saēvelēt
saēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saēvelēju | saēvelējam | saēvelēju | saēvelējām | saēvelēšu | saēvelēsim |
| 2. pers. | saēvelē | saēvelējat | saēvelēji | saēvelējāt | saēvelēsi | saēvelēsiet, saēvelēsit |
| 3. pers. | saēvelē | saēvelēja | saēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: saēvelē (vsk. 2. pers.), saēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saēvelējot (tag.), saēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāsaēvelē
1.Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
2.Ēvelējot sasmalcināt (dārzeņus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1. Kāpostam noņem ārējās lapas, pārējo smalki sagriez vai saēvelē.
- 2. Burkā blīvi pildi saēvelētos kāpostus un pārlej ar marinādi.
- Kāpostu sagriež strēmelēs vai saēvelē, burkānu sarīvē, ābolu sagriež kubos.
- Burkānus sālsūdenī novāra, uz sakņu rīves saēvelē skaidiņās.
- Tad nomizo, uz sakņu rīves saēvelē skaidiņās.