiku, daudz kapāt
kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (1)
kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (4)
kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (6)
atsakapāties ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam
izkāpelēties ilgāku laiku, daudz kāpelēt
izkapelēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
izkaplēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
izkāpties ilgāku laiku, daudz kāpt
izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu)
izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu)
izkaroties ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā)
izkaroties ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu)
izkārpīties ilgāku laiku, daudz kārpīties
atsacepināties ilgāku laiku, daudz karsēties
izkārsties ilgāku laiku, daudz kārst
atklapatēt ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
atsakasīties ilgāku laiku, daudz kasīties
nokašāties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
nokasīties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
izakasties ilgāku laiku, daudz kašņāties
izkašņāties ilgāku laiku, daudz kašņāties
piekaukāt ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas
atkaukt ilgāku laiku, daudz kaukt
izkaukties ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku)
izkaulēties ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot)
izslaktēties ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus)
izklabināties ilgāku laiku, daudz klabināt
izklačoties ilgāku laiku, daudz klačoties
atkladzināt ilgāku laiku, daudz kladzināt
izkladzināties ilgāku laiku, daudz kladzināt
atklaigāt ilgāku laiku, daudz klaigāt
atsagalasēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
atsaklaigalēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
izklaigāties ilgāku laiku, daudz klaigāt
izklaiņāties ilgāku laiku, daudz klaiņot
izklaiņoties ilgāku laiku, daudz klaiņot
atkūkāt ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu)
izklanīties ilgāku laiku, daudz klanīties
atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
izklausīties ilgāku laiku, daudz klausīties
izadauzīties ilgāku laiku, daudz klauvēt
izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
izklejoties ilgāku laiku, daudz klejot
saklepoties ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam
atkāsēt ilgāku laiku, daudz klepot
izklepoties ilgāku laiku, daudz klepot
noklepoties ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt
izkliegties ilgāku laiku, daudz kliegt
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties
atkliegt ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs
atklukstēt ilgāku laiku, daudz klukstēt (par vistu)
izknābāties ilgāku laiku, daudz knābāties
izknaibīt ilgāku laiku, daudz knaibīt
izknaibīties ilgāku laiku, daudz knaibīties
izknakstīties ilgāku laiku, daudz knakstīties
izknibināties ilgāku laiku, daudz knibināties
izkopties ilgāku laiku, daudz kopt
izkosties ilgāku laiku, daudz kost
atkrākt ilgāku laiku, daudz krākt
izkrākties ilgāku laiku, daudz krākt
atkratīt ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus)
izkraukāties ilgāku laiku, daudz kraukāt
atkraut ilgāku laiku, daudz kraut
izkrauties ilgāku laiku, daudz kraut
izkaudzēties ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes
izkravāties ilgāku laiku, daudz kravāties
nokrāmēties ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam)
izkrēpoties ilgāku laiku, daudz krēpot
atkūkāt ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
izkūkoties ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
izkūleņoties ilgāku laiku, daudz kūleņot
izkulstīties ilgāku laiku, daudz kulstīt
atkulstīt ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus)
atkult ilgāku laiku, daudz kult
izkulties ilgāku laiku, daudz kult (labību)
atsakulties ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam
izkunkstēties ilgāku laiku, daudz kunkstēt
atžarīt ilgāku laiku, daudz kurināt
izkorkšēties ilgāku laiku, daudz kurkstēt
izkurnēties ilgāku laiku, daudz kurnēt
izkustēties ilgāku laiku, daudz kustēties
izkviekties ilgāku laiku, daudz kviekt
izķemmēties ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1)
izķēmoties ilgāku laiku, daudz ķēmoties
izķengāties ilgāku laiku, daudz ķengāties
izķēpāties ilgāku laiku, daudz ķēpāties
izstirināties ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīt
izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīties
izķerties ilgāku laiku, daudz ķert
izķīkāties ilgāku laiku, daudz ķidāt
izķīķēties ilgāku laiku, daudz ķidāt
atķecinēt ilgāku laiku, daudz ķiķināt
izlabināties ilgāku laiku, daudz labināt
izlādēties ilgāku laiku, daudz lādēties
atlaistīt ilgāku laiku, daudz laistīt
izlaistīties ilgāku laiku, daudz laistīt
izlamāties ilgāku laiku, daudz lamāties
atlāpīt ilgāku laiku, daudz lāpīt
izlāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt
lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
izlasīties ilgāku laiku, daudz lasīt
atsaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas)
izaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu)
izlauzties ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties
atlakstīt ilgāku laiku, daudz lēkāt
izlēkāt ilgāku laiku, daudz lēkāt
izlēkāties ilgāku laiku, daudz lēkāt
izlēkties ilgāku laiku, daudz lēkt
izčopāties ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties
izlidināties ilgāku laiku, daudz lidināties
izlidoties ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
izliegties ilgāku laiku, daudz liegties
noskriet ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
atkolīt ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt
pļēgurēt ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
pļēguroties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
pletkoties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
izgavilēties ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt
pielīksmot ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis)
izlīksmoties ilgāku laiku, daudz līksmoties
izlīņāt ilgāku laiku, daudz līņāt
izlīņāties ilgāku laiku, daudz līņāt
izlīties ilgāku laiku, daudz līt
izlaupīties ilgāku laiku, daudz lobīt
atgaldīt ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas)
atsagaldīties ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam
izlocīties ilgāku laiku, daudz locīties
atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
izalocīties ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot
izlodāties ilgāku laiku, daudz lodāt
izložņāties ilgāku laiku, daudz ložņāt
izkaulēties ilgāku laiku, daudz lūgties
izlūgties ilgāku laiku, daudz lūgties
izalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu)
atsalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko)
izluncināties ilgāku laiku, daudz luncināties
attilināt ilgāku laiku, daudz lutināt
izmakšķerēties ilgāku laiku, daudz makšķerēt
izmākuļot ilgāku laiku, daudz mākuļot
izmākuļoties ilgāku laiku, daudz mākuļot
izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas)
izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu)
izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldīties
izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml)
atmalt ilgāku laiku, daudz malt
izvilstīt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt
izmuldināt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt
izmasēties ilgāku laiku, daudz masēt
atmaurāt ilgāku laiku, daudz maurot
izmauroties ilgāku laiku, daudz maurot
izmauties ilgāku laiku, daudz maut
izmazgāties ilgāku laiku, daudz mazgāt
izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
izmāžoties ilgāku laiku, daudz māžoties
izmedīties ilgāku laiku, daudz medīt
izmēdīties ilgāku laiku, daudz mēdīties
izmēģināties ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi)
atmeklēt ilgāku laiku, daudz meklēt
izameklēties ilgāku laiku, daudz meklēt
izmeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi)
nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
izmērkšēties ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām)
izmelsties ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties
izmēļoties ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties
izmesties ilgāku laiku, daudz mest
izmētāties ilgāku laiku, daudz mētāties
izmīdīties ilgāku laiku, daudz mīdīties
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
izmieloties ilgāku laiku, daudz mieloties
izmierināties ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi)
izmīlināties ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu)
izminēt ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas)
izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to)
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1)
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
izmīņāties ilgāku laiku, daudz mīņāties
izmīstīties ilgāku laiku, daudz mīstīt
atskust ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus)
atsamočīties ilgāku laiku, daudz mocīties
izmocīties ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti
izmodināties ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi)
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties
izmūķerēties ilgāku laiku, daudz mūķēt
izmuļķoties ilgāku laiku, daudz muļķoties
atmūrēt ilgāku laiku, daudz mūrēt
izmurgoties ilgāku laiku, daudz murgot
nonākties ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt
iznašķēties ilgāku laiku, daudz našķēties
izņurdēties ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt
izčīgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli)
izsmurgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties
iznerroties ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties
atsanasāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
iznēsāt ilgāku laiku, daudz nēsāt
iznēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (1)
nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (4)
iznesties ilgāku laiku, daudz nest
noslampāties ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt
izniekoties ilgāku laiku, daudz niekoties
izniknoties ilgāku laiku, daudz niknoties
atvārgt ilgāku laiku, daudz nīkt
iznīkuļot ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu)
izniķoties ilgāku laiku, daudz niķoties
notramdīt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
notrenkāt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
atsajemties ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko
izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
izņaudēties ilgāku laiku, daudz ņaudēt
noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
izņirgāties ilgāku laiku, daudz ņirgāties
izmurdzīties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
izmurdzulēties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
izņurdēties ilgāku laiku, daudz ņurdēt
izogoties ilgāku laiku, daudz ogot
izostīties ilgāku laiku, daudz ostīt
izpaijāties ilgāku laiku, daudz paijāt
izpaijāt ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt
izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
izpalaidņoties ilgāku laiku, daudz palaidņoties
izpeldināties ilgāku laiku, daudz peldināt
noperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
nosaperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
izklapēt ilgāku laiku, daudz pērt, sist
izpirināt ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu
izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā
izpikāties ilgāku laiku, daudz pikoties
izpikoties ilgāku laiku, daudz pikoties
izpīties ilgāku laiku, daudz pīt
izplaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt 1
plaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus
atsaecēties ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties
noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
izplūkties ilgāku laiku, daudz plūkt
izplunčāties ilgāku laiku, daudz plunčāties
izpluncīties ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties
atgvelzt ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst
izpļāpāties ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1)
sapļauties ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
izpļauties ilgāku laiku, daudz pļaut
nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
izpogoties ilgāku laiku, daudz pogot
izačegelēties ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties
izprātoties ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties
izpriecāties ilgāku laiku, daudz priecāties
izpukoties ilgāku laiku, daudz pukoties
izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
izstīvēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu)
piesaklapatēties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
piesažņaugties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
izspūsties ilgāku laiku, daudz pūsties
izspūtināt ilgāku laiku, daudz pūtināt
izputināties ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu)
atkarcinēt ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas)
piesarāties ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu
izrakņāties ilgāku laiku, daudz rakņāt
izčokāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
izčukāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
izarakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
izrakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
izarakties ilgāku laiku, daudz rakt
izrakties ilgāku laiku, daudz rakt
atkast ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus)
atrāpāt ilgāku laiku, daudz rāpot
izrāpoties ilgāku laiku, daudz rāpot
atsventēt ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt
atbarabanēt ilgāku laiku, daudz rāties
atraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt
izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
izraudāt ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi
izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
izrauties ilgāku laiku, daudz raut
atrevēt ilgāku laiku, daudz ravēt
izravēties ilgāku laiku, daudz ravēt
ravēties ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus)
izredzēties ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt
izrēkties ilgāku laiku, daudz rēkt
izrībināties ilgāku laiku, daudz rībināt
atbrazdinēt ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem)
izpucināties ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!"
izcujināties ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!"
izrieties ilgāku laiku, daudz riet
atcjaūkāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
atkaukāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
izrikšoties ilgāku laiku, daudz rikšot
izriņķoties ilgāku laiku, daudz riņķot
izripāties ilgāku laiku, daudz ripināt
izripināties ilgāku laiku, daudz ripināt
izdzenāties ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu
izripoties ilgāku laiku, daudz ripot
izrīstīties ilgāku laiku, daudz rīstīties
izrotaļāties ilgāku laiku, daudz rotaļāties
atsakavēties ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu)
izrubināties ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni)
izorkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
izurkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
izrūcināties ilgāku laiku, daudz rūkt
izrūkties ilgāku laiku, daudz rūkt
izrullēties ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni
izrumelēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
izrumulēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
izarunāties ilgāku laiku, daudz runāt
izatolkavāties ilgāku laiku, daudz runāt
izzelēt ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu)
izmuldēties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
izrunāties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi)
atbļuznīt ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt
attolkavāt ilgāku laiku, daudz runāties
izarušināties ilgāku laiku, daudz rušināt
izrušināties ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties
izsāpēties ilgāku laiku, daudz sāpēt
izsapņoties ilgāku laiku, daudz sapņot
atsavalkāties ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
izsēdēties ilgāku laiku, daudz sēdēt
izsēņoties ilgāku laiku, daudz sēņot
izsēroties ilgāku laiku, daudz sērot
izsēties ilgāku laiku, daudz sēt
izsēdēt ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu)
izsieties ilgāku laiku, daudz siet
atsaistīt ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā
izsildīties ilgāku laiku, daudz sildīties
izasirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
izsirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
izsiroties ilgāku laiku, daudz sirot
izsisties ilgāku laiku, daudz sist
izskaisties ilgāku laiku, daudz skaisties
izaskaitīties ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas)
izskaldīties ilgāku laiku, daudz skaldīt
izskaloties ilgāku laiku, daudz skalot
izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
izskandināties ilgāku laiku, daudz skandināt
noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
atsavērties ilgāku laiku, daudz skatīties
izaskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt
izavērties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
izskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
izskolināties ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties
izskopoties ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu)
izskrabināties ilgāku laiku, daudz skrabināt
atskraidalēt ilgāku laiku, daudz skraidīt
atskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidīt
izskraidīties ilgāku laiku, daudz skraidīt
noplosīties ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt
sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
pieskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu
izskrāpēties ilgāku laiku, daudz skrāpēt
izskribināties ilgāku laiku, daudz skribināt
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
izskrieties ilgāku laiku, daudz skriet
izskrubināties ilgāku laiku, daudz skrubināt
atskumt ilgāku laiku, daudz skumt
izabučāties ilgāku laiku, daudz skūpstīties
izslaucīties ilgāku laiku, daudz slaucīt
noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
izslaukties ilgāku laiku, daudz slaukt
izslēpoties ilgāku laiku, daudz slēpot
izslidināties ilgāku laiku, daudz slidināties
izslidoties ilgāku laiku, daudz slidot
noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
atvaidēt ilgāku laiku, daudz slimot
izslimoties ilgāku laiku, daudz slimot
izslinkoties ilgāku laiku, daudz slinkot
izpūties ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt
attust ilgāku laiku, daudz smagi elpot
izsmaidīties ilgāku laiku, daudz smaidīt
nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
izsmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt
sasmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
izsmelgties ilgāku laiku, daudz smelgt
izsmelties ilgāku laiku, daudz smelt
atģibt ilgāku laiku, daudz smieties
atģibuļāt ilgāku laiku, daudz smieties
atsasmieties ilgāku laiku, daudz smieties
izzviegties ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku)
atsašaipīties ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt
izsmilkstēties ilgāku laiku, daudz smilkstēt
izsnaikstīties ilgāku laiku, daudz snaikstīties
izsnausties ilgāku laiku, daudz snaust
izsoļoties ilgāku laiku, daudz soļot
izspaidīties ilgāku laiku, daudz spaidīties
izaspardīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
izspārdīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
izacīnīties ilgāku laiku, daudz spēkoties
izspēkoties ilgāku laiku, daudz spēkoties
nospēlēties ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties
nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
atspēlēt ilgāku laiku, daudz spēlēt
izspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēt
atkartavāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (kārtis)
atskripkāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli)
atbarabanēt ilgāku laiku, daudz spēlēt bungas
izaspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēties
izspiegties ilgāku laiku, daudz spiegt
izspītēties ilgāku laiku, daudz spītēt
izspļaudīties ilgāku laiku, daudz spļaudīties
izspoguļoties ilgāku laiku, daudz spoguļoties
izspriedelēties ilgāku laiku, daudz spriedelēt
atstabulēt ilgāku laiku, daudz stabulēt
stādīties ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas)
nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
atstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigalēt
izstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigāt
izstaigāties ilgāku laiku, daudz staigāt
izmeloties ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus
atkaukāt ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties
stāstīties ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt
izastatīties ilgāku laiku, daudz statīt (status)
izstāvēties ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
atstāvēt ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās
izstenēties ilgāku laiku, daudz stenēt
izstomīties ilgāku laiku, daudz stomīties
izstrādāties ilgāku laiku, daudz strādāt
kapāties ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko)
izšķipelēties ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu
atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
nosadarīties ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt
noplaņčkāties ilgāku laiku, daudz strēbt
izstrīdēties ilgāku laiku, daudz strīdēties
atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties
atstrīķēt ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni)
atsukāt ilgāku laiku, daudz sukāt (linus)
izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus)
izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāties
izsūrstēties ilgāku laiku, daudz sūrstēt
atsutināt ilgāku laiku, daudz sutināt
izdzenāt ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra
izsvaidīties ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1)
izsvārstīt ilgāku laiku, daudz svārstīt
izsvārstīties ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu)
nosviedrēties ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam)
izvantēties ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt
izsviesties ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1)
piesvilpēt ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas)
izsvilpoties ilgāku laiku, daudz svilpot
izsvilpties ilgāku laiku, daudz svilpt
atsvētīt ilgāku laiku, daudz svinēt
izsvētīties ilgāku laiku, daudz svinēt
izskripāties ilgāku laiku, daudz svītrot
izšaubīties ilgāku laiku, daudz šaubīties
izšaudīties ilgāku laiku, daudz šaudīt
izšauties ilgāku laiku, daudz šaut
izšķaudīties ilgāku laiku, daudz šķaudīt
izšķendēties ilgāku laiku, daudz šķendēties
piebrāķēt ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu)
izviškāties ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
izbrāķēties ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties
izšķīties ilgāku laiku, daudz šķīt
nosašķīties ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt
izšļakstināties ilgāku laiku, daudz šļakstināties
izšļakstīties ilgāku laiku, daudz šļakstīties
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
izšļūcāties ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām)
atšņuktāt ilgāku laiku, daudz šņukstēt
izšūpoties ilgāku laiku, daudz šūpoties
nosasviesties ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs
iztekalāties ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt
izšūties ilgāku laiku, daudz šūt
iztaupīties ilgāku laiku, daudz taupīt
iztaurēties ilgāku laiku, daudz taurēt
iztaustīties ilgāku laiku, daudz taustīties
notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
iztekalēties ilgāku laiku, daudz tekāt
iztekāties ilgāku laiku, daudz tekāt
iztenkoties ilgāku laiku, daudz tenkot
iztērgāties ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties
iztērzēties ilgāku laiku, daudz tērzēt
iztesties ilgāku laiku, daudz tēst
atsasodīties ilgāku laiku, daudz tiesāties
iztiesāties ilgāku laiku, daudz tiesāties
izaļubavāties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
iztīksmināties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
izkratīties ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties
iztincināt ilgāku laiku, daudz tincināt
iztirgoties ilgāku laiku, daudz tirgoties
iztīņāties ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties
iztracināt ilgāku laiku, daudz tracināt
atziest ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes)
attrakāt ilgāku laiku, daudz trakot
iztrakoties ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem)
iztrallināties ilgāku laiku, daudz trallināt
attramdīt ilgāku laiku, daudz tramdīt
notramdīt ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
notrenkt ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
notrenkāt ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to)
attrankāt ilgāku laiku, daudz trenkāt
iztrenkāties ilgāku laiku, daudz trenkāt
notriekt ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to)
izdauzīties ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties
iztrokšņoties ilgāku laiku, daudz trokšņot
attupēt ilgāku laiku, daudz tupēt
iztupēties ilgāku laiku, daudz tupēt
notupēties ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam)
iztvarstīties ilgāku laiku, daudz tvarstīt
izubagoties ilgāku laiku, daudz ubagot
izūjināties ilgāku laiku, daudz ūjināt
izūvināties ilgāku laiku, daudz ūvināt
atsagriezties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
iztrakoties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
izdīkties ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt
izvaktēt ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
izvaktēties ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
izsmakties ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa
izvadāties ilgāku laiku, daudz vadāt
nosavadāties ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē)
atvagāt ilgāku laiku, daudz vagot
izvaibstīties ilgāku laiku, daudz vaibstīties
atvaidēt ilgāku laiku, daudz vaidēt
izvaidēties ilgāku laiku, daudz vaidēt
izvaikstīties ilgāku laiku, daudz vaikstīties
izvaimanāties ilgāku laiku, daudz vaimanāt
izvaijāt ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt
izvāķēties ilgāku laiku, daudz vāķēt
novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
atvalkāt ilgāku laiku, daudz valkāt
iznesāties ilgāku laiku, daudz valkāt
iznēsāties ilgāku laiku, daudz valkāt
izvalkāties ilgāku laiku, daudz valkāt
atvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
izvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
izvalstīties ilgāku laiku, daudz valstīties
novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to)
novāļot ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt
izvāļāties ilgāku laiku, daudz vāļāties
izvandīties ilgāku laiku, daudz vandīties
izvārstīt ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis)
izvārtīties ilgāku laiku, daudz vārtīties
izvēcināt ilgāku laiku, daudz vēcināt
izvēcināties ilgāku laiku, daudz vēcināties
atvelēt ilgāku laiku, daudz velēt
izvelēties ilgāku laiku, daudz velēt
izvelties ilgāku laiku, daudz velt
nosavemties ilgāku laiku, daudz vemt
izvergoties ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt
atsprēst ilgāku laiku, daudz vērpt
izasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt
izvērpties ilgāku laiku, daudz vērpt
atsasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam
izvesties ilgāku laiku, daudz vest
izsarvēties ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu
atsaarpavāties ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam
izvēžoties ilgāku laiku, daudz vēžot
izvicināt ilgāku laiku, daudz vicināt
izžvidzināties ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties
izvidžināties ilgāku laiku, daudz vidžināt
noviļāt ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
izmuļināties ilgāku laiku, daudz viļāt (pa muti)
izviļāties ilgāku laiku, daudz viļāties
izvingroties ilgāku laiku, daudz vingrot
izvizināties ilgāku laiku, daudz vizināties
izzāģēties ilgāku laiku, daudz zāģēt
nozelēt ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot
izzemoties ilgāku laiku, daudz zemoties
atzibsnīt ilgāku laiku, daudz zibsnīt
atzīdīt ilgāku laiku, daudz zīdīt
atziedēt ilgāku laiku, daudz ziedēt
izziedēties ilgāku laiku, daudz ziedēt
izzīlēties ilgāku laiku, daudz zīlēt
izzīmēties ilgāku laiku, daudz zīmēt
atzīst ilgāku laiku, daudz zīst
nozīst ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to)
izzoboties ilgāku laiku, daudz zoboties
izzvalstīties ilgāku laiku, daudz zvalstīties
izzvanīties ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu)
izzvejoties ilgāku laiku, daudz zvejot
izzvērēties ilgāku laiku, daudz zvērēt
izzviegties ilgāku laiku, daudz zviegt
izžadzināties ilgāku laiku, daudz žadzināt
izžegoties ilgāku laiku, daudz žagoties
izņaudēties ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties
izpukstēties ilgāku laiku, daudz žēloties
izžēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
nožēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
izzūdīties ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties
izskundēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
izvaidēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
piesažēlāties ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties
izpļēguroties ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt
atžvairāt ilgāku laiku, daudz žūpot
atplenderēt ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot
nosaēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam
noēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam
izskumstēties ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam
izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
izsauļoties ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties
izčammāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
izčommāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
iztrīšāt ilgāku laiku, daudzkārt braucīt
saelpoties ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu)
noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
nodzīt ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt
nodzīties ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt
novekšēties ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt
ilggadu Ilggadējs, daudzgadējs
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem
žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu)
piedzīvoties Ilgi dzīvojot, daudz piedzīvot, pieredzēt
pudāties Ilgi un daudz ģērbties
žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu)
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko)
Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums
smīkstēt Ilgstoši nedaudz sāpēt
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
pievirināt Ilgstoši, daudzkārt virināt (kādas durvis)
melzt Ilgstoši, nedaudz sāpēt
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā
imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ
imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā
kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu
otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu
Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām
geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
megabaits informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 baiti
megabits Informācijas daudzuma mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 biti
aptaujāšana informācijas iegūšana, vēršoties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem
masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
saspricēt Injicēt (ko) lielākā daudzumā; injicējot (ko) lielākā daudzumā panākt (kādu rezultātu)
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
haimoglobīnometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs
haimometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs
acetometrs instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos
kaloriskops instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
invertoze Invertcukurs, glukozes un fruktozes maisījums vienādā daudzumā, niedru cukura hidrolīzes produkts
fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā
stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu
kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko)
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1)
Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs
puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās
sukšņi Īsi lini ar daudz galviņām
apnoje īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums
ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist
gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens)
asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko)
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieaudzināt Izaudzēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; izaudzēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
saaudzināt Izaudzēt (vairākus, daudzus); izaudzēt (kā lielāku daudzumu)
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem)
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām)
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
izklandzināt Izbazūnēt, izdaudzināt
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām)
nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt
ass Izcils kara lidotājs, kas notriecis daudz pretinieka lidmašīnu
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju
izslānīt Izcirst, lielāku daudzumu izcirst, izdauzīt
izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni)
iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu)
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām)
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu)
ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu)
šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm)
izšķiņķēt Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem)
izšķiņķot Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem)
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama)
sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus
izbundzināt Izdaudzināt
izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot
izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra)
sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu)
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu); nelietderīgi izdot
notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu)
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu
izpļaut Izdzert (alkoholisku dzērienu lielākā daudzumā)
apdzert Izdzert (daudz vai visu)
izstrimpēt Izdzert (daudz)
nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
plaušu (dzīvības) tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas
plaušu dzīvības tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas
izķesēt Izēst (par kādu, kas daudz ēd)
izķeskāt Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt
izķest Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt
izlanckāt Izēst, apēst (daudz)
piedēt Izgatavot (desas) pietiekami, daudz
izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma
sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā; izgatavot (kā lielāku daudzumu)
pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesadarīties Izgatavot sev (alu) pietiekami, daudz
sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko)
pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā; izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu)
sapletēt Izgludināt (ko) lielākā daudzumā; izgludināt (kā lielāku daudzumu)
sagrebt Izgrebt (par daudziem priekšmetiem)
izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem)
izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu
sakāst Izkāst (ko) lielākā daudzumā; izkāst (kā lielāku daudzumu)
izstaigalēt Izklīst (par daudziem, visiem)
piespriguļot Izkult ar spriguli pietiekoši daudz
sadampēt Izkult lielākā daudzumā (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; izkult (lielāku daudzumu labības) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile
birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma)
iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
izgāzens Izlēvens (bet vairāk nenormāli jeb par daudz uz āru)
simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori
saplaust Izliet (daudz)
nograuzdēt Izlietot (daudz vai visu kurināmo)
iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko); izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu); arī izbarot
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
konsums Izlietoto preču daudzums; patēriņš
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt
salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu)
piegaldīt Izlobīt no pākstīm (piemēram, pupas, zirņus) pietiekami, daudz
izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot)
taisīt naudu izmantojot dažādus (galvenokārt neoficiālus) līdzekļus, tikt pie daudz naudas
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt
samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā; izmazgāt (kā lielāku daudzumu)
piemazgāt Izmazgāt pietiekami, daudz
iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt
saģērēt Izmiecēt (ādas) lielākā daudzumā; izmiecēt (lielāku daudzumu ādu)
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās
samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu)
izdeldēt no zemes virsas Iznīcināt (daudzus vai visus)
sarentēt iznomāt (par daudziem)
izoatma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienāda daudzuma iztvaikojamiem
izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā
pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās
piešķilt Izperēt (lielākā daudzumā)
saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā; izperēt (mazuļu lielāku daudzumu)
pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā
pieklesēt Izplatīt (lielā daudzumā, spēcīgu) smaku
pielankšķēt Izplatīt tenkas, runāt daudz un nesakarīgi
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu)
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām)
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu)
nosuloties Izplūst lielam daudzumam sulas
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem)
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā)
saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā; izprojektēt (kā lielāku daudzumu)
piepuškāt Izpušķot pietiekami, daudz
izsmīdināt izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas
pārbrēcināt izraisīt pārmērīgu raudāšanu, ļaut pārāk daudz rādāt
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā)
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu)
aprevēt Izravēt (daudz, visu)
saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā; izretināt (augu lielāku daudzumu)
apgribēt Izrīkot pēc savas gribas, daudz gribēt
izcakināt Izrotāt (ar daudziem nelieliem rotājuma elementiem)
badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (kā lielāku daudzumu)
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieskalāt Izskalot (piemēram, veļu) pietiekami, daudz
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu)
saslaukt Izslaukt (pienu) lielākā daudzumā; izslaukt (lielāku daudzumu piena)
kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi
pasadaudzināties Izstāstīt daudziem
piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu)
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu)
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
komplektums Izstrādājumu, rezerves daļu, instrummentu, piederumu, materiālu, kā arī ekspluatācijas dokumentu daudzuma un nosaukumu atbilstība nogādei patērētājiem no ražošanas uzņēmuma
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst
sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem)
apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus)
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus)
satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā; iztecināt (tauku lielāku daudzumu)
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem)
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt (daudz vai visu)
izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi)
izatērēties Iztērēt daudz naudas, līdzekļus u. tml.
pārtērēties iztērēt pārāk daudz
uztērēt Iztērēt pārāk daudz
iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam
Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
absolūtās priekšrocības izveidojas, kad viena valsts var ražot konkrētu produkciju (izstrādājumus) daudz efektīvāk salīdzinājumā ar citu valsti
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu)
sarievot izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas
sarobot izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus
savītņot izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes
sazarot izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus
savilkt izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī
sakrāt izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas
sacaurumot izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos)
pieaust izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli
sadzīt izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem
saaust izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem
sadīgt izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām)
saalot izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem)
saplānot izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām)
salapot izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām)
saasnot izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1)
sazaroties izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazarot (1)
sazarot izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazaroties (1)
sažuburoties izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburot
sažuburot izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburoties
saziedēt izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem)
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz
sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām)
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības)
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu)
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu)
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās
pietecināt Izvirpot pietiekami, daudz
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves)
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu)
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību)
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību)
aprūcināt Izžāvēt dūmos (daļēji vai daudzus objektus)
otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam
labils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, līdzsvars neatjaunojas
stabils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, tā atgriežas līdzsvarā
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās); jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
sibori japāņu auduma krāsošanas (batikas) tehnika, ko izpildot dažādos veidos un krāsojot daudzas reizes iegūst visdažādākos rakstus un krāsu toņus
nembutsu Japāņu budisma sektās daudzkārtēja vienas un tās pašas formulas "Namo Amida butsu" atkārtošana, vēršoties pie Budas Amida
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks
aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu
taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas)
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku)
ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt
normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
huaka Jebkura no daudzajām inku dievībām; arī inku svētvieta, svētnīca vai templis
metaanalīze Jebkura sistematizēšanas metode, ko lieto statistiskajā analīzē, lai apvienotu daudzu neatkarīgu pētījumu datus
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu
makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā
progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi
skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
jūka Juceklis, daudzums
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma
neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku
Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
parazītvārds kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds
klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
ļepuška kāda nedaudz iepuvusi sēne
hiperkrinēmija kāda sekrēta palielināts daudzums asinīs
apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne
tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība
rotaine kāda, kam daudz rotaslietu
dziesmineja Kāda, kas daudz dzied
čalaža Kāda, kas daudz runā
žvarkstene Kāda, kas runā daudz muļķības
dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt
orbitāle kādas atsevišķas daļiņas stāvokļa raksturojums daudzu vienādu daļiņu sistēmā
skaitlis kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai
klodzans kādas mīkstas masas liels daudzums
oversolds kādas preces cenas krasa pazemināšanās, ja šī prece nonāk tirgū lielā daudzumā
zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
mežainība kādas zemes (teritorijas) mežu daudzums
valka kāds (biežāk sieviete), kas staigā apkārt un daudz pļāpā
dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem)
daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi
vētīklis kāds daudzums, kaudze
lādzgrūde kāds krūms ar nedaudz raibiem stumbriem
dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem)
piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena
kaimāksis kāds, kam ir daudz ko ēst
verpelis kāds, kas ātri un daudz runā
stabule kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs
ķesele kāds, kas daudz (un muļķīgi) pļāpā
dzirulnieks kāds, kas daudz dzer
pļampis kāds, kas daudz dzer
tusla kāds, kas daudz dzer
izdzērājs kāds, kas daudz dzer (žūpo)
tempe kāds, kas daudz dzer, dzērājs
ķelzis kāds, kas daudz ēd
zieķis kāds, kas daudz ēd
guloņa kāds, kas daudz guļ
susna kāds, kas daudz guļ
sutiņa kāds, kas daudz guļ
prašņa kāds, kas daudz jautā, prašņā
kvarkšķis kāds, kas daudz kvarkšķ
taraža kāds, kas daudz niekus runā
žautris kāds, kas daudz pļāpā vai runā blēņas
ģervelis kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks
vandīgs kāds, kas daudz rakņājas, vandās
trieķis kāds, kas daudz runā
vārīklis kāds, kas daudz runā
virakls kāds, kas daudz runā
vargans kāds, kas daudz runā un sūdzas
tērkšis kāds, kas daudz runā, pļāpa
tērkšķis kāds, kas daudz runā, pļāpa
turšķis kāds, kas daudz runā; pļāpa
stenūzis kāds, kas daudz sten un ir neveikls
vārakls kāds, kas daudz un ātri runā
vetelis kāds, kas daudz un ātri runā
vurulis kāds, kas daudz un ātri runā
burba kāds, kas daudz un bez jēgas runā
burbekls kāds, kas daudz un bez jēgas runas
būķis kāds, kas daudz un bieži ēd
zvicka kāds, kas daudz un skaļi smejas
zaiška kāds, kas daudz ziež
dzirla kāds, kas dzer daudz ūdeni
cocans kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas
drāka kāds, kas mīl daudz un neizvēlīgi ēst
birdeklis kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu
piļčka kāds, kas patērē daudz ūdens
klīma kāds, kas steigšus un daudz ēd
klīpa kāds, kas steigšus un daudz ēd
grābīgs kāds, kas vēlas daudz iegūt
ļūļa kāds, kuram patīk dzert alu, kurš daudz dzer
grābis kāds, kurš ātri un daudz grib pagrābt sev
ķosis kāds, kurš daudz ēd
teslica kāds, kurš daudz ēd
vaļģis kāds, kurš daudz ēd
daudzgriba kāds, kurš daudz grib; negausis
sutnāpis kāds, kurš daudz guļ; sutņa
zampis kāds, kurš daudz neskaidri runā, pļāpa
klamba kāds, kurš daudz pļāpā
lopuris kāds, kurš daudz smajas un jokojas
ķauķis kāds, kurš daudz smēķē
cilsoņa kāds, kurš daudz staigā
terkšele kāds, kurš daudz un ātri runā
terkšķele kāds, kurš daudz un ātri runā
teršķele kāds, kurš daudz un ātri runā
šautave kāds, kurš daudz un ātri skrien
zurza kāds, kurš daudz un bezjēdzīgi runā
valaša kāds, kurš daudz un gudri runā
rijdūris kāds, kurš daudz un kārīgi ēd
zabene kāds, kurš daudz un nenoteikti runā
teste kāds, kurš daudz un pamācoši runā
plīkša kāds, kurš daudz un skaļi pļāpā
čaburis kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības
zvigulis kāds, kurš daudz un skaļi smejas
tutaža kāds, kurš ir ievīstījies (daudzos apģērbos)
pantaks kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt
kāpeklis kāds, kurš mēdz daudz kāpelēt
murdelis kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.)
odne kāds, kurš vēlas daudz zināt
pažvīkstēt kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot
padrāztīt kādu brīdi nedaudz drāzt 1
pārmirdzināt kādu brīdi nedaudz līt ierobežotā platībā
pališķēt kādu brīdi, nedaudz lišķēt
ieērpēt kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi
pieorēt kādu daudzumu pievest
palīkāt kādu laiku daudz locīties
izsmelkties kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt
pasulāties kādu laiku nedaudz suloties
paslampāt kādu laiku, nedaudz slampāt
iezobot kādu nedaudz izsmiet
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz
pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu)
peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
rekalcifikācija Kalcija sāļu normālā daudzuma atjaunošana organismā
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem
grēdājs Kalni; liela kalnu sistēma, kas sastāv no daudzām grēdām un masīviem
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu
Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs
gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu)
piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
kaļķu piens kaļķu java ar lielu ūdens daudzumu
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu)
piekaldināt Kaļot izgatavot lielāku daudzumu
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
varavīksne kamerai pievienojama apertūra, kas regulē uz filmas emulsijas nonākošo gaismas daudzumu
kinofilmas daudzuma indikators kameras indikators, kas rāda jau eksponētās vai vēl eksponējamās kinofilmas daudzumu
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu)
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās
piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties
ar pilnu muti kāri, daudz ēst
peizāt Kārīgi un daudz ēst
flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos
barbe Karpu dzimtas ģints ("Barbus") ar daudzām sugām
karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku)
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu)
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis
agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
entais Kārtējais (no ļoti daudziem)
ntais Kārtējais (no ļoti daudziem)
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā
stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē
dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu)
zūzis Kas daudz dzer
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā
lieldaris Kas lielās daudz ko izdarām
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā
piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā
būķis Kaudze, daudzums
grava Kaudze, liels daudzums
guza Kaudze, liels daudzums
lozms Kaudze, liels daudzums
lozums Kaudze, liels daudzums
pūsms kaudze; daudzums
bakām Kaudzēm (par daudzumu)
vurzām Kaudzēm, bariem, lielā daudzumā
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu)
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
maz kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā
daudz kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā
perebors kaut kas par daudz
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga
Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu
izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu
kinetocitoze Kinetocītu daudzuma palielināšanas asinīs
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā
darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot
pieklepot klepojot izklepot daudz gļotas
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums
humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
sagamanīt Klusi ierunāties (par vairākiem, daudziem)
uzdusmoties kļūt (nedaudz) dusmīgam
kuplot kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam.; papildināties
daudzveidoties kļūt daudzveidīgam (2); tikt daudzveidotam
sažuburot kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā)
sažuburoties kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā)
samezgloties kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu)
paaugties kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.)
palielināties kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2)
padilt kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā)
nokrist kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
nokristies kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
pakuplot kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties
saskurbt kļūt nedaudz ieskābušam
paviedēties kļūt nedaudz redzamam
aizsalēties kļūt nedaudz saldam
pasūrēt kļūt nedaudz sāļam
iesmirkt kļūt nedaudz samirkušam
uzsmakt kļūt nedaudz sasmakušam, iepuvušam, iepelējušam
uzvīst kļūt nedaudz savītušam
paslimt kļūt nedaudz slimam
paspirgt kļūt nedaudz spirgtākam
aizkalst kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu
izskābt kļūt par daudz skābam
atsamities kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot
piesalaisties kļūt siltākam, izkust lielākā daudzumā
zaudēt kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums)
slāpt kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1)
smakt kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2)
sasprēgāt kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces
pieziedēt kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu)
saziedēt kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.)
sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
saplaukt kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.)
saveldrēties kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.)
samezgloties kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.)
saplaisāt kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas
sasprēgāt kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu)
pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām)
cirkulēt kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.)
apstaigāt kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās
sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
sazaroties kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazarot (3)
sazarot kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3)
sakuplot kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus)
kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs
kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas
trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens
kodolsintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas
nukleosintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas
Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu
brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās
produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija)
lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki)
kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku
sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu
absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
zāģēšana Koksnes griezapstrādes veids - kokmateriāla sadalīšana ar daudzgriežņu instrumentu - zāģi
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā
koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam
koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
kolas rieksts kolas koka sēkla; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā baudviela un arī barībai
vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos
tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory")
CD-ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai; lasāmatmiņas kompaktdisks
DVD-ROM Kompaktdisku jaunākā paaudze ar iespēju uzglabāt daudz lielāku informācijas daudzumu
Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums
izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai
pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu
kreacionisms Koncepcija, ka dzīvās dabas daudzveidība ir radīšanas akta rezultāts
filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi
kongrevs Kongrīvs, paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai; reljefs attēls uz izdevumu vākiem u. c. poligrāfijas izstrādājumiem
konīdijsporas Konīdijas - daudzu sēņu bezdzimumvairošanās sporas
piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem)
bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu
strukturālā rezervēšana konstrukcijas elementu daudzkārtņu lietošana - šie rezerves elementi strādā vienlaikus ar pamatelementiem vai arī bojājuma gadījumā tos aizstāj
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma)
desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām; arī ļoti daudz
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; arī ļoti daudz
kučkus Kopā, barā, jūklī, arī klūpot, kūleņojot (par vairākiem, daudziem)
bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis
summa kopējais (kā) daudzums
kopraža Kopējais ražas daudzums
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana
koproporfirinūrija Koproporfirīna palielināts daudzums urīnā
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen
bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi
melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei
universāli saliekamās mēbeles korpusmēbeles no unificētām detaļām, kas pieļauj izstrādājumu daudzvariantu montāžu no viena detaļu komplekta
skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem
decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu
izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā
farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd
metilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, tiek izmantots daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums
selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām
kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni
kosmopolitizācija kosmopolītisma stiprināšana, nacionālās daudzveidības samazināšanās
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost
sakraistīt Kraistot savākt pietiekošu daudzumu
piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu)
virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā
burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā)
krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā
automātiska piekārtošana krāsu sakritības uz novilkuma automātiska kontrole un vadība daudzkrāsu iespiedmašīnās, kas notiek tirāžas drukas laikā bez mašīnas apstādināšanas
krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
platlapainais dārzu sedliņš krāšņuma krūms, 150-400 cm garumā, ziediem daudzziedainos ķekaros, ieapaļām, zaļganām, sīkākām ziedlapām
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus)
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
packāt Kraut daudz pancku mugurā
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
kravas masa kravas daudzuma mērs un kravas saglabātības kontroles rādītājs
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā
ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī
kreatinēmija Kreatīna daudzuma palielināšanās asinīs
kreatinūrija Kreatīna daudzuma palielināšanas urīnā
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
krecelēt Krekšķināt, nedaudz klepot; atkāsēt
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši
Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu
neorganiskie luminifori kristāliskas vielas, kurās ievadīts nedaudz piejaukuma jonu (aktivatoru), t. s. kristālfosfori
skalenoedrs Kristalogrāfiskā forma, daudzskaldnis, kura skaldnes ir neregulāri trijstūri
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu)
Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
sašķērsot Krustot, šķērsot (lielākā daudzumā)
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju
kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks
makstene kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas
tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
voltametrs Kulonmetrs - mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai
piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas
pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām)
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz
kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus
kupeņains Kupenains; tāds, kur ir daudz kupenu
kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi
gaisa patēriņa koeficients kurināmā sadedzes procesā kurtuvē faktiski pievadītā gaisa daudzuma attiecība pret teorētiski nepieciešamo gaisa daudzumu
zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu
sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu)
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu)
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus
kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi
dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām
dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu
doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
2. klimatiskais rajons Kurzemes augstiene, klimats nedaudz kontinentālāks
federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu
mudžienis Kustībā esošu daudzu dzīvnieku kopums; ņudzeklis
Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu
animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus
jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis
rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo
iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu)
pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā
multiplicitāte Kvantu sistēmas (piem., atoma, molekulas) enerģijas stāvokļa daudzkārtnība
džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu
izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu)
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti
bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu)
lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags
mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g)
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula
sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā
makrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā analizējamo vielu ņem parastā daudzumā
mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%)
aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz)
kungfu Ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus; kunfu
madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka
ķīniešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, ir daudzi dialekti, daļa ir relatīvi tuvi viens otram, kamēr citi ļoti atšķirīgi; lieto ķīnieša rakstu
ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum")
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt
kalt galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt
uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam
miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu
sēteve Labības daudzuma mērs (1,5 sieki)
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā
klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums
atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras
atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai
puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji
mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji
tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^)
lineārais lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz garuma vienību; mēra kulonos uz metru (C/m)
virsmas lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz laukuma vienību; mēra kulonos uz kvadrātmetru (C/m^2^)
Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem
bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu
klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles
spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst
rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam
graizelēt Laiku pa laikam nedaudz iegriezt, nogriezt
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu)
žeivēt Laistīt (lielā daudzumā, izšķērdīgi)
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu)
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu); laizot iztukšot (trauku)
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst
pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā
dankarēt Lakstoties ap daudzām meitām
izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties
špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai
varkale lamuvārds bērnam, kas daudz bļauj
tabakas repis lamuvārds kādam, kurš pārāk daudz smēķē
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos
folia Lapas (lat., daudzsk. no "folium"), gk. farmācijā
mezofills Lapu pamataudi, kas sastāv no šūnām ar daudz hlorofila
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas
divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko)
pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu)
Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni
unciāļu raksts latīņu un grieķu raksta grafiskais veids, kam raksturīgi nedaudz ieapaļi lielie burti
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas
dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki
Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ
akmiņaite Lauks, kurā ir daudz akmeņu
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība
darbietilpīgās kultūras lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba
intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela
vāliņģis Laukums; daudzums
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; daudzvīrība
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām
salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu)
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu)
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu)
pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu)
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās
sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
Vahdnajegidls ledājs Islandes dienvidrietumu daļā, no tā iztek daudzas upes ziemeļu, austrumu un dienvidu virzienā
cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
telegrafēšanas ātrums leika vienībā telegrāfiski noraidītā informācijas daudzums
hiperneocitoze Leikocitoze ar palielinātu jauno formu daudzumu
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos)
pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu)
diversifikācija leksikas daudzveidības tekstā kā valodas kultūras rādītājs
iekšējais leņķis leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē
ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai
ārleņķis Leņķis, ko veido trīsstūra vai daudzstūra viena mala ar blakus malas turpinājumu
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu
tikāms Līdz kamēr, tikdaudz, kamēr, tikmēr
dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu
Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži
strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām)
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem)
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu)
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu)
palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
barkass liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai, airu skaits no 14 līdz 22)
miksocīts liela daudzstūraina vai zvaigžņveida šūna mukoīdos audos
pūcīgi lielā daudzumā
umakām Lielā daudzumā
kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā)
fibrīnūrija liela daudzuma fibrīna izdalīšanās ar urīnu, pie kam pēdējā ātri sacietē
slopēties Lielā daudzumā lietot alkoholiskus dzērienus
putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega
riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt)
kā krusa lielā daudzumā, bagātīgi
kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā
pulcīgi Lielā daudzumā, pietiekami daudz
cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz
varzu varzām lielā daudzumā, virknēm
cik uziet lielā daudzumā; cik vēlas
gals Lielā daudzumā; ļoti daudz
kā bišu spiets lielā daudzumā; uzmācīgi
kontūrkanāls liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai
kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju
sinklinorijs liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām
bariem Lielā skaitā, daudzumā (par dzīvniekiem)
kā sēnes pēc lietus lielā skaitā, daudzumā; ļoti ātri
bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz
bez (sava) gala Lielā skaitā, ļoti daudz
makrokonīdija liela vārpstveida daudzšūnu spora, bieži sastopama dažādos dermatofītos
pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā
piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā)
ielējums Lielāka daudzuma šķidruma ievadīšana organismā
vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu)
vaira Lielākā daudzumā, vairumā salīdzinājumā ar ko citu
datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus
sablīvēšana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu
sapakošana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā)
Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem
autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis
piepūdēt Lielākam daudzumam ļaut sapūt
bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa
banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis
parakveja lielāks cilvēku daudzums
parapeja lielāks cilvēku daudzums
kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis
snieglēvenis Lielāks sniega daudzums
pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt
bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma)
taušķēt Lieliem kumosiem un daudz ēst
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību
piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties
pulks liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā)
pulks liels (dzīvnieku) daudzums, kopums
vērpete liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības
pulks liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums
kalns liels (kā) daudzums
lūzums liels (kā) daudzums
vesela nasta liels (kā) daudzums
vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) liels (kā) daudzums
simt liels (kā) daudzums
simts liels (kā) daudzums
levenis liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots)
lēvenis liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots)
lērums liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums
nasta liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā)
kaudze liels (kā) daudzums, skaits
vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums
varza liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums
pulka liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits
dazums liels daudzums
kāpa liels daudzums
kāps liels daudzums
kuča liels daudzums
kūča liels daudzums
ķuza liels daudzums
ķuze liels daudzums
lauzna liels daudzums
lēģeris liels daudzums
ļēms liels daudzums
lēviņš liels daudzums
līvenis liels daudzums
ļurums liels daudzums
milza liels daudzums
milze liels daudzums
milzoņa liels daudzums
nezināms gals liels daudzums
naujums liels daudzums
paisums liels daudzums
šļīte liels daudzums
vāsma liels daudzums
vermaza liels daudzums
vilcis liels daudzums
žļuga liels daudzums
gūzma liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma
bauguve liels daudzums (dzīvu būtņu)
krusa liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.)
dažādība liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2)
lietus liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša
velna pūtiens liels daudzums (kā)
šļedrabas liels daudzums (kaut kā)
nemērs liels daudzums (kaut kā); pārmērs
ķuza liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu)
gūzma liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu)
gūzma liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu)
gūzma liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības
krusa liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam)
paizums cilvēku liels daudzums cilvēku
viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais
muķis liels daudzums naudas
sigas liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu)
sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis
paskutenis liels daudzums nogrieztu matu
polinukleoze liels daudzums po-linukleāru šūnu asinīs vai eksudatā
guzma liels daudzums, kaudze
līdums liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu
virģele liels daudzums, kaudze, rinda
bāņa liels daudzums, kopums
guba liels daudzums, liels skaits
vairums liels daudzums, liels skaits
profūzija liels daudzums, pārmērība
zīmes liels daudzums, pārmērīgi daudz
atbods liels daudzums, pārpalikums
peizums liels daudzums, pārpilnība
neskaitlis liels daudzums, pulks
ūzma liels daudzums, pulks; gūzma; sainis
ganībs liels daudzums; pulks; bars
gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes
šļurba liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana)
bļuga liels pulks, liels daudzums
bļūga liels pulks, liels daudzums
dižvalodis liels runātājs, daudzrunātājs
ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē)
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš; tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas
relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c
piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt
ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
kvanta Lielums, daudzums
kvante Lielums, daudzums
kvants Lielums, daudzums
sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt
Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu
gaismnecaurlaidība lielums, kas raksturo gaismas daudzumu, ko aiztur papīrs
trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt
iztvaikojamība Lielums, kas raksturo maksimāli iespējamo iztvaikošanu, ja mitruma daudzums ir neierobežots
elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur)
sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām
ta lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
kaut lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu
tad lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas
vien lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms
vien lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms
lai lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu
dropēties Lietot (bieži vai lielākā daudzumā) šķidras zāles
mālēt Lietot kosmētiku (parasti pārāk daudz); krāsoties
lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos
pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs
skābjlietus Lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda
ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja
ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis")
kopuma lietvārds lietvārds, kas nosauc daudzu atsevišķu, relatīvi vienādu elementu kopumu
vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu
kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju
refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs
kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties
izvietot likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki)
strādināt likt (parasti daudz) strādāt
sadzīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
sasūtīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
izstrādināt likt daudz strādāt
izsūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām
plēst likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz)
izdzīt likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt
nodzīt kā zirgu likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt; ļoti nostrādināt
noplēst likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz)
izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
(iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu)
enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās
agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā
hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos
vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas
tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu
lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē
izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu)
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus)
ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā
priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas
krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī
smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu
alimfija Limfas trūkums vai nepietiekams daudzums
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu
izonefa līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu mākoņu daudzumu
izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
linu pēda linu daudzums, ko plūcot saņem vienā saujā un visu uzreiz izplūc un pēc tam sasien
gricki linu šķirne ar daudz galviņām
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu)
nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu)
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu
pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu)
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās); lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
kvantificēšana Loģikā - daudzuma vai skaita norādīšana ar tā sauktajiem kvantoriem
kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā
amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast
sablokošanas koeficients loģisko ierakstu daudzums vienā datu blokā
gļotainas lohijas lohijas, kurās izdales laika beigās ir daudz leikocītu
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes
rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas
ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi)
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās); ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi
raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2)
izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt (2)
pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt)
nojādināt Ļaut pārāk daudz jāt
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi)
līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika
bīdnys ļoti (pārāk) daudz kaut kā
hiperinflācija ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā
apjoņot ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus)
izjoņot ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas); ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā)
izjoņot ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
atkravām ļoti daudz
biezs ļoti daudz
čumā ļoti daudz
lops ļoti daudz
milns ļoti daudz
milzumis ļoti daudz
bez jēga ļoti daudz
bez jēga, bez mēra ļoti daudz
ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) ļoti daudz
vesela kaudze ļoti daudz
ka lūst ļoti daudz
kā mells ļoti daudz
tīri mells ļoti daudz
kā mells mākonis ļoti daudz
par neziņu ļoti daudz
pa pilnam ļoti daudz
bez skaita ļoti daudz
kā melnais tūkstotis ļoti daudz
bez gala (un) bez malas ļoti daudz
ka biezs ļoti daudz
kā gružu ļoti daudz
kā ķēpas ļoti daudz
kā malkas ļoti daudz
kā melns ļoti daudz
kā suņam blusu ļoti daudz
pasaulīgi daudz ļoti daudz
nezcik ļoti daudz
sausman ļoti daudz
šausmas ļoti daudz
sausmeņ ļoti daudz
šausmeņ ļoti daudz
sausmenēm ļoti daudz
šausmenēm ļoti daudz
sausmeņiem ļoti daudz
simtdaudz ļoti daudz
pārpilnām ļoti daudz (būt kam)
(kā) melna debess ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas)
kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi
čupu čupām ļoti daudz (vairākās vietās)
zmiegt ļoti daudz bez vajadzības smieties
pārdzert ļoti daudz dzert alkoholiskus dzērienus (visu mūžu)
ēd kā zirgs ļoti daudz ēst
pārkulstīt ļoti daudz izkulstīt
pārkūpināt ļoti daudz izsmēķēt
piestāstīt ļoti daudz izstāstīt
pārgāzt ļoti daudz iztērēt (līdzekļus)
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu
balta nauda ļoti daudz naudas
naudas kā spaļu ļoti daudz naudas
rubļi kā dubļi ļoti daudz naudas
naudas kā pelu ļoti daudz naudas
naudas kā salmu ļoti daudz naudas
barga nauda ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa
pāraust ļoti daudz noaust
muldēt (arī runāt) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt
runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt
pārsmalīt ļoti daudz sadedzināt (kurināmā)
pārsnaikāties ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties
darba pilnas rokas ļoti daudz steidzamu darbu
pārdarīt ļoti daudz strādāt (visu mūžu)
piepļurkšēt ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt
piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
piekliegt pilnas ausis ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
vesela čupa ļoti daudz vienkopus
milzumdaudz ļoti daudz, ārkārtīgi daudz
līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
ievērojams ļoti daudz, lielā mērā
kā lauzums ļoti daudz, lielā skaitā
kā melna nakts ļoti daudz, lielā skaitā
kā lauza ļoti daudz, lielā skaitā
gubu gubām ļoti daudz, lielā vairumā
baigs ļoti daudz, ļoti intensīvi
plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
aizgūtnēm ļoti daudz, ļoti lielos apmēros
kā līdums ļoti daudz, no vienas vietas; nekārtībā
kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert)
rauties vai pušu ļoti daudz, pārmērīgi strādāt
vai cik ļoti daudz, pārpilnām
rekorddaudz ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums
bez ziņas ļoti daudz; ļoti
pohujenno ļoti daudz; ļoti stipri
dafiga ļoti daudz; pārāk daudz
dahujā ļoti daudz; pārāk daudz
ar kalnu ļoti daudz; pārpilnām
sieku siekiem ļoti daudz; pārpilnām
(jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu
simt (arī simts) un viens ļoti daudzi
simts (arī simt) un viens ļoti daudzi
simtēji ļoti daudzi
krusa ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam
pārbagāts ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem)
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez mēra ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
kā vērsis ļoti intensīvi, ārkārtīgi daudz
pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu
polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
visās varavīksnes krāsās ļoti krāsains; daudzkrāsains
kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt)
līdz ausīm ļoti lielā mērā, ļoti stipri, pilnīgi; lielā daudzumā
sausmaņām ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā
miljons ļoti liels (kā) daudzums
milzums ļoti liels (kā) daudzums, kopums
jūra ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa
leģions ļoti liels (kā) skaits, daudzums
mellais tūkstotis ļoti liels daudzums
pasaule ļoti liels daudzums
upe ļoti liels daudzums
kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs
miljons ļoti liels daudzums cilvēku
miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība
melna masa ļoti liels daudzums, skaits
bezgalība ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums
melnais tūkstotis ļoti liels skaits, ļoti daudz
balts ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums
(kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā
kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā
minimums ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums
kriksis ļoti mazs (kā) gabals, daudzums
krikums ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska
lāse ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums
piliens ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2)
kripata ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums
kriksītis ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis
galēties ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost
zobatkarēm ļoti nedaudz ieēst
mikroperfūzija ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija
naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz
putna malciņš ļoti niecīgs daudzums
ilpaks ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz
aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās
trakot ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt
straume ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām
aumaļām ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm
uzlecoša zvaigzne ļoti talantīgs, daudzsološs jauns mākslinieks
stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā
brangi Ļoti, daudz, labi, lieliski
pārijo Ļoti, par daudz
līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama)
smagi ļoti; daudz
molto Ļoti; daudz
līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
kontrapunkts mācība par šo daudzbalsības veidu
polifonija mācība par šo daudzbalsības veidu; kontrapunkts (2)
descendences teorija mācība, ka visi organismi pamazām attīstījušies no nedaudz pirmveidiem
kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot)
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita)
skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne
sārmainie ieži magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija; alkālijieži
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus
īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem
majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji
mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai
debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku
higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums
plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai)
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu)
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko)
hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes
abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga
lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos
piemarinēt Marinējot sagatvot pietiekami, daudz
Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu
kņudze Masa, daudzums
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu
bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu
siltuma mašīna mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei)
fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi
avīžu papīrs mašīngluds, vāji caurlīmēts papīrs, kurš satur daudz koksnes masas
kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju
ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C
noguruma lūzums materiāla sagrūšana daudzkārtēji mainīgas (pēc virziena un lieluma) slodzes rezultāta
salizturība materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem
ciets ķermenis materiāls objekts, kurā attālums starp tā jebkuriem diviem punktiem kustības laikā nemainās; dabā tādu nav, bet pieņēmums vienkāršo daudzu tehnisku uzdevumu atrisināšanu
manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1)
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus)
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām
bauris Māvējs, vērsis; dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj
poco Maz, nedaudz
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai
kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas
varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas
pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā
miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai
zorināt Mazgāt lielā ūdens daudzumā
tērēt mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā)
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā)
sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā)
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu)
šļāpt Mazināties daudzumā (par produktiem)
rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu)
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens
elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem
pavairāk mazliet par daudz
ieraibens mazliet raibs; ar nedaudz raibumiem
pakristies mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu)
bišķiņ mazliet, nedaudz
bišku mazliet, nedaudz
drupu mazliet, nedaudz
drusku mazliet, nedaudz
par naga melnumu mazliet, nedaudz
par naga melnumu (arī tiesu, platumu) mazliet, nedaudz
par naga platumu (arī melnumu, tiesu) mazliet, nedaudz
par (viena) mata tiesu (arī galu) mazliet, nedaudz
par matu mazliet, nedaudz
par naga tiesu mazliet, nedaudz
pažākstīties mazliet, nedaudz ākstīties
pašņūkāt mazliet, nedaudz apošņāt
paveldzēt mazliet, nedaudz apslapināt
pamurzāt mazliet, nedaudz aptraipīt
pavaņķēt mazliet, nedaudz ar vāli sist
pažilīt mazliet, nedaudz asināt
pavēsmināties mazliet, nedaudz atvēsināties
pablēdīgs mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns
piegrozt mazliet, nedaudz draudēt, biedēt
pagraužļāt mazliet, nedaudz grauzt
pašķērst mazliet, nedaudz izšķērdēt
paprašņāt mazliet, nedaudz iztaujāt
paprāšņāt mazliet, nedaudz iztaujāt
pamušīt mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart
pašķesties mazliet, nedaudz ķildoties, rāties
pavizuļoties mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt
pamurcīt mazliet, nedaudz murcīt
papliekns mazliet, nedaudz noguris, piekusis
pavārstīties mazliet, nedaudz noskaidroties
padrāzns mazliet, nedaudz palaidnīgs
pašļaukt mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas)
paučāt mazliet, nedaudz paucināt
paučināt mazliet, nedaudz paucināt; paučāt
pamudēt mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu
paplodzināties mazliet, nedaudz plivināties, sitot spārnus
paveldzēt mazliet, nedaudz remdēt (slāpes)
pamurzāt mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt
paūkšņāt mazliet, nedaudz saukt, pasaukt
pieskrabināt mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt
pašmukstināt mazliet, nedaudz smakšķināt
pašmukšināt mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt
pašmukšķināt mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt
pašmūkšķināt mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt
pasmejus mazliet, nedaudz smejoties
pašķērst mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku)
pičāties mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā)
pastirināt mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties)
papost mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost
patūkt mazliet, nedaudz uzpampt
pašļaubs mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps
pamurgot mazliet, nedaudz vai kādu brīdi murgot
paslidens mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums
paveicināt mazliet, nedaudz veicināt
pavilnot mazliet, nedaudz, kādu laiku plucināt (vilnu)
pažūrēt mazliet, nedaudz, šad un tad lūrēt, lūkoties
pa druskai mazliet, nedaudz; drusku
zāvads mazliet, neliels daudzums
rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem
guldzis mazs (šķidruma) daudzums
buņģis mazs bērns vai lops, kas daudz ēd un dzer
spirins mazs bērns, kas daudz grozās un spārdās
knipsītis mazs daudzums (kādas vielas)
kimoss mazs daudzums pārtikas produktu
krimens mazs daudzums, kriksis
akoproze mazs izkārnījumu daudzums zarnās
mazums mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi)
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi
mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā
zvaņņa Mazums, neliels daudzums
pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma
mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana
piesaut Medībās nošaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk
samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā; medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu)
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā)
trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem)
pčolka Meitene ar daudziem lētas bižutērijas rotājumiem
žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem
sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2)
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3)
rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus
izmeklēt meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā)
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
Polycelis nigra melnā daudzace
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai
šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda
sladzināt Melst, runāt niekus, daudz runāt
sladzīt Melst, runāt niekus, daudz runāt
kulonmetrs Mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai
ciēk Mēreni daudz
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu)
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju
virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums
pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri
kofaktors Metāla jons vai organisks savienojums, kam nav peptīdu uzbūves un kas ir daudzu enzīmu komponents; nodrošina enzīmu bioloģisko aktivitāti
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei
neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums
cimols Metilizopropilbenzols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu, atrodams terpentīnā un daudzās ēteriskās eļļās
Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā
dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi
nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot
piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3)
ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
somatopleira Mezodermas parietālā lapa, kas veido daudzšūnu dzīvnieku sekundārā ķermeņa dobuma sienas iekšējo daļu
splanhnopleira Mezodermas viscerālā lapa, kas apņem daudzšūnu dzīvnieku iekšējos orgānus
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas
intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē
ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām
ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas
cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana
lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti
alenis Mežs, kurā daudz alu
sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās
relatīvā mežainība mežu daudzums hektāros uz 1 iedzīvotāju
procentuālā mežainība mežu daudzums, izteikts procentos no zemes platības
meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā
atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus)
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
diseminētais mielīts mielīts ar daudziem izkaisītiem perēkļiem
mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu
vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās
vaba Miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
vabs miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai; vaba (1)
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
Myriophyllum verticillatum mieturu daudzlape
miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā
hidromikrencefālija Mikrocefālija un likvora daudzuma palielināšanās smadzeņu ventrikulos
oligaerobs Mikroorganisms, kas iztiek ar niecīgu skābekļa daudzumu
aerofils Mikroorganisms, kura attīstībai nepieciešams daudz skābekļa
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai
onkosfēra Mikroskopisks daudzu lenteņu kāpurs
mīkstais papīrs mīksts papīrs, kurš ir pamatā vienkārtīgiem vai daudzkārtīgiem papīra izstrādājumiem (piemēram, salvetes, tualetes papīrs utt.)
klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma
miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums
plorums Milzums, liels daudzums
demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā
sērūdens minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža; sērūdeņraža ūdens
izminēties Minēt vairākus vai daudzus
integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma
plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē
enerģijas kvants minimāls enerģijas daudzums, ko vienā stāvokļa maiņas aktā absorbē vai emitē fizikāla sistēma, kas atbilst kvantu mehānikas likumiem
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
angiomioma Mioma, kurā ir daudz asinsvadu vai limfvadu
varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna
atdot velnam dvēseli mirt (cilvēkam, kas daudz grēkojis)
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz
prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā
relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai
plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis
piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu)
fotodisociācija Molekulu, radikālu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
fotoķīmiskā disociācija molekulu, radikāļu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas iedarbībā; fotodisociācija; fotolīze
limonēns Monociklisks terpēns, ko satur daudzas ēteriskās eļļas, terpentīns; izmanto pārtikas un parfimērijas rūpniecībā
kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas
Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži
Žemaitijas augstiene morēnu pauguraine Lietuvas ziemeļrietumos, vidējais augstums — 120-150 m, lielākais — 234 m, daudz ezeru
citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos
pakustināties Mosties, nedaudz pakustēties
kompresora dīzeļmotors motors, kura degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar kompresora radītu spiedienu
izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā
ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija
sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem
zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
politematisms Mūzikas formveides princips ar daudztēmu caurviju attīstību, kas rada viendaļīgu "ķēžu formu"
audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu
transnacionālisms nacionālā pašapziņa, kas izpaužas daudzās valstīs
Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību
Bebžas nacionālais parks nacionālais parks Polijā, Podlases vojevodistē, platība 592,23 km^2^, ietver Narevas pietekas Bebžas palienes mitrājus, kas ir dzīves vide daudzām ūdensputnu sugām
triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
asfaltēni Naftas u. c. bitumu komponenti, kas sastāv no daudzkodolu aromātiskiem un heterocikliskiem savienojumiem; šķīst hloroformā un benzolā
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā
fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem
sadūlēt Naktī, skalu gaismā daudz (zivju vai vēžu) saķert
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe
ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule
taceta Narcišu suga ar daudzām šķirnēm
nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi
rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes
nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem
kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa
murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis
taels Naudas vienība Ķīnā no 14. gs. līdz 1933. g.; eksistēja daudzi (līdz 170) paveidi
penijs naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (daudzskaitlī - pensi)
ķiķis Naudasmaks, daudz naudas
sublimēts Nāvīgs dzīvsudraba savienojums, dzīvsudraba bihlorids, ko daudz lieto medicīnā
dažs labs ne viens vien; kāds (no visiem, daudziem)
nicik Ne visai daudz; pamaz
malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā
linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu)
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
ģeceļ Nedaudz
nedaudzīt Nedaudz
nedaug Nedaudz
pažulīt nedaudz (kādu brīdi) slikti barot
pažubināt nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
pažubināties nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
paklēgāt nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt
pasūrs nedaudz (mazliet) sāļš
iekost nedaudz (parasti steigā) ieēst
ieēst nedaudz apēst
nodegustēt nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot
nogaršot nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu
uzgruzdināt nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt
apspicēt nedaudz apgriezt
apšpicēt nedaudz apgriezt
piefrizēt nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot
uzgrust nedaudz apgruzdēt
uzgruzdēt nedaudz apgruzdēt
iegramstīties nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu)
apspraukt nedaudz aplobīt graudiem apvalku
aizmākuļot nedaudz apmākties
nodumt nedaudz apmākties
saskurbt nedaudz apreibt
iesaldēties nedaudz apsaldēties
jēlumains nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu
apvirdas nedaudz apvārītas sēnes
apviedēt nedaudz apžūt
uzirt nedaudz atārdīties
totināt nedaudz atbalstīt
atgaroties nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni)
atgarēties nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties
padrīžāk nedaudz ātrāk
andantino nedaudz ātrāk par andante
pusšķirbā nedaudz atvērts; pusviru
pažārgalēties nedaudz aušāties, blēņoties
darauties nedaudz baidīties, respektēt
trucīgs nedaudz bailīgs
pakarināties nedaudz ciest izsalkumu
pašņakstināties nedaudz čapstināt (ēdot)
knicēties nedaudz dauzīties
iedobjš nedaudz dobjš (1)
paurkstēt nedaudz dūkt, dungot
pačužināt nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu)
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
garžāt nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu)
gariņāks nedaudz garāks
pažulināt nedaudz griezt ar neasu nazi
uzēdināt nedaudz iebarot
aizbaurot nedaudz iebauroties
atcirst nedaudz iecirst tajā pusē, uz kuru grib gāzt zāģējamo koku
iezabīt nedaudz iedauzīt, iesist (cūkai)
ieēdināt nedaudz iedot ēst (dzīvniekam)
padzerstīties nedaudz iedzert (alkoholiskus dzērienus)
uzkapināt dūšu (sirdi) nedaudz iedzert (alkoholu)
nodzerties nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes
iečapstināt nedaudz ieēst
iegraudot nedaudz ieēst
iekamot nedaudz ieēst
īkūst nedaudz ieēst
pačammāt nedaudz ieēst
pačumināt nedaudz ieēst
uzkost nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam)
ieklesēt nedaudz ieēst (par cūkām)
iegramstīties nedaudz ieēst, kas pagadās
uzsnaberēt nedaudz ieēst, uzkost
iešķēlēt nedaudz iegriezt
pavelēt nedaudz iekaustīt
iekrostīt nedaudz iekraut, rakt, ienākt
iedūmot nedaudz iekurināt (tā, ka nāk dūmi)
papelējis nedaudz iepelējis
iestrostēt nedaudz iepērt
ieklapēt nedaudz iepērt, iesist
iešņaboties nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus
rūsganans nedaudz iesarkans, ruds
padābt nedaudz iesist
pusskābis nedaudz ieskābis
iešķērmēt nedaudz ieskābt
iekramstīt nedaudz ieskrāpēt (ar nagu)
sasmilkstēt nedaudz iesmilkstēties
aizblāvāties nedaudz iespīdēties
uzstrēbt nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena)
padabāt nedaudz izdabāt
iedzert nedaudz izdzert (šķidrumu)
izgnuzdināt nedaudz izgriezt, izmežģīt
izgnuzināt nedaudz izgriezt, izmežģīt
pakāzoties nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās
patraišķīt nedaudz izklīst
pašķēpelēt nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas)
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
pasliekties nedaudz izliekties
pieplēst nedaudz izplēst, palielināt apjomā
padaiļoties nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā)
pablancīt nedaudz izskalot (kratot trauku)
apirgāt nedaudz izsmiet, izzobot
pašpijonēt nedaudz izspiegot
pasvempties nedaudz izstiepties (uz augšu)
patiekties nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu
pakarināties nedaudz kaitināt, ķircināt
pakārbains nedaudz kārpains
karstans nedaudz karsts
karstens nedaudz karsts
uzsnabrenēt nedaudz kārumoties
pakarcināt nedaudz kladzināt
pakarcinēt nedaudz kladzināt
pamilēties nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu
kņābulēt nedaudz knābāt
knābuļot nedaudz knābāt
pakraistīt nedaudz kraistīt
kuzināties nedaudz kustēties, lai ērtāk iekārtotos
palietains nedaudz lietains
līkans nedaudz līks
palīties nedaudz līt
strucināt nedaudz līt, pa pilei
smulēties nedaudz līt, smidzināt
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
pavaļināt nedaudz ļaut vaļu, mazāk nodarbināt
pamikāt nedaudz mīcīt
pamīstīties nedaudz minstināties
miklains nedaudz mitrs
miklens nedaudz mitrs
glupans nedaudz muļķīgs
paaušāties nedaudz muļķoties, blēņoties
pamērķēties nedaudz muļķoties, blēņoties
kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa
kāda kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa
pasērs nedaudz nepatīkama (rūgta) garša
uzniecināt nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties
pavīpstināt nedaudz nicinoši pasmaidīt
kutelēt nedaudz niezēt, kutēt
ienikns nedaudz nikns, dusmīgs
mazderīgs nedaudz noderīgs, ne visai piemērots
pačagāt nedaudz nogaršot (bet vairāk neēst)
pažulināties nedaudz nogriezt ar neasu nazi
pagumties nedaudz noliekties
piekukties nedaudz noliekties
palīkt nedaudz noliekties, salīkt
palīkties nedaudz noliekties, salīkt
pamislīties nedaudz nomaldīties, apjukt
parimdināt nedaudz nomierināt
panūžāt nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž)
pamaltīt nedaudz nopērt
panostāk nedaudz nostāk
paviesēt nedaudz novadēties
pakūjāt nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku)
pakūjināt nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku)
pabužināt nedaudz paberzt, paplūkāt
gnuzdināt nedaudz pagriezt, mežģīt
gnuzināt nedaudz pagriezt, mežģīt
atkrist atmiegā nedaudz pagulēt, atpūsties
ielamāt nedaudz palamāt
pažļabarēt nedaudz papļāpāt
pažladīt nedaudz papļāpāt
uzvaļīgs nedaudz par lielu (par zābakiem)
druska nedaudz pārtikas
pieveidot nedaudz pārveidot atbilstoši kādām prasībām
aprimdināt nedaudz pasildīt; darīt remdenu
apvelts nedaudz paskolots
izlaist riksi nedaudz paskraidīt
pačuknīt nedaudz paskubināt
paukcināt nedaudz paskubināt, pamudināt
pasmaidīties nedaudz pasmaidīt, it kā pie sevis
apvirināt nedaudz pavārīt
paplenst nedaudz pavērt
piesalēt nedaudz pazemināties zem nulles (par gaisa temperatūru)
iežūpoties nedaudz piedzerties
ieskurbināt nedaudz piedzirdīt, apreibināt
uzpravīt nedaudz pielabot, sakārtot u. tml.
paskadināt nedaudz piespiest piešus
paplakans nedaudz plakans
paplaikšķināt nedaudz plaukšķināt
ieplūkāt nedaudz plēst, raustīt
ieplūkt nedaudz plēst, raustīt
pašviukšķināt nedaudz plīkšķināt pātagu
piekuļāt nedaudz purināt, kratīt
pakarcināt nedaudz purināt, spārdīties
ieraibums nedaudz raibs plankums
pagrīns nedaudz rupjš (nedraudzīgs)
rūsanans nedaudz rūsganīgs
uzrāt nedaudz sabārt
patrūcināt nedaudz sabiedēt
saskurbt nedaudz sadusmoties
papīkt nedaudz sadusmoties (noskaisties)
pukls nedaudz sadusmots
pakramstīt nedaudz sagrābt, uzkasīt
apknābāt nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt)
paļundināt nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā)
iekolāties nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem)
uzsālīt nedaudz sālīt
saldelēt nedaudz salt
sālītans nedaudz sāļš
sāļgans nedaudz sāļš, sāļa piegarša
piņķīgs nedaudz samezglojies
pamiegains nedaudz samiegojies
ieveldzēt nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu
iemudzināt nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt
iepļaut nedaudz sapļaut
pakupt nedaudz sarecēt (par pienu)
sarimdināt nedaudz sasildīt
sarimināt nedaudz sasildīt
sarindināt nedaudz sasildīt
padrumstaļāt nedaudz sasmalcināt
pašķārdīt nedaudz saspiest, saspaidīt
parūmīties nedaudz saspiesties (lai izbrīvētu vietu citiem)
piešķobīt nedaudz sašķobīt
patumst nedaudz satumst
pārgriezties nedaudz sev iegriezt (ar asu priekšmetu)
pasmīlāt nedaudz sīki līt, smidzināt
uzčabināt nedaudz sīki, smalki nolīt
uzčakstināt nedaudz sīki, smalki nolīt
uzrasot nedaudz sīki, smalki nolīt
uzsprikšināt nedaudz sīki, smalki nolīt
rimdinēt nedaudz sildīt
paukāt nedaudz sist, pērt
paskābens nedaudz skābs
pļūkšēt nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt
iešļauku nedaudz slīpi
slīpens nedaudz slīps
iešlaubs nedaudz slīps, šķībs
iešļaubs nedaudz slīps, šķībs
pavīslināt nedaudz smidzināt, līņāt
paspītīgs nedaudz spītīgs
šķībans nedaudz šķībs
šķībrenisks nedaudz šķībs
tumšens nedaudz tumšs
papelcēt nedaudz urinēt
paieten nedaudz uz priekšu (ejot)
pačankāt nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas)
uzmitrināt nedaudz uzlīt
parimdinēt nedaudz uzsildīt
uzrindināt nedaudz uzsildīt
siltputra nedaudz uzsildīta putra
stirkšis nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks
pabrēkāties nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam)
pamukls nedaudz vai pietiekoši staigns
mazpadsmit nedaudz vairāk par desmit
baranka nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma
pavilnīt nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos)
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Timoras jūras rietumos, Ašmora un Kartjē salu ziemeļos
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Torresa šauruma austrumos, Koraļļu jūras rietumos
pažļudzināt nedaudz virspusēji mazgāt
palejāk nedaudz zemāk, lejup
cokolstāvs nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari
pažvikāt nedaudz žvikāt
iemest ogu nedaudz, ar baudu iedzert alkoholisku dzērienu
pīperēt Nedaudz, brīžiem kūpēt
pablūkšināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt
pablūkšķināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt
piebuknīt Nedaudz, īslaicīgi buknīt
parullēt Nedaudz, īslaicīgi rullēt
paraugāties Nedaudz, īsu brīdi raugāties
uzcīkstināt Nedaudz, īsu brīdi spēlēt (mūzikas instrumentu)
pietirpt Nedaudz, īsu brīdi tirpt, notirpt
pavemt Nedaudz, īsu brīdi vemt
iekostēt Nedaudz, īsu laiku ēst
pakaust Nedaudz, kādu brīdi kasīt, kašņāt
pasūpēt Nedaudz, kādu laiku līt
kviekstēt Nedaudz, klusiņām kviekt
iecienāt Nedaudz, ļoti pieticīgi pacienāt
bikšiņ Nedaudz, mazliet
patvīcināt Nedaudz, mazliet apdegt (saulē)
pavaldzēt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt
pavaldzināt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt; pavaldzēt
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt
patukt Nedaudz, mazliet aptūkt, uzpampt
paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt
patīstīt Nedaudz, mazliet attīt
paskurbināt Nedaudz, mazliet berzēt
paknausēt Nedaudz, mazliet berzēt vai kasīt
paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega
papelčēt Nedaudz, mazliet čurāt
pažilīt Nedaudz, mazliet griezt ar neasu nazi
patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt
pasnabarot Nedaudz, mazliet kārumoties
paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt
paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt
paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī
paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt
paraibot Nedaudz, mazliet krāsot raibās krāsās
pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu)
pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt
pakviecināt Nedaudz, mazliet kviecināt
papesties Nedaudz, mazliet ķildoties
paķizināt Nedaudz, mazliet ķircināt
patītināt Nedaudz, mazliet ķircināt
palaboties Nedaudz, mazliet laboties
palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1)
paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu
pavicot Nedaudz, mazliet luncināt, vēcināt
palaidināt Nedaudz, mazliet ļaut pa apli skraidīt
pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties
pamokšīties Nedaudz, mazliet māžoties
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt
pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt
paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus)
pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt
patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju)
paņerbināt Nedaudz, mazliet ņerbināt
paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt
pasukstīt Nedaudz, mazliet ostīt, apošņāt
pavāzt Nedaudz, mazliet pacelt (cepuri)
pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt
patilināt Nedaudz, mazliet palutināt
papaļāt Nedaudz, mazliet paļāt
paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt
pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt
paslānīt Nedaudz, mazliet pērt
patvīkt Nedaudz, mazliet pietvīkt
papirkt Nedaudz, mazliet pirkt
paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties
patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt
paskurbināt Nedaudz, mazliet purināt, kratīt
paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties
pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties
patveicēt Nedaudz, mazliet sautēt
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt
paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam)
pakūtrot Nedaudz, mazliet slinkot
pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām
pasmails Nedaudz, mazliet smails
pasmildzināt Nedaudz, mazliet smalki līt
pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt
pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt
paspļaudīt Nedaudz, mazliet spļaut
paspļaut Nedaudz, mazliet spļaut
pastīvens Nedaudz, mazliet stīvs
patvīcināt Nedaudz, mazliet sutināt
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties
pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu)
palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet un puslīdz smalki skaldīt
paskūtēt Nedaudz, mazliet uzrīdīt
patriept Nedaudz, mazliet uzziest
pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju)
pažavēt Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi žāvēt
paskrājš Nedaudz, mazliet vai puslīdz atšķaidīts (par pienu)
paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1
pastaigns Nedaudz, mazliet vai puslīdz staigns
pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās)
pašļūtēt Nedaudz, mazliet vilkt pa zemi
patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot
pazīlēties Nedaudz, mazliet, kādu laiku glūnēt apkārt
pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu
patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt
daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik
uzbaudīt Nedaudz, nogaršojot, ar baudu ieēst
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt
pietīpuļot Nedaudz, uz kādu brīdi viegli apmākties
dažs Nedaudzi
dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; vairāki
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī)
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā
mērdināt Nedot barību pietiekamā daudzumā
paļurkāt Nedrošiem soļiem nedaudz iet
skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu
piesabrāzties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem)
piesagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem)
pieklest Neglīti un rijīgi daudz ēst
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti
izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko)
stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt
pamīcīties neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku
pakalt neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
multipolārais neirons neirons, kam bez aksona ir arī daudz dendrītu
pseidounipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums, kurš nedaudz atstatus no n. ķermeņa sadalās dendrītā un aksonā
iejaucīties nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast
ne velna nekā laba, necik daudz, necik, nekādi
čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus)
jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
brūķēt muti nekautrīgi (daudz) runāt
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem
aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms
zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem
Vudstoka neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu
mikrotransfūzija neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē
iedāvāt Nelielā daudzumā dot
cāļbarība neliela daudzuma, nevērtīga barība
trepītes neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
guntiņa neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
šļirciens neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
šļirka neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju)
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
malks neliels (kā dzerama) daudzums
šņauciens neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums
piks neliels (kā) daudzums
skapsna neliels (kā) daudzums; šķipsna
piešprice neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums
šņūciens neliels (parasti vielas) daudzums
šķipsna neliels (pasīku priekšmetu) daudzums
raudze neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti
peksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
piksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
klunkšķis neliels (šķidras vielas) daudzums
šķipasts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna
šķipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts
štipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts
kriukšķis neliels alkoholiska dzēriena daudzums
bišķis neliels daudzums
bišks neliels daudzums
čirka neliels daudzums
dupu neliels daudzums
ķirpata neliels daudzums
picīna neliels daudzums
pipuršķis neliels daudzums
šmalce neliels daudzums
šņigata neliels daudzums
šuksnis neliels daudzums
žļaka neliels daudzums
čupata neliels daudzums (piemēram, siena, salmu)
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) neliels daudzums alkoholiska dzēriena
simts grami (arī gramu), arī simt gramu neliels daudzums alkoholiska dzēriena
skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas
žlencka neliels daudzums kāda dzeramā
čūkala neliels daudzums kāda netīra šķidruma
burzgala neliels daudzums kāda šķidruma
pilkšis neliels daudzums kāda šķidruma
žurgatiņa neliels daudzums kāda šķidruma
lasis neliels daudzums kāda šķidruma; lāse
raudze neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
kraukšķis neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna)
sviestkripata neliels daudzums sviesta
čurkaliņš neliels daudzums šķidruma
surba neliels daudzums šķidruma
šnipšķis neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt
šņipšķis neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt
skrimbulis neliels daudzums, druska
zipsna neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna
zieds neliels daudzums, maza daļa
kramiņš neliels daudzums, mazs gabaliņš
čipats neliels daudzums, šķipsna
truksnis neliels daudzums, šķipsna
šļankste neliels daudzums, šļakata
čipirksnis neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem
pipirkšķis neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
pipirkstiņš neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
drušķis neliels daudzums, viens mazumiņš
ļipsna neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna
biška neliels kā daudzums
bišķīte neliels kā daudzums
pienlasis neliels piena daudzums
čurkals neliels šķidruma daudzums
lase neliels šķidruma daudzums
piļķins neliels šķidruma daudzums
piļķis neliels šķidruma daudzums
šļirkata neliels šķidruma daudzums
miklums neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas)
mēriņš neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai
laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai
dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām
ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi
radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga
trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām
spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga
kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus
amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti
atvice Nemiers, kņada, steiga, daudz darba
skeocitoze Nenobriedušu neitrofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs (novirze pa kreisi)
gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt
megalopsija Nenormāla redze, kad priekšmeti rādās daudz lielāki nekā tie patiesībā ir
glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos
oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums
hiperfosforēmija Nenormāli palielināts fosfora savienojumu daudzums asinīs
daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā
pulki Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā
pulku Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā; daudz
maz nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā
nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā
velce Nenoteikts daudzums
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2)
čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa
dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz
pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz
skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd
burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma
zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt
šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu
pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu
caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša
liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs
citronelāls Nepiesātināts aldehīds, ar citrona smaržu; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās
terpēns Nepiesātināts gaistošs ogļūdeņradis, daudzu augu ēterisko eļļu sastāvdaļa
fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem)
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem)
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem)
analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs
deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums
anoksēmija Nepietiekams skābekļa daudzums asinīs
citopēnija Nepietiekams šūnu daudzums asinīs
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu
nenoteiktīgs Neprecīzs, daudznozīmīgs
difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt
inkurabls nesaskaitāms daudzums, neaptverams
pleizēt Nesātīgi daudz dzert (jebko)
ņaga Nesātīgi daudz ēst
ņagāt Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt
ņagāties Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt
CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve
CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection)
CSMA/CA metode nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve
CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance)
sapergāt Neskaidri runāt (daudz)
čeverēt Neskaidri un daudz runāt
saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz)
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem)
iznasāt Nesot nogādāt daudzās, visās vietās
pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu)
ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties
utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu)
panimunitāte Neuzņēmība pret daudzām (visām) infekcijām
svokšķēt nevajadzīgi daudz runāt
vardāt Nevajadzīgi daudz runāt
nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā)
nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā)
paklumzāt Neveikli paiet (nedaudz)
lepecis Neveikls lempis, kas mīl daudz gulēt
savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu)
sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu)
sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu)
anizūrija Nevienāds urīna daudzums dažādās dienās vai stundās
lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz)
leitens nevīžīgs, nedaudz korpulents, nespēcīgs cilvēks
nezināt, kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
putriķis nicīga palama kādam, kas ēd daudz putras
fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību
miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums
ģimba Niecīgs daudzums
šķipste Niecīgs daudzums
pinguliņš Niecīgs daudzums dzijas
pingulis Niecīgs daudzums dzijas
sūkoliņš niecīgs daudzums kāda dzeramā
piļata Niecīgs daudzums kāda šķidruma, lāse
oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā
šļakata Niecīgs šķidruma daudzums
svēps nieks, mazs daudzums
oligūrija nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem)
diatomisks no 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas
imports no ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība
balonets no auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā
e pluribus unum no daudziem viens (ASV valsts devīze)
krustu no dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.)
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.)
krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest)
iesējuma vāka papītes no kartona piegrieztas iesējuma vāka detaļas, kas ir nedaudz lielākas par grāmatas bloku un kalpo par iesējuma pamatu
kapele no kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos
skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu
antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu
celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos
kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa; cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī; ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm)
hidromodulis no zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs
van No; ietilpst daudzos uzvārdos, ne vienmēr norāda uz dižciltību
apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem)
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā)
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem)
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem)
krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem)
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem)
izcirst Nocirst (daudz vai visu)
sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru
apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus)
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus)
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā
apdurt Nodurt (daudzus vai visus)
skridināt nodzīt, izdzīt (liekot daudz skriet)
satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu)
noķīpāt Noēst; izlietot (uzturam daudz vai visu)
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas)
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku
apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus)
izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus)
apslaktēt Nogalināt (visus vai daudzus)
sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.)
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus)
nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst
sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā)
saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu)
apgriezt Nogriezt (daudz vai visu)
nojukurēt Nogurdināt zirgu daudz jājot vai braucot
iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus)
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem)
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus)
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu)
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem)
piesaklāties Noklāt, uzklāt pietiekami daudz
čieba Noklīdis vai slims cālis, kas daudz čiepst
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
sakrāsāt Nokrāsot (daudz)
sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu)
sapervēt Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu)
piesadarīties Nokrāsot sev (dziju, audumu) pietiekami, daudz
piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā
pietramdīt Nokratīt, piekratīt (kādu daudzumu)
sakrēst Nokratīt, sakratīt (daudz)
piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem)
sakrustīt nokristīt (daudzus)
ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce
apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus)
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu
izogot Nolasīt (daudzas vai visas) ogas (kādā platībā)
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu)
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.)
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
lūza Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas
apdīŗāt nolobīt (daudzus)
pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās)
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
paslēpēt Nomīdīt (nedaudz)
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā)
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem)
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem)
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem)
samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku)
salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu)
izmizot Nomizot (daudzus vai visus kādā traukā ievietotos dārzeņus, augļus); mizojot iztukšot
apskust Nomizot (daudzus, visus kokus, kokmateriālus)
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes)
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu)
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka)
piemizoties Nomizot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; nomizot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
sēt nāvi nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei
sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei
apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem)
tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš
appirkt Nopirkt (daudz vai visu)
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu)
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu)
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus)
salupīt Noplūkt, nolobīt (lielāku daudzumu)
pieplēsties Noplūkt, saplūkt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; noplūkt, saplūkt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
izpļaut Nopļaut (daudz vai visu)
savālēt nopļaut (ko lielākā daudzumā)
sataprināt Nopratināt (daudzus)
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot)
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties
ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
kāds norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens
savs norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6)
tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu
vesals norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību
tikpat norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu
par norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru
kas norāda uz (kā) lielu daudzumu
šitamais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
šitenais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
šitas norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds
necik norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu
tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
tā norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni
sa- norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur
da norāda uz aptuvenu daudzumu
ap norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
līdz norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu
katrs norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem)
pulka norāda uz biežu, intensīvu darbību; daudz (2)
olig- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
oligo- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
pāri norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz
pāri par norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz
par norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi
kurš norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums
tik norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu
tikiem norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
iz norāda uz kā daudzumu
pa vienam norāda uz kā skaitu, secību; ļoti daudzi
ar norāda uz kādu papildu daudzumu
mejo- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
mio- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
līdz norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
no norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
mazliet norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz
štik norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik
tikkā norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik
pie norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu
cik norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu
pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
pleio- norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu
pleo- norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu
pus- norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma
maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu
līdz norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu
par norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu
bez norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā; izņemot, neieskaitot
pret norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu
nolasīties norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā
zem norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu)
virsū norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus
pāri norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu)
par norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu)
virs norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu)
sa- norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā., veidojumā, arī kur; norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu
iz- norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem
sa- norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu
pārāk norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti
iz- norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji
sa- norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti
noklausīties norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties
noskatīties norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai
pulka norāda, ka minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu; daudz (3)
poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās
multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet
miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki
multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi
nostāstīties norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu
virs- norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums)
sa- norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums
apraut Noraut (daudz vai visu)
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas)
salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba)
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise
homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā
normovolemia Normāls asins daudzums organismā
normovolēmija Normāls asins daudzums organismā
eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā
ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos
izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs
protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs
izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs
hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības)
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus)
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai
patraišķīt nosist (ierobežotā daudzumā)
apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus)
patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu)
saspraukt Noskrotēt (graudus) lielākā daudzumā; noskrotēt (lielāku daudzumu graudu)
apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās)
saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm)
izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem)
sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm)
atslaukt Noslaukt nedaudz piena
gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu
apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus)
sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu)
apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus)
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem)
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu)
sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku)
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu)
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem)
piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz
sviedrīgs Nosvīdis, nedaudz sasvīdis
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas
apšaut Nošaut (daudzus vai visus)
apšauties Nošauties (par lielu daudzumu)
izšķīt Nošķīt (daudzus, visus)
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
šmasķe Noteikta daudzuma
darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
dispersija noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītājs ganāmpulkā
kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums
porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva
doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam)
kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam)
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
tirāžnoturība noteikts daudzums kvalitatīvu novilkumu, kurus var izgatavot no vienas iespiedformas
šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot
nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums
atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem
summa noteikts naudas līdzekļu daudzums
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko)
metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem)
ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu)
nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
nopīpot Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
izticēt Noticēt (vairākiem, daudziem)
aptiesāt Notiesāt (par lielu daudzumu objektu)
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma
pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju
pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
piegraudāt Notraukt pietiekami, daudz
pietvarstīt Notvert noteiktu daudzumu, savākt kopā
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem)
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2)
salikt punktus novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību)
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu)
piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus)
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu
sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem)
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1)
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1)
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem)
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā)
piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā
apzāģēt Nozāģēt (daudz vai visu)
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties
samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus)
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā
vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem)
mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu
ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu)
apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību
apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību
konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās
karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā
hipokapnija Oglekļa dioksīda samazināts daudzums asinīs
maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu)
pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1)
pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu); pielasīt (2)
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna
pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru
kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru
bodesolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto
bodsolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto
oligarchija Oligarhija - nedaudzu personu valdība
pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
terapeitiskā deva optimālais medikamentu daudzums, kas izraisa ārstniecisko efektu
difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī
nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā
varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos
racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums
flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem)
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs
baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju
betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu
detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji
bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums
hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967. gada
katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos
spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus
ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam
sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā
indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs
hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā
hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos
halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem
oligomorfs Organisms ar nedaudzām attīstības stadijām
pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks
tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem
purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos
lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga
divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos)
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi
naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas
celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes
uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās
fibrohondrosteoma Osteohondroma ar bagātīgu fibrozo audu daudzumu
puerperālā osteomalācija osteomalācija sievietēm pēc dzemdībām vai laktācijas periodā, biežāk daudzdzemdētājām
pieostīties Ostot ieelpot (smaržu) lielākā daudzumā
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns)
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
Deiterocaharija Otrais Caharija; pēc daudzu teologu domām, Caharijas grāmatas 9.-11. nodaļas autors
deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors
Pterygoneurum ovatum ovālā daudzspārne
brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu)
sastribināt pabarot (daudzus vai vairākus) ar kādu strebjamu ēdienu
apbarāt Pabarot (daudzus)
apbarot Pabarot (daudzus)
apkult pabeigt kult; izkult (daudz vai visu)
apmalt pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem)
apsēt pabeigt sēšanu; iesēt (daudz vai visu)
apstādīt pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu)
iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem)
dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt
uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā
sazarot padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu
raibīt padarīt daudzkrāsainu
kuplināt padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt
daudzveidot padarīt daudzveidīgu (2), dažādot
samezglot padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu)
atsvaidzināt padarīt interesantāku, daudzveidīgāku
noplicināt padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu
pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
iemīkšķēt padarīt nedaudz mīkstāku
iemīkšķināt padarīt nedaudz mīkstāku
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu
pārtaukot padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu
publiskot padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem
izdaudzināt padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
izadaudzināties padarīt zināmu daudziem, visiem
publicēt padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem
padiktai Padaudz
paslaunai Padaudz
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās
Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu)
sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu)
pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu)
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku)
revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums
sarasties pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā
sarasties pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā)
sarasties pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem
iedzīvoties parādos pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu
slīdēt pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
pieaugt pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē)
norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
sakrāt pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu
uzkrāt pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu)
sviedrēties pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
kulžņi Pakulas, kurās ir daudz spaļu
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu
pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu)
paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu
daudzkāršot Palielināt daudzas reizes
mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu
koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā)
savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu
sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā)
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu)
pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.)
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties
pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu)
kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu)
hiperadrenalinēmija palielināts adrenalīna daudzums asinīs
hiperalbuminoze palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs
hiperamilazēmija palielināts amilāzes daudzums asinīs
hiperaminoacidēmija palielināts aminoskābju daudzums asinīs
hiperaminacidūrija palielināts aminoskābju daudzums urīnā
poliēmija palielināts asins daudzums organismā
hiperplazmija palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem)
azotēmija palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju
cistinēmija palielināts cistīna daudzums asinīs
hiperferēmija palielināts dzelzs daudzums asinīs
hipereozinofilija palielināts eozinofilo granulocītu daudzums (asinīs, audos)
policitēmija palielināts eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) daudzums asinīs
inozēmija palielināts fibrīna daudzums asinīs
hiperfosfatēmija palielināts fosfātu daudzums asinīs
fosfatūrija palielināts fosfātu daudzums urīnā
hiperfosfatūrija palielināts fosfātu daudzums urīnā
hipergammaglobulinēmija palielināts gammaglobulīna daudzums asinīs
meteorisms palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
hiperglicinēmija palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija
hiperglikēmija palielināts glikozes daudzums asinīs
hiperglikorahija palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā
granulocitoze palielināts granulocītu daudzums asinīs
hiperguanidīnēmija palielināts guanidīna daudzums asinīs
hiperhromiskā makrocitēmija palielināts hemoglobīna daudzums makrocītos
hemokonioze palielināts hemokoniju daudzums asinīs
hiperheparinēmija palielināts heparīna daudzums asinīs
hiperhistaminēmija palielināts histamīna daudzums asinīs
histidinēmija palielināts histidīna daudzums asinīs
hiperhlorēmija palielināts hlorīdu daudzums asinīs
hlorhistēhija palielināts hlorīdu daudzums audos
hiperhlorūrija palielināts hlorīdu daudzums urīnā
hiperholesterinēmija palielināts holesterīna daudzums šūnās un asinīs
hiperholesteroholija palielināts holesterīna daudzums žultī
insulinēmija palielināts insulīna daudzums asinīs
hiperkalcēmija palielināts kalcija daudzums asinīs
hiperkalciūrija palielināts kalcija daudzums urīnā
kalkaliūrija palielināts kalcija sāļu daudzums urīnā
hiperkaliēmija palielināts kālija daudzums asinīs
hiperkarotinēmija palielināts karotīna daudzums asinīs
ketoze palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā
hiperketonūrija palielināts ketonvielu daudzums urīnā
poligīrija palielināts kroku daudzums smadzenēs
ksantinūrija palielināts ksantīna daudzums urīnā
saharopinēmija palielināts L-saharopīna daudzums asinīs
hiperlecitinēmija palielināts lecitīna daudzums asinīs
hiperlimfija palielināts limfas daudzums organismā
hiperlipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs
lipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā
hipermagnezēmija palielināts magnija daudzums asinīs
mielocitoze palielināts mielocītu daudzums asinīs
hipernatrēmija palielināts nātrija daudzums asinīs
hipernormocitoze palielināts neitrofilu daudzums asinīs
hiperkapnija palielināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs, kam seko elpošanas centra stimulācija
oksalēmija palielināts oksalātu daudzums asinīs
orotacidūrija palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas
hiperpepsīnija palielināts pepsīna daudzums kuņģa sulā
hiperlaktacidēmija palielināts pienskābes daudzums asinīs
laktacidēmija palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ
laktacidoze palielināts pienskābes daudzums organismā
porfirinūrija palielināts porfirīna (koproporfirīna vai uroporfirīna) daudzums urīnā
proteinēmija palielināts proteīnu daudzums asinīs
retikulocitoze palielināts retikulocītu daudzums asinīs
hlorhidrija palielināts sālsskābes daudzums kuņģī
hiperalonēmija palielināts sāļu daudzums asinīs
hipersalēmija palielināts sāļu daudzums asinīs
tiēmija palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs
hiperoksēmija palielināts skābekļa daudzums asinīs
hiperazotēmija palielināts slāpekļvielu daudzums asinīs
hiperazotūrija palielināts slāpekļvielu daudzums urīnā
lipaimija palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā
steatoreja palielināts tauku daudzums izkārnījumos
tauroholēmija palielināts tauroholskābes daudzums asinīs
hipertiroksinēmija palielināts tiroksīna daudzums asinīs
hipertrigliceridēmija palielināts triglicerīdu daudzums asinīs
hipertrombinēmija palielināts trombīna daudzums asinīs
hidrēmija palielināts ūdens daudzums asinīs
hidroplazmija palielināts ūdens daudzums asins plazmā
histohidrija palielināts ūdens daudzums audos
hidrūrija palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru
uratēmija palielināts urātu daudzums asinīs
uratohistēhija palielināts urātu, urīnvielas vai urīnskābes daudzums audos
hiperurikēmija palielināts urīnskābes daudzums asinīs
urikēmija palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā
litēmija palielināts urīnskābes daudzums asinīs; podagriskā diatēze
urikacidūrija palielināts urīnskābes daudzums urinā
urobilinēmija palielināts urobilīna daudzums asinīs
urobilinūrija palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā
smirdēt palikt mājās, neko daudz nedarot (parasti kā pretstats iespējai kaut kur doties un kaut ko darīt)
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju)
matrica pamatfāze, kurā atrodas viena vai vairākas citas fāzes mazākā daudzumā
bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
Myriophyllum alterniflorum pamīšziedu daudzlape
sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus)
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās
samodināt Pamodināt, uzmodināt (daudzus)
pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
savelt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas
salaist panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
palielināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks
nodrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā
sarežģīt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība
savākt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma)
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības)
sadārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko)
svētīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi
pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus)
paplašināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas
sapulcināt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt
sapulcēt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt
sadrūzmēt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.)
piebārstīt panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
izskraidināt panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien
plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu
raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
sēt panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus)
sazāļot panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā
salaist panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru)
saputot panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu
mazināt panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā
pamazināt panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā
uzpildīt panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā)
saguldīt panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās
sasēdināt panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sastādīt panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu)
satupināt panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt
izraudināt panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud
izbrēcināt panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt
apskābēt panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu)
pieperināt panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus)
zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā
brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas
mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas
baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas
deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu
valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas
pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci
kongrīvs Paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai ar saliktu iespiešanas formu
laikdale Paņēmiens, kurā katram pārraides kanālam izmanto atsevišķu laika intervālu, kas periodiski atkārtojas, piemēram, blīvēšanas, komutācijas vai daudzpiekļuves operācijās
kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu
apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka)
pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā
saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu)
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst
piegūbāt Paņemt, arī piesavināties (ko lielākā daudzumā)
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis
polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
suplements Papildinājums; papildsējums (piem., daudzsējumu enciklopēdijai)
robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts
edžeoskopija Papillārlīniju nospiedumu malu izpēte, ja nav pietiekami daudz citu pazīmju
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta
reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra
elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu
tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā
marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem
matēts papīrs papīrs, kura virsma ir nedaudz grubuļaina; šī iemesla dēļ tai nepiemīt gludums un spožums, kas raksturīgs glancētam papīram
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni
sapirkt par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu)
aizvairāk par daudz
truļļāt par daudz ēst un dzert
iešķērms par daudz ieskābis
apkrauties par daudz izgreznoties
kņubs par daudz liekts
pārskriedināt par daudz likt pārvietoties skriešus (par zirgu)
aizsvinēties par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības
vairmaksa par daudz ņemta maksa, pārmaksa
talināt par daudz runāt
degt par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep)
pārgumt par daudz saliekties
pārveldzināt par daudz samitrināt, atsvaidzināt
pārveldzināties par daudz samitrināties
pārpūdēt par daudz sapūdināt (sieru)
šķērnēt par daudz sarūgt (par skābputru)
sačaučerēties par daudz silti apģērbties
izčurkstināt par daudz stipri izcept
pārķirināties par daudz trakot, plosīties
atstrīķēt par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu
šļugāt par daudz ziepēt, ziepes pārtērēt
būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā
par suit par daudz, par grūtu
aumeš par daudz; visai liels; bez mēra
aumež par daudz; visai liels; bez mēra
sasmiet par dažādiem (daudziem) tematiem smieties
saskriet par vairākiem, daudziem cilvēkiem
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.)
apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā
glāzē noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties
pārjo pārāk daudz
pāri galvai pārāk daudz (parasti darba); ļoti lielā mērā, pilnīgi
pārausties pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties
pārbarot pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu
pārbēdāties pārāk daudz bēdāties
pārciesties pārāk daudz ciest
pārciesties pārāk daudz ciesties
pārdzerties pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt
pārdziedāties pārāk daudz dziedot, nogurt
pārdzirdīt pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims
pārēdināt pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims
pārēdināt pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls
pārgatavoties pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties
pļeknēt pārāk daudz gulēt vai gulšņāt
puijāt pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt
pujāt pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt
pārsātināties pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko)
pārkutināt pārāk daudz kutināt
pārlaistīt pārāk daudz laistīt (augu)
pārlasīties pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā)
pārlasīties pārāk daudz lasot (piemēram, ogas), nogurt
pārskriet pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārskoloties pārāk daudz mācīties (skolā)
pārmācīt pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt; iemācīt ko pārāk lielā apjomā
pārmācīties pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties
pārmēslot pārāk daudz mēslot
pārnervozēties pārāk daudz nervozēt
pārplosīties pārāk daudz plosīties
pārraudāties pārāk daudz raudāt
babelēt pārāk daudz runāt; pļāpāt
pārsildīt pārāk daudz sildīt
pārsirdīties pārāk daudz sirdīties
pārkliegties pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt
pārkliegties pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
pārskrieties pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties
pārslavēt pārāk daudz slavēt
pārslavināt pārāk daudz slavināt
pārsmēķēties pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību
pārpīpēties pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt
irgnāt pārāk daudz smieties
irgnāties pārāk daudz smieties
pārsmieties pārāk daudz smieties; ļoti izsmieties
pārspēlēties pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties
pārstrādāt pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu); arī pārpūlēt
pārstrādāties pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt
pāršķaudīties pārāk daudz šķaudīt (tā, ka tas kļūst kaitīgi)
pāršūpot pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārtrenkt pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārtrenkāt pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārtriekt pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
nogremoties pārāk daudz vai pārāk ilgi gremot
apkārties pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties
visķin pārāk daudz, pārāk spēcīgi, pārāk lielā mērā
pārslogot pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārdaudzums pārāk liels (kā) daudzums
kā piliens jūrā pārāk maz, lai to ietekmētu, pārāk niecīgs daudzums
vairāk pārākā pakāpe --> daudz
diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu
vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
par. dsk. parasti (literārajā valodā) tiek lietots daudzskaitlī
klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
mitrs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu
piesnaust parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks
piegulēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks
piestaigāt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks
piestāstīt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks
piestāvēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks
noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu
pārsabrāzties Pārbrāzties (par daudziem gājējiem, braucējiem)
atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons
izpārdot Pārdot (daudz vai visu)
dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā)
pārdot preces vairumā pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā
izpārdavot Pārdot vienu pēc otra (vairākus vai daudzus)
mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk
pierasot pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem)
aizpērslot pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām
pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu)
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
zorģēt Pārlieku daudz ēst
kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
pārmetu Pārlieku, par daudz
nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt
hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs)
hiperhromatisms Pārmērīga pigmentācija; šūnas kodola deģenerācijas forma, kad kodolā ir daudz hromatīnam līdzīgu pigmenta daļiņu
hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos)
bez gala un malas pārmērīgi daudz
bez gausas pārmērīgi daudz (parasti ēst)
bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz
pārzāļoties Pārmērīgi, par daudz lietot medikamentus
hiperbilirubinēmija Pārmērīgs bilirubīna daudzums asinis
granulocitēmija Pārmērīgs granulocītu daudzums asinīs
hloridūrija Pārmērīgs hlorīdu daudzums urīnā
holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos
leikomainēmija Pārmērīgs leikomaīnu daudzums asinīs
limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze
mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā
hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs
humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē
ar kaudzi pārpilnām; ļoti daudz
uzcirten Pārpilnībā, lieki, par daudz
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu)
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām "p-n" pārejām
pārmaktēt Pārslogot (uzkraujot ko par daudz)
aizadīt Pārspēt kādu adīšanas ātrumā vai daudzumā
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus
valdošā partija partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā
magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
polidekstroze pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem
augogle pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu
kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
metavīnskābe pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
difosfāti pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu
metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem
kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu
kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu
magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju
sutināšana pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā
vārīšana pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā
E355 pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša
E400 pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs
E523 pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana
E522 pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi
E521 pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas
E559 pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E517 pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E300 pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību
E153 pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks
E558 pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E172 pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska
E363 pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju
E338 pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju
E556 pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E302 pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
E509 pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums
E170 pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
E529 pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus
E516 pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E525 pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums
E508 pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem
E515 pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E466 pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts
E100 pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību
E969 pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas
E161b pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
E528 pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E353 pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga
E524 pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E500 pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā
E514 pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties
E1200 pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E954 pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns
E420 pārtikas uzlabotājs - sorbīts vai sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, pārmērīgs daudzums var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos, kataraktu, caureju, zarnu krampjus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
E413 pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas
E334 pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā
fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas)
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt
sasaberīties Pārvākties (par vairākiem, daudziem)
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
izpēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus (daudzās, visās vietās)
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu)
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi)
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā
pasaul Pasauldaudz
pasauls Pasauldaudz
WBD Pasaules bioloģiskās daudzveidības datubāze (angļu "World Biodiversity Database")
pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
saslēpties Paslēpties (par daudziem)
slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas)
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
palocīt muguru pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās)
grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai
sasašūties Pašūt sev (vairākus vai daudzus apģērba gabalus)
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem)
tenkt Pateikties, slavēt, daudzināt
izlietot Patērēt (daudz vai visu)
apēst Patērēt daudz vai visu (parasti naudu)
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki
hiperplāzija Patoloģiska audu un orgānu šūnu daudzuma palielināšanās
mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs
čopers Pats primitīvākais akmens darbarīks, ko izgatavoja, nedaudz apskaldot oli no vienas puses
robotizēts tehnoloģiskais komplekss patstāvīgi funkcionējošs iekārtu kopums, kas sastāv no tehnoloģiskās iekārtas, rūpniecības robota un aprīkojuma un realizē daudzkārtējus darba ciklus
Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu)
izballēt Pavadīt kādu (laika, mūža) posmu, (daudz) apmeklējot jautrus sarīkojumus, viesības
piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz
hidraimija Pavairots ūdens daudzums asinīs
ievalgs Pavalgs, valgans, nedaudz mitrs
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos
alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama)
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
izstrāde paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums
izslaukums paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot
pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums
sakopojums paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām
slaukums paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē
tralējums paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums
Bērnu krusta karš pāvesta nesankcionēta kampaņa 1212. g., kad fanātiķi panāca, ka tūkstošiem maldinātu bērnu devās ceļojumā uz Svēto zemi, lai "miermīlīgi pievērstu musulmaņus kristietībai", lielākā daļa nesasniedza galamērķi, daudzi gāja bojā vai tika pārdoti verdzībā
pakruķēt Pavilkt (nedaudz, pēc pamudinājumiem)
samidzināt Pavirši samētāt (daudz)
apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos)
apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos)
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; pavirši uzrakstīt (parakstu)
pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens)
hipoglikēmija Pazemināts cukura daudzums asinīs
kvalitatīvās pazīmes pazīmes, ko detrerminē gk. viens vai nedaudzi oligogēni
aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita)
pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem
apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem)
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem)
apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem)
sazolēt Pazolēt (daudzus)
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
tiražēt pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4)
folijspiedums pēcapstrādes veids, kas piešķir iespieddarbam papildu vērtību, uz iespieddarba virsmas uzklājot un piekausējot foliju; rezultātā folija nedaudz uzpūšas un iegūst reljefu formu
Atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimata optimuma laiks pirms 7500- 4700 gadiem, kad klimats bija silts un mitrs, mežos auga daudz platlapju koku
ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
pasprāgt pēkšņi nedaudz atvērties
sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem)
deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
slaukt čunguru pelnīt daudz naudas
piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs
pepperoni Peperoni - itāļu virtuves ēdiens - no cūkas vai liellopa gaļas gatavota cietā desa, kuras masai pievienots daudz sīvo piparu
hipopepsīnija Pepsīna daudzuma samazināšanās kuņģa sulā
tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām
premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums
appirkt Pērkot apgādāt ar vajadzīgo (daudzus vai visus)
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
iesapirkties Pērkot kļūdīties, nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz
appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz)
iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz)
pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz); iepirkties (2)
iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei)
Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā
ležņa persona, kas mīl daudz gulēt, snaudulis, sliņķis
ērce persona, kas rada daudz sirdssāpes
ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu
pieaugušo izglītība personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
piesaadīties Pieadīt sev (pietiekami, daudz)
iesaausties Pieaust lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegraidāt Pieaust pietiekoši daudz auduma ar graidiem
sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem)
sasacelties Piecelties, parasti pēc pamošanās (par vairākiem, daudziem)
piespredzināt Piecept (pietiekami, daudz)
piežarīt Piecept (pietiekami, daudz)
piesacepties Piecept sev (pietiekami, daudz)
piestaravēt Piecept, pievārīt (pietiekami, daudz)
piectiek Piecreiz tik daudz
piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
izstaigāt kauju laukus piedalīties kaujās daudzās vietās
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības
mest pakaļ piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz
piesadēstīties Piedēstīt sev (pietiekami, daudz)
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem)
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem)
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem)
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem)
pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd)
pierīdināt Pieēdināt (tādu, kas daudz apēd)
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam)
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2)
franšīze Piegādāto preču daudzuma pieļaujamā novirze no līgumā norādītā daudzuma
piesakasties Piegrābt (sienu, labību) pietiekami, daudz
piesagrābties Piegrābt sev (pietiekami, daudz)
piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekārstīt Piekārt (ko) lielākā daudzumā
piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus)
piepaisīt Piekulstīt (pietiekami, daudz)
piesakulties Piekult (pietiekami, daudz)
sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem)
sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu
pielupt Pielobīt (daudz)
salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot
salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā
saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā
piemarnavāt Piemarinēt (pietiekami, daudz)
pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz)
piemizināt Piemizot pietiekamā daudzumā
kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm
pienība Piena daudzums, ko dzīvnieks producē savā organismā vienas laktācijas laikā
piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē
kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā
saharogalaktoreja Piena sekrēcija ar palielinātu ogļhidrātu daudzumu
lapiņa Piena separatora sastāvdaļa (viena no daudzām vienādām)
piesanesties Pienest sev (pietiekami, daudz)
atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
piekulbāt Piepildīt pietiekami daudz
piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā)
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
pieskust Pieplēst (mizas pietiekami, daudz)
salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
pieplūkāt Pieplucināt (pietiekami, daudz)
iesapļauties Piepļaut lielākā, arī pietiekamā daudzumā
noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.)
pieprasīties Pieprasīt (sev) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pieprasīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita")
sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā)
piekast Pierakt (kartupeļus pietiekami, daudz)
eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos
arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe
heksānheksaoli Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri
heksīti Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri
pakruit Piesavināties (nelielu daudzumu)
nosiet Piesiet (pie kā, parasti daudzus)
pieškaldīt Pieskaldīt (pietiekami, daudz)
pieškambāt Pieskaldīt (pietiekami, daudz)
piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami
sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā)
sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus)
nosprausties Piespraust (sev) ko lielākā daudzumā
piesēdināt Piestādīt (pietiekami, daudz)
piesūcināšanas ātrums piesūcināšanas šķidruma iesūktā daudzuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (parasti kilogramos vai litros laika vienībā)
salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem)
appogāties Piešūt pie apģērba daudz pogu
pietemburkavāt Pietamborēt (pietiekami, daudz)
pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu
pietekāt Pietecēt, pietuvoties, pieskriet (daudzkārt)
pieauklēt Pietiekami daudz auklēt
piebaroties Pietiekami daudz ēst, uzbaroties
piegrēkoties Pietiekami daudz grēkot
izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties)
atskraidelēties Pietiekami daudz šurp un turp skraidīt
izkurties Pietiekami daudz, līdz pat apnikumam, bet bes panākumiem kurināt
pievīlēt Pietiekami, daudz šūt vīles
pilnai Pietiekami, pietiekamā daudzumā
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag
izstādīties pietiekoši daudz (veltīgi) stādīt
izklausīties pietiekoši daudz izvaicāt, izdibināt
noķerties pietiekoši daudz noķert
piekāpelēt pietiekoši daudz reizes kāpt
atsēņoties pietiekoši daudz sēņot
piezirņot pietiekoši daudz zirņus savākt
iekulties Pietiekošu daudzumu izkult
pievirt Pievārīt (pietiekami, daudz)
2. Hērakla varoņdarbs Pieveica daudzgalvaino Lernes hidru
pieprest Pievērpt (kādu daudzumu dzijas)
piesprēst Pievērpt (pietiekami, daudz)
apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm; arī apskatīt
pieārpavāt Pievētīt (pietiekami daudz)
pievēžāt Pievēžot (pietiekami, daudz)
piezilināt Pievienot (ēdienam) ļoti niecīgu aizdara daudzumu
pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1)
sāļot pievienot sāli vai palielināt sāls daudzumu
sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā; pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu)
pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu
piezagties Piezagt sev (ko) lielākā daudzumā
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem)
piegūt Piezvejot (pietiekami, daudz)
pleiohromija Pigmenta daudzuma palielināšanās
eritrolabs Pigments tīklenes vālītes, kurš ir daudz jutīgāks pret sarkano spektra daļu nekā pārējie pigmenti
eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu
čūraga Piliens, neliels šķidruma daudzums
pilienis Piliens; neliels šķidruma daudzums
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
pletora Pilnasinība; pārmērīgs asins daudzums visā organismā vai kādā tā daļā
livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās
izrēķināt pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību)
pieēsties līdz kaklam (arī acīm) pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst
pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu)
uzpildīt pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot)
augstākais kurināmā sadedzes siltums pilns sadedzes procesā izdalītais siltuma daudzums
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
Bogo pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļu daļā, nedaudz dienvidos no Medeljinas
Balghada pilsēta Somālijā, nedaudz uz ziemeļiem no Mogadīšo
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti
piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
sapīt pinot izgatavot (lielāku daudzumu)
sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu)
peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu
piegādātājs Pirkšanas-pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu
Protojesaja Pirmais Jesaja; pēc daudzu teologu domām - pravietis Jesaja, Jesajas grāmatas 1.-39. nodaļas autors; arī šīs nodaļas
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta
piruvēmija Pirovīnogskābes daudzuma palielināšanās asinīs
plaisainība Plaisu daudzums izstrādājumā
cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē
tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem
lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas)
kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
barjermateriāli plastmasas vai daudzslāņu materiālu pārklājumi, cietam vai elastīgam iepakojumam, kas paredzēti ūdens un gāzes izkliedes samazināšanai
diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam
komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas
hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai
rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem
plēdzeknis Plaši sazarojies daudzgadīgs augs, kas aizņem daudz vietas
izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas)
izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot (mākslas tēlu)
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande)
fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām
bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu)
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.)
tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva
kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām
Rondanes nacionālais parks platība - 575 kvadrātkilometri, dibināts 1962. g., bērzu un egļu mežs, aļņi, ziemeļbrieži, daudz putnu
hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai
rijolis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai
rīvulis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai
mioplazmija Plazmas daudzuma samazināšanās asinīs
ceruloplazmīns Plazmas proteīns (globulīns), kurā ietilpst vismaz 90% visa plazmas vara daudzuma
saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu)
pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu)
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
pieplucināt Plucinot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; plucinot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma; plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu)
pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko)
pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu)
ceratostigma Plumbagu dzimtas ģints ("Ceratostigma"), dekoratīvi, daudzgadīgi lakstaugi
ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu
vataļa pļāpa, kas daudz niekus runā
vataļiņš pļāpa, kas daudz niekus runā
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust
pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt
pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt
piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu)
žvākstēt Pļāpāt (daudz)
žvākstīt Pļāpāt (daudz)
pavalodot Pļāpāt (mazliet, nedaudz)
ļorgāt Pļāpāt daudz aplamības
larzāt pļāpāt, (daudz) runāt
ļerināt pļāpāt, (daudz) runāt
lorīt pļāpāt, (daudz) runāt
lorkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
ļorkstēt pļāpāt, (daudz) runāt
lorzāt pļāpāt, (daudz) runāt
pļakšēt pļāpāt, (daudz) runāt
pļarkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
plarzāt pļāpāt, (daudz) runāt
pļarzāt pļāpāt, (daudz) runāt
plekšēt pļāpāt, (daudz) runāt
pļerkstēt pļāpāt, (daudz) runāt
pļirkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
plirzāt pļāpāt, (daudz) runāt
pļirzāt pļāpāt, (daudz) runāt
plokšēt pļāpāt, (daudz) runāt
pļokšēt pļāpāt, (daudz) runāt
plorkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
pļorkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
pļorkstēt pļāpāt, (daudz) runāt
plorzāt pļāpāt, (daudz) runāt
pļorzāt pļāpāt, (daudz) runāt
plurkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
porkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
porzāt pļāpāt, (daudz) runāt
terkšēt pļāpāt, (daudz) runāt
tērzāt pļāpāt, (daudz) runāt
ļerzāt pļāpāt, (daudz) runāt, riet
lerzāt pļāpāt, (daudz) runāt; larzāt
pļukšēt pļāpāt, (daudz) runāt; pļokšēt
veterēt pļāpāt, ātri, vairākiem vienlaicīgi runāt; daudz runāt
lorāt pļāpāt, čalot; daudz, nepārtraukti runāt
pļeršķēt pļāpāt, daudz runāt
porizāt pļāpāt, daudz runāt
stirkšēt pļāpāt, daudz runāt
laršķēt pļāpāt, daudz un skaļi runāt
varvaļāt pļāpāt, daudz un tukši runāt
ļorkšēt Pļāpāt; (daudz) runāt
ļorzāt Pļāpāt; (daudz) runāt
ļurkšēt Pļāpāt; (daudz) runāt
blankšķēt Pļāpāt; daudz runāt
morkšēt Pļāpāt; daudz runāt
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli)
sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
pārpļauties pļaujot nejauši šķērsot robežu un nedaudz nopļaut kaimiņa laukā
piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu)
piepļauties Pļaujot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pļaujot sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
piepļaustīt Pļaustot sagatavot (pietiekami, daudz)
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
poliarchija Poliarhija, daudzvaldība
polikrātija Poliarhija, daudzvaldība
heksahroma iespiedums poligrāfijas tehnoloģija, kurā papildus _CMYK_ krāsām izmanto zaļo un oranžo vai citas krāsas; tas palīdz daudz precīzāk attēlot krāsu toņus
polichromija Polihromija, daudzkrāsainība
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai
kumaronsveķi Polimerizācijas produkts, ko iegūst, apstrādājot akmeņogļu darvas frakciju 155-185 grādu temperatūrā ar nedaudz sērskābes vai dažām sālīm, pie kam polimerizējas gk. šai esošie kumaroni un indēni
polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes
panģermānisms Politiska doktrīna Vācijā (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes
bagars Pontons kopā ar daudzkausu ekskavatoru
hits Populāra, daudz pieprasīta dziesma, skaņdarbs; grāvējs
vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā
mīkstais porcelāns porcelāns ar lielāku laukšpata daudzumu un zemāku apdedzināšanas temperatūru nekā cietajam porcelānam
feroporfirīns Porfirīna un dzelzs savienojums, daudzu elpošanas fermentu prostētiskā grupa
ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
miriapodi Posmkāju dzīvnieki, simtkāji, daudzkāji, ķauri
traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki
skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas
anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 klasēs
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi
makroķermeņu elektriskie lādiņi pozitīva vai negatīva elektriskā lādiņa porcijas daudzkārtņi
vispārīgais sociālais darbs prakse, kurai raksturīga sociālā darba pamata kompetence bez noteiktas specializācijas; raksturīgs daudzveidīgu pieeju, teoriju un metožu lietojums dažādos sociālā darba prakses līmeņos
tāpaļāt Prašņāt, daudz jautāt
Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija
greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu
mikroprecipitācija Precipitācija ar minimālu reaģenta daudzumu, ko novēro mikroskopā
nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt
mazumcena Preču realizācijas cena pārdodot patērētājam pa vienai vai nelielā daudzumā
reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu)
zarene Priede vai egle ar daudz zariem
zarenīca Priede vai egle ar daudz zariem
sulfo- Priedēklis daudzu sēra savienojumu apzīmēšanai
mega- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - miljonu (1000000) reižu lielāks par pamatvienību
peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē
tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N
eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru
deka- Priedēklis pamatmērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par (piem., dekalitrs - 10 litru)
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma
grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām)
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
Alpu vijolītes prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi; ciklamenas
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams
Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs
breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra
dējības intensitāte procentos izteikta izdēto olu daudzuma attiecība pret dēšanas perioda garumu
pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā
koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē
liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu
rēķins process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums
magnifikācija process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas
vispārināšana process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi
magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi); bruto produkcija
izstrādes norma produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā; ražošanas jauda
tauku pelde produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā
sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas)
reslings Profesionālās cīņas veids, kurā atļauti daudzveidīgi paņēmieni
cikls Programmēšanā, komandu virkne, kas programmas izpildes gaitā tiek daudzkārt atkārtota
shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas
rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā
hiperproteinēmija Proteīnu palielināts daudzums asinīs
Banka-Belituna province Indonēzijā, ietver Bankas un Belitunas salas, kā arī daudzas nelielas un sīkas salas ap tām
promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas
Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā
fibropsammoma Psammoma, kurā ir daudz fibrozo audu
psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
dimetilguanidīns Ptomaīns, kas nelielā daudzumā atrodas urīnā
palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.)
Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
puebla pueblo - Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku)
čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību)
pracavāt Pūlēties; veikt darbu, kas prasa lielu piepūli; daudz strādāt
gūrums Pūlis, bars, liels daudzums
dēzums Pūlis, daudz sablīvētu priekšmetu
jāvals Pulks, daudzums
murza Pulks, daudzums
nudze Pulks, daudzums (dzīvu radību)
lūžņums Pulks, daudzums, masa
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma
ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai
digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs
termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C)
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā
adenīns Purīnbāze, heterociklisks savienojums C~5~H~5~N~5~; ir daudzu bioloģiski aktīvu vielu un struktūru sastāvā
piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
akačājs Purvaina vieta, kur ir daudz ar ūdeni piepildījušos bedru
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis; vieta, kur ir daudz čūsku
plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu
Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču
Taures purvs purvs Plāņu pagastā, platība - 861 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, daudz akaču un ezeriņu, 250 ha platībā iegūst pakaišu frēzkūdru
purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām
apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene
pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka
pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā
pusciba Puse no daudzuma, kas ietilpst cibā
pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē
pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā
pusspainis Puse no daudzuma, kas ietilpst spainī
pustolis Puse no daudzuma, kas ietilpst tolī 2
pustoveris Puse no daudzuma, kas ietilpst toverī
pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī
pussauja Puse no daudzuma, ko var ietvert saujā
pusgarnica Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā
puskaps Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā; pusgarnica
pusgrozs Puse no daudzuma, ko var ievietot grozā
puskārpa Puse no daudzuma, ko var ievietot traukā - kārpā (5)
pusšauja Puse no daudzuma, ko var satvert saujā
pusvēders Puse no nepieciešamā uztura daudzuma
pusbarība Puse no vajadzīgā barības daudzuma
pusvannis Puse no vannā ievietotā daudzuma
tabloīds pusformāta laikraksts (tuvs A3), kas sniedz populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem)
sīrinkss Pūšamais instruments, daudzstobru flautas paveids
sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji
Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu
saradīt radīt (vairākus, lielāku daudzumu)
svuļķēt radīt daudz dūmu
augļoties radīt daudz pēcnācēju; vairoties
saskaidot radīt daudz skaidu (skaldot vai drāžot)
pieradīt radīt daudzus, piepildot ar to (telpu, trauku u. tml.)
dūkt radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem)
rūkt radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem)
saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības
ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība
normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā; darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu
metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu
glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu)
pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem)
marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa)
pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
augstvērtīgs papīrs rakstīšanai vai kvalitatīvu iespieddarbu izgatavošanai paredzēts papīrs, kura sastāvā ir galvenokārt ķīmiskā celuloze, mehāniskās celulozes sastāvs ne lielāks par 10%, pildvielu daudzums – no 5 līdz 25%
dračīt Rakstīt (daudz, intensīvi)
izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu)
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu)
pseidoepigrāfs Raksts, kas lielākas autoritātes iegūšanai publicēts ar neīsta autora vārdu; prakse, kas senatnē bija izplatīta daudz plašāk nekā mūsdienās
tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem)
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās; rokot apstrādāt zemi
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu
ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izrāpāt Rāpojot pabūt (daudzās, visās vietās)
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.)
sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni)
pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos
gaņģis Ratiem nepieciešamo riteņu komplekts (4 riteņi); vienu ratu riteņiem nepieciešamais spieķu daudzums
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā
pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas)
pieraustīt Raustot sakārtot (pietiekmi, daudz)
raustiņš raušanās; daudz darba
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu)
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu)
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā)
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra
dehidrobenzols Reaģētspējīga ķīmiska daļiņa, kas nav izolējama brīvā veidā; rodas kā starpprodukts daudzās benzola atvasinājumu reakcijās
katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā
kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
sarēkt Rēcot saskriet (par vairākiem, daudziem ērzeļiem)
daudzkāršoties refl. --> daudzkāršot; tikt daudzkāršotam
apotēma Regulāram daudzstūrim - perpendikuls no centra pret tā malu (arī tā garums)
rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē
ikosaedrs Regulārs daudzskaldnis, kur skaldnes ir 20 regulāri trijstūri; vienkāršā kristalogrāfiskā forma
n-stūris regulārs daudzstūris ar n virsotnēm
sareģistrēt Reģistrēt (ko) lielākā daudzumā; reģistrēt (kā lielāku daudzumu)
raiblēšanas zāle reibuma airene ("Lolium temulentum"), arī daudzgadīgā airene ("Lolium perenne"); koriandrs
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums
koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums
bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults; daudzdievība
budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis
daudzdievība Reliģija;, kuras pamatā ir daudzu dievu kults
mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā
kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu
Cēsu paliksnis reljefa pacēlums ap Cēsīm, kuru visapkārt norobežo pamatiežos izveidojušās ielejas, ielejveida pazeminājumi un kāples, tam ir neregulāra daudzstūra forma, garums 12 km, platums līdz 7,2 km
noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju
rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam
rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa
steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums
adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas
oligohipomenoreja Retas menstruācijas ar minimālu asins daudzumu
oligohipermenoreja Retas menstruācijas ar pārmērīgi lielu asins daudzumu
platkājiņš Retējs ("Potentilla") - daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām
retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas
Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu
izplešanās trauks rezervuārs, kas pievienots apkures sistēmai un uzņem to ūdens daudzumu, kas, sistēmai sasilstot, izplešas un vairs neietilpst sistēmā
daudzkāršojums rezultāts --> daudzkāršot
kopdarbs rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā
koprezultāts rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā)
citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos
sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā; riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu)
Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu
Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst
Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot
kulbāt Rijīgi, daudz ēst, strēbt
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1)
vaporometrs Rīks, ar ko izmēra alkohola daudzumu šķidrumos un viņu garaiņu spraiguma
elektofors Rīks, kurā sakrāt kādu daudzumu elektrības
ķepselis Rīma; tāds, kas daudz, nesātīgi ēd
apvilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas iet caur visām dotā daudzstūra virsotnēm
ievilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas pieskaras visām dotā daudzstūra malām
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties
roķēt Rīt, daudz ēst
bonifikācija Riteņbraukšanas sportā - laika prēmijas daudzposmu sacensībās
omniums Riteņbraukšanas sprinta daudzcīņa
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
rogots Rogains - tāds, kur ir daudz rogu
sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā; rokot iegūt (kā lielāku daudzumu)
pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā
cakināt Rotāt (ar daudziem nelieliem rotājuma elementiem)
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna
rosmarīns Rozmarīns (1) - mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs
kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem
bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas
zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības
publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa)
neolālija Runa, kurā daudz neoloģismu
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā)
pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu
fleitēt runāt (parasti daudz)
leijerēt runāt (parasti daudz)
niebīļoties runāt daudz un muļķības
balamutēties runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties
braukt ar muti runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi
ņurgt runāt daudziem reizē
karāties klausulē runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz)
runāt par deviņiem mēmiem runāt pārlieku daudz
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi
mētāties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi
svaidīties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi
ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi
riska Rūpes, raizes; darīšanas, kas prasa daudz pūļu, laika, enerģijas
safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā; rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu)
sasavedināties Saaicināt (vairākus, daudzus)
saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem)
saaudināt Saaust pietiekami daudz
apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus)
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz
omnibuss Sabiedriskā [transporta līdzeklis]{e:57035} – regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve
ražošanas sabiedriskošana sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos
Apvienotā darbaļaužu fronte sabiedriski politiska organizācija PSRS 1988.-1991. g., kas vērsās pret saimniekošanas formu daudzveidības ieviešanu PSRS un politisko uzskatu plurālismu, idealizēja staļinismu
apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā)
apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā)
apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus)
piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz
sasacepties Sacept (daudz)
gāzt (kādam) uz galvas sacīt (kādam) daudz nepatīkama; bārt, lamāt (kādu)
sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu)
pieduzt Sadalīties lielā daudzumā sastāvdaļu
izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1)
nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu)
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību)
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā)
sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā)
saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu)
saabļavāt Saēvelēt (daudz)
nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko)
piestaravēt Sagādāt (vajadzīgo, nepieciešamo) pietiekami, daudz
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem)
ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
pierotīt Sagādāt pietiekamā daudzumā
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus)
piedzīties Sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piepļokāt Sagādāt, pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sagādāt, pagatavot (kā lielāku daudzumu)
piezorģēt Sagādāt, piegādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, piegādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
piegaut Sagādāt, piekrāt (ko lielākā daudzumā)
pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
piestrapēt Sagatavot (ēdienu) pietiekami, daudz
ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu)
piekroķēt Sagatavot daudz kroku; sakrokot
piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus)
piegatavēt Sagatavot pietiekami, daudz
piegatavīt Sagatavot pietiekami, daudz
piegatavot Sagatavot pietiekami, daudz
piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst
sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus)
piekast Sagrābt (sienu) pietiekami, daudz
iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim)
sagremojamības koeficients sagremoto vielu daudzuma procentuāla attiecība pret organisma uzņemtajām barības vielām
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem)
pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus)
piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus)
tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos)
sasavilkties Saiet, sanākt (par vairākiem, daudziem)
nenoplicinoša mežsaimniecība saimnieciskā darbība, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un atjaunošanās spēju, neapdraudot citas ekosistēmas
sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu)
dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus
sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem)
saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā
līdz saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz secīguma attieksmi starp norādīto daudzumu
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu
angiofibroma Saistaudu audzējs, kurā daudz asinsvadu
multispektrāls saistīts ar elektromagnētiskā starojuma spektra sadalīšanu vairākās vai daudzās sastāvdaļās
kvantitatīvs saistīts ar kā daudzumu, skaitu, apjomu u. tml.
mikroķīmisks saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs
sekls saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu)
poligāmisks saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem
purvains saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvs vai daudz purvu
dziļš saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu)
garš saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu)
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli)
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām
kā jūga vērsis saka par cilvēku, kam daudz un smagi jāstrādā
mēle iet kā atspole saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā
klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
(iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
vārās kā vāraklis saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā
vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā
zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas
mēle šaudās kā atspole saka par cilvēku, kas daudz, veikli runā
strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu)
nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā
mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi
kā striķis saka par čūskām, zušiem, uzsverot to daudzumu, arī garumu, lielumu
noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu
tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību
kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu
siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā
guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi gu
guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ
nedz gala, nedz malas saka par to, kas ir lielā daudzumā
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā
ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte
tīrais posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu
birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) saka pat to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā
dieva svētība saka, ja (ir) ļoti daudz (kā)
kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība
rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki
dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki
mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības
krīt kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas
rādīt ar pirkstiem uz kādu saka, ja daudzi morāli nosoda, kaunina, nicina kādu, zobojas par kādu
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu
galva pilna saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu
uz katra pirksta pa trīs saka, ja ir daudz pielūdzēju
pilnos (arī vienos) ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām)
kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku
ir dieva svētība saka, ja ir ļoti daudz (kā)
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba
varēt sēnes pļaut ar izkapti saka, ja ir ļoti daudz sēņu
karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba
darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu
uzpūsts (arī uzpūties) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
uzpūties (arī uzpūsts) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
galva griežas riņķī saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju
mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums
kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku
mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo
biezs maks (kādam) saka, ja kādam ir daudz naudas
biezs naudas maks saka, ja kādam ir daudz naudas
pulveris ir sauss (kādam) saka, ja kādam ir daudz spēka, izturības ko veikt
rads rada galā saka, ja kādam ir ļoti daudz radu
(ir) kapeika pie dvēseles saka, ja kādam ir nedaudz naudas
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā
kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva
melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu
kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mēle (iet) kā kulstava saka, ja kāds daudz, ātri runā
mēla (iet) kā kulstave saka, ja kāds daudz, ātri runā
mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo
guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs
mēle lokās (arī šaudās kā atspole) saka, ja kāds daudz, veikli runā
ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis
cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā
galva ir silta saka, ja kāds ir nedaudz iereibis
plati pleci saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt
kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens
(mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā
kā turks saka, ja kāds ļoti daudz strādā
uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo
dzert kā ūdeni saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus
vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā
ņemt pasauli uz renti saka, ja kāds pārmērīgi daudz ko grib iegūt
vārās kā putras grāpis saka, ja kāds pārmērīgi daudz, ātri runā
ausis svilst saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo
liela mute saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi
piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz
kā nobērts saka, ja kas ir ļoti lielā daudzumā
uz katra pirksta (kādam) saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā
(aug) kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz
ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām
kā ūdens saka, ja kaut kas (_biežāk_ piens) ir pārpilnībā, lielā daudzumā
ka ne ar pirkstu apmaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz cilvēku
ne ar pirkstu pamaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz kā
kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība
kā skudra saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku
kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku
mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā)
nauda (arī rubļi) ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
visu mutē (arī mutēs) saka, ja par (ko) daudz un plaši runā
mēle nodilst saka, ja par ko tiek runāts pārāk daudz
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml)
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.)
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas
gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties
kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko
ne vairāk (par) saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu
iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā
uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu
Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko)
piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus)
sakaust Sakasīt, sarakt; daudz savākt
sakārsināt sakāst (lielu daudzumu)
illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem
piekņapāt Saknābāt (kā) lielāku daudzumu
bīdžamantra Sākotnēja skaņa vai zilbe ar daudzām mistiskām un simboliskām nozīmēm, garāku mantru sastāvdaļa
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko)
piesakrāties Sakrāties pietiekami, daudz
samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā)
kārkloties sākt daudz un nevajadzīgi lietot vācu vārdus
noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
sagriezties sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem)
sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem)
sapūžņot sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā
sacelties kājās sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem)
aizrietēt sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties
sastrutot sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas lielākā daudzumā
pašķebināt sākt šķebināt, nedaudz šķebināt
sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām
aizkampstīt Saķert (diezgan daudz vai vairākkārt)
pieķarstīt Saķert pietiekami daudz, lai piepildītu
piegūstīt Saķert, salasīt pietiekami daudz
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem)
Zēlande sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru
Kolgujeva sala Barenca jūras dienvidaustrumos, Krievijā, platība - 5200 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 181 m, vasarā ligzdo daudz putnu
Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt
Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
Belija sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra
Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi
Beikera sala sala Klusajā okeānā, nedaudz uz ziemeļiem no ekvatora, ASV teritorija
Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
Jamaika sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi
Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām
salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu)
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās
ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds
sazīļot Salasīt daudz zīles
pieogoties Salasīt sev (ogas) pietiekamā vai lielākā daudzumā; salasīt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu ogu)
aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu)
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu
sašēpt Salēkt (par daudziem)
salakstīt salēkt, salēkt iekšā (par daudziem)
pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs)
Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni
pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu)
daudzžuburonis salikta ziedkopa, kam sānasis manāmi attīstītākas nekā galvenā ass un sānasu ir daudz; dažreiz galvenā ass pilnīgi sarukusi
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās
piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
hipohlorhidrija Sālsskābes daudzuma samazināšanās kuņģa sulā
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces
pazemes sāļūdeņi sāļūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums pārsniedz 35 g/l
salinitāte Sāļums - ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums promilēs
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga)
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga)
akorda alga samaksa par darbu, ko aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts
kopmaksājums Samaksa par visu kuģa kravu neatkarīgi no saņemtās kravas daudzuma
samalināt Samalt (daudz)
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem
sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
atcukurot Samazināt cukura daudzumu (kā) sastāvā
noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi)
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē)
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību)
hipadrenalinēmija Samazināts adrenalīna daudzums asinīs
hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs
hipoaminoacidēmija Samazināts aminoskābju daudzums asinīs
hipobilirubinēmija Samazināts bilirubīna daudzums asinīs
hipoferēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
oligosiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
hiposiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asins plazmā
eritropēnija Samazināts eritrocītu daudzums asinīs
hipestrogenēmija samazināts estrogēno hormonu daudzums asinīs
fibrinogenopēnija Samazināts fibrinogēna daudzums asins plazmā
hipofosfatēmija Samazināts fosfātu daudzums asinīs
oligofosfatūrija Samazināts fosfātu daudzums urīnā
hipoglobulinēmija Samazināts globulīnu daudzums asinīs
hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā
granulocitopēnija Samazināts granulocītu daudzums asinīs
oligohromēmija Samazināts hemoglobīna daudzums asinīs
hipohromatisms Samazināts hemoglobīna daudzums eritrocītos
hipohlorēmija Samazināts hlorīdu daudzums asinīs
hipohlorūrija Samazināts hlorīdu daudzums urīnā
hipoholesterinēmija Samazināts holesterīna daudzums asinīs
hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs
hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs
citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās
hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs
hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs
hiponatrēmija Samazināts nātrija daudzums asinīs
oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs
hipoproteinēmija Samazināts proteīnu daudzums asinīs
hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā
hiposalēmija Samazināts sāļu daudzums asinīs
hiponitrēmija Samazināts slāpekļa daudzums asinīs
hipazotūrija Samazināts slāpekļa daudzums urīnā
hipoazotūrija Samazināts slāpekļa savienojumu daudzums urīnā
astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma
hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs
hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.)
pastiprs samērā auglīgs, tāds, kas satur samērā daudz māla, grants (par augsni)
pavairāk samērā daudz
slaunai samērā daudz
padaudz samērā daudz (kā)
tālu samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.)
pavalkāts samērā daudz valkāts
labi daudz samērā daudz, arī diezgan daudz
labi samērā daudz, tā, ka pietiek
desmitkārt samērā daudzas reizes
desmitreiz samērā daudzas reizes
pārgāze samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko)
rinda samērā liels (kā) daudzums
virkne samērā liels (kā) daudzums, skaits
nopietns samērā liels (par kādu daudzumu)
daudz kas samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
pieklājīgs samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu)
paaugsts samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi
maz kas samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
pārkrist samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu)
nieks samērā neliela naudas summa; samērā neliels (kā) daudzums
pazems samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma)
paskops samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā)
brangai samērā, diezgan daudz
samērkties samērkt pietiekošā daudzumā, pabeigt mērcēt (linus)
sasalikties Samest (naudu), lai (ko) iegādātos, nopirktu -par vairākiem, daudziem cilvēkiem
apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku)
salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.)
stireklis samtā ietīts vads, kas kustībā nedaudz vibrē, tika izmantots cepurēm (platmalēm)
piesalasīties Sanākt (par vairākiem, daudziem)
sasažauties Sanākt, sapulcēties (par vairākiem, daudziem)
sasašatāties Sanākt, sarasties (par vairākiem, daudziem)
sakurkt sanērst (daudz ikru; par vardēm)
sanesties Sanest sev, savām vajadzībām (ko lielākā daudzumā)
sastiept Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu)
sažūrāt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma)
sažūrēt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma); sažūrāt
linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
sānziede Sānziedu mēringija - 6-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā reti, iespējams iznīcināta
piesajemties Saņemt (rokās) vairākus, daudzus priekšmetus
apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.)
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1)
apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras
sasajemties Saņemt rokās (daudz)
pārkašāt Sapīpēties pārāk daudz
pieplaukt Saplaukt lielākā, daudzumā
sakaustīt Sapļaut nedaudz zāles ar neasu izkapti
sapļauties Sapļaut sev, savām vajadzībām (ko) lielākā daudzumā; sapļaut sev, savām vajadzībām (kā lielāku daudzumu)
sepinēt sapņot (daudz un nesakarīgi); miegā fantazēt (murgot); tukšības pļāpāt
sašļircināt Sapotēt (vairākkārt vai daudz)
saacot Sapotēt (vairākus, daudzus kokus vai krūmus)
appotēt Sapotēt (visu kociņu daudzumu)
pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu
saiešana Sapulcēšanās; pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki; arī viesības
gandāt Saraut lielu daudzumu
pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
darbības apjoms saražoto produkcijas vienību daudzums, nostrādāto stundu skaits vai pārdoto preču apjoms
rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
liela sistēma sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem
javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu
filofora Sarkana jūras aļģe, kas lielos daudzumos aug Melnās jūras dibenā
angiomiosarkoma Sarkoma, kurā ir daudz asinsvadu vai limfvadu
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga)
samurgot Sarunāt (parasti daudz kā neloģiska, arī nepieņemama)
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt
plastmasas nauda sarunvalodā lietots apzīmējums kredītkartei, debetkartei vai daudzfunkciju kartei
saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus)
piesēdināt Sasēdināt (transportlīdzeklī) vairākus, daudzus
iesēņot Sasēņot (paredzēto daudzumu vai kādu daļu)
sasakrauties Sasēsties (parasti transportlīdzeklī) - par vairākiem, daudziem
piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu); skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus
uzskaldīt Saskaldīt (nelielu daudzumu)
hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem)
patraišķīt sasmalcināt (nelielu daudzumu)
iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu)
piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
planētu gredzeni sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē
piešķaidīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz
pietraikšīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.)
sapoikāt Sašūt (pavirši, ne visai rūpīgi); salāpīt (ar daudz ielāpiem)
piesašūties Sašūt sev (ko) pietiekami daudz
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm)
saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem
pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
aizbīties Satrūkties, nedaudz nobīties
aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem
Japets Saturna pavadonis ("Iapetus"), ko atklājis franču astronoms Dž. Kasīni 1671. g., apriņķo planētu 79,3 dienās 3,56 mlj km attālumā, diametrs 1440 km, daudz krāteru
sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem
saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā
insolācija Saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība
Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma
atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem
Ains sausgultne Omānā (_ʻAyn, Wādī al_), Zāhiras mintakā un nedaudz iesniedzas Dāhilījas mintakā
Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā
sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas
pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu
arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu
sausoknis Saušņu sakopojums; vieta, kur vienkopus ir daudz saušņu
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
ietaukšķēties Sautējot sagatavot kādu daudzumu
superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns
piekūņoties Savairoties lielā daudzumā (par kukaiņiem)
pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem)
piesugoties Savairoties, ieviesties (lielākā daudzumā)
pievaisloties Savaisloties lielākā daudzumā
sakreimot Savākt kādu daudzumu krējuma
sakrejot Savākt kādu daudzumu krējuma
sakriet Savākt kādu daudzumu krējuma, noņemot to no piena
piesēņoties Savākt sev (sēnes) pietiekamā vai lielākā daudzumā; savākt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu sēņu)
sasēkot savākt zināmu daudzumu nopļautu zālaugu
piešķibīt Savākt, salasīt pietiekami daudz vai lielu apjomu
sagūbāt Savākt, saņemt (ko) lielākā daudzumā; savākt, saņemt (kā lielāku daudzumu)
savirt Savārīt (daudz)
sažulināt savārīt daudz ēdamā
apvērpt Savērpt (daudz vai visu)
apsprēst Savērpt (daudz, visu)
apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem)
sadzīties Saves, sagādāt sev (ko) lielākā daudzumā; savest, sagādāt sev (kā lielāku daudzumu)
novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem)
daudzplakņu savienojumā "daudzplakņu kakts": telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts
daudzkāršotājs savienojumā "frekvences daudzkāršotājs" - ierīce, kas pārveido dotās frekvences svārstības svārstībās ar vesela skaitļa reizes lielāku frekvenci
kritizētājs savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
pārum savienojumā "pārum pāri" raksturo lielu daudzumu, apjomu, bagātību
skeletains savienojumā "skeletainā augsne": augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants)
daudzkāršotājs savienojumā "sprieguma daudzkāršotājs" - ierīce, kas palielina spriegumu vesela skaitļa reizes
staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru
pamatmaiņa savienojumā "vielmaiņas pamatmaiņa": minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai
virssasaluma savienojumā "virssasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā
zemsasaluma Savienojuma "zemsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā
izburties savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu)
urbties savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā)
daudzum savienojumā ar "daudz", "daudzi": norāda uz lielu daudzumu
laist savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
pieraut savienojumā ar "ko nu", "ko te" lieto, lai norādītu, ka arī intensīvi strādājot, neko daudz nepanāks, nesasniegs
piegulšņāt savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulšņāt, ka ar gulšņāšanu neko nepanāks, nesasniegs
piekreņķēties savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs
kustēties savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā
riņķum savienojumā ar "riņķis" daudzskaitļa formām izsaka šī vārda pastiprinājumu
vezum savienojumā ar "vezums" izsaka tā daudzkāršojumu
vinguļu savienojumā ar "vinguļiem" raksturo daudzkārtēju staigāšanu līku loču
bez savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam
pilns savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kas atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to
tik savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi
ļoti savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi
visai savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti
ne- savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu
sa- savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku
pie- savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā
ap- savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos
sarūmīties savietoties (daudziem, nelielā telpā)
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā
piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem
saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem
piečopīt Sazagties lielu daudzumu
piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi)
skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem)
kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji
eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda
sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu
nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis
izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dīgšanas spars lielāks
vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē
izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas
atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
celoms Sekundārais ķermeņa dobums - telpa, kas atrodas starp cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem
hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās
aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm
Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē
arābu valoda semītu valodu grupas valoda ar daudziem sarunvalodas dialektiem
kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma
triktraks sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.)
grans sena medikamentu daudzuma mērvienība (aptuveni 0,06 g)
bloks sena papīra daudzuma mērvienība: 1 b. = 25 papīra loksnes, 20 bloki = 1 rīse
Hēdebija sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu
Ugarita sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju
go sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā
frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa
dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām
cantus firmus senās IX-XV gs. polifonijas raksturīgs veids, kura pamatā ir pazīstama melodija un daudzveidīga apstrāde
bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas
augstāk attīstītās sēnes sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne
augstākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir zarains daudzšūnu micēlijs
Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus
hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas
filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju
tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet
asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi
Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros
Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas
devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām
Agastja Senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais - riši, kuru uzskata par daudzu "Rigvēdas" himnu autoru
naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
Atri senindiešu mitoloģijā - viens no senākajiem riši un zvaigzne Sptiņu Riši jeb Lielā Lāča zvaigznājā, daudzu Rigvēdas himnu autors
hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli
Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas
Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs
Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
Ūra senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu
mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai)
fistula Sens vienkanāla un vēlāk daudzkanālu flautas nosaukums
sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu)
piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu)
izsēņot Sēņojot savākt daudzas vai visas sēnes (kādā platībā)
gametangiogāmija Sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji
askusēne sēņu nodalījums ("Ascomycota"), sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un kas vairojas ar askusporām, kuras parasti pa 8 attīstās askos jeb somiņās (tādēļ dažkārt sauc arī par somiņsēnēm)
zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām)
aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu
septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē
efeju sētložņa sētložņu suga ("Glechoma hederacea"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
brūzēt Sgatavot pārāk daudz pārtikas vai dzeramā
ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā)
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus)
sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu)
takale Sieva, kas daudz skraida apkārt
žākstīkla sieviete, kas daudz pļāpā un lamājas
trese sieviete, kas daudz runā
pīpnīca sieviete, kas daudz smēķē
garga sieviete, kas daudz un ātri runā
žausteve sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem
žaustītava sieviete, kas ieleižas ar daudziem vīriešiem
pūderdoze sieviete, kas lieto daudz kosmētiku
čalata sieviete, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt
blusinīca sieviete, kurai ir daudz blusu
ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks
pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
signālu ciparapstrāde signālu apstrādes metodes, kurām raksturīga signālu diskrētā pārveidošana, tādējādi paaugstinot aprēķinu precizitāti un paplašinot izmantojamo aritmētisko operāciju daudzveidību
piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu)
uzsmalcināt Sīkām lāsēm nedaudz līt
parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās
mikrovezikula Sīks pūslītis apsarkušā ādā, viens no daudziem šādiem ekzēmas elementiem
sipaks Sīkums, neliels daudzums, druska
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos
pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama
kalorimetrija Siltuma daudzuma mērīšana
kalorija Siltuma daudzuma mērvienība
mazā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu
lielā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija
starptautiskā kalorija siltuma daudzuma mērvienība, 1 cal = 4,1868 džouli
kristalizācijas siltums siltuma daudzums, kas izdalās kristalizācijas procesā, jo šķidra materiāla iekšējā enerģija ir lielāka par kristāliskās uzbūves iekšējo enerģiju
sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, kurināmajam pilnībā sadegot
kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^)
disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte
iztvaikošanas siltums siltuma daudzums, kas jāpievada vielai šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī, lai tā izotermiskā procesā pārvērstos tvaikā
siltumvadītspējas koeficients siltuma daudzums, kas laika vienībā izplūst caur vides šķērsgriezuma laukuma vienību, ja temperatūras gradients plūsmas virzienā ir vienu vienību liels
īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams vielas masas vienības temperatūras paaugstināšanai par 1 K
kušanas siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai izobāri izotermiskā procesā pārvērstu vielu no kristāliska stāvokļa šķidrā stāvoklī
fāžu transformācijas siltums siltuma daudzums, kas tiek uzņemts vai izdalīts fāžu pāreju procesos; parasti siltuma daudzumu attiecina uz 1 molu vielas
aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā
kondensācijas siltums siltuma daudzums, ko masas vienība izdala, tvaikam pārvēršoties šķidrā fāzē; mērvienība J/kg
kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības
Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai
Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem)
siltumslodze Siltumenerģijas izstrādes daudzums
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
simtiem Simbolizē iespējami lielu daudzumu, vairumu
simts Simt (2); arī liels (kā) daudzums
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs
procents Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%)
kātlapu singonija singoniju suga ("Syngonium podophyllum"), kurai radītas daudzas dekoratīvās šķirnes
poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga
promedols Sintētisks pretsāpju līdzeklis, darbojas līdzīgi morfīnam, daudz lietojot var izraisīt narkotisku atkarību
maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem
sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu)
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās); sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās)
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo
slāpekļūdeņražskābe skābe NH~3~, kuras sāļi ir azīdi, daudzi eksplozīvi
protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu
kriptofānskābe Skābe, kas nelielā daudzumā atrodama cilvēka urīnā
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos; skābekļa bads
hiperoksigenācija Skābekļa pārmērīga daudzuma ievadīšana asinīs; rodas no hiperventilācijas
purpursarkanā skabioza skabiozu suga (Scabiosa atropurpurea"), kuras daudzas šķirnes tiek audzētas arī Latvijā
acidimetrija Skābju daudzuma noteikšana šķīdumos ar kvantitatīvu ķīmisko analīzi
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
saskaitīt skaitīt (daudzas) lūgšanas
divpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 12; daudzums, skaits 12
piecpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 15; daudzums, skaits 15
septiņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 17; daudzums, skaits 17
koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā
noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu); skaitot iedalīt
ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā, daudzumā)
skaisnis Skaits, daudzums
skaišs Skaits, daudzums
īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā
kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus
krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes
gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu
saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu)
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu)
urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis
izpļempt skaļi (daudz un ātri) izdzert
skārdīt skaļi un daudz runāt
ķedāt skaļi un daudz runāt, ķildoties
sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt
korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt
tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada
skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt
valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles
Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā
šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām)
skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
skaņieraksts Skaņdarba fiksēšana datnesī daudzkārtējai atskaņošanai
harmoniķis Skaņradis, kas savu darbu daudzbalsību dibina uz akordu secībām
užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
vēršmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Anchusa"), daudzgadīgs lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām, 140 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas
lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
naudaspūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas
naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
pieskribināt Skribinot sagatavot (pietiekami, daudz)
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
fibrohondroma Skrimšļa audzējs, kurā ir daudz fibrozo audu
izbučoties Skūpstīties daudzas reizes, pietiekoši izskūpstīties
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
izslacīt Slakot izlaistīt (daudz vai visu)
biogēnie amīni slāpekli saturoši organiskie savienojumi, kas veidojas organismā un veic daudzveidīgas bioloģiskas regulatoriskas funkcijas
amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos
azīdi Slāpekļūdeņražskābes sāļi; daudzi ir eksplozīvi
anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā
slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
velēklis Slapjums, nedaudz netīrs
izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu)
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
cirkāt Slaucot izspest pienu maigi un nelielā daudzumā
pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko)
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt
kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta)
izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā)
izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
glikofilija Sliecība uz hiperglikēmiju arī pēc niecīga cukura daudzuma lietošanas
ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst
dūmāt Slikti degot, radīt daudz dūmu
dūmot Slikti degt, radot daudz dūmu
teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu
osteohondromatoze Slimība, kam raksturīga daudzu osteohondromu rašanās
papilomatoze Slimība, kam raksturīga daudzu papillomu attīstīšanās
divertikuloze Slimība, ko raksturo daudzi divertikuli zarnās, īpaši resnajā zarnā
bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks
nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls
neirofibromatoze Slimība, kurai raksturīgi daudzi perifēro nervu labdabīgie audzēji - neirofibromas, ko veido nervu apvalku šūnas
homeoterapija Slimības profilakse vai ārstēšana ar slimību izraisītājai radniecīgu, nedaudz atšķirīgu vielu
hidromantija Slimības prognozes noteikšana pēc sviedru daudzuma un rakstura
polifobija Slimīgas bailes no daudzām lietām vai parādībām
spanaimija Slimīgs asiņu sastāvs, kad tanīs mazinās asins ķermenīšu skaits un fibrīna daudzums
hiperproteoze Slimīgs stāvoklis, kura cēlonis ir palielināts proteīnu daudzums uzturā
zutne Slinka sieviete, kas daudz guļ
zutnis Slinks cilvēks, kas daudz guļ
depšelis Slinks sivēns, kas daudz guļ un nenāk pie siles
depsis Slinks sivēns, kas daudz guļ un nenāk pie siles
liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt
tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt
uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni
satecināt slīpēt, asināt (lielāku daudzumu objektu uz slīpripas)
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija
strādā kā zirgs smagi, grūti, ļoti daudz strādāt
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu)
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu)
vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu
smaikala Smīnētājs, tāds, kas daudz smejas
dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums
piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu)
ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs
ekokarte Sociālā darba novērtēšanas metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks veic klienta dzīves telpas shematizētu atspoguļojumu ekosistēmā daudzveidīgās attiecībās ar vides sistēmām
strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus
galvenā valoda sociolingvistikā - valoda, ko daudzvalodīgā lingvistiskā kopienā lieto visbiežāk
homoloģiskas hromosomas somatisko šūnu hromosomas, kurās ir vieni un tie paši gēni (bet daudzi gēni katrā hromosomā pārstāvēti ar citādu alēli)
pseidomikse Somatogāmija - daudzu sēņu dzimumprocess, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidogāmija
pietriekšt Spaidot, šķaidot izspiest (ogu sulu) pietiekami, daudz
spannis Spaiņa saturs; daudzums, kas ietilps spainī
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces
glābšanas laiva speciāli būvēta daudzvietīga, negrimstoša airu laiva, ko grūti apgāzt un piesmelt
izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai
transpjūters Specializēts mikroprocesors, kura sastāvā ietilpst palīgshēmas daudzu (vairāku) transpjūteru vienlaicīgai paralēlai darbībai
bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī)
kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.)
naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums
kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu
bezgalīga ģenerācija spēja radīt bezgala daudz izteikumu no ierobežota vārdu kopuma
ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu
multiplēti Spektrāllīniju daudzkārtņi
hematospektrofotometrs Spektrofotometrs hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs
saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu)
puzlis Spēle, kas sastāv no daudzām mazām daļiņām, kas jāsaliek kopā tā, lai rezultātā tiktu izveidots konkrēts attēls
kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri)
pozicionāla spēle spēle, kurā katra spēlētāja stratēģija ir daudzsoļu lēmumu pieņemšanas process diskrētā laikā
spermakrāzija Spermatozoīdu daudzuma samazināšanās spermā
turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu)
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli)
sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz)
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli)
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.)
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri
hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve
atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu)
polisporas Sporas, kas veidojušās sporangijā ar daudzām sporām
kastingists Sportists, kas nodarbojas ar kastingu - spiningošanas daudzcīņu
daudzcīņnieks Sportists, kas specializējies daudzcīņa
dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
piespraudīt Spraudot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu)
spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu
nobadīt Spraužot (vairākus, daudz) norobežot
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu)
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem)
radikālis stabila, nemainīga atomu grupa organiskajos savienojumos, kura dažādos variantos atkārtojas daudzās vielās
bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu)
piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu)
ālante Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
arnikas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
arnīks Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernekājas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernekājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernika Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernikājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
stage Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
stiepats Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
volonta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ālanta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru dzimtas augs
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā
apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus)
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izstaigāt (1)
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
pieļaujamā doza starojuma daudzums, kas neapdraud cilvēka organismu
dozas jauda starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā)
interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē
Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis
pasaules tirgus starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis
viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem
mednieku stāsti stāstījums, kurā ir daudz pārspīlējumu
pļorrāt Stāstīt, (daudz un ātri) runāt (nicīgi)
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības
sabalansētība stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
pārpilnība stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā
pārsātinātība stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā
pārsātinātība stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko)
pārsātinātība stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu
pārpilnība stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā
daudzvalodība stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas
nemirstība stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto
skaļums stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
aizmirstība stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin
pārticība stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā
pārpilnība stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā
normoskeocitoze stāvoklis, kad leikocītu skaits asinīs ir normāls, bet palielināts nenobriedušo formu daudzums; leikogrammas novirze pa kreisi
nevaļa stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju
darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
trūcība stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība (1)
trūkums stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1)
plurilingvisms stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas (vismaz trīs) valodas; daudzvalodība
daudzvalodība stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas vai daudzas valodas; multilingvisms; plurilingvisms
pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī
hiperhidratācija stāvoklis, kad organismā ir palielināts ūdens daudzums
pārprodukcija stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt; preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām
verukoze stāvoklis, kam raksturīga daudzu kārpu veidošanās
polikrotisms stāvoklis, kam raksturīgs daudzsitienu pulss
deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus
kondilomatoze stāvoklis, ko raksturo daudzas kondilomas
redundance stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums
atkritumvads Stāvvads daudzstāvu ēkā, atkritumu nogādei konteinerā
Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus
sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem)
sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem)
klīmāt Steigšus un daudz ēst
klīpāt Steigšus un daudz ēst
ķauzt Steigšus, daudz ēst
savervelēt Steigšus, nesaprotami daudz runāt
ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta
paspīlēt Stiepjot, staipot nedaudz izplest, palielināt
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko)
scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā
poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā
sacelt kājās stipri satraukt (daudzus vai visus)
stiprs (arī sīvs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena
sīvs (arī stiprs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena
Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros
blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties
sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu)
izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu)
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4)
noskriet strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu)
iegāzties strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu
saskriet strauji ieplūst (kur) - par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu
iegāzties strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu
sašaut strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus)
kūsāt strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti)
kūsēt strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti)
kūsot strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti)
nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
apbērt strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.)
sakrist strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem)
nogāzt strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu)
nogāzt strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu)
nogāzt strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
noskriet strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā
salikties strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem
sažaut strauji saliet, daudz ieliet
saķerties strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem
sagāzties strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
sagrūt strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu)
kūsāt strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
kūsēt strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
kūsot strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu)
sagāzties strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu)
saklupt strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
sakrist strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem)
iegāzt strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
iegāzt strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz)
piegāzt strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu)
piegāzt strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
saklupt strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem)
iekampt strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko)
putināt strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju)
ar vālu strauji, nenovēršami, lielā daudzumā, spēkā
saspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz
sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko)
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs)
lekterēt Strēbt (parasti ko lielākā daudzumā), lakt
streipaļāt Streipuļot (nedaudz)
žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām
komilitonis studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī)
stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem
bdellatomija Sūcošas dēles gremošanas trakta atvēršana, lai palielinātu izsūcamo asiņu daudzumu
sasūkties Sūcot uzņemt (ko) lielākā daudzumā; sūcot uzņemt (kā lielāku daudzumu)
piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā; sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem)
piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem)
cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā
nizāmija Sūfistu brālība, kas prasīja stingri ievērot šariata likumus, reliģiskajos rituālos atkārtoja galvenās sūfisma tēzes, daudzas šīs brālības organizācijas savā praksē izmanto arī dažādus jogas veidus
bioloģiskā regresija sugas (arī cita taksona) indivīdu skaita un formu daudzveidības samazināšanās
pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai
diversitāte Sugu daudzveidība biocenozē, ekosistēmā; biodiversitāte
piesukāt Sukājot (linus) sagatavot tos pietiekami, daudz
iečūpstināt Sūkājot (nedaudz) ieēst
uzsukāt Sukājot (pakulas, linus) pārsniegt noteiktu daudzumu
osteospongioze Sūkļvielas daudzuma palieināšanās kaulā
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu)
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis)
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas
kopā Summārā skaitā, daudzumā
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
blauska Suns, kas daudz rej
klimšķins Suns, kas daudz rej
rējējs Suns, kas daudz, skaļi rej
klimza Suns, kurš daudz un ātri ēd
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju
ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos
individuālā supervīzija supervīzijas forma: divu profesionāļu – supervizora un supervizējamā – noteiktā veidā organizēts konsultēšanas process, kura gaitā supervizējamais var atspoguļot, analizēt un reflektēt savas profesionālās darbības daudzveidīgos aspektus
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi
skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs
sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem)
biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā
etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā
izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu)
izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš
basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu); piemest (3)
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1)
procesija Svinīgs gājiens, kurā (parasti) ir daudz dalībnieku
ēškot Šad un tad nedaudz ēst, našķoties
kauss šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums
pavārnīca šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums
kule šāda maisa saturs; daudzums, kas ietilpst šādā maisā
maiss šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā
panika šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums
glāze šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums; attiecīgais tilpuma mērs
kanna šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
krūze šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
krūzīte šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
mēriņš šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
panna šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
pudele šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
tase šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
muca šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums
spainis šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums
ķipis šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums
savākt šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu)
sakapāt šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu)
nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē
sašalkties šalkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem)
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu)
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā; šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu)
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu)
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu)
piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu)
Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m
vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos
šķipirkstis Šipirkstis - daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem
plaukšķene šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas
gārnis šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
asparāgs šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi
sīkpaparde šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
botrīdija šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas
samtīte šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas
pulkstenīte šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas
grīslis šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās
kladofora šīs dzimtas ģints ("Cladophora"), laponis zarains, sastāv no lielām daudzkodolu šūnām, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
rasene šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kosa šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas
gandrene šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas
asinszāle šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem
ezerene šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas
lilija šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija
lini šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš
malva šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli
puplaksis šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga
ūdensroze šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm
zaķskābene šīs dzimtas ģints ("Oxalis"), gk. daudzgadīgi lakstaugi, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir adventīvas, tikai lakstaugi
magone šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
atālene šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās
ziemciete šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
ceļteka šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
sūrene šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā
saldsaknīte šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
portulaka šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600)
prīmula šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
rezēda šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
rūta šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu
naktene šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
āžloks šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
nātre šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
pūslene šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
verbēna šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
jūraszāles šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāpnīte šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga
zivjdēle šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos
Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem
taro šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos
hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe
ūdensvirza šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži
māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas
Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi
čūskmēlīte šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
ķirbis šīs rindas dzimta ("Cucurbitaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, >100 ģinšu, \~900 sugu
dipsaks šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu
dotīdeja šīs rindas dzimta ("Dothideaceae"), augļķermeņi ir pseidotēciji bez pseidoparafīzēm, daudzām veidojas konīdiju stadija, Latvijā konstatētas 8 ģintis \~45 sugas, viena no tām ierosina zemeņu lapu baltplankumainību
ebeni šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu
kosa šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints
genciāna šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas
skalbe šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
akmeņlauzīte šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ulotriha šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš
piešķelt Šķeļot sagatavot (pietiekami, daudz)
saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko); šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu)
piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu
degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei
savonade Šķidras ziepes, sastāv no 3 daļām oleīna, 1 daļas metilheksalīna un attiecīga daudzuma 50 procentīga kālija sārma
deplēcija Šķidruma daudzuma samazināšanās ķermenī
pazlaukte Šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt
hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā)
caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu
mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā)
slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā)
stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums
moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu
koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas
tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna
metalizētā šķiedra šķiera, ko iegūst, sagriežot šaurās sloksnītēs metalizētu poliestera plēvi; salīdzinājumā ar metāla šķiedru metalizētā šķiedra ir daudz elastīgāka un mazāk oksidējas gaisa skābekļa ietekmē; izplatītākie komercnosaukumi – metanīts, lurekss u. c.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma)
piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu)
šņūka Šķipsna, neliels daudzums
šņūkata Šķipsna, neliels daudzums
snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to)
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu)
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā
mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku)
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; piešūt (2)
piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi)
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1)
sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu)
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu)
piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi)
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica
mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT
diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
piensula šūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi; latekss
tudī-sudī Šurp turp (par daudzkārtēju virzību)
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt
pašūties Šūt un pabeigt šūt (pietiekošā daudzumā)
šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
zubriķe Tā (parasti skolniece), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās
retai Tā ka ir maz sastopams, lietots; tā, ka kas ir tikai dažiem, nedaudziem
masveidā tā, ka (kas) norisinās plašā apjomā; tā, ka (kas) skar daudzus
masveidā tā, ka (kas) tiek veikts plašā apjomā; tā, ka (kas) attiecas uz daudziem objektiem
bieži tā, ka atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem
plaši tā, ka iesaistīti ir daudzi, attiecas uz daudziem
tuvu tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu)
rūmīgi tā, ka ir pietiekami daudz vietas, telpas; ērti
uz (kā) rēķina tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
dziļš tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū
papilnam tā, ka pilnīgi pietiek; lielā daudzumā, skaitā, apjomā; bagātīgi
īsi tā, ka saruna, stāsts, teksts nav plaši, daudzpusīgi risināts
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti
metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem
konservatīvisms tāda pieeja valsts pārvaldīšanai, kas priekšroku dod līdzšinējo institūciju saglabāšanai un ko identificē ar daudzām rietumvalstu politiskajām partijām
valodneatkarīgs tāda valodas pazīme, kas nav atkarīga no konkrētas valodas un ir raksturīga daudzām valodām
par daudz goda tādā veidā, ka ir pievērsts nepelnīti daudz vērības vai atzinības
smagi tādā veidā, kas raksturīgs, ja darbībā iesaistīts liels smagums, prasa daudz spēka
vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu)
lielvalode Tāda, kas daudz runā; daudzrunātāja
izsmādule Tāda, kas ir daudzu (iespējamo kavalieru) atraidīta
atkārtošana Tādas konstrukcijas izmantošana strukturētā programmēšanā, kas satur daudzkārt izmantojamu operatoru secību (ciklu)
pogaiņš tāds (apģērbs, tā daļa), kam ir daudz pogu
ielejains tāds (apvidus), kur daudz pauguru un ieleju
gravains tāds (apvidus), kur ir daudz gravu
blacains tāds (audums), kurā ir daudz kļūdainu vietu (piemēram, ar pārtrūkušām un nesasietām dzijām)
pills tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā
grumbains tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu
vispusīgs tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas
daudzpusīgs tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas
vērienīgs tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt
bezsātīgs tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu
populārs tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību
daudzvārdīgs tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka
pogaiņš tāds (cilvēks), kas tērpies paģērbā ar (daudzām) pogām
dārgs tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.)
padārgs tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.)
bizelīgs tāds (dzīvnieks, parasti govs), kas mēdz daudz bizot
pienīgs tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena
daudzkājains tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas
daudzauglīgs tāds (dzīvnieks), kam raksturīga daudzauglība
gaļīgs tāds (dzīvnieks), no kura var iegūt daudz gaļas (1)
īss tāds (ēdiens, parasti zupa), kas vārīts nelielā ūdens daudzumā
pakreptīgs tāds (ēdiens), kam ir pievienots samērā daudz sāls, garšvielu, arī aizdara
tūkstošgalvains tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku
daudzgalvains tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku
ilggadīgs tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus; daudzgadīgs
gravots tāds (lauks, apkārtne), kur ir vairākas (daudz) gravas
balandains tāds (lauks, tīrums), kur daudz balandu
ražīgs tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena
trīspūrvietu tāds (lauksaimniecības produkcijas daudzums), kas iegūts no trim pūrvietām
riekstains tāds (lazdu krūms), kur ir daudz riekstu
truntains tāds (par koku), kam daudz lielāku un mazāku pieaugumu
caurbirīgs tāds (parasti dzīvnieks), kas daudz ēd, bet nebarojas
tīmagains tāds (pavediens, dzija), kas nav vienmērīgi, līdzeni savērpts, kur daudz savienojuma vietu
daudztāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir vairākas, daudzas (pakāpeniskas) daļas, joslas
taukains tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums
pakreimains tāds (rūgušpiens), kam ir klāt nedaudz krējuma
vairākbalsīgs tāds (skaņdarbs,), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; daudzbalsīgs (2)
kļikurains tāds (šķidrums), kam ir daudz piemaisījumu, netīrumu
ķimanains tāds (tāda vieta) kur ir daudz ķimenes
grāvijs tāds (tīrums, zemes gabals), kur ir daudz grāvju
ketogēns tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti
liciens tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi
pļavains tāds kur ir daudz pļavu
antidiurētisks tāds līdzeklis, kas kavē urīna atdalīšanos; kas palielina urīna koncentrāciju, pamazinot tā daudzumu
rečkains tāds mežs, kur ir daudz slapju pļavu
kopprojekts tāds projekts, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi; kopīgs projekts
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt
diatonisks stils tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes
kupls tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu
ražīgs tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām)
sauss tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem)
dzīvs tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma
nepietiekams tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā
dažāds tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi
visāds tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi; arī dažāds
krietns tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.)
labs tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.)
pamatīgs tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.)
lieks tāds, kā ir vairāk par kādu (parasti normālu) daudzumu, lielumu, skaitu
sāpīgs tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu)
lēts tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu)
dārgs tāds, kā realizēšanai vajag daudz naudas; tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem
tuvs tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju
pārbagāts tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā; pārāk dārgs, grezns
slapņis tāds, kad daudz un bieži līst (par laiku, laikposmu)
versmīgs tāds, kad ir daudz notikumu, pārdzīvojumu (par laikposmu)
versmains tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu)
pērkoņains tāds, kad ir daudz pērkona negaisu (par laikapstākļiem, laikposmu)
lielūdeņu tāds, kad ir pali, kad līst daudz lietus (parasti par laiku, laika posmu)
trūcīgs tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu)
pārbagāts tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu
pakrumpains tāds, kam (sejā) ir samērā daudz grumbu
ortoglikēmisks tāds, kam asinīs ir normāls cukura daudzums
atzalains tāds, kam daudz atzalu
drēbīgs tāds, kam daudz drēbju; ar drēbēm bagāts
stiķpills tāds, kam daudz humora, asprātības
pulkkājis tāds, kam daudz kāju: polips, ķauris
multinodulārs tāds, kam daudz mezgliņu
gangliozs tāds, kam daudz mezglu
naudēlis tāds, kam daudz naudas
daudzvariantu tāds, kam iespējami daudzi varianti
sauss tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu)
simtgadīgs tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
simtgadējs tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu; simtgadīgs
tūkstošgadīgs tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
tūkstošgadējs tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu; tūkstošgadīgs
plēkšņains tāds, kam ir (daudzas) plēksnes (2)
pumpains tāds, kam ir (daudzas) pumpas (1)
pumpains tāds, kam ir (daudzas) pumpas (2)
pilns tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām)
bārbalaiņš tāds, kam ir (lielā daudzumā) skaras, bārkstis, ķekari
porains tāds, kam ir [poras]{s:1531}; tāds, kam ir daudz lielu poru
cerains tāds, kam ir ceri; ar daudziem ceriem
porains tāds, kam ir daudz [poru]{s:1532} - par vielu, masu, materiālu u. tml.
pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1776}; ļoti mīksts
pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1777}; tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi
spēcīgs tāds, kam ir daudz [spēka]{s:2167}, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem)
asakains tāds, kam ir daudz asaku
badeklīgs tāds, kam ir daudz asumu; durstīgs
daudzbērnīgs tāds, kam ir daudz bērnu
daudzbērnu tāds, kam ir daudz bērnu
blusains tāds, kam ir daudz blusu
izvaļīns tāds, kam ir daudz brīva laika
simtacains tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu)
ķeburains tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu
ķeburains tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu
drānots tāds, kam ir daudz drānu vai veļas
dikts tāds, kam ir daudz fiziska spēka
ielāpains tāds, kam ir daudz ielāpu
ikrijs tāds, kam ir daudz ikru
pulkkājains tāds, kam ir daudz kāju
multikapsulārs tāds, kam ir daudz kapsulu
krunkains tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ķekarains tāds, kam ir daudz ķekaru
kupls tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem)
daudzlapains tāds, kam ir daudz lapu, kupls lapojums
daudzlapu tāds, kam ir daudz lapu, kupls lapojums
logots tāds, kam ir daudz logu
iespējīgs tāds, kam ir daudz naudas, liela ietekme
naudīgs tāds, kam ir daudz naudas; bagāts
naudens tāds, kam ir daudz naudas; bagāts (1); naudīgs (1)
pakarains tāds, kam ir daudz pakaru (piemēram, par augiem)
pākšaiņš tāds, kam ir daudz pākšu
pākstains tāds, kam ir daudz pākšu
pākstaiņš tāds, kam ir daudz pākšu
pākšāts tāds, kam ir daudz pākšu (par augiem)
parādiem apkrauts tāds, kam ir daudz parādu; tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem
smildzains tāds, kam ir daudz pārsmilgu (nevienāda resnuma) posmu (par dziju)
plūksnains tāds, kam ir daudz plūksnu (1)
punains tāds, kam ir daudz punu (2) - par augiem, to daļām
poliandrs tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu)
saknaiņš tāds, kam ir daudz sakņu atzarojumu
sēklains tāds, kam ir daudz sēklu (par augiem, to daļām)
skars tāds, kam ir daudz skaru
stingrs tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī spēcīgs (1), stiprs (1)
spēcīgs tāds, kam ir daudz spēka, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par dzīvniekiem)
čemurots tāds, kam ir daudz un biezi zari
kogurens tāds, kam ir daudz un labas pogaļas (par liniem)
utainis tāds, kam ir daudz utu
utains tāds, kam ir daudz utu
smilgains tāds, kam ir daudz vāju, tievāku vietu (parasti par dziju)
daudzvārdainis tāds, kam ir daudz vārdu
daudzvārdains tāds, kam ir daudz vārdu
daudzvārdis tāds, kam ir daudz vārdu
bagātīgs tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību; tāds, kam ir daudz sastāvdaļu; daudzveidīgs, bagāts
simtējāds tāds, kam ir daudz veidu; tāds, kas izpaužas daudzos veidos
pilns tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām)
sakņains tāds, kam ir daudz, sakņu
vātains tāds, kam ir daudzas brūces, vātis
daudzgalvains tāds, kam ir daudzas galvas
daudzgalvis tāds, kam ir daudzas galvas
daudzgalvu tāds, kam ir daudzas galvas
tūkstošgalvains tāds, kam ir daudzas galvas
pogaļains tāds, kam ir daudzas pogaļas
čāparains tāds, kam ir daudzas saknes
slokātnains tāds, kam ir daudzas slokātnes
daudzvārpstu tāds, kam ir daudzas vārpstas
desmitējāds tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos
spicens tāds, kam ir daudzi asi izaugumi (ērkšķi)
krobļēns tāds, kam ir daudzi krobuļi (1)
serpentīnveida tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma
činkains tāds, kam ir daudzi mazi izciļņi
sīkločains tāds, kam ir daudzi nelieli līkumi
daudzējāds tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības
daudzstūrains tāds, kam ir daudzstūra veids
polimorfocelulārs tāds, kam ir daudzveidīgas šūnas
polimorfonukleārs tāds, kam ir daudzveidīgs kodols, piem., leikocīts
plašs tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām)
cerīgs tāds, kam ir iespēja nākotnē gūt panākumus; [daudzsološs]{e:57097}
atminīgs tāds, kam ir laba atmiņa; tāds, kas daudz ko atminas
pārticis tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku)
universāls tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums; tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas
multipolārs tāds, kam ir ne tikai divi pretmeti, bet daudz vairāk nianšu
raibēns tāds, kam ir nedaudz raibumu (parasti nekontrastējošās krāsās)
iesājš tāds, kam ir nedaudz sūra, rūgta garša; arī nedaudz novadējies
kapitāls tāds, kam ir nepieciešams daudz darba vai daudz naudas līdzekļu
truls tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs
pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem)
kņubs tāds, kam ir par daudz šaurs leņķis starp asmeni un kātu (par izkapti)
pārpilns tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām)
aptaukots tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki
uzņēmīgs tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt
piparains tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu
piparots tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu
vircots tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču
vērienīgs tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni)
poligonāls tāds, kam ir poligona (3) veids; daudzstūrains
ņudzīgs tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur kas ņudz
sarežģīts tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība
ņudzošs tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz
pašaurs tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.)
slapjš tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2)
mitrs tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu)
mikls tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem)
pastūrains tāds, kam ir samērā daudz stūru, asu izliekumu
paliels tāds, kam ir samērā daudzas sastāvdaļas, vienības
naudaskārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas
krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
piramīda tāds, kam ir šāda daudzskaldņa forma
pantotropisks tāds, kam ir tieksme saistīties daudzos audos
multifunkcionāls tāds, kam ir vairākas funkcijas; daudzfunkcionāls
stērbeļains tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru)
polifunkcionāls tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas
melnsvītrots tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras
svītrains tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras
šķautņains tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas
švīkains tāds, kam ir vairākas, daudzas švīkas
logains tāds, kam ir vairāki, daudzi logi
stabots tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu
stūrains tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
vārpains tāds, kam ir vārpas, arī tāds, kurā ir daudz vārpu
sauss tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti)
stiprs tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1)
insulinējams tāds, kam jāpalielina insulīna daudzums asinīs
bagāts tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu
nabadzīgs tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu
nabags tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nabadzīgs (2)
trūcīgs tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem); arī nabadzīgs (2)
nekonkrēts tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura; vispārīgs, abstrakts
nevaļīgs tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju
izplūdis tāds, kam nav stingras uzbūves; tāds, kur daudz lieka, nevajadzīga
trūcīgs tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nemantīgs, nabadzīgs (1)
runulis tāds, kam patīk daudz runāt vai kam veicas ar runāšanu
bagāts tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības; tāds, kam ir daudz naudas
pilnskanīgs tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi)
sarežģīts tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem)
šaurs tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.)
nabags tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā; nemantīgs, trūcīgs; nabadzīgs (1)
nabadzīgs tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma; nemantīgs, trūcīgs
transnacionāls tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām
sātīgs tāds, kas (parasti nelielā daudzumā) pilnīgi apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu)
viduvējs tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.)
slapjš tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma
daudzšķautņains tāds, kas aptver daudzas dažādas, bieži pretējas kvalitātes, daudzus dažādus viedokļus
daudzpusīgs tāds, kas aptver daudzas nozares, daudzus viedokļus; plašs, bagātīgs
vispusīgs tāds, kas aptver iespējami daudzas nozares, viedokļus, sastāvdaļas u. tml.
vienlaidu tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus
tītava tāds, kas ar daudz drēbēm tinas un silti ģērbjas
varavīkšņains tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni
lāga tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā
lādzīgs tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā; lāga (3)
simtreizējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu
simtkārtējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu; simtreizējs
tūkstoškārtējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes
daudzreizējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzkārtējs
daudzkārtējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzreizējs
desmitreizējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto samērā daudzas reizes
rets tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem
biežs tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem
daudzadrešu tāds, kas attiecas uz daudzām adresēm
multifrekvenču tāds, kas attiecas uz daudzām frekvencēm
daudzpusējs tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki
daudzkadru tāds, kas attiecas uz daudziem kadriem
multifokāls tāds, kas attiecas uz daudziem perēkļiem; tāds, kam daudz perēkļu
vispārējs tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu
multifaktoriāls tāds, kas attiecas uz daudzu faktoru iedarbību
oligogēns tāds, kas attiecas uz pārmantotu īpašību, kuru noteic tikai viens vai nedaudzi gēni
universāls tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām: arī vispārējs
vairākportu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem portiem
vairākpunktu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem punktiem
vairākuzdevumu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem uzdevumiem
vispasaules tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm
vispārcilvēcīgs tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi)
paisikle tāds, kas bez vajadzības daudz runā un jaucas citu darīšanās
nesātīgs tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību
simtkārtīgs tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots
tūkstoškārtīgs tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots
ķaulīgs tāds, kas daudz dauzās, kaujas
dējīgs tāds, kas daudz dēj
telša tāds, kas daudz dzer (vai ēd šķidru)
telža tāds, kas daudz dzer (vai ēd šķidru)
telzis tāds, kas daudz dzer (vai ēd šķidru)
daudzdzērējs tāds, kas daudz dzer, žūpa, plītnieks
dziedīgs tāds, kas daudz dzied
dziesmots tāds, kas daudz dzied
ēdelis tāds, kas daudz ēd
ķausis tāds, kas daudz ēd
ķauzis tāds, kas daudz ēd
ķimza tāds, kas daudz ēd
kiškamjots tāds, kas daudz ēd
tasla tāds, kas daudz ēd
veselis tāds, kas daudz ēd
zoņķis tāds, kas daudz ēd
ēdelīgs tāds, kas daudz ēd (parasti par dzīvniekiem)
trolis tāds, kas daudz ēd, rij
dūšīgs tāds, kas daudz ēd; tāds, kas daudz dzer
grauzīgs tāds, kas daudz grauž
greča tāds, kas daudz greznojas
sūtonis tāds, kas daudz guļ, miega pūznis
daudzgulētājs tāds, kas daudz guļ; guļava
daudzgulis tāds, kas daudz guļ; guļava
praška tāds, kas daudz jautā, prašņā
dveša tāds, kas daudz klepo
bļaurīgs tāds, kas daudz kliedz vai skaļi lamājas
žāva tāds, kas daudz kliedz, trako
ļaujīgs tāds, kas daudz ko atļauj (piemēram, ēst konfektes), liberāls
pieprasīgs tāds, kas daudz ko pieprasa; izvēlīgs
krateklīgs tāds, kas daudz kustas, lēkā, skraida
krāsgulis tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns
krāsnguļa tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns
krāsngulis tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns
izlielīgs tāds, kas daudz lielās vai mēdz lielīties
laktereis tāds, kas daudz lok, dzer
medīgs tāds, kas daudz medī (par dzīvniekiem)
pļenderka tāds, kas daudz nesakarīgi pļāpā
daudzrunīgs tāds, kas daudz runā
ļurums tāds, kas daudz runā
valšķis tāds, kas daudz runā un visu kritizē
tukšmuldis tāds, kas daudz runā, neko vērtīgu nepasakot
melšīgs tāds, kas daudz runā, parasti melo
lielrunātājs tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs
lielvalodis tāds, kas daudz runā; daudzrunātājs
daudzrunātājs tāds, kas daudz runā; pļāpa
strādīgs tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; arī darbīgs, čakls
darbīgs tāds, kas daudz un čakli strādā; strādīgs, čakls
čakls tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko; strādīgs, darbīgs
valodīgs tāds, kas daudz un labprāt runā; tāds, kas labprāt iesaistās sarunā
gribulis tāds, kas daudz un nepacietīgi grib
lielmutīgs tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
balamutīgs tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs
balmutīgs tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs
vāroņa tāds, kas daudz un skaļi runā
zviega tāds, kas daudz un skaļi smejas
graula tāds, kas daudz un visu ko ēd
žļūga tāds, kas daudz vai bieži urinē
vaidulis tāds, kas daudz vaid
daudzzinātnieks tāds, kas daudz zin
daudzzinis tāds, kas daudz zin
zirgatis tāds, kas daudz zirgojas
krājīgs tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2)
kustīgs tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm); arī darbīgs
blorzīgs tāds, kas daudz, ātri, arī neskaidri runā; pļāpīgs
pelīgs tāds, kas daudz, veiksmīgi medī peles (par kaķiem); medīgs
simtkrāsains tāds, kas daudzās (simts) krāsās laistās
tinaža tāds, kas daudzās drēbēs tinas, silti ģērbjas
pilnasiņu tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts noteiktā virzienā bez citu šķirņu piejaukuma un noteiktam mērķim (par dažu šķirņu zirgiem)
žūris tāds, kas dzer daudz ūdens
gaļnieks tāds, kas ēd daudz gaļas
ķepete tāds, kas ēdot par daudz ēdiena sabāž mutē
dūmrades tāds, kas eksplodējot, degot rada daudz dūmu
mazs tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem)
polikristālisks tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra
sīks tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību)
simtgadējs tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
simtgadīgs tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
simtgadu tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
tūkstošgadējs tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
tūkstošgadīgs tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
tūkstošgadu tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
daudzgadējs tāds, kas ilgst daudzus gadus
daudzgadu tāds, kas ilgst daudzus gadus; tāds, kas paredzēts daudziem gadiem
daudzdienu tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām
ilggadējs tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus
astrains tāds, kas ir ar daudz astriem
krāšņs tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem
punduris tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
torņains tāds, kas ir daudz torņu; tāds, kam ir torņi vai tornis
pazīstams tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību)
raibulis tāds, kas ir daudzkrāsains, ar dažādu krāsu laukumiem
vecs tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns
mazsālīts tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem)
izzarot tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem
izžuburot tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem
sniegains tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega
sniegots tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega; sniegains (1)
slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika
savstarpējs tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām)
trekns tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2)
tauks tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2)
masa tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā; tāds, kas ir lielā (daudzumā, apjomā)
mazlietots tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots
pakrumpains tāds, kas ir nedaudz saburzīts
ceblis tāds, kas ir nedaudz savēlies
pastāvīgs tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu)
kazēka tāds, kas ir nevaldāms, trakulīgs, kas daudz skraida, bizo
vispārnozīmīgs tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem
atvieglots tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.)
škārbens tāds, kas ir par daudz saskābis
pārpilns tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību)
krāšņs tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi)
publisks tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem
pilns tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu)
masa tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu; tāds, kurā piedalās daudz cilvēku
šaurs tāds, kas ir saistīts tikai ar vienu darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām
neliels tāds, kas ir samērā mazs pēc daudzuma
sasāpēt tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.)
grumbains tāds, kas ir savilkts grumbās (par ādu); ar daudzām grumbām (piemēram, par seju, tās daļām)
ražens tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu)
korpulents tāds, kas ir tukls; tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu
slapjš tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1)
krāsains tāds, kas ir vairākās vai daudzās krāsās
polihroms tāds, kas ir veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains (1)
vispāratzīts tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts
slepens tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām)
vispārzināms tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem
neaizsniedzams tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt
kareivīgs tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā; tāds, kas daudz karo; tāds, kam ir tieksme karot
nektārains tāds, kas izdala daudz nektāra
brāzmains tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu
žūris tāds, kas izšķērdē daudz šķidruma, nevajadzīgi laista
izšķērdīgs tāds, kas izšķērdē; tāds, kas daudz izlieto, patērē ko
dzerstelīgs tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus
dzerstīgs tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus
rijīgs tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
milzīgs tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3)
pārticīgs tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem)
pillīgs tāds, kas mazliet pārsniedz attiecīgo lielumu, daudzumu
paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi
dzērīgs tāds, kas mēdz daudz dzert (par lopiem)
skanīgs tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss
miedzelīgs tāds, kas mēdz daudz gulēt; miegains
rēcīgs tāds, kas mēdz daudz kliegt
lēverīgs tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs
lēvarīgs tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs
skrējīgs tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs
runīgs tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt; tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās
pļāpīgs tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt
skaļš tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
lodains tāds, kas mēdz lodāt; tāds, kas daudz staigā, kustas
dauggulis tāds, kas mīl daudz gulēt
iegreizs tāds, kas nav gluži taisns, pareizs; nedaudz greizs
švaks tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis
ahrestisks tāds, kas nav izlietojams, kaut arī atrodas pietiekošā daudzumā; kas nepiedalās vielu maiņas procesā savā funkcijā, vietā vai stāvoklī
noslēpumains tāds, kas nav izprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku)
mazs tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu
pusvaļīgs tāds, kas nav sevišķi aizņemts, nodarbināts; tāds, kam nav sevišķi daudz darba
parasts tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu)
paklepains tāds, kas nedaudz klepo; tāds, kam ir neliels klepus
nerīša tāds, kas nekad nav paēdis, kas daudz ēd
mazs tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
nepilnīgs tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt
sauss tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā
lāsmains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
lāsumains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
plašs tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu); tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi
vērienīgs tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu)
masveida tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus
masveidīgs tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus
ņaga tāds, kas par daudz sev vien velk
konkrēts tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā
guļīna tāds, kas paradis daudz un ilgi gulēt
tāpaļa tāds, kas pārlieku daudz grib zināt
virslimita tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu)
lieks tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu
pamatīgs tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
virsplāns tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu
augsts tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi; liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma)
daudzveidīgs tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos
rets tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā; tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams
daudzgadējs tāds, kas pastāv, eksistē daudzus gadus
ilggadējs tāds, kas pastāv, eksistē vairākus vai daudzus gadus
neskaitāms tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt
pilnveidīgs tāds, kas pastāv, izpaužas daudzveidīgi, pilnīgi
pilnskanīgs tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā
rijīgs tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
nesātīgs tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
vesels tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu)
pamazs tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa
vidusmērs tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei
miliārs tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu; tāds kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām)
kopīgs tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem
kauka tāds, kas piekasās piekasīšanās dēļ, kas daudz runā nevajadzīga
kopējs tāds, kas piemīt vai raksturīgs vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem
kopīgs tāds, kas piemīt vai raksturīgs vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem
produktīvs tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē)
polileptisks tāds, kas raksturīgs ar daudzām lēkmēm (eksacerbācijām un remisijām)
alpīns tāds, kas raksturīgs augstiem kalniem, kuri saņem ievērojamu nokrišņu daudzumu
daudzbalsīgs tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm
tūkstošbalsīgs tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm
vairākbalsīgs tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm; arī daudzbalsīgs (1)
jaktīgs tāds, kas rotaļājoties mēdz daudz skraidīt, kūleņot u. tml. (parasti par dzīvniekiem)
daudzvalodīgs tāds, kas runā daudzās valodās
dikts tāds, kas sadegot dod daudz siltuma (par kurināmo)
desmitkārtīgs tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots
daudzvalodu tāds, kas sastādīts daudzās valodās
poliglotisks tāds, kas sastādīts daudzās valodās; daudzvalodu (2)
daudzskanīgs tāds, kas sastāv no daudzām dažādām skaņām
locekļans tāds, kas sastāv no daudzām detaļām
daudzkārtains tāds, kas sastāv no daudzām kārtām
daudznāciju tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības
daudzsekciju tāds, kas sastāv no daudzām sekcijām
daudzsēriju tāds, kas sastāv no daudzām sērijām
daudzšūnu tāds, kas sastāv no daudzām šūnām
daudztautu tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas
daudztautību tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas laulības
plurāls tāds, kas sastāv no daudzām vienībām
sarežģīts tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām
plašs tāds, kas sastāv no daudziem
daudzmiljonu tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību
daudzsējumu tāds, kas sastāv no daudziem sējumiem
daudztūkstošu tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību
milzīgs tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu)
milzu tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu)
milzīgs tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
milzu tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2)
mazs tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu)
mazs tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
plākšņains tāds, kas sastāv no plāksnēm (1); tāds, kur ir daudz plākšņu (1)
prāvs tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu)
neliels tāds, kas sastāv no samērā nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu)
neliels tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
polisintētisks tāds, kas sastāv no vairākām, daudzām daļām
izplatīts tāds, kas sastopams plašā teritorijā; tāds ko plaši pazīst, ko daudzi zina vai lieto
sulīgs tāds, kas satur daudz [sulas]{s:2133} - par augiem, to daļām
dikts tāds, kas satur daudz alkohola
stērķelains tāds, kas satur daudz cietes
stērķelaiņš tāds, kas satur daudz cietes
miltāts tāds, kas satur daudz cietes (par kartupeļiem)
eļļains tāds, kas satur daudz eļļas; tāds, kam ir eļļas piejaukums
glūdains tāds, kas satur daudz glūdas; tāds, kam ir glūdas piejaukums
graudains tāds, kas satur daudz graudu (1); graudiem bagāts
grīšļains tāds, kas satur daudz grīšļu; tāds, kur aug daudz grīšļu
jodains tāds, kas satur daudz joda
kūdrains tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis
daudzvārdīgs tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu
naftains tāds, kas satur daudz naftas; tāds, kam ir naftas piejaukums
putojošs tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem)
ogļains tāds, kas satur daudz ogļu (1)
pakalainis tāds, kas satur daudz pakulu
plienains tāds, kas satur daudz pliena (1)
plienains tāds, kas satur daudz pliena (2)
sudrabīgs tāds, kas satur daudz sudraba; ar sudrabu izrotāts
trekns tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); tauks (1)
tauks tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1)
trūdains tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni)
ūdeņains tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos)
barojošs tāds, kas satur daudz viegli izmantojamu uzturvielu
baķains tāds, kas satur daudzus baķus
daudzsaikļu tāds, kas satur daudzus saikļus
mezolecitāls tāds, kas satur dzeltenumu mērenā daudzumā
kreimains tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma
kreimaiņš tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma
skops tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju)
mīksts tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu
švaks tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu
ūdeņains tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem)
pelnains tāds, kas satur pelnus; tāds, kas sadegot rada daudz pelnu
miltains tāds, kas satur samērā daudz cietes
salds tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
stiprs tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu)
miltains tāds, kas satur samērā daudz miltu
sāļains tāds, kas satur samērā daudz sāļu
sāļš tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
smelinis tāds, kas satur samērā daudz smilšu daļu (par augsni)
ūdeņaiņš tāds, kas satur samērā daudz ūdens
ūdeņains tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu); tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu
sāļš tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
pašvaks tāds, kas satur samērā nelielu alkohola daudzumu
ūdenīgs tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi)
lielisks tāds, kas sevišķi atbilst noteiktām prasībām (pēc daudzuma); sevišķi liels
šķērmains tāds, kas skābstot ir nedaudz sabojājies, ieguvis nepatīkamu garšu
skaļrīklis tāds, kas skaļi (un daudz) runā
vēplava tāds, kas skaļi un tukši daudz runā
pusgarš tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu)
jēmīgs tāds, kas spējīgs daudz (alkohola) izdzert
tākaļa tāds, kas tekalē apkārt un pārlieku daudz grib zināt
nepieēdināms tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis
kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs
daudzkārtējs tāds, kas veicis ko daudzas reizes
plašs tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju)
koprepublikānisks tāds, kas vienlīdz attiecas uz vairākām vai daudzām republikām
puszaglis tāds, kas zog sīkumus, pievāc nepamanāmus vai grūti pamanāmus daudzumus
tauta tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses
plašs tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.)
nemirstīgs tāds, ko daudzas paaudzes saglabā atmiņā, piemin, arī izmanto
nepopulārs tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme
savstarpējs tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli)
kopējs tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi
kopīgs tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi
velēnains tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku); tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni)
koplietošanas tāds, ko lieto vairāki vai daudzi
vispārpieņemts tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi
vispārsaprotams tāds, ko saprot visi vai daudzi
ziema tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm)
koplietošana tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi
masveida tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem
masveidīgs tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem; masveida (2)
kopīgs tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi
kopējs tāds, ko veic, veido, dara vairāki vai daudzi
poliglotisks tāds, ko veido cilvēki, kas prot daudzas valodas; daudzvalodu (1)
daudzvalodu tāds, ko veido cilvēki, kas runā daudzās valodās
daudzkārtīgs tāds, ko veido daudzas kārtas
daudznacionāls tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības
rets tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs
pabiezs tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: parets
biezs tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets
daudzkriteriāls tāds, ko vērtē vienlaicīgi pēc daudziem kritērijiem
kopējs tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi
kopīgs tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi
pazīstams tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā)
pārpilns tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi)
pilns tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā)
pārpilns tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā)
piebārstīt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piebērt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piebirt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piesēt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piekaisīt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu)
pilns tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli)
pilns tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi)
pārpilns tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.)
nātrains tāds, kur aug (daudzas) nātres
piepjains tāds, kur aug (daudzas) piepes
soklains tāds, kur aug daudz kļavu
pēnežains tāds, kur aug daudz lielo zvaguļu ("Rhinanthus vernalis")
meldrains tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis
niedrains tāds, kur aug daudz niedru; niedrām aizaudzis
smilgains tāds, kur aug daudz smilgu; tāds, kas satur daudz smilgu
stiebrains tāds, kur aug daudz stiebraugu; tāds, kas satur daudz stiebru
ušņains tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu
pilns tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību)
ciesains tāds, kur daudz ciesu
ciesnains tāds, kur daudz ciesu
ciesots tāds, kur daudz ciesu
drumstalaiņš tāds, kur daudz drumstalu; drupans
brikšņains tāds, kur daudz krūmu
nezālaiņš tāds, kur daudz nezāļu
apdzīvots tāds, kur dzīvo samērā daudz cilvēku
slapjš tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm)
mitrs tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm)
sauss tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm)
ogains tāds, kur ir (daudz) ogu; tāds (augs), kam ir daudz ogu
bedrains tāds, kur ir daudz [bedru]{s:1825}
adatains tāds, kur ir daudz adatām līdzīgu veidojumu
aizains tāds, kur ir daudz aizu; aizām bagāts
akačains tāds, kur ir daudz akaču
akmeņains tāds, kur ir daudz akmeņu
akmeņots tāds, kur ir daudz akmeņu; tāds, kas veidots no akmeņiem
alains tāds, kur ir daudz alu
slaukšņains tāds, kur ir daudz atkritumu (netīrumu)
mēslains tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu
kacenains tāds, kur ir daudz augļu un lapu kātu
avotains tāds, kur ir daudz avotu; arī slīkšņains, purvains
blakšains tāds, kur ir daudz blakšu
blusains tāds, kur ir daudz blusu
blusāts tāds, kur ir daudz blusu; tāds, kam ir daudz blusu
celmains tāds, kur ir daudz celmu
raibs tāds, kur ir daudz cilvēku (par vietu, apkārtni u. tml.)
ciņains tāds, kur ir daudz ciņu
dzīslains tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi
dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
čiekurains tāds, kur ir daudz čiekuru
dobjains tāds, kur ir daudz dobju
drumstalains tāds, kur ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
dublaiņš tāds, kur ir daudz dubļu
dubļaiņš tāds, kur ir daudz dubļu
dubļains tāds, kur ir daudz dubļu; tāds, kas sastāv no dubļiem; tāds, kam ir dubļu piejaukums
dūmains tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis
dūmājs tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis
dūmaiņš tāds, kur ir daudz dūmu; dūmiem piesātināts
dundurains tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu); tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu)
dūņains tāds, kur ir daudz dūņu; tāds, kam ir dūņu piejaukums
ezerains tāds, kur ir daudz ezeru
grumbuļains tāds, kur ir daudz grumbuļu; nelīdzens
gružains tāds, kur ir daudz gružu
gružots tāds, kur ir daudz gružu
lejains tāds, kur ir daudz ieleju, ieplaku
iežains tāds, kur ir daudz iežu
čubatains tāds, kur ir daudz izkaltuša siena vai salmu atkritumu
skutājs tāds, kur ir daudz kaitēkļu
kalnains tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru
kalnots tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru; kalnains
klinšains tāds, kur ir daudz klinšu; tāds, ko veido klintis
krāčains tāds, kur ir daudz krāču
kupenains tāds, kur ir daudz kupenu
kurmains tāds, kur ir daudz kurmju rakumu
kvēpains tāds, kur ir daudz kvēpu
lāmains tāds, kur ir daudz lāmu (1)
lapains tāds, kur ir daudz lapu (par vietu)
līčains tāds, kur ir daudz līču (1)
pēnežains tāds, kur ir daudz melno graudu
merģeļains tāds, kur ir daudz merģeļa, tāds, kas satur merģeli
mēslains tāds, kur ir daudz mēslu (1)
mežains tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu
slapņis tāds, kur ir daudz mitruma (par telpām)
slapņis tāds, kur ir daudz mitruma, ūdens (par augsni, vietu, vidi)
gaļīgs tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām)
zāļāts tāds, kur ir daudz nezāļu
zālaiņš tāds, kur ir daudz nezāļu (parasti par labību)
nezāļains tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām
nogāžains tāds, kur ir daudz nogāžu
odains tāds, kur ir daudz odu
paugurains tāds, kur ir daudz pauguru
peļķains tāds, kur ir daudz peļķu
pudurains tāds, kur ir daudz puduru
radžains tāds, kur ir daudz radžu(1)
radžains tāds, kur ir daudz radžu(2)
rievains tāds, kur ir daudz rievu (1)
rievains tāds, kur ir daudz rievu (2)
rogains tāds, kur ir daudz rogu
rugājains tāds, kur ir daudz rugāju (1)
saknaiņš tāds, kur ir daudz sakņu (par zemi, augsni)
siekstains tāds, kur ir daudz siekstu (1)
sienains tāds, kur ir daudz siena; tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu
līkšņains tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu)
trūdots tāds, kur ir daudz trūdvielu
utains tāds, kur ir daudz utu
vārpatains tāds, kur ir daudz vārpatu 1; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu 1 sakneņiem
velēnots tāds, kur ir daudz velēnu
vicains tāds, kur ir daudz vicas 1(1)
vircaiņš tāds, kur ir daudz vircas; tāds, kas ir notriepts ar vircu
ziedains tāds, kur ir daudz ziedošu augu, ziedu
žagarains tāds, kur ir daudz žagaru
žagarājs tāds, kur ir daudz žagaru
daudzeju tāds, kur ir daudzas ejas; tāds, kas ir saistīts ar daudzām ejām, vai veido tās
šķīsts tāds, kur ir maz pakaišu, bet daudz vircas (par mājdzīvnieku novietnēm)
pagravains tāds, kur ir samērā daudz gravu
sauss tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.)
pills tāds, kur kas atrodas ļoti lielā daudzumā
pills tāds, kur kas uzturas, pulcējas u. tml. lielā daudzumā
slapņis tāds, kur maz pakaišu, bet daudz vircas (par mājlopu novietni)
pakluss tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī samērā nomaļš
dūmāts tāds, kur plūst iekšā dūmi (par celtni, telpu); tāds, kas satur daudz dūmu (par gaisu)
puķains tāds, kur zied daudz puķu
puķots tāds, kur zied daudz puķu
pilns tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas
pogots tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); [pogains]{s:2084}
pogains tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogots
lāčauzains tāds, kurā aug daudz lāčauzu
ūdeņains tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu)
piņķerīgs tāds, kura darināšanā, gatavošanā nepieciešams daudz laika
burzguļains tāds, kurā daudz burzguļu
trūcīgs tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju)
nabadzīgs tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju)
konkrēts tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība
skrimšļains tāds, kurā ir (daudz) skrimšļu, skrimšļaudu
vētrains tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu; tāds, kas izpaužas strauji un intensīvi
asiņains tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu
atvarains tāds, kurā ir daudz atvaru
mezglains tāds, kurā ir daudz audu sabiezinājumu, paresninājumu
koncentrēts tāds, kurā ir daudz barības vielu
cīpslains tāds, kurā ir daudz cīpslu, plēvju, dzīslu (parasti par gaļu)
raibs tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu)
drupatains tāds, kurā ir daudz drupatu; tāds, kas viegli drūp
liekvārdīgs tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīgs lieku vārdu pārdaudzums
klučains tāds, kurā ir daudz lielu, masīvu gabalu (parasti par augsni); tāds, kas sastāv no lieliem, masīviem gabaliem
mezglains tāds, kurā ir daudz mezglu (1) (1)
pubuļains tāds, kurā ir daudz mezglu, paresninājumu
līksmīgs tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi)
līksms tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi)
sakņains tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu)
zarains tāds, kurā ir daudz zaru, - par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām
daudznozaru tāds, kurā ir daudzas nozares
daudzvietīgs tāds, kurā ir daudzas vietas
daudzdzīvokļu tāds, kurā ir daudzi dzīvokļi
naglains tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas
piedzīt tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā
šaurs tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociālu, grupu)
tapains tāds, kurā ir iestiprinātas (daudzas) tapas
metālietilpīgs tāds, kurā ir izlietots samērā daudz metāla
krunkains tāds, kurā ir izveidojušās krunkas (parasti par sejas ādu); ar daudzām krunkām (piemēram, par seju, tās daļām); grumbains (1)
pārbagāts tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu)
pārpilns tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu)
oligocistisks tāds, kurā ir nedaudz cistu (piem., audzējs)
skops tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem)
paraibs tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu)
nepilns tāds, kurā ir tikai daļa no vajadzīgā, arī kādām normām atbilstošā daudzuma, skaita
materiālietilpīgs tāds, kura izgatavošanai nepieciešams samērā daudz materiālu
četrkrāsu tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus
trīskrāsu tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus
zobgalīgs tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums
vērienīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.)
pārbagāts tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā
skops tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu)
skaistvārdīgs tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu
deficīts tāds, kura nav pietiekamā daudzumā
trūcīgs tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.)
sabiedrisks tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi
trekns tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu)
uguņot tāds, kurā spīd daudzas ugunis
pārtraukumains tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes
ietilpīgs tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums
tilpīgs tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs (1)
ietilpīgs tāds, kurā var ietvert daudz informācijas; tāds, kurā ietverts daudz informācijas
trūcīgs tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams
nabadzīgs tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams
ietilpīgs tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs
pilns tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā
putains tāds, kura virspusē izdalās daudz putu (par šķidrumu, masu)
putains tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu, poru
nepilns tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums
daudzzobis tāds, kuram ir daudz zobu
pempis tāds, kurš daudz dzer (patērē šķidrumus)
ķesis tāds, kurš daudz ēd
dižkāpeļu dirsējs tāds, kurš daudz grib, bet maz sasniedz
ķopsis tāds, kurš daudz smēķē; lamuvārds
urvelnieks tāds, kurš daudz un ātri runā
piens tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu)
pasīks tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu)
gauzāns tāds, kurš runā daudz bezjēdzīgus sīkumus
galviņains tāds, linu lauks, kur daudz pogaļu
kā (bērtin) nobērts tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā
kārpains tāds, uz kura ir daudz kārpu (1); tāds, kam ir daudz kārpu (1) - par cilvēku
pasauss tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu)
pārpilns tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā
nosēt tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē
mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām
brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina
satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni)
iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu)
iztemburkavāt Tamborējot izlietot (daudz, visu)
saēklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
saērklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
saēkelēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu); saēklēt
pieērķelēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
pieērklēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
tampondrukas atvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā krāsa atrodas mazā krāsas vannā, tamponam pārvietojoties uz apdrukājamo priekšmetu, noteikts krāsas daudzums no vannas ar darba raķeli tiek uzklāts uz klišejas
smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams
laisma tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.)
visgribis tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
serpentīns tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma
zubrila tas (parasti skolēns), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās
labirints tas (piemēram, celtne, ala, parks), kur ir daudz sarežģītu eju, ceļu
žļaga tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis
mozaīka tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no vairākām, daudzām daļām, sastāvdaļām
virsnorma tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu
simtacis tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu)
dūmdevējs tas (tāds), kas degot rada daudz dūmu
daudzrakstītājs tas (tāds), kas sarakstījis daudz darbu
ātršāvējs tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā
virsplāns tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu
alēlisms tas, ka daudziem gēniem ir divi vai vairāki paveidi (alēles); šī parādība ir sugas indivīdu daudzveidības pamatā
sāpes tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību
ķeburs tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu
četrstūris tas, kam ir šāda daudzstūra forma
piecstūris tas, kam ir šāda daudzstūra forma
sešstūris tas, kam ir šāda daudzstūra forma
trīsstūris tas, kam ir šāda daudzstūra forma; trijstūris (2)
trijstūris tas, kam ir šāda daudzstūra forma; trīsstūris (2)
ciešulis tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis
caurbira tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku)
tervelis tas, kas daudz tervelē - ātri, neskaidri, arī nesakarīgi runā
ķepsis tas, kas daudz, nesātīgi ēd; rīma
gāzma tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā
gāzme tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā
lielēdājs tas, kas mēdz daudz ēst
lielēdējs tas, kas mēdz daudz ēst
temšķis tas, kas mēdz daudz ēst un dzert
lielēdis tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs
lielēdoņa tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs
lielēža tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs
plūksnas tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks)
plūksnes tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks)
virskomplekts tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu)
uzvija tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
tūkstošveidis tas, kas pastāv un izpaužas daudzos veidos
iepirkums tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> [iepirkt]{s:2395}
sāpju bērns tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību
pieberas tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu
vāravs tas, kas vārās - daudz un ātri runā; pļāpa, niekkalbis
paliekas tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā
vervelis tas, kas vervelē - ātri, daudz un neskaidri runā
kopguvums tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā)
kopieguvums tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā); kopieguve
kopieguve tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā); kopieguvums
pierakāt tas, ko var daudz (vai ilgi) rakt (piemēram, kartupeļus), vienalga neko daudz neiegūstot
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
pietaukšēt Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
pietaukšēt Taukšējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
lipēmija Tauku daudzuma palielināšanās asinīs
lipopēnija Tauku daudzuma samazināšanās audos
izknapināties Taupīgi dzīvojot, iztikt (ar ļoti niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu)
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
parastā otiņaste tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Orgya antiqua"), kas apgrauž daudzu koku lapas (skujas)
ziedsprīžotājs tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu
arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas; zemesrieksts
aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu
krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
blaktene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ononis"), lakstaugs, puskrūmi vai zemi krūmi, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils ar dziedzermatiņiem, retāk ar ērkšķiem, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem
kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas
vanagu vīķis tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem
ekoji tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
tivi tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
ibibiji tauta Nigērijā, nedaudz dzīvo Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
idži tauta Nigērijā; nedaudz dzīvo Kamerūnā; valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
ibo tauta Nigērijas dienvidaustrumos, nedaudz dzīvo Kamerūnā, valoda pieder pie kva valodām, pārsvarā zemkopji, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
volofi tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu
sereri tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms
brahuji tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
kašmirieši tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti
katalāņi tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi
korejieši tauta, Korejas pamatiedzīvotāji; runā korejiešu valodā; ticīgie - budisti, konfūcieši, nedaudz kristiešu
krievi tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku
ungāri tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti
lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.)
adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā
kases gabals teātra uzvedums, kas dod daudz ienākumu
līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu)
satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu)
satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
spert vaļā teikt bez kavēšanās, daudz nedomājot
izmelot vilku no meža laukā teikt vislielāko nepatiesību, ļoti daudz un veikli melot
propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās); tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem
telefoncentrāle telefonu tīkla komutācijas mezgls, kas 20. gs. parasti sastāvēja no daudzām griežmeklētāju statnēm un atsevišķas abonentu līniju un centrāles vadu savienošanas iekārtas
krāšņā telēkija telēkiju suga ("Telekia speciosa"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, augšdaļā zarotu, līdz 1,5 m augstu stublāju
teleskopa apertūra teleskopa ieejas atveres diametrs, no kuras izmēriem atkarīgs teleskopa savāktā elektromagnētiskā starojuma daudzums
ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju
lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs
sekundārais ķermeņa dobums telpa, kas atrodas starp daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēka) ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem
skalainis Telpa, kurā ir daudz skaidu
telzt Telst; daudz dzert; lakt
teļška Teļš vai bērns, kas mīl daudz dzert
siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust
spaists Tērauda spiedogs ar asām formu malām, sevišķi daudz tiek lietots kartonāžas fabrikācijā salokāmo kārbu pagatavošanai
automātu tēraudi tēraudi ar 0,10-0,40% oglekļa, palielinātu fosfora, svina, kalcija, selēna daudzumu, kas nodrošina labu apstrādājamību ar griešanu
leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu
humīda Teritorija, kurā iztvaikošana nepārsniedz nokrišņu daudzumu gadā
apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība
siltumsaturs Termodinamisks potenciāls, kas raksturo termodinamiskas sistēmas stāvokli, entalpija; nemainīgā spiedienā tā izmaiņa ir vienāda ar sistēmai pievadīto siltuma daudzumu
pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā
satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu)
omphyma Tetrakoraļļu ģints, vientuļi koniskas formas koraļļi ar daudzām septām un sakņveida izaugumiem apakšējā daļā
sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus
iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu)
pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā
dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem)
apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem)
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem
konstitucionālās tiesības tiesību grupas nozare daudzu valstu publisko tiesību sistēmās; regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus, kā arī valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus
itik Tik daudz
ti dau Tik daudz
tiek Tik daudz
tikdaudz Tik daudz
ar mēru tik daudz, cik vajag, pietiekami; arī mēreni
vaira Tik daudz, ka pārsniedz vajadzīgo, vēlamo daudzumu; par daudz
diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas
tiku Tik daudz, tik ilgi
šomet tik liels, tik garš, tik augsts, tik daudz (ar mājienu norādot)
tanto Tik, tik daudz
rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem)
rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem)
tikdau Tikdaudz
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā
apraides vētra tīkla apraides trafika pārmērīga noslodze ar pārraidēm (sūtījumiem), kad daudziem resursdatoriem vienlaicīgi jāatbild uz pieprasījumiem, kā rezultātā rodas tīkla pārslodze
bele Tikpat daudz
nārīt Tikpat daudz
tikpatīnās Tikpat daudz
viendaudz Tikpat daudz
aa tikpat daudz no katrām zālēm; (receptēs; lat. "ana")
sarakties tikt apbedītam (par vairākiem, daudziem)
sagult tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem)
būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt
pieveikt tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu)
sanākt tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā)
sanākt tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu)
nodegt tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu)
iziet tikt izlietotam, patērētam (par produktu); tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem)
iznēsāties tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās)
pārstaigāt tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu
sarasties tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā; tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu)
cirkulēt tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu)
sagult tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem)
sagulties tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem)
sasalikties tikt novietotam, ieliktam (daudz)
iziet tikt pārbaudītam (piemēram, daudzās instancēs)
iejukt tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
piesakārties tikt piekārtam lielākā daudzumā, arī vairākās vai daudzās vietās
piesalaidināties tikt piekausētam (pietiekami, daudz)
piesakrauties tikt piekrautam pietiekami, daudz
pieplūst tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem)
izvērsties tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, arī izraisīties (piemēram, par sarunu, debatēm)
sasanasāties tikt sanēsātam (daudz)
sasamaukties tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem)
šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - 0,122989 litri (19. gs. krievu mērvienību sistēmā); attiecīgais šķidruma daudzums; 18. gs. - 0,191 litrs
dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā
dimantiņš Timotiņš - graudzāļu dzimtas daudzgadīga skrajceru virszāle
iztīt Tinot izlietot (daudz vai visu)
eumetazoa Tipiskie daudzšūņi jeb eimetazoji
reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros
saandelēt Tirgojoties iegūt (ko) lielākā daudzumā; tirgojoties iegūt (kā lielāku daudzumu); ietirgot
iztirgot Tirgojoties pārdot, izpārdot (daudz vai visu)
satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu)
oligopsons Tirgus forma, kurā tirgus pieprasījuma pusi pārstāv daži dalībnieki, bet piedāvājuma pusi daudzi dalībnieki
čankāties tīt ap galvu daudzas šalles
tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs
potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma
minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni
pasažieru ietilpība transportlīdzekļa spēja uzņemt noteiktu pasažieru daudzumu
satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus
satiksmes intensitāte transportlīdzekļu daudzums, kas laika vienībā pabrauc garām kādam ceļa punktam
mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
koptreniņš Treniņš, kurā piedalās vairāki vai daudzi
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu)
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu)
pietrīt Trinot uzasināt (ko) pietiekami, daudz
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā
trīsenīte Trīsene ("Briza") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām
vizulis Trīsene ("Brize") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām
trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem)
ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm
naukšoņa Troksnis, kas rodas, piemēram, daudz smalku zariņu reizē pārlaužot
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē
trombocitoze Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
trombocitēmija Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs, kas parasti novērojama ļaundabīgo audzēju, asins slimību, dažu infekcijas slimību gadījumā; trombocitoze
trombocitopēnija Trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs
korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī
arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu
tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks
ūdens tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā)
vārduļot Tukšu runāt, daudz runāt
Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
atoma statiskais modelis tuvināts daudzelektronu atoma uzbūves modelis: elektroni veido deģenerēto elektronu gāzi, kas atrodas atoma kodola kuloniskajā laukā
absolūtais mitrums tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa
ogļskāblis Tvans (CO), oglekļa savienojums ar 1 skābekļa atomu, kas rodas oglei vai ogli saturošām vielām degot nepietiekošā gaisa vai skābekļa daudzumā
iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus)
satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus)
degvielas rezervuārs tvertne (rezervuārs) liela daudzuma degvielas uzglabāšanai, degvielas krātuve, kas parasti aprīkota ar drošības vārstiem, līmeņrādi, degvielas uzpildes un izlaišanas aparatūru; degvielas novietnēs izmanto degvielas tvertnes ar vairāku tūkstošu m^3^ tilpumu
cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰)
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
Myriophyllum aquaticum ūdens daudzlape
hipohidrēmija Ūdens daudzuma samazināšanās asinīs
zemākā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne aiztur un neļauj notecēt
maksimālā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne satur, ja visas spraugas aizņemtas ar ūdeni
ūdens caurplūdums ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā
notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes
pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu
pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1)
ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā
īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m
Koba skaitlis ūdens daudzums, kuru noteiktā laika vienībā uzsūc 1 m^2^ papīra, to nosaka, veicot standartiem atbilstošus mērījumus, un izsaka gramos
ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.)
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai
skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā
absolūtais gaisa mitrums ūdens tvaiku daudzums gaisa tilpuma vienībā
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu
hidrocefālija Ūdensgalva - smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā
ugunsdzēsības dīķis ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu
hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums
bandūra ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments ar 7–40 stīgām
rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas
farmakoterapija Universāla daudzu slimību ārstēšanas metode ar ķīmiskiem medicīnas līdzekļiem
Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
PL/1 Universāla problēmorientēta programmēšanas valoda, kas paredzēta daudzu nozaru uzdevumu risināšanai un datu struktūru apstrādei; arī strukturālajai programmēšanai un sistēmprogrammēšanai
rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis
Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla
Turgaja upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā
Pjasina upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu
Ņeva upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem
Mokša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju
Konda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru
Speja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā, nedaudz uz austrumiem no Marifērta
Šire upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu
Kimmene upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km
pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
urdu Urdu valoda - ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, Pakistānas valsts valoda, tajā runā arī musulmaņi Indijā, radniecīga hindi, daudzi persiešu un arābu aizguvumi; rakstība - arābu
urononkometrija Urīna diennakts daudzuma mērīšana
hidrodiurēze Urīna izdale lielā daudzumā ar zemu īpatnējo svaru
uropēnija Urīna izdalīšanās niecīgā daudzumā
hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus
samīzt Urinējot (traukā), piepildīt (to) ar (lielāku daudzumu) urīna
mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds
hipourikūrija Urīnskābes daudzuma samazināšanās urīnā
uratūrija Urīnskābes sāļu izvadīšana ar urīnu, normāli 0,6-0,7 g diennaktī; lielākā daudzumā - ja pastiprināti notiek proteīnu noārdīšanās vai urīnskābes sintēze (leikozes, podagras gadījumā)
ureametrija Urīnvielas daudzuma noteikšana šķidrumā
hipourēmija Urīnvielas daudzuma samazināšanās asinīs
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
eksports uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība
ad multos annos uz daudziem gadiem
pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam
mitraijēze uz lafetes uzmontēts automātisks daudzstobru ātršāvējs ierocis
mitrajēze uz lafetes uzmontēts automātisks daudzstobru ātršāvējs ierocis; mitraijēze
sautējums uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem)
sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu)
piedāvināt Uzdāvināt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
piedīgt Uzdīgt (pietiekami, daudz)
sadot Uzdot (piemēram, daudzus pienākumus), izteikt (piemēram, daudzus norādījumus)
sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā; uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu)
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu)
pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu)
pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem); uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām)
pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā; piepildīties (ar šķidrumu)
uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā)
kičīgs Uzkrītošs, ārēji efektīgs, nedaudz piedauzīgs
salekt Uzlēkt, ielēkt (kur) - par vairākiem, daudziem; uzlēkt, ielēkt (kur) - par lielāku daudzumu
piesamesties Uzlidot un apmesties, uzmesties (kur) lielākā daudzumā
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu)
parocīt Uzlocīt, atlocīt (nedaudz)
piesaprasīties Uzlūgt, uzaicināt (vairākus, daudzus)
satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem
uzkrāt Uzņemot organisma kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām
plauvēties Uzņemt pārlieku lielu šķidruma daudzumu
līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma)
ražošanas pamatlīdzekļi uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā
nelikviditāte Uzņēmuma saimnieciskais stāv oklis, kad tam nav pietiekami daudz līdzekļu savu kārtējo parādsaistību pildīšanai
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem
pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu)
sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.)
sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko)
pāršaust uzskaitīt ar rīksti daudziem
polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām
henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam)
izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām
uztīņāt Uztīt (daudzkārt)
saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli)
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz
oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas
vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam
piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī
savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus)
nokrustot Uzvilkt krusta zīmi (vairākās vai daudzās vietās)
saziest Uzziedēt (par vairākiem, daudziem augiem)
noziēst Uzziedēt (par visiem, daudziem)
sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu)
vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm
spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas
vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā)
mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās)
Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu
vēl vairāk (pēc skaita, daudzuma)
pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; arī ļoti daudz
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums
cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem
daudzkur Vairākās vai daudzās vietās
atšķurstīt vairākkārt atdalīt vai daudzus nodalīt
grabstināt vairākkārt grābt (mazu daudzumu)
izvirināt durvis vairākkārt ierasties (kur); ierasties pie daudziem
samaukalēt vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus)
ielasīties vairākkārt nedaudz ieēst
sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur)
savadāt vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku)
pievadāt vairākkārt vedot, piegādāt, sagādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vairākkārt vedot, piegādāt sagādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
izdoties vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta)
izmaksāties vairākkārt, daudz maksāt
izstāstīties vairākkārt, daudz stāstīt
uzsmalstīt vairākkārt, nelielos daudzumos smeļot, sasmelt
šķaidīt vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2)
smalstīt vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt
atgrūstīt vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt
atgrūstelēt vairākkārtīgi (daudzus vieglus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt
pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt
atraustīt vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt
multiplekss vairākkārtīgs, daudzkārtīgs
Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
kopmetiens Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) metienu summa
koptirāža Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) tirāžu summa
kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa
kopātrums Vairāku vai daudzu (kā) ātrumu summa
kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa
kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa
kopspēks vairāku vai daudzu (kā) spēku summa; rezultējošais spēks
kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa; bruto svars
koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa
kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa
koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums
kopautorība Vairāku vai daudzu autoru sadarbība
kopbūve Vairāku vai daudzu celtņu komplekss
kopcikls Vairāku vai daudzu ciklu kopums
kopdarbība Vairāku vai daudzu darbība, sadarbība
koplaiks Vairāku vai daudzu laika sprīžu summa (parasti sporta sacensībās)
kopīpašums vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums, kurā atbilstoši ieguldījumiem dalībnieki kopēji darbojas, saņem peļņu un sedz zaudējumus
kopdevums Vairāku vai daudzu veikta darba produkts, rezultāts
tālapkure Vairāku, daudzu objektu apkure no vienas siltumcentrāles
kopmasa Vairāku, vai daudzu (kā) masu summa
cietpaparde vairogpaparžu dzimtas ģints ("Polystichum"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
termija Vairs nelietojama siltuma daudzuma ārpussistēmas mērvienība; 1 th = 4,1855 MJ
klinklāviņš Vāja rakstura un nedaudz vientiesīgs cilvēks
dobspiedes papīrs vāji līmēts papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu iespiešanai dobspiedes tehnikā
afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai
patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
pusvakariņas Vakariņas, kurās ēd nedaudz viegli sagremojama, ne visai sātīga ēdiena
krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot banku procentus, nodokļus, aizņēmumus u. tml.
gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku
assvaloda valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi; galvenā starpniekvaloda
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa
jēdzientelpa Valodas vienību (piemēram, vārdu) semantiskās saistības reprezentācija daudzdimensiju vektoru telpā
somugru valodu saime valodu saime, kuras valodās runā daļā Ziemeļaustrumeiropas un Ziemeļrietumāzijas; valodas pārsvarā ir aglutinatīvas, daudzām no tām raksturīgs liels locījumu skaits nomenu paradigmās
jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis
Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
starptautiskā sadarbība valsts darbība divpusējo un daudzpusējo attiecību kārtošanā
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi
Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei
hipohlorizācija Vārāmā sāls daudzuma samazināšana uzturā, ārstējot slimības, kas saistītas ar sāls retenci
varaktors Varikaps, ko superaugsto frekvenču diapazonā lieto signāla frekvences daudzkāršošanai
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes)
varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem
Amadiss Varonis daudzos bruņinieku romānos; šķīsts un nelabojams ideālists
savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
pievārīt Vārot papildināt (kā daudzumu)
pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pievirināt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
Myriophyllum spicatum vārpainā daudzlape
velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros
vītes vasas vai lapas pārveidnes, ar kurām augs piestiprinās pie balsta; piemēram, vīnkokiem, mežvīniem; raksturīgas arī daudziem tauriņziežiem un ķirbjaugiem
ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri
brigadieris Vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; Krievijā 18. gs. virsnieka tituls starp pulkvedi un ģenerālmajoru
Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām cilvēkus)
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām, piemēram, preces); vest un novietot (daudzās vai visās vietās)
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
pievest Vedot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību)
pievesties Vedot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vedot sagādāt sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā; teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips
abstinences sindroms veģetatīvu, somatisku, neiroloģisku, psihisku traucējumu komplekss, kas rodas personai, kura atkarīga no psihoaktīvām vielām, pēc vielas lietošanas pārtraukšanas vai lietotās vielas daudzuma krasas samazināšanas
slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā
patērēt Veicot ko, iesaistīt darbībā (kādu darba, enerģijas daudzumu)
rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību)
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza
piramīda Veidojums, kas ir līdzīgs šādam daudzskaldnim
krāt veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas
komplicēt veidot daudzveidīgāku, arī sarežģītāku
švīkāties Veidot, parasti vairākas, daudzas, švīkas
daudzkārtējs veids veids, kas izsaka atkārtotu vai daudzkārtēju darbību pretstatā vienkārtējai darbībai
1 balle pēc Boforta skalas vēja ātrums 0,3-1,5 m/s, vēsma, viegla gaisa kustība, dūmi nedaudz noliecas
mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums
pievelēt Velējot sagatavot (pietiekami, daudz)
lai aug uz akmeņiem vēlējums, lai kā būtu daudz
lēsanains Velēnains, ar daudz velēnām; lēsans (2)
pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
cikuta Velnarutks - indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs
milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas
kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties
rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
pievelt Veļot izveidot (ko) lielākā daudzumā, skaitā; veļot izveidot (kā lielāku daudzumu)
zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika
pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.)
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu)
pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu)
pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.)
aptaujāt vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā)
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies
lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm
krājtvertne vertikāla riņķveida, taisnstūru vai daudzstūru tilpne birstošu materiālu (piemēram, cementa) glabāšanai
vulkāna kanāls vertikāla vai gandrīz vertikāla eja, kuras apakšējā daļa savienojas ar magmas avotiem, bet augšējā daļa beidzas ar krāteri; parasti ir viens centrālais kanāls, kas bieži sazarojas, veidojot daudzus mazākus kanālus
Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi)
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā; vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu)
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris
dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu
oligomastigoti Vicaiņi, kuriem ir nedaudz (piem., divas) vicu
cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha
dējības cikla garums vidējais laika intervāls starp dējības cikliem; nosaka, dalot izdēto olu daudzumu ar ciklu skaitu
pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes)
diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz
Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas
podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās
gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem
raustelēt Viegli raustīt, (daudzkārt) šurp un turp raustīt
sīvans viegli, nedaudz sīvs
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās
kodolsprāgstviela viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu
modifikators viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības
nitroprusidnātrijs viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi
kodoldegviela viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos
promotors viela, kuru nelielā daudzumā pievieno katalizatoram, lai to aktivizētu, selektivizētu vai stabilizētu
sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā
viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri
debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā
mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^
masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti)
titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu
Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu
pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes
garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā
čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā
toksodoza Vielas daudzums, kas izraisa noteiktu toksisku efektu (reakciju)
sausais atlikums vielas daudzums, kas paliek pāri pēc pilnīgas izžāvēšanas
ekvivalents vielas daudzums, kas savienojas ar vienu masas daļu ūdeņraža vai to aizstāj
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals
naža gals vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; nažgals
masspektroskopija Vielas pētīšanas metode vielā esošo nuklīdu masas un to relatīvā daudzuma noteikšanai
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē
nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas
mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos
lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā
nēšas Vielas, parasti šķidruma, daudzums, ko var atnest ar nēšiem
tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā
malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens
gimels viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās
kondukts viena no agrīnās daudzbalsības formām
vājā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; daudz vājāka par stipro un elektromagnētisko mijiedarbību; darbības rādiuss ļoti mazs (aptuveni 2·10^-18^ m); vājajā mijiedarbībā piedalās visas elementārdaļiņas, izņemot fotonus
vaišjas viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji
Amors viena no daudzajām Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~1 km
kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas
pektunkuls viena no daudzām gareniskām grumbiņām smadzeņu ūdensvada sienā
kontaktants viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai
pus viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām; viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām
puse viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (skaita, daudzuma) daļām
Faradeja konstante viena no fizikas konstantēm, kas vienāda ar elektrības daudzumu, kuram izplūstot caur elektrolītu, pie elektrodiem izdalās viens gramekvivalents vielas
dzīvniekkopība viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
Vikipēdija viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu
leksiski semantiskais variants viena no vairākām daudznozīmīga vārda nozīmēm
kopnodarītājs viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā
augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu
izūrija Vienāda daudzuma urīna atdalīšanās vienādā laika periodā
izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu
vienlīdzi Vienādi, tikpat daudz
viendaudzums Vienāds daudzums
keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā
izogons Vienādstūris, daudzstūris ar vienādiem leņķiem un malām
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums
apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu)
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips
SIMD arhitektūra vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Single Instruction stream, Multiple Data stream")
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi
viendaudzi Viendaudz
vindaudz Viendaudz
glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis
sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra
melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām
tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi
grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas
maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu
orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda
kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
augumāju puķes viengadīgi un daudzgadīgi krāšņumaugi, kas pastāvīgi vai zināmu laiku audzējami apkurināmās platībās
tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem
zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum")
frēze viengriežņa vai daudzgriežņu rotējošais instruments ar griežņiem rotācijas vai gala virsmā (vai abās virsmās); izmanto plakano vai profilēto virsmu apstrādei, gropju un tapu iestrādāšanai
magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām)
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa
drukāšana vienkrāsaina vai daudzkrāsaina raksta veidošana uz tekstilizstrādājuma ar īpašiem paņēmieniem
parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu
polisomnogrāfija Vienlaicīga daudzu fizioloģisko raksturlielumu pierakste miega laikā, kuri ir gan tieši, gan netieši saistīti ar miega stadijām un kvalitāti; ar to iespējams noteikt miega traucējumu cēloņus
polifarmācija Vienlaicīga daudzu preparātu lietošana
polipragmāzija Vienlaicīga daudzu un dažādu zāļu ordinēšana vienai slimībai
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām)
sadarēt Vienlaicīgi uzsākt (kādu darbu, darbību) - par vairākiem, daudziem
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskanējums (1)
kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskaņa (1)
bulte Vienlaikus lielā daudzumā, spēcīgi
pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
slodzes līdzsvarošana vienmērīga apstrādes un pārraides funkciju izlīdzināšana datoru tīklā, lai neviena atsevišķa ierīce netiktu pārslogota. Lai līdzsvarotu slodzi, daudzas tīmekļa vietnes izmanto divus vai vairākus tīmekļa serverus
plūst vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem)
plūst vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē
koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums
unificēšana Vienotas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana
atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts
laidiens vienreizēja apdrukājamā materiāla kustība cauri iespiedmašīnai neatkarīgi no tās uzbūves shēmas un krāsu sekciju daudzuma
kampiens vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt
šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē
apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai
lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles
skaldne viens no (kā) daudzstūra veida elementiem
Suvalkija viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva
variēšana viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums
kalkosferīts viens no daudzajiem graudiņiem, kas sastāv no kalcija sāļiem (galvenokārt fosfātiem un karbonātiem) un organiskas vielas; tos atrod audos, kuros notiek pārkaļķošanās
nukleomikrosoma viens no daudzajiem sīkajiem segmentiem, no kuriem sastāv hromatīna pinums
skaldne viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu
protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga
villanella viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai
Balu viens no izplatītākajiem dieviem rietumsemītu mitoloģijā; bieži vien šis vārds tika izmantots kā pievārds daudzajām lokālajām dievībām
Ārona zizlis viens no maģiskā zižļa nosaukumiem eiropiešu okultismā, kas uzsver tā daudzās funkcijas un jēgu
hloroze viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās
dzimumidentitāte viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm
kopīpašnieks viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks
kopnomnieks viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu
kalcitonīns viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns
kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
megakariocīti viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem
šņūcenis viens šņauciens, neliels daudzums
patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības
haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem
radzājs vieta ar daudzām radzēm
nometne vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām
apvelings vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu
zaļums vieta brīvā dabā, kur daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu
vircājs vieta kur uzkrājies daudz atkritumu un kūtsmēslu
lauzenis vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras
lauzs vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis
aizlūzājs vieta mežā, kur guļ daudz kritušu koku
čūškājs vieta, ku ir daudz čūsku
krātuve vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā
rezervuārs vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā
dzelzava vieta, kur aug daudz dzelszāles
kadiķiene vieta, kur aug daudz kadiķu
riekstone vieta, kur aug daudz lazdu
nātriena vieta, kur aug daudz nātru
sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē

daudz citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV